Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Izmaiņas valdes sastāvā reģistrētas alus ražotājam AS Aldaris, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekļa amatā iecelts Uģis Mihņevičs, līdz ar to AS Aldaris valde turpmāk atkal darbosies trīs amatpersonu sastāvā. AS Aldaris valdes priekšsēdētāja amatu kopš 2012.gada 25.oktobra ieņem Veli Pekka Tennila, savukārt valdes locekļa pienākumus kopš 2013.gada 11.jūnija pilda Priits Einmanns.

Lursoft informācija liecina, ka U. Mihņevičs jau iepriekš guvis pieredzi, strādājot lielu uzņēmumu vadošajos amatos, jo laika posmā no 2008.gada 22.janvāra līdz 2009.gada 5.maijam jaunieceltais AS Aldaris valdes loceklis ieņēmis arī valdes locekļa amatu AS Gutta.

AS Aldaris mājas lapā pieejamās ziņas rāda, ka U. Mihņevičs alus ražotāja pārdošanas komandai pievienojies 2012.gada vidū un kopumā ir uzkrājis jau vairāk nekā 16 gadu pieredzi pārdošanas darbā.

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

Aldara alus darītava saņēmusi jaunās alus brūvēšanas iekārtas, kas nepieciešamas ekskluzīvo alus šķirņu darīšanai. Paredzams, ka brūvēšana alus darītavā sāksies martā. Jaunajās iekārtās investēti 1,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Aldara vēsturiskajā alus darītavā alu pildīs 0,5l un 0,33l tilpuma stikla pudelēs, kā arī mucās. Brūvēšanas un pildīšanas procesā lielākoties izmantos roku darbu. Uz vēsturisko alus brūzi pārceļos arī iecienītākās līdzšinējās Aldara alus šķirnes.

Ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanā Aldaris iecerējis izmantot Latvijas alus iesalu. Šobrīd Aldaris gaida pirmo Latvijas iesala izmēģinājuma partiju, lai pārliecinātos par kvalitāti. Pēdējos gados Latvijas alus nozarei nebija iespējas izmantot vietējās izejvielas, jo šeit nebija iesalnīcas. Tagad drīzumā darbu sāks Latraps iesalnīca.

Krievijas karadarbības Ukrainā dēļ dzērienu ražotājs "Aldaris" izjūt stikla pudeļu deficītu, sacīja kompānijas komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.

"Aldaris" vairākiem produktiem sācis iepakojuma jeb taras maiņu, lai spētu nodrošināt pieprasījumu. Turklāt uzņēmums prognozē, ka pārskatāmā nākotnē būs jūtami traucējumi piegāžu ķēžu darbībā.

Taujāts par pašreizējo situāciju uzņēmumā, Kursītis pauda, ka kopumā gads iesācies salīdzinoši labi - uzņēmuma iekšējie dati liecina par alus tirgus izaugsmi martā. Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu strādāt sācis arī viesnīcu, kafejnīcu un restorānu (HoReCa) segments.

"Jāsaka, ka šobrīd aug arī citas kategorijas - minerālūdens, enerģijas dzērieni, alus kokteiļi un kokteiļi," piebilda Kursītis, atzīmējot, ka minētajās kategorijās, līdz ar vairāku jaunumu ienākšanu tirgū, konkurence kļūst ar vien sīvāka.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties uzņēmuma Aldaris alus darītavā, kur tiek ražots alus Baltijas lāgers.

Alus darītava Aldaris dibināta 1865.gadā, un aizvien atrodas savā vēsturiskajā vietā. 2013. gada nogalē alus darītava mainīja darbības stratēģiju, kas paredz vairāk koncentrēties uz craft alus šķirņu brūvēšanu un attīstību.

Pēdējos gados alus darītava savā attīstībā investējusi 5 miljonus eiro, tostarp atjaunojot vēsturisko alus darītavu un atsākot tajā alus brūvēšanu, kā arī izveidojot Baltijā modernāko alus muzeju - Aldaris alus darbnīca, kuru pirmajā pastāvēšanās gadā apmeklējuši 18 tūkstoši alus cienītāju.

Aizvadītāja gada laikā Aldara craft alus pārdošanas apjoms stikla pudelēs palielinājies par 49%, bet restorānu un bāru segmentā par 25%. Aldaris ir izvirzījis mērķi trīs gadu periodā iekarot vismaz 30% no craft alus segmenta, kas šobrīd aizņem jau gandrīz 20% no visa Latvijas alus tirgus.

Alus darītava AS Aldaris šogad ražošanas uzlabošanā, loģistikā un jaunos produktos plāno ieguldīt divus miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes loceklis Artūrs Ilziņš.

Viņš piebilda, ka investīcijas plānotas 18-22 projektu realizācijā, kuri saistīti ar ražošanu, loģistiku, jauniem produktiem un esošo telpu uzlabošanu.

Investīcijas būs saistītas ar ražošanas efektivitātes uzlabošanu, jaudas palielināšanu. Nebūs tā, ka griezīsim lentīti un atklāsim kaut ko jaunu. Nav mums viena liela investīciju projekta, bet ir vairāki mazāki, bet nebūt ne mazāk svarīgi," sacīja Ilziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka Aldarim ir svarīga darbinieku drošība, produktu drošība un efektivitāte. Balstoties uz šiem trim pīlāriem, kompānija izvēlas, kur investēt.

Alus darītava Aldaris turpina investēt jaunu alus šķirņu attīstībā, ieviešot četras jaunas alus šķirnes, kas iekļautas Aldaris Izlases sērijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jauno alus šķirņu radīšanā un ieviešanā tirgū uzņēmums investējis 150 tūkstošus eiro.

Aldaris Izlases ali ir dažāda stila – lāgers, nefiltrētais lāgers, medalus un ķiršu alus. Tie pieejami gan klasiskajā 0,5l stikla pudeles iepakojumā, gan pintes tilpuma skārdenēs.

«Pašreiz Premium jeb augstākās cenu kategorijas segmenta vērtība Latvijas alus tirgū ir aptuveni 21 miljons eiro, un mēs prognozējam, ka arī turpmākajos gados, par spīti kopējam alus tirgus kritumam, šis segments saglabās savas pozīcijas. Tieši tādēļ mums ir arī nopietnas ambīcijas un gada laikā plānojam pārdot aptuveni 1,8 miljonus litru Aldaris Izlases sērijas alu,» saka Aldara pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš.

Šā gada nogalē AS Aldaris tiks piegādātas jaunās iekārtas ekskluzīvo alus šķirņu ražošanai, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Veli Pekka Tennila.

Viņš arī atzīmēja, ka pirmās ekskluzīvās alus šķirnes veikalu plauktos varētu paradīties nākamā gada aprīlī.

Uzņēmums kļūšot arī par Carlsberg Grupas ekskluzīvo alus šķirņu inovācijas centru Baltijas reģionā, kas nozīmē, ka a/s Aldaris izstrādās alus šķirnes arī citām Carlsber Grupas alus darītavām.

Pateicoties ieguldītajām 3 miljonu eiro investīcijām vēsturiskajā alus darītavā, Aldarim būs ražošanas iekārtas ekskluzīvā alus brūvēšanai. Latvijā ekskluzīvā alus segments jau šobrīd aizņem 14% no visa alus tirgus.

Aldara koncentrēšanās uz ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanu un inovāciju centra attīstību nozīmē, ka lētākā cenu segmenta alus šķirņu, piemēram, plastmasas pudelēs (PET), ražošana tiks pārcelta uz pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, kuras iegādāsies daļu no vecās Aldara PET iekārtas. Nākotnē lētākā cenu segmenta alus ražošanas izcelsmes valstis varētu mainīties, jo Carlsberg Grupa katru gadu pārskata ražošanas plānus. Aldara alus garša un receptes pēc šīm izmaiņām paliks nemainīgas, jo alus tiks brūvēts stingrā Latvijas alus meistaru uzraudzībā.

AS «Aldaris» ir saņēmis pirmos 11 no kopumā 67 jaunajiem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar vadītāja izelpas pārbaudes sistēmu. Automašīnas tika iegādātas vienā no pēdējo gadu Baltijā lielākajiem autoparka līzinga darījumiem un tiks izmantotas uzņēmuma darbinieku darba pienākumu pildīšanas nolūkos visā Latvijā.

«Ātra, droša un ērta darbinieku pārvietošanās ir ļoti būtiska veiksmīgai uzņēmuma darbībai, jaunās Ford automašīnas pilnā mērā apmierina šo vajadzību. Cik zinām, «Aldaris» ir pirmais uzņēmums alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanas nozarē Latvijā, kas savā autoparkā ievieš sistēmu, kas ļauj automašīnu iedarbināt tikai pēc izelpas testa veikšanas. Vēlamies rādīt piemēru un iedrošināt arī citas kompānijas izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu drošību uz ceļiem,» norāda AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

SEB bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2017. gada novembrī piešķīra 4,3 miljonus eiro starptautiskajam koncernam «Carlsberg», kuru Latvijā pārstāv «Aldaris», lai finansētu «Carlsberg» grupas autoparka modernizēšanu Baltijas valstīs. Šis ir viens no Baltijā lielākajiem autoparka līzinga darījumiem pēdējo gadu laikā.

Iesaistoties vairākiem sadarbības partneriem – Rīgas pašvaldībai, AS Aldaris, Dauderu muzejam un Sarkandaugavas attīstības biedrībai, ir sākti priekšdarbi, lai atjaunotu un sakārtotu Aldara parku, padarot to pievilcīgāku un pieejamāku apmeklētājiem. Šis jautājums jau ir skatīts Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā, kas devusi šai iniciatīvai zaļo gaismu.

Šā gada 17. aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta birojā prezentēts pētījums un idejas Aldara parka atjaunošanai Sarkandaugavā. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija, kas apvieno arhitektūras un saistīto nozaru ekspertus un profesionāļus, iepazinās ar A/S Aldaris piedāvāto parka sakārtošanas ideju. Uzsvērta nepieciešamība turpināt darbu pie Aldara parka sakārtošanas, lai padarītu to par atkal pievilcīgu atpūtas vietu rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

«Ideja sakārtot Aldara parku, kas vēsturiski piekļaujas alus darītavas teritorijai, radās līdz ar lēmumu par vēsturiskā alusbrūža atjaunošanu un alus muzeja izveidi Aldara vēsturiskajā teritorijā,» norāda Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Vaicāta, kas būs parka sakārtošanas darbu finansētājs, viņa biznesa portālam db.lv stāstīja, ka Aldaris ir gatavs iesaistīties, bet galvenais finansējuma avots esot pašvaldība. Tā plānojot piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.

Darbinieki, kas pēc a/s Aldaris reorganizācijas zaudēs savas darba vietas, varēs strādāt citos uzņēmumos Latvijā.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmumi alus ražotāja a/s Aldaris atbrīvoto darbinieku starpā saskata iespēju savam uzņēmumam piesaistīt kvalificētus speciālistus, kas esot samērā liela problēma. Līdz ar to atlaistajiem darbiniekiem būs iespēja palikt darba tirgū.

Šobrīd jau ir skaidrs, kuri darbinieki paliks strādāt vēsturiskajā alus darītavā. Papildus radītas vēl 22 jaunas darba vietas. Tomēr uzņēmums paredz, ka turpmākajos sešos mēnešos kopējais darba vietu skaits a/s Aldaris samazināsies par 59 vienībām. Uzņēmums gan atradis 150 vakantas darba vietas, no kurām atlaistajiem darbiniekiem būs iespējas pat izvēlēties, norāda a/s Aldaris valdes priekšsēdētājs Veli Peka Tennila. Uzņēmums norāda, ka atlaistajiem darbiniekiem būs iespēja strādāt tādos uzņēmumos kā a/s Laima, SIA Spilva, a/s Rīgas dzirnavnieks un citos.

Alus darītavai AS «Aldaris» šis gads būs finansiāli veiksmīgāks par iepriekšējo, prognozē kompānijas valdes locekle Sigita Ozola.

«2017.gads «Aldarim» ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Šogad tirgū ir ieviesti vairāki jauni produkti, kas vienlaicīgi bijis gan viens no lielākajiem izaicinājumiem, gan sasniegumiem, jo produkti radīti pēc jaunām receptūrām, vērojot pircēju un alus cienītāju pieprasījumu,» skaidroja Ozola.

Viņa piebilda, ka tikmēr kopējais alus tirgus šogad Latvijā ir samazinājies par 2,5%, kamēr apgrozījums ir audzis par aptuveni 0,5%. Tas liecina par alus tirgus vērtības un kvalitātes pieprasījuma pieaugumu - cilvēki arvien vairāk izvēlas augstākas kvalitātes, «premium» klases un «craft» tipa alu,» sacīja Ozola.

Vienlaikus gan «Aldara» valdes locekle piebilda, ka Latvijā alus patērētāji pārsvarā ir klasiskā jeb «lager» tipa alus cienītāji un citus alus veidus patērē mazāk. Tāpēc nozarei vēl daudz jādara, izglītojot iedzīvotājus par dažādiem nišas tipa aliem.

Alus ražotāja AS "Aldaris" eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis kopumā par 58% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, informēja "Carlsberg" grupas, kurā ietilpst "Aldaris", uzņēmuma "Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš.

Viņš teica, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu šogad prioritāri nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Lai gan Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā bija slēgti restorāni un bāri, pieauga pārdošanas apmēri veikalos.

Vienlaikus Bērziņš atzina, ka "Aldara" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā kopumā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, jo pieaugums "off-trade" segmentā (veikali, kioski, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu veikali utt.) nespēja kompensēt kritumu "on-trade" (bāri, restorāni, klubi, viesnīcu utt.) segmentā.

Tajā pašā laikā Bērziņš piebilda, ka pārdošanas rezultāti jūnijā un jūlijā ir iepriecinoši, radot piesardzīgu optimismu, ka, globālai situācijai nesaasinoties, gadā kopumā "Aldara" apgrozījums varētu būt tuvu pagājušā gada rezultātam.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

AS «Aldaris» apgrozījums 2018. gadā sasniedza 27,1 miljonu eiro, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2017. gadā, informē uzņēmumā.

Par 40% samazināti arī uzņēmuma zaudējumi no pamatdarbības. «Pateicoties pārdomātām investīcijām, kas veicinājušas ne tikai ražošanas un darbinieku efektivitātes celšanu, bet arī produkcijas klāsta paplašināšanu, aizvadītais gads bija ļoti labs biznesa rezultātu ziņā. Nozare ir pietiekami sarežģīta, jo tās attīstību un investīciju atdevi var ietekmēt subjektīvi un neparedzami ārējie faktori, piemēram, laikapstākļi. Tāpēc esam gandarīti par to, ka iepriekšējos gados ieguldītais pakāpeniski turpina atmaksāties,» komentē AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

Pērn Latvijas alus tirgus samazinājās par 2,3% un, neskatoties uz to, AS «Aldaris» izdevies palielināt gan pārdošanas apjomus, gan pārdotā alus vērtību, kas 2018. gadā palielinājās teju par trešdaļu jeb 27,3%, savukārt alus pārdošanas apjomi ir auguši par 9,6%, sasniedzot 31 miljonu litru.

Par godu uzņēmuma 150 gadu jubilejai, alus darītava Aldaris radījusi jaunu alus šķirni Aldaris 1865, kuras ieviešanai tirgū investējusi 200 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šī lager tipa alus garša tika izvēlēta publiskās alus degustācijās, kas notika 11 Latvijas pilsētās, piedaloties vairākiem simtiem alus cienītāju.

Aldaris 1865 alus cienītājiem būs pieejams 0,5 l stikla pudelēs, pintes skārdenēs un mucās. Jaunais alus veikalos, bāros un restorānos būs pieejams no maija. Līdz ar šīs alus šķirnes ieviešanu tirgū arī pārējie Aldara produkti ieguvuši jaunu izskatu.

«Šis ir viens no vērienīgākajiem projektiem pēdējo gadu laikā tieši mainstream alus segmentā, kas ir lielākais alus segments Latvijā un kurā paredzams visstraujākais pieaugums tuvākajos gados,» atzīst Aldara izpilddirektors Marguss Kasteins. 2014. gadā mainstream alus segmenta vērtība pēc pārdotā alus daudzuma bija 40,2 milj. eiro, bet prognozes liecina, ka 2018. gadā tā sasniegs jau 53 milj. eiro.

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Alus nozarē vērojams kritums; PET ierobežojumi var iedragāt tirgu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos piecos gados mazo alus darītavu skaits audzis vairāk nekā divas reizes – no 16 komersantiem 2011. gadā līdz 38 alus darītavām 2016. gada beigās, liecina DB aprēķini, izvērtējot Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datus. Pašmāju alus darītāju saražotā alus apjoms sarucis divas reizes – no 153,3 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn.

Latvijas alus darītājiem pagājušais gads bijis trauksmains, tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju, aldari turpina attīstīties, situāciju vērtē Latvijas alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš. Viņš ir priecīgs par jaunu mazo alus darītavu izveidi, kuru skaits arvien pieaug. Saskaņā ar VID datiem, 2016.gadā Latvijā saražoti 73,9 milj. litri alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Valstī ir trīs «lielās» alus darītavas – Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem, tostarp Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum, informē VID.

Aldaris jaunā alus muzeja izveidē ieguldījis 1,5 miljonus eiro un plāno attīstīt arī apkārtējo teritoriju.

«Mums jau kādu laiku bija sapnis izveidot šādu muzeju Latvijā un nu šī iecere ir īstenojusies. Alus ir dzēriens, kas patīk daudziem, tādēļ ir nozīmīgi parādīt, kā to brūvē, kāda ir tā vēsture un sniegt citu informāciju, jo ne visi zina, kā tiek izgatavots alus,» stāsta AS Aldaris izpilddirektors Marguss Kasteins. Viņš uzsver, ka jaunais muzejs ir sava veida nodeva un dāvana sabiedrībai uzņēmuma 150 gadu jubilejā.

«Mums ir lielas ambīcijas alus nozarē un uzskatām, ka Latvijā ir jāveicina alus kultūra, tādēļ muzejā ir plaša ekspozīcija par šo dzērienu,» uzsver M. Kasteins.

Alus muzeja izveidē ieguldīti 1,5 miljoni eiro, savukārt investīcijas kopā ar vēsturiskās alus darītavas atjaunošanas izmaksām veido 4 miljonus eiro. Kopējā ēku platība ir aptuveni 2500 kvadrātmetru, no kuriem aptuveni trešdaļa ir muzejs.

Pašmāju alus ražošanas nozare no vienas puses nīkuļo, bet no otras – nostājusies uz jauna vektora.

Mūsu valstī saražotā alus apjoms piecu gadu laikā ir sarucis divkārt (no 155 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn). Varētu domāt, ka nozare drūp acu priekšā, bet nekā – Latvijai tik tradicionālais rūpals nevis izzūd, bet «maina orientāciju», nozares smaguma centram strauji pārvietojoties no lielajām ražotnēm uz mazajiem brūžiem. Kur tie laiki, kad Latvijai bija pat divi alus lielražotāji – Aldaris un Cēsu alus. Kopš nule par mazo alus ražotni pārkrustītais savulaik kuplākais alus ražotājs Aldaris ražošanu pārcēlis prom no Latvijas, alus upes mūsu zemē pārvērtušās par tērcītēm. Lielāko straumi pagaidām nodrošina cēsnieki, bet arī tādi ražotāji kā Valmiermuižas alus, Užavas alus vai Abula alus (Brenguļu alus) kļuvuši par cienījamiem ražotāju topa augšgala iemītniekiem. Lai gan mazražošana ne visos gadījumos ir sinonīms augstvērtīgu produktu radīšanai, tomēr bieži vien pašmāju alus baudītāja acīs romantizētajam alusrades procesam lauku viensētā vai sīkražotnē ir netverama pievienotā vērtība. Un dažkārt nav nozīmes tam, vai mazais aldaris seko pasaules tendencēm un savam pircējam liek sūkt alus šķirņu paraugus no glāzītes uz kājiņas vai arī pabāž zem deguna strēbt pieduļķētu kausu. Vietējais un mazais? Jāpērk.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Aldaris cer par 20% uzlabot savus pārdošanas rādītājus bezalkoholisko dzērienu segmentā, informē A/S Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kompānijā skaidro, ka Latvijā bezalkoholisko dzērienu segments ir atkarīgs ne tikai no ekonomiskās situācijas valstī, bet arī laika apstākļiem. Kopumā pēdējos gados tirgus nav strauji attīstījies un atsevišķās kategorijās pat piedzīvots kritums. Tomēr kopumā, piemēram, 2013. gadā, bezalkoholisko dzērienu tirgus palielinājās par 5% un arī 2014. gadā rezultāti bijuši pozitīvi.

«Tirgus tendences liecina, ka, lai arī šajā segmentā ir milzīga konkurence, tajā vēl ir labas iespējas arī jauniem produktiem, jo patērētāji ir ļoti prasīgi un labprāt izmēģina jaunus kvalitatīvus produktus, rūpīgi pievēršot uzmanību tā sastāvam. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju un pašreiz spēkā esošo nodokļu politiku, kas ir labvēlīgāka mūsu kaimiņvalstīs, tuvākajos gados gan straujš bezalkoholisko dzērienu noieta pieaugums nav sagaidāms,» saka Aldara izpilddirektors Marguss Kasteins.

Par godu Positivus festivāla 10.jubilejai sadarbībā ar a/s Aldaris radīts īpašs Positivus eils, kas drīzumā nonāks tirdzniecībā un būs nopērkams arī festivālā, kas no 15.-17. jūlijam tradicionāli norisināsies Salacgrīvā.

«Šogad par godu festivāla apaļajai jubilejai kopā esam radījuši īpašu Positivus alu. Mēs ceram, ka festivāla fani un draugi novērtēs jauno produktu un tas viņiem patiks,» jaunā eila degustācijas pasākumā, kas 25. aprīļa vakarā norisinājās Aldara Alus darbnīcā, pauda a/s Aldaris pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš.

«Ar katru gadu eila tipa alus kļūst arvien populārāks visā pasaulē. Šim īpašajam alum, kas brūvēts par godu festivāla desmitgadei, piemīt piesātināts apiņu aromāts, kurā dominē dažādu citrusaugļu notis,» teic a/s Aldaris galvenais alus meistars Valdis Čunka.

Positivus eila brūvēšanā izmantoti vairāki apiņu veidi. Sausajā apiņošanā, alus raudzēšanas procesa beigās pievienoti Mosaic apiņi, kas piešķir šim alum tā raksturīgo aromātu.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.