Alus darītava Aldaris un hokeja klubs Dinamo Rīga pagarinājuši sadarbības līgumu.

«Šobrīd hokeja līdzjutēju vidū ir izveidojusies ļoti cieša saikne ar Aldari. Mums ir svarīgi ieklausīties savos patērētājos, tādēļ loģisks solis bija līguma pagarināšana ar populāro hokeja klubu Dinamo Rīga,» norāda A/s Aldaris valdes priekšsēdētājs Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen).

«Aldaris ir viens no mūsu ilggadējiem atbalstītājiem, un mēs esam ļoti priecīgi, ka varam turpināt līdzšinējo sadarbību, jo hokejs un alus ir divas ļoti cieši saistītas lietas,» norāda a/s Dinamo Rīga valdes loceklis Zigmārs Priede.

Šogad Aldaris veicis hokeja cienītāju aptauju, lai noskaidrotu fanu viedokli par Aldara sponsorēšanas politiku, tostarp ilggadējo atbalstu Latvijas hokejam. 73% aptaujāto atzinuši, ka pirmā asociācija, kas rodas, domājot par hokeju, ir tieši Aldara zīmols.

Izmaiņas valdes sastāvā reģistrētas alus ražotājam AS Aldaris, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekļa amatā iecelts Uģis Mihņevičs, līdz ar to AS Aldaris valde turpmāk atkal darbosies trīs amatpersonu sastāvā. AS Aldaris valdes priekšsēdētāja amatu kopš 2012.gada 25.oktobra ieņem Veli Pekka Tennila, savukārt valdes locekļa pienākumus kopš 2013.gada 11.jūnija pilda Priits Einmanns.

Lursoft informācija liecina, ka U. Mihņevičs jau iepriekš guvis pieredzi, strādājot lielu uzņēmumu vadošajos amatos, jo laika posmā no 2008.gada 22.janvāra līdz 2009.gada 5.maijam jaunieceltais AS Aldaris valdes loceklis ieņēmis arī valdes locekļa amatu AS Gutta.

AS Aldaris mājas lapā pieejamās ziņas rāda, ka U. Mihņevičs alus ražotāja pārdošanas komandai pievienojies 2012.gada vidū un kopumā ir uzkrājis jau vairāk nekā 16 gadu pieredzi pārdošanas darbā.

Viens no lielākajiem alus darītājiem a/s Aldaris plāno optimizēt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. Aldara alu PET un stikla pudelēs nākotnē, visticamāk, ražos ārpus Latvijas.

^{Papildināta ar Aldara komentāru no 3. rindkopas}

Carlsberg grupā ietilpstošais a/s Aldaris no 2014. gada Latvijā, iespējams, pārtrauks alus ražošanu PET un stikla pudelēs, kas turpmāk tiks ražoti ārpus Latvijas, līdz ar to darbinieku skaits Latvijas ražotnē pakāpeniski tiks samazināts aptuveni par trešdaļu no 200 strādājošajiem, liecina DB rīcībā esošā informācija no neoficiāliem, bet drošiem avotiem. Šāda lēmuma pamatā – ievērojamie zaudējumi, kas pērn sasniedza 2,79 miljonus Ls, kā arī realizācijas apjomu samazināšanās, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Alus darītavas a/s Aldaris bijusī valdes priekssēdētāja Ināra Šure turpinās darbu uzņēmuma padomes priekšsēdētājas amatā, liecina informācija Lursoft. Tāpat uzņēmuma padomē darbu uzsākuši vairāki jauni padomes locekļi.

Patlaban a/s Aldaris padomē darbojas tās priekšsēdētājs padomes loceklis Holms Jensens Sorens (Holm Jensen Soren). Viņš uzņēmuma padomē darbojies arī iepriekš – līdz šā gada 11. jūnijam un vēlreiz padomē apstiprināts 29. jūnijā. Darbu a/s Aldaris padomē jūnija sākumā pametis dānis Fišers Bjornskovs (Fischer Bjornskov), Lietuvas iedzīvotāji Tomass Kučinskas (Tomas Kučinskas) un Anti Nīninens (Antti Niininen), kā arī zviedrs Peterss Lars Nilsons (Peter Lars Nilsson). Viņu vietā padomes locekļu amatā iecelts dānis Jokums Mads Kofods (Jokum Mads Kofod), soms Peka Veli Tenila (Pekka Veli Tennila), bet padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā – Ināra Šure, kas iepriekš darbojās uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā. I. Šure uzņēmumā strādā 30 gadus, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā bija kopš 2004. gada, nomainot toreizējo uzņēmuma vadītāju Vitāliju Gavrilovu. Jūnija sākumā, pametot valdes priekšsēdētājas amatu, viņa norādīja, ka arī turpmākā viņas darbība būs saistīta ar Carlsberg grupu.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

A/s Aldaris pērno finanšu gadu noslēdzis ar 2,79 miljoniem latu zaudējumiem, un kompānijas vadība skaidro, ka Latvijas makroekonomisko rādītāju uzlabošanās nav veicinājusi nozares pelnītspēju – Latvijas tirgū samazinājies alus patēriņš un mainīgs pieprasījums vērojams arī eksporta tirgos.

Kopējais alus pārdošanas apjoms a/s Aldaris pērn bija 822,7 tūkst. hektolitru, kas ir par 123,6 tūkst. hektolitru mazāk nekā 2011. gadā. Kopumā uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 25,6 miljonus latu, kas ir par 8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt zaudējumi pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, ir auguši par aptuveni 1,9 miljoniem latu.

Pērn Aldaris uzsāka 20 dažādu jaunu produktu tirdzniecību. Tāpat uzņēmums, neņemot vērā pārdošanas apjomu kritumu, investējis ražošanas modernizācijā. Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot vairākus miljonus eiro, Aldaris plāno atjaunot vēsturisko alus darītavu.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

«Somersby ir Carlsberg Grupas vadošais sidrs un tā brūvēšana notiek Carlsberg Grupas ietvaros. Latvijā pārdotais sidrs, pēc Carlsberg receptūras, tiek brūvēts Igaunijā,» biznesa portālam db.lv, vaicāta, vai šī jaunā produkta ražošana notiek mūsu valstī, atklāja AS Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā rakstīts, alus darītava Aldaris sākusi piedāvāt jaunu Premium klases sidru Somersby ar ābolu un bumbieru garšu. Plānots, ka gada laikā tiks pārdoti aptuveni 500 tūkstoši litru šī sidra.

Kā vēsta ražotājs, Somersby sidra gatavošanā tiek izmantoti svaigi bumbieri un fermentēta ābolu sula. Atbildot uz jautājumu, vai sidra ražošanai nepieciešamie augļi tiek iepirkti arī Latvijā, L. Krastiņa norādīja, ka «visi produktu izejvielu iepirkumi Carlsberg Grupā notiek centralizēti, rūpīgi izvērtējot kvalitāti un arī cenu». «Pārsvarā izejvielas tiek iepirktas dažādās Eiropas valstīs. Diemžēl Latvijā izejvielas netiek iepirktas, jo vietējie ražotāji nespēj piegādāt produkciju nepieciešamajā vairumā,» informēja Aldara pārstāve.

Aldaris radījis jaunu alus šķirni - Saimnieku alus, kas papildinās Aldara Tradicionālo kolekciju.

Turpmāk Tradicionālajā kolekcijā tikšot iekļauts arī Aldaris Luksus, kas ieguvis jaunu vizuālo tēlu.

Aldaris Saimnieku alus esot klasisks saldenas garšas alus. Alum esot sava īpaša garšas buķete, kas panākta, pievienojot karameļu iesalu un aromātiskos apiņus. Tādējādi alum ir saldena garša un tikai šim alum raksturīgs karameļu tonis. Šis alus ir viegls (4.2%) un maz gāzēts.

Aldara Tradicionālo kolekciju turpmāk veidos Dūmaku, Muižnieku, Luksus un Saimnieku ali.

Saimnieku alus ieviešanā Aldaris ir investējis aptuveni 75 tūkstošus latu, bet kopumā uzņēmums Aldara Tradicionālajā kolekcijā ir ieguldījis 275 tūkstošus latu.

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

Veiktas izmaiņas AS Aldaris padomē, liecina Lursoft dati.

Termiņš pagarināts vairākām uzņēmuma padomes amatpersonām, tostarp Larsam Lēmanam, Inārai Šurei un Tomasam Panteli, taču Mada Jokuma Kofoda vietā stājusies Anna Sofija Levisa, kura turpmāk pildīs AS Aldaris padomes locekles pienākumus.

Jau ziņots, ka 2012.gadā AS Aldaris apgrozījis kopumā 25,604 milj.Ls, gadu noslēdzot ar 2,797 milj.Ls zaudējumiem. Pērn uzņēmumā bijuši nodarbināti 307 darbinieki.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnijā tika mainīta Aldara valde. Darbu AS Aldaris valdē uzsācis Prīts Einmans, kuram, kā liecina Lursoft pieejamie dati, šis ir pirmais amats kādā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Tādejādi tagad AS Aldaris valde darbojas trīs personu sastāvā – valdes priekšsēdētāja vietu ieņem Veli Pekka Tennila, bet valdes locekļu – Pārsla Baško un P. Einmans.

Šīs nedēļas sākumā notikušas izmaiņas alus ražotājas a/s Aldaris padomē, līdzšinējam padomes priekšsēdētājam pametot amatu un viņa vietā stājoties jaunam, kā arī padomei pievienojoties jaunam padomes loceklim, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Darbu a/s Aldaris padomē 10. decembrī pametis tās līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Sorens Holms Jensens (Soren Holm Jensen), savukārt viņa vietā stājies Lēmans Larss (Lehman Lars). Tāpat padomi papildinājis jauns loceklis – Tomass Panteli (Thomas Panteli), kurš iepriekš, līdz šā gada martam, pildīja a/s Aldaris valdes locekļa amata pienākumus.

Darbu alus darītavas padomē turpina tās priekšsēdētāja vietniece Ināra Šure, kura līdz šā gada vasarai pildīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amata pienākumus, kā arī padomes loceklis Mads Jokums Kofods (Mads Jokum Kofod).

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties uzņēmuma Aldaris alus darītavā, kur tiek ražots alus Baltijas lāgers.

Alus darītava Aldaris dibināta 1865.gadā, un aizvien atrodas savā vēsturiskajā vietā. 2013. gada nogalē alus darītava mainīja darbības stratēģiju, kas paredz vairāk koncentrēties uz craft alus šķirņu brūvēšanu un attīstību.

Pēdējos gados alus darītava savā attīstībā investējusi 5 miljonus eiro, tostarp atjaunojot vēsturisko alus darītavu un atsākot tajā alus brūvēšanu, kā arī izveidojot Baltijā modernāko alus muzeju - Aldaris alus darbnīca, kuru pirmajā pastāvēšanās gadā apmeklējuši 18 tūkstoši alus cienītāju.

Aizvadītāja gada laikā Aldara craft alus pārdošanas apjoms stikla pudelēs palielinājies par 49%, bet restorānu un bāru segmentā par 25%. Aldaris ir izvirzījis mērķi trīs gadu periodā iekarot vismaz 30% no craft alus segmenta, kas šobrīd aizņem jau gandrīz 20% no visa Latvijas alus tirgus.

Ar 1. oktobrī alus darītavai Aldaris būs jauns izpilddirektors Veli Pekka Tennila, kurš vienlaicīgi pildīs arī Carlsberg Baltic izpilddirektora pienākumus. Tādējādi Latvija kļūs par centrālo vietu, no kuras tiks koordinēti un vadīti arī Carlsberg Grupas uzņēmumi Igaunijā (Saku) un Lietuvā (Svyturys Uteno Alus), informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā norāda Krastiņa, līdzšinējais Aldara izpilddirektors Tomass Kure Jakobsenes nodod savas funkcijas jaunajam vadītājam, jo ir pabeidzis viņam uzticētos uzdevumus - izveidot jaunu uzņēmuma stratēģiju un struktūru, sagatavojot uzņēmumu turpmākai izaugsmei.

«Baltijas valstu tirgus man ir ļoti labi zināms, jo šajās valstīs strādāju četrus gadus. Pēdējā gada laikā esam smagi strādājuši, lai izveidotu jaunu uzņēmumu stratēģiju un struktūru, un šobrīd Carlsberg Grupas alus darītavas Baltijā ir sakārtotas tā, lai tās uzsāktu jaunu attīstības ceļu. Šīs pārmaiņas bija svarīgas, jo ekonomiskā krīze bija atstājusi zināmu ietekmi uz uzņēmumu darbību un bija nepieciešams pārstrukturizēt darbu, lai varētu veiksmīgi strādāt ilgtermiņā. Domāju, ka padarītā darba augļus mēs varēsim baudīt tuvāko pāris gadu laikā,» norāda jaunais a/s Aldaris izpilddirektors Veli Pekka Tennila.

Alus darītava AS Aldaris šogad ražošanas uzlabošanā, loģistikā un jaunos produktos plāno ieguldīt divus miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes loceklis Artūrs Ilziņš.

Viņš piebilda, ka investīcijas plānotas 18-22 projektu realizācijā, kuri saistīti ar ražošanu, loģistiku, jauniem produktiem un esošo telpu uzlabošanu.

Investīcijas būs saistītas ar ražošanas efektivitātes uzlabošanu, jaudas palielināšanu. Nebūs tā, ka griezīsim lentīti un atklāsim kaut ko jaunu. Nav mums viena liela investīciju projekta, bet ir vairāki mazāki, bet nebūt ne mazāk svarīgi," sacīja Ilziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka Aldarim ir svarīga darbinieku drošība, produktu drošība un efektivitāte. Balstoties uz šiem trim pīlāriem, kompānija izvēlas, kur investēt.

Krievijas karadarbības Ukrainā dēļ dzērienu ražotājs "Aldaris" izjūt stikla pudeļu deficītu, sacīja kompānijas komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.

"Aldaris" vairākiem produktiem sācis iepakojuma jeb taras maiņu, lai spētu nodrošināt pieprasījumu. Turklāt uzņēmums prognozē, ka pārskatāmā nākotnē būs jūtami traucējumi piegāžu ķēžu darbībā.

Taujāts par pašreizējo situāciju uzņēmumā, Kursītis pauda, ka kopumā gads iesācies salīdzinoši labi - uzņēmuma iekšējie dati liecina par alus tirgus izaugsmi martā. Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu strādāt sācis arī viesnīcu, kafejnīcu un restorānu (HoReCa) segments.

"Jāsaka, ka šobrīd aug arī citas kategorijas - minerālūdens, enerģijas dzērieni, alus kokteiļi un kokteiļi," piebilda Kursītis, atzīmējot, ka minētajās kategorijās, līdz ar vairāku jaunumu ienākšanu tirgū, konkurence kļūst ar vien sīvāka.

Aldara alus darītava saņēmusi jaunās alus brūvēšanas iekārtas, kas nepieciešamas ekskluzīvo alus šķirņu darīšanai. Paredzams, ka brūvēšana alus darītavā sāksies martā. Jaunajās iekārtās investēti 1,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Aldara vēsturiskajā alus darītavā alu pildīs 0,5l un 0,33l tilpuma stikla pudelēs, kā arī mucās. Brūvēšanas un pildīšanas procesā lielākoties izmantos roku darbu. Uz vēsturisko alus brūzi pārceļos arī iecienītākās līdzšinējās Aldara alus šķirnes.

Ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanā Aldaris iecerējis izmantot Latvijas alus iesalu. Šobrīd Aldaris gaida pirmo Latvijas iesala izmēģinājuma partiju, lai pārliecinātos par kvalitāti. Pēdējos gados Latvijas alus nozarei nebija iespējas izmantot vietējās izejvielas, jo šeit nebija iesalnīcas. Tagad drīzumā darbu sāks Latraps iesalnīca.

Skaidrība par izmaiņām uzņēmuma struktūrā un darbinieku iespējamu atlaišanu būs oktobra vidū, pēc AS Aldaris vadības un arodbiedrības tikšanās atzina abu pušu pārstāvji.

Kā norādīja Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa, vadība izklāstījusi savu redzējumu par uzņēmuma attīstību, kā arī uzklausīja darbinieku viedokli un vienojās par turpmākajiem darbības soļiem un tikšanās laikiem.

«Plānojam, ka konsultācijas par darbiniekiem labvēlīgāko risinājumu tiks pieņemts, vēlākais, līdz oktobra vidum, kad varēsim sniegt konkrētākas ziņas par izmaiņām uzņēmuma organizatoriskajā struktūrā,» sacīja Krastiņa.

Viņa apliecināja, ka darbiniekiem, kurus varētu skart atlaišana sakarā ar ražošanas sašaurināšanu, plānots līdzās esošajām likuma prasībām piedāvāt plašu finansiālo un sociālo atbalstu, jaunas darba iespējas citos Carlsberg grupas un vietējos ražošanas uzņēmumos, kā arī papildu apmācību un darbā iekārtošanu.

Šogad Muzeju naktī alus darītavas durvis vērs vaļā a/s Aldaris. Tas ir pirmais privātā sektora uzņēmums, kas piedalīsies Muzeju nakts pasākumos.

Muzeju nakts ietvaros apmeklētāji varēs iepazīties ar alus brūvešanu un tās tradīcijām un vēsturi, teikts a/s Aldaris paziņojumā.

«Gidi pastāstīs nedzirdētus stāstus par alus darīšanas vēsturi un kultūru Latvijā. Tāpat lielākajiem viesiem, kas būs sasnieguši atļauto vecumu, būs iespēja nobaudīt miestiņu un kopā ar mazākajiem viesiem uzdziedāt dziesmas un vienkārši jauki pavadīt laiku,» stāsta a/s Aldaris galvenais alus darītājs Valdis Čunka. «Daudzi nemaz nezina, ka, piemēram, Aldarī esot bijis īpašs alus meistars - burvis, kas pārbaudīja, cik labi tiek brūvēts alus. Viņš ieradās lakādas kurpēs, baltos cimdos un ar katliņu galvā. Ar cimdu pārbaudīja, cik tīri ir alus kubli. Tad radies teiciens: «Nu būs alus biezs kā cimds». Savukārt, ja viņš nolika savu katliņu blakus alus kublam, tad tika teikts, ka alum jābūt stipram kā vīra galvai,» stāsta aldaris V. Čunka.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Līdzšinējais a/s Aldaris valdes loceklis Ģirts Vildavs pametis uzņēmuma valdi, taču viņam izdota prokūra, liecina Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik a/s Aldaris valdē darbojas viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs, Somijas pilsonis Veli Peka Tenila (Veli Pekka Tennila).

Uzņēmuma padomē izmaiņas nav reģistrētas, un tajā darbojas Lēmans Larss (Lehman Lars), Tomass Panteli (Thomas Panteli), Mads Jokums Kofods (Mads Jokum Kofod) in Ināra Šure.

A/s Aldaris, kas dibināta 1992. gadā, ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma. Pērn alus darītava apgrozīja 27,84 milj. Ls, bet gadu noslēdza ar 810 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmums Latvijas lielāko kompāniju sarakstā TOP 500 ierindojas 141. vietā.

Alus darītava Aldaris turpina investēt jaunu alus šķirņu attīstībā, ieviešot četras jaunas alus šķirnes, kas iekļautas Aldaris Izlases sērijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jauno alus šķirņu radīšanā un ieviešanā tirgū uzņēmums investējis 150 tūkstošus eiro.

Aldaris Izlases ali ir dažāda stila – lāgers, nefiltrētais lāgers, medalus un ķiršu alus. Tie pieejami gan klasiskajā 0,5l stikla pudeles iepakojumā, gan pintes tilpuma skārdenēs.

«Pašreiz Premium jeb augstākās cenu kategorijas segmenta vērtība Latvijas alus tirgū ir aptuveni 21 miljons eiro, un mēs prognozējam, ka arī turpmākajos gados, par spīti kopējam alus tirgus kritumam, šis segments saglabās savas pozīcijas. Tieši tādēļ mums ir arī nopietnas ambīcijas un gada laikā plānojam pārdot aptuveni 1,8 miljonus litru Aldaris Izlases sērijas alu,» saka Aldara pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš.

Iesaistoties vairākiem sadarbības partneriem – Rīgas pašvaldībai, AS Aldaris, Dauderu muzejam un Sarkandaugavas attīstības biedrībai, ir sākti priekšdarbi, lai atjaunotu un sakārtotu Aldara parku, padarot to pievilcīgāku un pieejamāku apmeklētājiem. Šis jautājums jau ir skatīts Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā, kas devusi šai iniciatīvai zaļo gaismu.

Šā gada 17. aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta birojā prezentēts pētījums un idejas Aldara parka atjaunošanai Sarkandaugavā. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija, kas apvieno arhitektūras un saistīto nozaru ekspertus un profesionāļus, iepazinās ar A/S Aldaris piedāvāto parka sakārtošanas ideju. Uzsvērta nepieciešamība turpināt darbu pie Aldara parka sakārtošanas, lai padarītu to par atkal pievilcīgu atpūtas vietu rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

«Ideja sakārtot Aldara parku, kas vēsturiski piekļaujas alus darītavas teritorijai, radās līdz ar lēmumu par vēsturiskā alusbrūža atjaunošanu un alus muzeja izveidi Aldara vēsturiskajā teritorijā,» norāda Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Vaicāta, kas būs parka sakārtošanas darbu finansētājs, viņa biznesa portālam db.lv stāstīja, ka Aldaris ir gatavs iesaistīties, bet galvenais finansējuma avots esot pašvaldība. Tā plānojot piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.

«Izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatu funkciju apvienošana nekādas būtiskas izmaiņas a/s Aldaris darbībā neienesīs, jo arī līdzšinējā valdes priekšsēdētāja turpinās aktīvu darbu uzņēmuma stratēģiskajā vadībā,» norāda T. K. Jakobsens, paužot, ka apvienot uzņēmuma izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatu funkcijas ir kompānijas apzināts solis.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā valdes priekšsēdētājas amatu atstāja līdzšinējā vadītāja Ināra Šure un par alus darītavas Aldaris jauno valdes priekšsēdētāju iecelts uzņēmuma izpilddirektors Tomass Kure Jakobsens. I. Šure uzņēmumā strādā 30 gadus, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā bija kopš 2004. gada, nomainot toreizējo uzņēmuma vadītāju Vitāliju Gavrilovu.

«I. Šure ar savām milzīgajām zināšanām un pieredzi turpinās dalīties kā uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniece. Viņa aktīvi strādās ar nozares politikas sakārtošanu, uzņēmuma attīstības virzienu noteikšanu u.c. stratēģiski svarīgiem jautājumiem,» uzsver Carlsberg Baltijas reģiona izpilddirektors, Aldara padomes priekšsēdētājs Sorens Holms Jensens.