Latvijas jaunais vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness - par to, vai abu valstu nīkulīgajās ekonomiskajās attiecībās var gaidīt pozitīvas pārmaiņas.
Fragments no intervijas:
Kanādiešu uzņemšanās komandēt NATO bataljonu Latvijā sakrīt ar airBaltic un Bombardier darījumu. Cik lielā mērā šie abi fakti Latviju «kanādiešu kartē» iezīmē stingrāk?
Pasaulē aviācijā ir laikam kādi četri lielie spēlētāji – Eiropas Airbus, ASV Boeing, Brazīlijas Embraer un Kanādas Bombardier. Izvēlēties tobrīd sarežģītā tirgus situācijā esošo kanādiešu kompāniju, nevis brāļu eiropiešu lolojumu vai stratēģiski svarīgo ASV milzi bija noteikti drosmīgi un, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, reizē arī pareizi, jo visai bieži mazākie spēlētāji savā piedāvājumā, savā produktā zinātniskajā un tehnoloģiju attīstībā ieliek oriģinālākus, pat lielākus jauninājumus un attiecīgi dod lielāku pievienoto vērtību. Cik noprotu, tieši tas ir ar Bombardier jaunās paaudzes lidmašīnām, un to jauninājumi nu jau tiek ieviesti arī citur – konkurējošajos Boeing un Airbus. Vienlaikus ar šo mēs noteikti esam ieguvuši un, ejot uz zināmu risku, arī izrādījuši gudrību, atbalstot kompāniju, kas reāli atradās zināmā grūtību posmā. Tādai nelielai valstij kā Latvijai 20 lidmašīnu iegāde noteikti nav mazs skaitlis. Neviens mūsu kaimiņš, neskatoties uz vēlmēm, pašreiz tam nav pat tuvu, un lidošana tomēr ir ļoti smalka lieta – tā ir neizmērojama konkurence, tālredzība un drosme, nacionālo aviokompāniju ēra beidzas, un ne katrs to var celt. Ir arī svarīgi, ka mēs būsim pirmie, kas sāks globāli ekspluatēt tehnoloģiski progresīvo CS300 modeli. Jau oktobra beigās Air Baltic saņems pirmo lidmašīnu, un novembrī tā tiks izrādīta Latvijai. Esmu pārliecināts, ka tas mums visiem būs lepnuma mirklis, ko noteikti esam pelnījuši.
Vai šis darījums nesīs līdzi jaunas tehniskās prasmes un biznesa iespējas?
Šajā ziņā ir kā dziesmā – pirmajā vietā ir lidmašīnas. Ja Eiropā un varbūt kaimiņos šo lidmašīnu flote izveidotos pietiekami liela, ka vajadzētu arī servisa vai apmācības centru, tad kāpēc gan tam nebūt Latvijā? Mums ir gan vieta, gan zinoši cilvēki. Tas lielākoties ir mūsu pašu izdarības ziņā – gan Air Baltic kompānijā, gan lidostā, gan attiecīgajās ministrijās. Kamēr lidmašīnas ir jaunas, nekādu padziļinātu servisu tām nevajadzēs, bet, gadiem ejot, tādas apkopes būs nepieciešamas, un to nodrošināšana šeit pie mums noteikti būtu papildu ienākumi, jaunas darbavietas un jaunas zināšanas. Cita iespēja, piemēram, ir mācību simulatori. Atkarībā no tirgus pieprasījuma tāda iegādi un izvietošanu šeit, iespējams, arī varētu apsvērt. Tas tomēr ir tirgus jautājums, un, ja būs pieprasījums, tad esmu pārliecināts, ka valsts to atbalstīs un lobēs, ja nepieciešams, visos līmeņos. Kopumā šo darījumu es redzu kā iedrošinājumu arī pārējiem saprātīgi riskēt, pārvarēt lielo attālumu un veidot biznesa attiecības ar Kanādu. Pēdējā laikā Kanādas kapitāls šeit ir ienācis caur Circle K un Statoil darījumu, bet, vispār, godīgi sakot, kanādiešu klātbūtne ir neliela un mūsējā tur – pat vēl mazāka.
Visu interviju Būt latvietim apkārtējā masā ir gods lasiet 19. augusta laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
Kārlis Eihenbaums
#2/2
Kārlis Eihenbaums
