Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.
Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.
Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.
Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.
56% no atbalstu saņēmušajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, kur reģistrēta teju puse no visiem Latvijas uzņēmumiem. Vienlaikus, rēķinot īpatsvaru, cik daudzi no visiem teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem saņēmuši atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai, Rīga ierindojas vien ceturtajā vietā.
Lursoft aprēķini liecina, ka nodokļu atmaksas termiņa pagarinājumu vai arī dīkstāves pabalsts darbiniekiem piešķirts 5,62% no visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti Rīgā. Tikmēr visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts Mārupes novadā, kur valsts atbalstu saņēmuši 7,20% no visiem pašvaldības teritorijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Stopiņu novadā tie ir 6,82% no visiem uzņēmumiem, Siguldas novadā 5,64%; Ādažu novadā 5,39%.
Četrās pašvaldībās – Baltinavas, Ciblas, Pāvilostas un Vaiņodes novados – neviens no tajā reģistrētajiem uzņēmumiem nav saņēmis valsts atbalstu. Savukārt vēl deviņos novados katrā reģistrēts tikai pa vienam uzņēmumam, kam VID ir piešķīris valsts atbalstu. Tiesa, Baltinavas novadā ir vismazākais reģistrētais uzņēmumu skaits starp visām Latvijas pašvaldībām – vien 71 uzņēmums. Arī Ciblas novads, kur, lai gan, salīdzinot ar Baltinavu, reģistrēto uzņēmumu ir vairāk (181), ierindojas starp pašvaldībām, kurās ir vismazāk uzņēmumu.
Atbalstus saņēmušie uzņēmumi 2019.gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājuši 1,74 miljardus eiro, nodarbinājuši nepilnus 130 tūkstošus darbinieku, tāpēc atbalstu piešķiršana bijusi svarīga uzņēmumiem krīzes brīdī, lai saglabātu darba vietas un nenosliektos par labu darbības izbeigšanai.
Lursoft aprēķinājis, ka atbalstus saņēmušo uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā pārsniedzis 9 miljardus eiro, bet tā peļņa sasniegusi 400 miljonus eiro.
Atbalstu saņēmušo uzņēmumu vidū ir astoņas kompānijas, kas pagājušajā gadā apgrozījušas vairāk nekā 100 milj. eiro. Līderis to vidū ir AS “Air Baltic Corporation” ar pagājušajā gadā apgrozītiem 500 milj. eiro, tiesa, pārskata gadu lidsabiedrība noslēgusi ar 7,73 milj. eirozaudējumiem. VID atbalstījis lidsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, š.g. aprīlī uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedza 1,5 milj. eiro, taču turpmākajos mēnešos lidsabiedrībai nodokļu parādi vairs nav reģistrēti. Jānorāda, ka AS “Air Baltic Corporation” aizvadītajā gadā ar darba vietām nodrošināja 1257 darbiniekus, taču, koronavīrusa ierobežojošo pasākumu dēļ pavasarī lidsabiedrības darbība tika pilnībā paralizēta, kā rezultātā uzņēmums no darba atbrīvojis vairākus simtus darbinieku. Šobrīd gan AS “Air Baltic Corporation” vadītājs paziņojis, ka uzņēmumā strādājošajiem vairs nav jāuztraucas par darba zaudēšanu.
Otra lielākā kompānija, kas saņēmusi valsts atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai, ir SIA “Circle K Latvia”, kam jūnijā VID atbalstījis kavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali vai arī atlikšanu uz laiku, tāpat arī maijā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi.
Trešā lielākā kompānija, kas saņēmusi valsts atbalstu, ir SIA "Pirmas"', ceturtajā AS "UPB", bet piektajā vietā VAS "Latvijas dzelzceļš".