#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Latvijas aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» ieķīlājusi sava meitas uzņēmuma SIA «Air Baltic Training», kas sniedz aviācijas apmācību pakalpojumus, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» dati.

AS «Air Baltic Corporation» par labu AS «Swedbank» ieķīlājusi 2845 SIA «Air Baltic Training» kapitāldaļas, nodrošinot prasījumus 5,6 miljonu eiro apmērā, kas izriet no kredītlīnijas līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.aprīlī.

SIA «Air Baltic Training» reģistrēta 2010.gadā un tās pamatdarbība ir dažādu ar aviāciju saistītu apmācību sniegšana. Uzņēmums sniedz apmācības aviokompānijām un dažādiem ar aviācijas nozari saistītiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām. Kompānijas pamatkapitāls ir 2845 eiro, un tā pilnībā pieder AS «Air Baltic Corporation».

2017.gadā SIA «Air Baltic Training» strādāja ar apgrozījumu 3,019 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 261 tūkstotis eiro.

Diemžēl uzreiz jāsaka, ka sāpīgu jautājumu gadījumā Latvijas nacionālā lidsabiedrība atvērtību demonstrē lielākoties tad, kad uzņēmumam tas ir izdevīgi vai arī fakti nav apslēpjami.

Trešdienas vakarā Latvijas Televīzijā izskanēja satraucošs vēstījums – drošības apsvērumu dēļ Air Baltic apturējis visu septiņu jauno Bombardier CS 300 lidojumus. Tiem, kas seko līdzi notikumiem aviācijā, pirmajā pārsteiguma brīdī varēja rasties jautājums, vai tik tiešām kanādiešu gadiem lolotā, miljardus izmaksājusī programma beidzot būs izgāzusies līdz šim neatklātu defektu dēļ. Jebkurā gadījumā uzreiz prātā varēja nākt incidenti ar citām kanādiešu lidmašīnām, proti, Q400 modeļiem.

Kā izrādās, nē, Boeing par nevēlamā konkurenta galu priecāties pāragri. Un tā jau nākamajā rītā lidojumi pakāpeniski tika atsākti, jo, acīmredzot, ASV ražotāja Pratt & Whitney dzinēji bija pārbaudīti un pasažieru drošību pilnīgi nekas vairs neapdraudēja. Pie dzinēja piestiprinātās iekārtas defekti bija novērsti, un lidmašīnas atkal bija drošas. Līdz pilnīgai atklātībai pietrūka pavisam nedaudz – šķiet, ka defektīvā detaļa tā arī netika vārdā nosaukta. Visa milzīgā ažiotāža beidzās ar trīs atceltiem reisiem, kas ietekmēja 372 pasažieru ceļojumus. Tomēr aviācijā notiekošā vērotājus varētu urdīt jautājums, kāpēc Air Baltic bija tik ļoti vajadzīgs uzsvērt drošību. Vai nepietika ar teikto, ka līdzīgi kā citās tehnoloģiju jomās arī aviācijā jaunām iekārtām raksturīgas zināmas tehniskas nianses, kam sākuma periodā tiek pievērsta uzmanība un veikta pilnveidošana. Un vai tad jebkura tehniskā apkope nav saistīta ar drošību? Kā tas nākas, ka vakarā lidaparātus noliek pie sētas nāves draudu dēļ, bet no rīta tie aizlido, it kā nekas nebūtu bijis? Turklāt jāņem vērā arī tas, ka notikumi, incidenti un negadījumi aviācijā tiek ļoti detalizēti atspoguļoti visā pasaulē, tā ka jau visai drīz kāds nozares vērotājs izteica versiju, ka pie vainas varētu būt nekvalitatīva degviela. Iespējams, viņš kļūdījās. Taču ziņa bija apskrējusi zemeslodi, un par notikušo Bombardier Kanādā varēja uzzināt ne tikai no saviem darbiniekiem Rīgā. To visu saliekot kopā, Air Baltic atklātībai varētu būt visai triviāls skaidrojums – vēlme nodot lidmašīnu piegādātājam publisku vēstījumu: lūdzu, ātrāk kustiniet kājiņas, kad mums vajadzīga kāda detaļa. Jo ir skaidrs, ka kanādiešiem negatīva publicitāte pagalam nav nepieciešama, jo īpaši tagad, kad jācīnās pret Boeing protekcionismu ASV.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.oktobrī izskatīja Valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation blakus sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas aviosabiedrībai FlyLAL, informē AT.

Tiesa apmierināja vairākus lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus, uzklausīja puses un paziņoja, ka lēmumu pasludinās 28.oktobrī plkst. 10.

Šīsdienas tiesas sēdē tiesa apmierināja divus lidostas Rīga lūgumus. Viens no tiem pievienot lietai Lietuvas apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Un otrs lūgums – pievienot lietas materiāliem atzinumu, kurā Lietuvas Konkurences padome sniedz savu viedokli par lietu, kas Lietuvas tiesas pirmajā instancē tiek izskatīta pēc būtības. Tāpat tiesa apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu pievienot lietai Viļņas apgabaltiesas 2014.gada decembra tiesas sēdes protokola kopiju. Tiesa apmierināja pieteicējas flyLAL lūgumu pievienot lietai pierādījumus par atbildētāju izsniegtajām komercķīlām.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvā reģistrētās bankrotējušās AS flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation, informē AT.

Kā galvenos lēmuma motīvus Civillietu departaments minēja to, ka atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību. Pilns lēmuma teksts ar motīviem būs pieejams 4.decembrī. AT lēmums nav pārsūdzams.

Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā.

Sociālajos tīklos pēdējā laikā uzvirmojusi īpaša neapmierinātība saistībā ar kompāniju air Baltic, jo tā pat pēdējā brīdī, laicīgi neizziņojot, atcēlusi atsevišķus lidojumus. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) norāda, ka šomēnes sūdzību skaits par atceltiem un nenotikušiem reisiem strauji pieaug, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pēc sūdzību skaita tieši aviopakalpojumi ieņem pirmo vietu. Kā norāda PTAC pārstāve Sanita Gertmane, salīdzinot ar pirmajiem trim mēnešiem, aprīlī pasažieri sūdzējušies krietni vairāk. Šogad saņemtas 35 sūdzības, dati par aprīli gan vēl nav apkopoti.

«Patlaban ļoti daudzi sūdzas par to, ka air Baltic maina reisus. Ieviešot vasaras lidojumu sarakstu, grafiki mainās, vairāki labu laiku iepriekš plānoti lidojumi tiek atcelti,» skaidro S. Gertmane. Viņa atklāj, ka apmēram 60% sūdzību ir tieši par air Baltic, bet, iespējams, tas ir tāpēc, ka lidostā nav daudz citu aviokompāniju.

Strīdi visbiežāk ir saistīti ar normatīvo aktu interpretāciju. Aviokompānija atsakās izmaksāt kompensācijas, bet patērētājus neapmierina tās sniegtais pamatojums. Kā norāda PTAC pārstāve, procedūra, lai atgūtu kompensāciju, ir visai ilga. «Bieži kompensācijas ar pirmo aicinājumu nemaz netiek izmaksātas. Ļoti daudzām aviokompānijām, arī tādām, kuru lidojumu biļetes ir krietni dārgākas, tikai patērētāju neatlaidība var garantēt pozitīvu rezultātu,» atklāj S. Gertmane.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Rīgas apgabaltiesa pēc 16 tiesas sēdēm divu gadu garumā ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Martina Bertolta Flika prasību un atcelt visus iepriekš piemērotos nodrošinājuma līdzekļus, kas liedza veikt izmaiņas Air Baltic Corporation kapitālā un kas pastarpināti ietekmēja līdzekļu atgūšanas procesu Latvijas Krājbankas kreditoriem.

Tāpat tiesa lēma no B.Flika piedzīt par labu Latvijas Krājbankai tiesāšanās izdevumus, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Martins Bertolts Fliks kā bijušais BAS 50% kapitāldaļu turētājs 2013. gada sākumā cēla prasību pret Satiksmes ministriju un Latvijas Krājbanku par 2011. gada 30. novembrī noslēgtā AS Air Baltic Corporation akciju pirkuma līgumu, kas slēgts starp Latvijas Krājbanku, BAS un Satiksmes ministriju, atzīšanu par spēkā neesošo. Venlaikus B.Fliks lūdza atzīt nevis savas, bet gan BAS īpašuma tiesības uz minētajām Air Baltic Corporation akcijām, lai gan viņš vairs nebija BAS dalībnieks.

Air Lituanica 22. maijā veiks lidojumus uz un no Amsterdamas, Parīzes un Tallinas, savukārt lidojumi uz Berlīni, Prāgu, Briseli un Stokholmu ir atcelti, liecina paziņojums aviokompānijas interneta vietnē.

No 23. maija ir atcelti visi lidojumi, paziņojusi lidsabiedrība.

Air Lituanica ir Lietuvas aviokompānija, kas bāzēta Viļņā.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir gatava nodrošināt Air Lituanica plānotos reisus, informē aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags. «AirBaltic tirgus ir Latvija, Lietuva un Igaunija. Mēs konsolidēsim un stiprināsim mūsu pakalpojumus vietējā tirgū, piedāvājot vairāk tiešos lidojumus,» norāda airBaltic prezidents Martins Gauss.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš aizgājis no SIA Air Baltic Corporation padomes priekšsēdētāja amata, liecina Lursoft dati.

Andris Liepiņš Latvijas nacionālās aviokompānijas padomē darbojās jau no 2012. gada februāra sākuma , savukārt novembrī iecelts par VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāju.

Padomē savus amatus turpina ieņemt AS RB Rail padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis un Kaspars Briškens.

Air Baltic Corporation, kas pērn nodrošināja 1086 darbavietas, aizvadītajā gadā uzlabojis savus finanšu rādītājus, palielinot gan uzņēmuma neto apgrozījumu, gan peļņu. Iesniegtajā gada pārskatā, kas bija jau 18. kopš akciju sabiedrības dibināšanas, redzams, ka aizvadītajā gadā lidsabiedrība apgrozījusi 278,806 miljonus eiro un nopelnījusi 2,02 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments trešdien apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu atlikt lietas izskatīšanu AS ,flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumā par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi, informē AT.

Lietas dalībniece šādu lūgumu tiesas sēdē izteica, jo Lietuvā tiesvedībā ir process par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Lietuvā lieta izskatīta pirmajā instancē un gaida izskatīšanu apelācijas kārtībā. Lūgumam pievienojās arī lidosta Rīga. Nākamais lietas izskatīšanas datums Augstākajā tiesā tiks nolikts pēc nolēmuma pieņemšanas Lietuvā.

Iepriekšējā tiesas sēdē šī gada 28.janvārī Augstākā tiesa apmierināja lidostas Rīga lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu. Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.

Auditorkompānija KPMG Baltics veiks nacionālās lidsabiedrības airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti, atbilstoši valdības dotajam uzdevumam.

Kā uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš: «Atbilstoši Ministru kabineta 19.novembra sēdē lemtajam, Satiksmes ministrijai tika uzdots piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai veiktu nacionālās aviokompānijas airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti. Tās rezultātā jāvērtē airBaltic padomes un valdes darbība, nodrošinot aviokompānijas finanšu darbību, juridisko lietu vešanu kā arī komercdarbību. Tāpat arī jāsniedz atzinumu par uzņēmuma biznesa plānā Horizon 2021 definēto mērķu un sasniedzamo rezultātu atbilstību faktiskajai situācijai. Atsaucoties SM uzaicinājumam, savus piedāvājumus iesniedza četras lielākās Latvijā darbojošās starptautiski atzītās auditorkompānijas.»

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir pieņēmusi lēmumu turpināt iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju arī ziemas sezonā.

Pasažieri no Liepājas aizvien biežāk izmanto savienojumu ar Rīgu tranzīta lidojumiem, informē aviokompānija. Populārākie savienojumi no Liepājas caur Rīgu ir uz Kopenhāgenu, Maskavu, Londonu, Stokholmu un Berlīni.

Lai uzlabotu savienojumu iespējas no Rīgas, ziemas lidojumu sarakstā ir mainītas reisu dienas. Sākot no 30. oktobra, rīta reisi no Liepājas notiks pirmdienās, ceturtdienās un sestdienās, dodot iespēju pasažieriem izplānot nedēļas nogales braucienus no Rīgas.

airBaltic lido starp Rīgu un Liepāju 3 reizes nedēļā. Pasažieri lido ar Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu, reiss ilgst apmēram 40 minūtes.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem.

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Lai apmācītu profesionālus pilotus un apkalpi AirBaltic (meitas uzņēmums SIA Baltic Airlines) 2010. gadā iegādājās 2008. gadā pabeigto apmācību centra ēku un simulatoru.

SIA Air Baltic Training (ABT) valdes locekļi Pauls Cālītis un Vilmants Mažons atklāj, ka pašlaik tiek domāts par pilotu skolas izveidi, kā arī vēl kāda simulatora iegādi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Boeing 737 simulators ir galvenais centra aktīvs, kas rada lielāko ienākumu daļu. Turklāt lauvas tiesu (ap 82%) uzņēmuma ienākumu dod pakalpojumu sniegšana nevis īpašniekam AirBaltic, bet citiem klientiem. Uzņēmums ir arī ieinteresēts simulatora maksimālā noslogotībā, jo tas ir visai dārgs aktīvs - jaunu Boeing 737 vai Airbus 320 simulatoru cena ir ap 10 milj. eiro.

ABT izvērtē, vai iegādāties CSeries vai kāda cita lidmašīnu modeļa simulatoru. Tas nepieciešams, lai attīstītu biznesu, taču investīcijas ir lielas, un vajadzīgs pamatojums, pirms šādu lēmumu pieņemt, jo Eiropā jau ir divi CSeries simulatori.

Piektdien 21. oktobrī Tallinā norisinājās "Go Global Awards" balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra saņēma "Vienradža" balvu par ieguldījumu jaunuzņēmumu vides attīstībā.

Apbalvojumus saņēma arī trīs Latvijas uzņēmumi "Air Baltic", "Lightspace technologies" un "Confero Technologies".

Pēc balvas saņemšanas LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja uzsvēra, ka šī balva ir novērtējums visai Latvijas jaunuzņēmumu kopienai, kura ir strauji augoša un kļūst arvien pamanāmāka arī globālā mērogā. "Varam būt gandarīti, ka šādā starptautiskā pasākumā, kurā apbalvojumiem bija pieteikti 6000 uzņēmumi no 84 valstīm, balvas savā kategorijā saņēma arī vairāki Latvijas uzņēmumi," tā I.Strupkāja.

Pasaules tirdzniecības padomes apbalvojumu tūrisma kategorijā saņēma nacionālā aviokompānija "Air Baltic", par finanšu tehnoloģiju attīstību tika godināts "Confero", bet medicīnas tehnoloģiju jomā apbalvojumu saņēma uzņēmums "Lightspace technologies".

Motivēt, iesaistīt, aizraut, pārbaudīt – tās ir dažas no funkcijām, ko organizācijas un personāla vadītāji cenšas īstenot, izmantojot darbā spēļu elementus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To izmantošana uzņēmumu mērķu sasniegšanā angliski tiek dēvēta gamification, ko latviski jau ir pieņemts tulkot kā spēļošanu. Tā nozīmē iepriekš definētu noteikumu izmantošanu konkrētām biznesa vajadzībām – tās galvenais mērķis ir caur spēles elementiem motivēt darbiniekus sasniegt labākus rezultātus, kā arī iesaistīt viņus būtisku lēmumu pieņemšanā. Par spēli Prognožu birža a/s Air Baltic Corporation šogad saņēmusi Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas Gada balvu. Šī birža ļauj par 10% uzlabot biznesa lēmumu kvalitāti un aviosabiedrībai ietaupīt aptuveni vienu miljonu eiro gadā, aplēsusi kompānija.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā samazinājies par 41,8% - līdz 686 701 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 23 000 eiro ienākumus no automašīnas pārdošanas. Gauss pērn par 23 000 eiro pārdevis 2016.gada izlaiduma automašīnu "Mercedes".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī viņam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā. Vienlaikus deklarācija liecina, ka 2020.gadā Gauss par 110 000 eiro iegādājies arī nekustamo īpašumu Jūrmalā.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam ir vēl četras automašīnas - 2017.gada un 2019.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2020.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, kamēr 2019.gada beigās viņa skaidras naudas uzkrājumi veidoja 15 000 eiro. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 12 dažādās iestādēs 2020.gada beigās kopumā veidoja 703 337 eiro, kas ir par 88 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veicis deviņus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 299 180 eiro. Tostarp viņš veicis četrus pirkumus par kopējo summu 142 180 eiro, vienu pārdošanas darījumu par 23 000 eiro, bet par pārējo summu veikti "citi" darījumi, tostarp Gauss apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā.

2020.gada beigās Gausam bija arī divi aizņēmumi par kopējo summu 383 000 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 29 000 eiro mazāk.

Jau ziņots, ka 2019.gadā Gausa kopējie ienākumi bija 1,181 miljons eiro, tostarp visa summa tika saņemta no "airBaltic".

Tāpat vēstīts, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā no 2020.gada aprīļa Gauss atteicās no algas, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt ārkārtējo situāciju. "Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%," 2020.gada marta beigās pauda Gauss.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%

Latvijas jaunais vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness - par to, vai abu valstu nīkulīgajās ekonomiskajās attiecībās var gaidīt pozitīvas pārmaiņas.

Fragments no intervijas:

Kanādiešu uzņemšanās komandēt NATO bataljonu Latvijā sakrīt ar airBaltic un Bombardier darījumu. Cik lielā mērā šie abi fakti Latviju «kanādiešu kartē» iezīmē stingrāk?

Pasaulē aviācijā ir laikam kādi četri lielie spēlētāji – Eiropas Airbus, ASV Boeing, Brazīlijas Embraer un Kanādas Bombardier. Izvēlēties tobrīd sarežģītā tirgus situācijā esošo kanādiešu kompāniju, nevis brāļu eiropiešu lolojumu vai stratēģiski svarīgo ASV milzi bija noteikti drosmīgi un, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, reizē arī pareizi, jo visai bieži mazākie spēlētāji savā piedāvājumā, savā produktā zinātniskajā un tehnoloģiju attīstībā ieliek oriģinālākus, pat lielākus jauninājumus un attiecīgi dod lielāku pievienoto vērtību. Cik noprotu, tieši tas ir ar Bombardier jaunās paaudzes lidmašīnām, un to jauninājumi nu jau tiek ieviesti arī citur – konkurējošajos Boeing un Airbus. Vienlaikus ar šo mēs noteikti esam ieguvuši un, ejot uz zināmu risku, arī izrādījuši gudrību, atbalstot kompāniju, kas reāli atradās zināmā grūtību posmā. Tādai nelielai valstij kā Latvijai 20 lidmašīnu iegāde noteikti nav mazs skaitlis. Neviens mūsu kaimiņš, neskatoties uz vēlmēm, pašreiz tam nav pat tuvu, un lidošana tomēr ir ļoti smalka lieta – tā ir neizmērojama konkurence, tālredzība un drosme, nacionālo aviokompāniju ēra beidzas, un ne katrs to var celt. Ir arī svarīgi, ka mēs būsim pirmie, kas sāks globāli ekspluatēt tehnoloģiski progresīvo CS300 modeli. Jau oktobra beigās Air Baltic saņems pirmo lidmašīnu, un novembrī tā tiks izrādīta Latvijai. Esmu pārliecināts, ka tas mums visiem būs lepnuma mirklis, ko noteikti esam pelnījuši.

Vienai no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīnām "Airbus A220-300" 11.jūlija lidojumā maršrutā Rīga-Kopenhāgena izslēgušies abi dzinēji piezemēšanās laikā, kad lidmašīna pabeidza drošu nosēšanos uz skrejceļa, apstiprināja uzņēmumā.

"airBaltic" skaidroja, ka kompānijas izmantotās "Airbus A220-300" lidmašīnas ir aprīkotas ar jaudas kontroles traucējumu pielāgošanas sistēmu, kas novērš nekontrolēti augstu jaudu pacelšanās vai nolaišanās laikā un tiek automātiski aktivizēta tikai lidmašīnai atrodoties uz zemes. Brīdī, kad lidmašīna jau bija nosēdusies uz zemes, sistēma atslēdza dzinējus.

Lidsabiedrības pārstāvji uzsvēra, ka drošība ir "airBaltic" galvenā prioritāte, un uzņēmums patlaban strādā kopā ar lidmašīnas ražotāju "Airbus" un dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney" pie izmeklēšanas.

"airBaltic" līdz šim līdzīgu gadījumu nebija piedzīvojusi.

Vienlaikus "airBaltic" pateicas tās apkalpei par situācijas atrisināšanu, ievērojot uzņēmuma drošības vadlīnijas. Konkrētā "airBaltic" "Airbus A220-300" lidmašīna atkal veic regulāros lidojumus.