Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Viens no lielākajiem alus darītājiem a/s Aldaris plāno optimizēt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. Aldara alu PET un stikla pudelēs nākotnē, visticamāk, ražos ārpus Latvijas.

^{Papildināta ar Aldara komentāru no 3. rindkopas}

Carlsberg grupā ietilpstošais a/s Aldaris no 2014. gada Latvijā, iespējams, pārtrauks alus ražošanu PET un stikla pudelēs, kas turpmāk tiks ražoti ārpus Latvijas, līdz ar to darbinieku skaits Latvijas ražotnē pakāpeniski tiks samazināts aptuveni par trešdaļu no 200 strādājošajiem, liecina DB rīcībā esošā informācija no neoficiāliem, bet drošiem avotiem. Šāda lēmuma pamatā – ievērojamie zaudējumi, kas pērn sasniedza 2,79 miljonus Ls, kā arī realizācijas apjomu samazināšanās, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Iesaistoties vairākiem sadarbības partneriem – Rīgas pašvaldībai, AS Aldaris, Dauderu muzejam un Sarkandaugavas attīstības biedrībai, ir sākti priekšdarbi, lai atjaunotu un sakārtotu Aldara parku, padarot to pievilcīgāku un pieejamāku apmeklētājiem. Šis jautājums jau ir skatīts Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā, kas devusi šai iniciatīvai zaļo gaismu.

Šā gada 17. aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta birojā prezentēts pētījums un idejas Aldara parka atjaunošanai Sarkandaugavā. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija, kas apvieno arhitektūras un saistīto nozaru ekspertus un profesionāļus, iepazinās ar A/S Aldaris piedāvāto parka sakārtošanas ideju. Uzsvērta nepieciešamība turpināt darbu pie Aldara parka sakārtošanas, lai padarītu to par atkal pievilcīgu atpūtas vietu rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

«Ideja sakārtot Aldara parku, kas vēsturiski piekļaujas alus darītavas teritorijai, radās līdz ar lēmumu par vēsturiskā alusbrūža atjaunošanu un alus muzeja izveidi Aldara vēsturiskajā teritorijā,» norāda Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Vaicāta, kas būs parka sakārtošanas darbu finansētājs, viņa biznesa portālam db.lv stāstīja, ka Aldaris ir gatavs iesaistīties, bet galvenais finansējuma avots esot pašvaldība. Tā plānojot piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.

Aprīļa beigās Rīgā tiks atklāts Baltijā modernākais alus muzejs Aldara alus darbnīca, kura izveidē investēti 1,5 miljoni eiro, informē Aldara pārstāvji.

Tas ir pirmais šāda veida muzejs Latvijā, kur varēs vairāk uzzināt par Latvijā un citviet pasaulē brūvēto alus šķirņu dažādību, iepazīties ar alus darīšanas noslēpumiem mūsdienās un senākā pagātnē, kā arī pašiem izmēģināt roku alus brūvēšanā un degustēšanā.

Muzejs atradīsies vienā ēkā ar Aldara vēsturisko alus darītavu Rīgā, Tvaika ielā 44, un būs izvietots trīs stāvos 800 m2 platībā. Apmeklētājiem tas būs pieejams katru dienu. Plašākai publikai Aldara alus darbnīca pirmo reizi durvis vērs 16. maijā - Muzeju naktī.

«Mēs ļoti ceram, ka alus muzeja atvēršana būs nozīmīgs solis alus kultūras attīstībā Latvijā, kā arī veicinās tūrisma attīstību Rīgā. Līdz šim vairākas alus darītavas ir uzņēmušas viesus, lai iepazīstinātu ar alus darīšanas noslēpumiem, bet šoreiz mēs ejam soli tālāk un izveidojam muzeju ar pastāvīgu ekspozīciju. Apmeklētāji varēs aplūkot dažādus vēsturiskus priekšmetus, iepazīties ar alus darīšanas pamatprincipiem un visdažādākajām alus šķirnēm, kā arī paši izmēģināt roku alus brūvēšanā,» atzīst Aldara izpilddirektors Marguss Kasteins.

Gluži kā Mendeļejeva tabulā noteiktā kārtībā ir sakārotas dažādas vielas, arī alus veidiem profesionāļu aprindās ir strikts iedalījums, un šīs kārtības «augšējā segmenta» daļā atrodams porteris. Savu nosaukumu tas ieguvis no «šveicara» un dzerams, piemēram, ar kūkām vai pūdētu sieru.

Šoreiz Db.lv viesojās Aldara alus darītavā, kas nesen paziņojusi par plāniem lielu daļu ražošanas pārcelt uz ārvalstīm. Tiesa, portera ražošanu gan gaidāmās pārmaiņas Aldara alus darītavā neskaršot.

Porteris parasti ir tumšas kafijas krāsā, un tā aromātā ir daudzi «toņi», kas nav sastopami tumšajā vai gaišajā alū, proti, stiprāks alus un iesala aromāts, garša ir blīvāka. Tā porteri raksturo uzņēmuma galvenais aldaris vai galvenais alus eksperts Valdis Čunka. Porteri varot dzert arī pie kūkām, savukārt sevišķi labi tas garšojot ar pūdētu sieru, viņš skaidro. Tāpat porteris ir stiprāks par citiem alus veidiem - vidēji alus stiprums ir aptuveni 5%, bet porterim tie ir 6,8%.

No 1. aprīļa sabiedrībai būs pieejama atjaunotā Aldara parka daļa ar veloparku un tam pieguļošo teritoriju, informē Rīgas domē.

Teritorija būs atvērta katru dienu no 7.00 līdz 22.00, vasaras sezonā – no 7.00 līdz 23.00.

“Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem, kas veidots 19.gs. beigās. Tas ir vietējas nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis, kas ilgu laiku atradies degradētā stāvoklī. Lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu Sarkandaugavas apkaimē esošo zaļo infrastruktūru un vietējās nozīmes kultūrvēsturisko mantojumu, 2020. gadā tika uzsākta vērienīga Aldara parka pārbūve. Soli pa solim kādreiz degradētā parka teritorija kļūst par drošu, zaļu un ainaviski pievilcīgu teritoriju, kur Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotājiem pavadīt brīvo laiku,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Rīgas pašvaldība atradusi iespēju piesaistīt Aldara parka atjaunošanai 2,4 miljonu eiro lielu Eiropas struktūrfondu finansējumu, un jau tuvāko nedēļu laikā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā plānots piedāvāt deputātiem atbalstīt projekta realizāciju, informē komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgā. Jau 2016. gadā Rīgas dome solīja realizēt parka labiekārtošanu, bet trūkstošā finansējuma dēļ projekts netika īstenots, norāda A. Rosļikovs.

«Jāatgādina, ka parka teritorija atrodas Rīgas 28. vidusskolas teritorijā un skolnieku vecāki jau ilgu laiku lūdz sakārtot parka infrastruktūru. Par šo ieceri Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pat tika iesniegta kolektīva vēstule ar 116 vecāku parakstiem. Kopējās plānotās investīcijas Aldara parka sakārtošanai ir aptuveni 4 miljoni eiro. Plānots ne tikai sakārtot esošo infrastruktūru, bet arī izveidot pilnīgi no jauna mūsdienīgu velo parku, izbūvēt skatuvi, izveidot vietas vasaras kafejnīcām un izveidot jaunu un mūsdienīgu bērnu laukumu,» informē komitejas priekšsēdētājs.

Alus darītava Aldaris grasās uzsākt rekonstrukcijas darbus - atjaunot vēsturisko alus darītavu un alus muzeju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pēc tam, piesaistot sadarbības partnerus, plānots turpināt attīstīt daļu no Aldara teritorijas kā sabiedriski aktīvu kultūras centru, kurā ir restorāns, mazi veikaliņi, amatnieku darbnīcas un prezentācijas telpas.

Patlaban projekts vēl ir sākuma stadijā, tādēļ precīzs investīciju apjoms nav zināms, tomēr kopumā plānots ieguldīt vairākus miljonus eiro, Db.lv stāstīja Aldara pārstāve Laura Krastiņa. Patlaban kompānija ir uzrunājusi vairākus vēsturisko alus darītavu iekārtu tirgotājus, un to piedāvātās cenas ir atšķirīgas, norāda L. Krastiņa.

Tiek plānots, ka vēsturiskā alus darītava savu darbu uzsāks pirms nākamās alus sezonas un tajā tiks brūvētas Premium alus šķirnes ierobežotos apjomos un ekskluzīvs alus pēc pasūtījuma. Alus tiks pildīts dažāda tilpuma un dizaina pudelēs, kā arī mucās. Brūvēšanas un pildīšanas procesā lielākoties tiks izmantots roku darbs.

Šā gada nogalē AS Aldaris tiks piegādātas jaunās iekārtas ekskluzīvo alus šķirņu ražošanai, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Veli Pekka Tennila.

Viņš arī atzīmēja, ka pirmās ekskluzīvās alus šķirnes veikalu plauktos varētu paradīties nākamā gada aprīlī.

Uzņēmums kļūšot arī par Carlsberg Grupas ekskluzīvo alus šķirņu inovācijas centru Baltijas reģionā, kas nozīmē, ka a/s Aldaris izstrādās alus šķirnes arī citām Carlsber Grupas alus darītavām.

Pateicoties ieguldītajām 3 miljonu eiro investīcijām vēsturiskajā alus darītavā, Aldarim būs ražošanas iekārtas ekskluzīvā alus brūvēšanai. Latvijā ekskluzīvā alus segments jau šobrīd aizņem 14% no visa alus tirgus.

Aldara koncentrēšanās uz ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanu un inovāciju centra attīstību nozīmē, ka lētākā cenu segmenta alus šķirņu, piemēram, plastmasas pudelēs (PET), ražošana tiks pārcelta uz pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, kuras iegādāsies daļu no vecās Aldara PET iekārtas. Nākotnē lētākā cenu segmenta alus ražošanas izcelsmes valstis varētu mainīties, jo Carlsberg Grupa katru gadu pārskata ražošanas plānus. Aldara alus garša un receptes pēc šīm izmaiņām paliks nemainīgas, jo alus tiks brūvēts stingrā Latvijas alus meistaru uzraudzībā.

Alus darītavai Aldaris iecelts jauns valdes priekšsēdētājs Veli Peka Tenila (Veli Pekka Tennila), kurš līdz šim uzņēmumā pildīja padomes locekļa pienākumus, liecina informācija Luroft.

Tādējādi pašlaik Aldara valdē darbojas jaunievēlētais priekšsēdētājs, Somijas pilsonis V. P. Tenila un līdzšinējais valdes loceklis Ģirts Vildavs.

Līdzšinējais a/s Aldaris valdes priekšsēdētājs Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen) amata pienākumus beidza pildīt šā gada 12. oktobrī. Viņš valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts šā gada marta beigās. Pirms tam valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīja Ināra Šure, kura tagad darbojas Aldara padomē kā tās locekle.

Tāpat a/s Aldara padomē darbojas Dānijas pilsoņi Sorens Holms Jensens (Soren Holm Jensen) un Mads Jokums Kofods (Mads Jokum Kofod).

Salīdzinot ar aizvadīto gadu, šogad Jāņos par 12% ir palielinājies pieprasījums pēc vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem - vīna, alus un vieglajiem kokteiļiem, informē a/s Latvijas balzams. Savukārt Aldaris šajos svētkos pārdevis par 15 – 20% vairāk alus nekā pērn.

«Aldara alus kopējie pārdošanas rezultāti šogad Jāņu laikā bija par vidēji 15-20% labāki, salīdzinot ar aizvadītā gada svētkiem. Lielākoties pozitīvās tendences skaidrojamas ar diviem faktoriem: šogad alus un dzērienu nozari lutināja laika apstākļi, šie bija siltākie vasaras saulgrieži pēdējo 13 gadu laikā, un šogad Jāņu bērni varēja baudīt vairāk brīvdienu nekā pagājušā gadā,» Db.lv stāstīja Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Savukārt a/s Latvijas balzams veikali šajos Līgo svētkos visvairāk pārdevis tādus vieglos alkoholiskos dzērienus kā «Džins toniks», «Zelta Premium» alus skārdenē un vīnu «Senorio de los Llanos Blanco», bet stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem pieprasītākie bija «Rīgas Melnais balzams» produkti - oriģinālais «Rīgas Melnais balzams» un Balzams ar upeņu garšu.

Rīgas dome Aldara parka rekonstrukcijai plāno tērēt apmēram 2,95 miljonus eiro, liecina Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Projekta laikā plānota demontāža un sagatavošanās būvdarbiem, ārējo inženiertīklu ierīkošana, ieseguma izveide un rekonstrukcija, satiksmes infrastruktūras uzlabošana, mazo arhitektūras formu un gaismekļu uzstādīšana, rekreācijas zonu izveide un apzaļumošana.

Investīciju plāns liecina, ka visu finansējumu plānots iegūt no pašvaldības budžeta. Rekonstrukciju iecerēts sākt 2018.gadā un realizēt divu gadu laikā.

Jau ziņots, ka Aldara parka Rīgā rekonstrukcijas būvprojektu par 73 520 eiro izstrādā PS Re-Arta. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pērn aprīlī izsludināja Aldara parka pārbūves metu konkursu, lai iegūtu veiksmīgāko pilsētbūvniecisko un labiekārtojuma risinājumu teritorijas attīstībai. Konkursā tika saņemti divi priekšlikumi, no kuriem neviens netika atzīts par pilnīgu, bet Re-Arta ieguva 2.vietu, tāpēc tika uzaicināta uz sarunu procedūru.

Alus darītava A/S Aldaris rīko konkursu alus mājražotājiem Aldara brūža kauss, kura laikā īpaši izveidota žūrijas komisija centīsies noskaidrot labāko mājas alus brūvējumu, informē Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Labāko mājražotāja radīto alus šķirni ar tās autora un Aldara kopīgi izstrādāto etiķeti brūvēs Aldara vēsturiskajā alus darītavā un izplatīs tirdzniecības vietās visā Latvijā. Tāpat uzvarētājam balvā tiks 1000 eiro dāvanu karte alus brūvēšanas attīstībai un pilnveidei mājas apstākļos. Otrās un trešās vietas ieguvējiem tiks katram pasniegta 500 eiro veicināšanas balva alus brūvēšanas attīstībai mājas apstākļos.

Pieteikties konkursam var ikviens interesents, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, iesniedzot degustācijai sava gaišā tipa alus brūvējuma paraugus. Iesniegto alus šķirņu vērtēšana notiks vairākās kārtās, bet finālā tiks tikai trīs labākie dalībnieki. Uzvarētājs, kura brūvētā alus šķirne vasaras sākumā ierobežotā apjomā - tikai 24 000 pudeļu – nonāks tirdzniecībā, tiks paziņots 30. aprīlī.

Aldaris 19. maijā pirmo reizi vēsturē visiem interesentiem deva iespēju Muzeju nakts ietvaros apmeklēt alus darītavu.

Vakara gaitā alus darītavu apmeklējuši gandrīz 5000 cilvēku, kuriem bija iespēja iepazīties ar alus brūvēšanas procesu un tā tradīcijām, degustēt alu, kā arī piedalīties dažādās izklaides aktivitātēs.

«Bijām plānojuši, ka Aldari varētu apmeklēt aptuveni 2000 interesentu, tomēr cilvēku vēlme iepazīties ar alus brūvēšanas aizkulisēm un tā vēsturi bija tik liela, ka pie alus darītavas veidojās pat rindas. Domāju, ka līdzdalība Muzeju naktī noteikti ir jāturpina,» norādīja Aldara izpilddirektors Tomass Kure Jakobsens.

Aldara viesi varēja apskatīt ne tikai alus darītavu, bet arī nodegustēt Aldara Tradicionālās kolekcijas un Aldaris Gaišais alus šķirnes, izkalt savu monētu un piedalīties dažādos konkursos, aplūkot senās alus pudeles un etiķetes, kā arī iepazīties ar darbarīkiem, ar kuriem tiek darinātas koka alus mucas.

Noslēgumam tuvojas Aldara parka pārbūves projekta būvniecības darbu 1. un 2. kārta, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Projekta mērķis ir izveidot labiekārtotu, drošu un laikmetīgu rekreācijas teritoriju, atpūtas funkcijas integrējot esošajā ainaviskajā parka vidē, uzlabojot labiekārtojuma līmeni un izbūvējot infrastruktūras objektus, kā arī būtiski palielinot parka teritorijas izmantošanas intensitāti un daudzveidību.

Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas atrodas uz milzīgas kāpas, paaugstinājuma. Tas veidots 19.gs. beigās kā alus darītavas "Meža pils" (A/S „Aldaris”) īpašnieka sākotnēji slēgtais savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. Tieši mākslīgās pilsdrupas, kas Latvijas ainavai tādā augstumā un stāvoklī ir liels retums, ainaviski akcentē vietas unikalitāti. Kopš 20.gs. sešdesmitajiem gadiem tās tika izmantotas kā alpīnistu treniņu un sacensību vieta, bet šobrīd degradētā stāvokļa un drošības apsvērumu dēļ tam vairs nav piemērotas. 20.gs. trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara kļuva par publiski pieejamu teritoriju.

Latvijas alus darītava SIA Aldaris pērn turpinājusi strādāt ar zaudējumiem, liecina uzņēmuma iesniegtais 2014. gada pārskats Lusoft.

Aldara zaudējumi 2013. gadā bija 10,28 miljoni eiro, savukārt aizvadītajā gadā tie samazinājās līdz 3,407 miljoniem eiro. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pēdējos četrus gadus ir aizvadījis ar zaudējumiem. Pērn ievērojami saruka Aldara neto apgrozījums, gada nogalē sasniedzot 28,626 miljonus eiro. Alus ražotāja rentabilitātes rādītājs ir uzlabojis, bet joprojām saglabājies negatīvs, t.i., -19,74.

Aldara pārdošanas apjomi Latvijā 2014. gadā veidoja 49,3 miljonus litru, kas ir par 5% mazāk nekā iepriekšējā gadā un atspoguļo esošo stagnāciju alus nozarē Latvijā. Jāatzīmē, ka lielākā daļa no pārdotā realizēts vietējā tirgū. Uzņēmums pērn savu darbību koncentrēja uz ekskluzīvā alus segmentu, un pērn tirgū ieviesa 13 jaunus produktus, no kuriem četri ir jauni ekskluzīvā segmenta ali ar Aldara zīmolu 0,33l stikla pudelēs.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Līdz 2030. gadam jaunu automobiļu CO2 izmeši jāsamazina par 40%, vienlaikus veicinot elektrisko un zemu emisiju auto nonākšanu tirgū, uzskata Eiropas Parlamenta deputāti.

Trešdien atbalstītā likumprojektā EP deputāti aicina ES jauno vieglo automobiļu autoparkam noteikt 40% izmešu samazinājuma mērķi, bet jau līdz 2025. gadam panākt 20% samazinājumu. Eiropas Komisija bija ierosinājusi izmešu apjomu līdz 2030. gadam samazināt par 30%, kā atskaites punktu nosakot 2021. gadu. Līdzīgi mērķi noteikti arī mikroautobusiem.

Ražotāji, kuru auto vidējais CO2 izmešu rādītājs pārsniegs noteiktos mērķus, maksās sodanaudu ES budžetā. Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai apmācītu darbiniekus, kurus skārušas pārmaiņas autobūves nozarē.

Autoražotājiem arī būs jāpalielina zemu (mazāk nekā 50g CO2 uz kilometru) vai bezemisiju vieglo automašīnu un mikroautobusu tirgus daļa līdz 35% 2030. gadā un 20% jau 2025. gadā.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Aldara alus darītava saņēmusi jaunās alus brūvēšanas iekārtas, kas nepieciešamas ekskluzīvo alus šķirņu darīšanai. Paredzams, ka brūvēšana alus darītavā sāksies martā. Jaunajās iekārtās investēti 1,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Aldara vēsturiskajā alus darītavā alu pildīs 0,5l un 0,33l tilpuma stikla pudelēs, kā arī mucās. Brūvēšanas un pildīšanas procesā lielākoties izmantos roku darbu. Uz vēsturisko alus brūzi pārceļos arī iecienītākās līdzšinējās Aldara alus šķirnes.

Ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanā Aldaris iecerējis izmantot Latvijas alus iesalu. Šobrīd Aldaris gaida pirmo Latvijas iesala izmēģinājuma partiju, lai pārliecinātos par kvalitāti. Pēdējos gados Latvijas alus nozarei nebija iespējas izmantot vietējās izejvielas, jo šeit nebija iesalnīcas. Tagad drīzumā darbu sāks Latraps iesalnīca.

Noslēdzies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātais konkurss par Aldara parka rekonstrukcijas būvprojekta izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemts viens piedāvājums, un par uzvarētāju atzīta PS Re-Arta, kas būvprojektu piedāvā izstrādāt par 73,5 tūkstošiem eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka Aldara parka teritorijas rekonstrukcijas gaitā plānots izveidot pieejamu, dažādām vietējo iedzīvotāju grupām piemērotu un daudzveidīgu vidi atpūtai, fiziskām aktivitātēm, kā arī kultūras pasākumu norisei. Parka attīstību pašvaldība vēlas gan tematiski, gan fiziski saistīt ar blakus esošajiem objektiem, saglabājot vietējo dabas mantojumu, labiekārtojot apzaļumotās teritorijas un uzlabojot pārvietošanās iespējas.

Viens no vecākajiem Rīgas parkiem - Aldara parks - ir Sarkandaugavas apkaimes zaļā teritorija ar 2,57 ha lielu platību. Parks projektēts 19.gs. beigās kā alus darītavas Waldschlößchen (mūsdienās – AS Aldaris) īpašnieka slēgtais savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. Patlaban parks atrodas degradētā stāvoklī. Apkaimes iedzīvotāji, kurus pārstāv Sarkandaugavas attīstības biedrība, kā arī ražotne Aldaris, Rīgas 28.vidusskola un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa, ar ko robežojas parka teritorija, un citas iesaistītās puses aktīvi iesaistās Aldara parka teritorijas turpmākās attīstības plānošanas aktivitātēs.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajā metu konkursā Aldara parka rekonstrukcijai iesniegti divi piedāvājumi, kurus tagad vērtēs žūrijas komisija, informē Rīgas dome.

Žūrijas komisijā būs Pilsētas attīstības departamenta, Mājokļu un vides departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta biroja, Rīgas pilsētas būvvaldes, SIA Rīgas meži, Latvijas Arhitektu savienības un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības pārstāvji.

Atbilstoši metu konkursa nosacījumiem, lai nodrošinātu neatkarīgu metu vērtēšanu, pieteikumi iesniegti anonīmi, apzīmējot ar devīzēm. Pieteikumu iesniedzēju identitāte tiks noskaidrota tikai pēc uzvarētāju metu noteikšanas. Kopējais konkursa godalgu fonds veido 17 000 eiro.

Aldara parka teritorijas rekonstrukcijas gaitā plānots izveidot pieejamu, dažādām vietējo iedzīvotāju grupām piemērotu un daudzveidīgu vidi atpūtai, fiziskām aktivitātēm, kā arī kultūras pasākumu norisei. Parka attīstību pašvaldība vēlas gan tematiski, gan fiziski saistīt ar blakus esošajiem objektiem, saglabājot vietējo dabas mantojumu, labiekārtojot apzaļumotās teritorijas un uzlabojot pārvietošanās iespējas.

Pagājušajā nedēļā notika Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta organizēta Aldara parka attīstības plānošanas sanāksme, kuras laikā Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji tika iepazīstināti ar parka revitalizācijas un attīstības ieceri, kā arī tika apspriestas vietējo iedzīvotāju un plašākas sabiedrības vajadzības parka attīstībā, informē Rīgas dome.

Sanāksmē pulcējās vairāk nekā 35 apkaimes iedzīvotāji, eksperti un Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, kuri informēja par Aldara parka rekonstrukcijas projekta attīstības scenāriju, kā arī par AS Aldaris plāniem daļu rūpnīcas teritorijas pārveidot par sabiedriski pieejamu publisko teritoriju.

Diskusijas dalībnieki sniedza vairākus būtiskus ierosinājumus, piemēram, skatu torņa platformas izveide mākslīgajās pilsdrupās, tematiskas aktīvās atpūtas zonas izveidošana parka augstākajā vietā, parka teritorijas slēgšana nakts stundās, bumbu patvertnes izmantošana parka nākotnes funkciju attīstīšanai un iedzīvotāju iesaistei u.c. Tāpat dalībnieki atbalstīja esošo betona nožogojumu nojaukšanu un sliežu ceļa norobežošanu, lai mazinātu akustisko piesārņojumu.