Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.

Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju 2.līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju 1.līmeņa, taču pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams. Līdz ar to šādai idejai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. Jāuzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.

FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).

Saeima 4.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni, taču opozīcija debatēs pauda neticību, ka šis ir tikai terminēts risinājums.

"Apvienotā saraksta" frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka iemaksas otrajā pensiju līmenī nav valsts budžeta nauda, bet gan cilvēku personīgā nauda, un tās nav pakļautas politiskiem lēmumiem. Tavara ieskatā, ir liela iespējamība, ka 2028.gada beigās nebūs iespējams atgriezt iemaksas 6% apmērā.

Līdzīgi pauda deputāte Ramona Petraviča (LPV), norādot, ka ir naivi ticēt, ka tas būs terminēts risinājums, pieļaujot, ka "valdības roka stiepsies pensiju otrajā līmenī vēl kādu reizi".

Opozīcijas deputāte Viktorija Pleškāne (LPV) uzskata, ka šis likums parāda, ka ar valdību "viss ir slikti". Viņa aicināja meklēt alternatīvus risinājumus, kas nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti.

Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.

Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.

Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 1 305 485 pensiju 2. līmeņa dalībnieki uz pērnā gada beigām nopelnīja 1 095 132 045 eiro, kas sastāda vairāk nekā 18% no kopējām veiktajām iemaksām, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotā statistika* par pensiju pārvaldītāju, t.sk. FNA biedru, darbību.

Labākos ienesīguma rezultātus uzrādīja 100% aktīvie plāni, kas iegulda dažādu uzņēmumu akcijās visā pasaulē. Taču liela daļa iedzīvotāju šobrīd ik mēnesi 6% no savas algas iegulda savam vecumam nepiemērotos plānos, tādējādi zaudējot iespēju nopelnīt lielāku nākotnes pensiju. Pēc Latvijas Bankas datiem, tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, bet pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt 81% – tātad vairāk nekā divas reizes lielākam.

“Kopumā redzam, ka pensiju plānu pārvaldītājiem pērnais gads ir ļāvis atgūties no iepriekšējiem finanšu tirgus satracinājumiem, un strauji ir pieaudzis pensiju plānu ienesīgums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Vislabāk klājas tiem pensiju plāniem, kuriem atļauts ieguldīt akciju tirgū līdz 100% līdzekļu. Taču arī tie pensiju plāni, kuriem akcijās atļauts ieguldīt līdz 75% vai attiecīgi 50% līdzekļu uzrāda augstu 12 mēnešu perioda atdeves rādītāju. Labā ziņa, ka jau pavisam drīz, sākot no 1. jūlija, pensiju pārvaldītājiem būs iespēja sākt uzrunāt pensiju 2. līmeņa dalībniekus, ja viņu ieguldījumu stratēģija šobrīd neatbilst viņu vecumam. Tas gan nenotiks vienā dienā vai mēnesī – lai tas būtu iespējams ir jāpielāgo IT risinājumi, jo pašlaik valsts ir vienīgā, kas redz, kur cilvēks veido savu uzkrājumu, taču līdz tam paši iedzīvotāji ir aicināti izmantot iespēju un veikt apzinātu izvēli par savu uzkrājumu vecumdienām jau tagad,” norāda Sanita Bajāre, FNA valdes priekšsēdētāja.

Nodokļu izmaiņu scenārija piedāvājums samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī vēl vairāk mazinās iedzīvotāju motivāciju maksāt nodokļus, pauda Finanšu nozares asociācijas padomnieks Andris Kerls.

Lai gan risinājuma ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu "terminētu" samazināšanu mērķis - sloga samazināšana darba devējiem - ir atbalstāms, tomēr pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai, uzsver Kerls.

Viņš norāda, ka piedāvātais risinājums liks iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt Kerls uzsver, ka pensiju otrais līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda - uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā.

Pieņemot lēmumu samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas no 6% līdz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā uzkrāt apmēram 1,3 miljardus eiro. Kerls norāda, ka pašlaik nevienā valdības piedāvātajā materiālā nav skaidrots un attiecīgi nav arī saprotama publiskajā telpā izplatītā informācija, ka no šāda samazinājuma valsts fondēto pensiju shēma zaudētu vien 203,9 miljonus eiro. "Šāds aprēķins ir apšaubāms, jo pagājušajā gadā vien pensiju otrā līmeņa dalībniekiem uzkrājums kopumā pieaudzis par vairāk nekā vienu miljardu eiro," viņš pauž.

Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

LM anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Ministrijā norāda, ka ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Ņemot vērā, ka, ieviešot valsts fondēto pensiju shēmu (VFPS), iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju pirmā līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot, nevis ieviešot papildu likmi, fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijai.

Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas, bet kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni, piebilst ministrijā.

Piedāvātais risinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, nav ilgtermiņā optimālākais sabiedrībai, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tad tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas," uzsvēra centrālās bankas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 10% no sociālo iemaksu likmes, taču šobrīd tiek novirzīti 6%.

Jāatgādina, ka, ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija paredzēts, ka Latvijas strādājošo sociālās iemaksas, kuru likme ir 20%, ar laiku sadalīsies uz pusēm starp pirmo un otro pensiju līmeni, bet finanšu krīzes laikā jau sasniegtā 8% iemaksu likme otrajā pensiju līmenī tika samazināta līdz 2%, lai būtu līdzekļi pirmā līmeņa pensiju izmaksām. Vēlāk sociālo iemaksu likme otrajā līmenī tika pakāpeniski palielināta līdz 6%, bet tā arī nekad neatgriezās ne pie 8%, ne 10% sociālo iemaksu likmes.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi un saskaņā ar pašlaik valsts noteikto regulējumu – katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas – 6% tiek ieskaitīti pensiju 2. līmenī, ar mērķi šo naudu investēt dažādos finanšu instrumentos un uzkrāt lielāku pensiju.

Pensiju 2. līmeņa ieguldīšana nav tikai veids, kā nodrošināt finansiālai drošākas vecumdienas. Tā ir arī iespēja atbalstīt Latvijas un vietējo uzņēmumu ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmē – daļa no tavām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū, tostarp vērtspapīros – vietējo uzņēmumu obligāciju emisijās, riska kapitālā un noguldījumos bankās. Šis ieguldījums savukārt palīdz nodrošināt tavas pensijas kapitāla vērtības pieaugumu nākotnē.

Kādēļ nevar vienkārši krāt naudu kontā, lai to pēc tam izmantotu pensijai?

Gadiem ejot, norēķinu kontā sakrātā nauda zaudēs vērtību inflācijas ietekmē. Savukārt, uzticot to pensiju 2. līmeņa plāna pārvaldniekam, šie līdzekļi tiks ieguldīti finanšu tirgū, kas ļaus palielināt ieguldījumu ienesīgumu ilgtermiņā. Šajā gadījumā darbojas princips “nauda pelna naudu”, un tavs pensijas kapitāls ilgtermiņā var ievērojami pieaugt un pārspēt inflācijas ietekmi, vai arī vismaz to daļēji kompensēt.

Pensija nav sarunām pateicīga tēma. Statistika rāda, ka cilvēki par savu pensiju neinteresējas, jo tā lielākoties, asociējas ar tālu nākotni un cilvēkam neizprotamu aprēķinu metodiku, kas nosaka pensijas ikmēneša apmēru seniora gados neatkarīgi no mūsu šīsdienas izvēlēm.

Patiesībā viss ir vienkārši – nākotnes pensija katru dienu pamazām "aug", un tā ir atkarīga no diviem galvenajiem lielumiem: mūsu nomaksāto nodokļu apjoma un tā, cik daudz šī nākotnei "uzkrātā" nauda spēs nopelnīt papildus. Jo daļa no mūsu pensijas (t.s. pensijas otrais līmenis) tiek ieguldīta akcijās un vērtspapīros, kas ļauj ne tikai apsteigt inflāciju, bet ilgtermiņā – nodrošināt kapitāla pieaugumu un jūtami lielāku pensiju. Kāpēc par nākotnes pensiju ir svarīgi domāt savlaicīgi un kādi ir būtiskākie lēmumi, kuri jāpieņem katram individuāli, jo ne valsts, ne pensijas pārvaldītājs to cita vietā izdarīt nevar?

Kā izvēlēties savu pensiju pārvaldītāju?

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Latvijai ir jādomā par pirmā pensiju līmeņa ilgtspējību, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

"Latvija globāli daudzos ar valstu konkurenci saistītos jautājumos ir viduvējība. Tādēļ mūsu kopīgais uzdevums ir darīt maksimāli visu, lai šeit veidotu stabilu, prognozējamu un draudzīgu vidi ne tikai ārvalstu, bet arī vietējām investīcijām. Mums šeit ir ļoti daudz darāmā," teica Cērps.

Tostarp viņš norādīja, ka iemaksu samazināšana pensiju otrā līmeņa fondos neveicina pārliecību nedz par nodokļu, nedz par pensiju sistēmas stabilitāti.

Cērps atzīmēja, ka arguments, ka iebildumi pret iemaksu samazināšanu uz noteiktu periodu otrajā pensiju līmenī ir saistīti tikai ar banku un aktīvu pārvaldītāju peļņas motīviem, īsti neiztur kritiku, jo aktīvu pārvaldītāju ienākumi no šī ļoti specifiskā biznesa, kuram klientus faktiski piegādā valsts, tiek regulēti ar Latvijas Bankas noteikumiem.

No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?

Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?

Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Pensiju sistēmas efektivitāte ir bijis viens no karstākajiem sarunu tematiem, diskutējot par nākamā gada valsts budžetu. Ko varam uzlabot Latvijas pensiju sistēmā?

Elastīgāka pensijas izmaksa

Kas notiek ar mūsu pensijas otrā līmeņa uzkrājumu pensionējoties? Šobrīd iedzīvotājiem ir divas iespējas. Pirmā – pievienot savu personalizēto 2. līmeņa uzkrājumu pensiju 1. līmenim ar cerību, ka valsts ekonomika būs pietiekami spēcīga, lai pensijas izmaksas turpinātu līdz mūža galam. Otrais variants – izmantot Mūža pensijas apdrošināšanas polisi, kas paredz arī mantošanas iespēju. Abos variantos, dodoties pensijā, tiek fiksēts noteikts dzīves laikā uzkrātais naudas apjoms, bet kapitāla pieaugums pēc šī fakta nav iespējams. Pievienojot pensiju pirmajam līmenim, atliek cerēt uz vecuma pensijas indeksācijas procesiem, bet Mūža pensijas apdrošināšanas variantā labākajā gadījumā tiek iecenots neliels fiksēts procentu ienākums.

Pagājušais gads mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pagāja pensiju sistēmas reformu zīmē - Igaunijas politiķi bija pieteikuši nozīmīgas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa sistēmā un paredzēja to, ka Igaunijas pilsoņi var izstāties no šī līmeņa, līdz šim uzkrātos līdzekļus izņemot un iztērējot pēc sava prāta vai izveidojot speciālu pensiju investīciju kontu, pārvaldot savu pensiju uzkrājumu.

Pirms tam samaksājot 20 % individuālā ienākuma nodokli valstij.

Neapšaubāmi, šī reforma Igaunijā guva lielu popularitāti, jo daudziem cilvēkiem tā bija iespēja tikt pie naudas “no zila gaisa”. 2019. gada beigās, kad šī reforma Igaunijā tika ierosināta, otrajā pensiju līmenī Igaunijā bija uzkrāti 4,5 miljardi eiro jeb vidēji 6000 eiro uz katru sistēmas dalībnieku. Papildus 6000 eiro ātriem tēriņiem daudziem šķita ļoti kārdinoši, tāpēc visas šaubas par šāda soļa ilgtspēju un ietekmi uz iedzīvotāju nākotnes labklājību tika ātri aizslaucītas nebūtībā.

Reformas iniciatori šo soli centās pārdot kā tādu, kas ļaus iedzīvotājiem pašiem daudz mērķtiecīgāk un pārdomātāk plānot savas vecumdienas un veidot pašiem savus individuālos investīciju portfeļus. Pašlaik, kad liela daļa no cilvēkiem jau ir izmantojuši iespēju izstāties no otrā pensiju līmeņa, var izvērtēt pirmos rezultātus.

Sekojot līdzi diskusijām par valsts budžeta tapšanas procesu, nav iespējams nedzirdēt aplamas tēzes par Latvijas pensiju sistēmas efektivitāti. Publiskajā telpā izskanējušais liek vaicāt – vai sabiedrība tiek uzskatīta par muļķiem vai tomēr lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par mūsu pašu pensiju sistēmu?

Vai pensiju 1. līmenis tiešām ir efektīvāks par otro?

Šī tēze pēdējā laikā regulāri izskanējusi no vairākām amatpersonām, cenšoties pamatot, kāpēc nepieciešams veikt izmaiņas pensiju sistēmā un samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Pēc jaunākās informācijas samazinājums tiek plānots no 6 % uz 5 %, pārnesot 1 % uz pensiju 1. līmeni. Savukārt vēl nesen izskanēja ierosinājums pensiju 2. līmeņa iemaksas samazināt uz 4 %, pievienojot 1 % pensiju 1. līmenim, bet vēl 1 % izmantojot darba nodokļu sloga mazināšanai.

Lai saprastu, kāpēc šāds politiķu arguments liek neizpratnē saķert galvu, jāiezīmē būtiska atšķirība starp pensiju 1. un 2. līmeni. Pensiju 1. līmenī šobrīd tiek novirzīti 14 % no katra strādājošā ikmēneša algas. Teorijā šiem 14 % būtu jāveido lielākā daļa mūsu vecumdienu kapitāla. Kas šo sistēmu padara pievilcīgu uz papīra, ir pensijas kapitāla indeksācija –uzkrājumam katru gadu tiek piemērots koeficients, ņemot vērā vidējo algu un sociālā budžeta pieaugumu. Šī formula diemžēl ir uzkonstruēta bez ekonomiskā pamatojuma, proti, ilgtermiņā pensijas uzkrājums indeksācijas dēļ aug ar labu atdevi un paradoksāli – straujāk nekā to spēj paveikt finanšu tirgi, taču realitātē šie 1. līmeņa uzkrājumi tiek izmantoti esošo pensionāru finansēšanai. Būtiski saprast, ka 1. līmeņa uzkrājums nav kapitāls, kas ir tavā rīcībā, tas drīzāk jāuztver kā solījums no Valsts puses to izmaksāt tad, kad būs pienākusi tava kārta. Un ar nosacījumu, ka valsts attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs ar pietiekami spēcīgu ekonomiku, lai šo solījumu izpildītu.

Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, un prognozes liecina, ka, līdzšinējām tendencēm būtiski nemainoties, tās apmērs noslīdēs līdz 30%, kas ir būtisks ienākumu kritums.

Pieņemot izskanējušās iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu par 33%, šobrīd strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli drošām vecumdienām tiktu būtiski ietekmētas, ievērojami samazinot pensijas uzkrājumu. Ja 2022. gadā vidēji uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā (15-64 gadi) bija 360 personas, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, tad prognozēts, ka 2040. gadā šis skaits palielināsies līdz 492 personām, savukārt 2050. gadā tie būs jau 572 cilvēki jeb par aptuveni 60% vairāk nekā pašreiz. Šādām demogrāfiskās slodzes prognozēm piepildoties, būtiski pasliktināsies valsts spēja nodrošināt pienācīgu 1. līmeņa pensiju apmēru.

Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicēto informāciju, vidējais dalībnieku vecums šajos plānos ir vien 42 gadi. Tātad līdz pensionēšanās brīdim šiem klientiem vidēji ir 23 gadi, kas ir gana ilgs periods, lai izvēlētos mazāk konservatīvu un potenciāli ienesīgāku ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, pensiju plānu, kas var veikt ieguldījumus akcijās līdz 100% no tā aktīviem.

Vēsturiski visbēdīgākā situācija ir ar konservatīvajiem plāniem, kuru dalībnieku vidējais vecums ir 48 gadi (līdz pensionēšanās brīdim vismaz 17 gadi). Tas lielā mērā izskaidrojams ar automatizētu pensiju plānu piemērošanu pirms vairākiem gadiem tiem iedzīvotājiem, kuri izvēli neizdarīja paši. Diemžēl vairums šīs sabiedrības daļas arvien atrodas konservatīvajos plānos, kas neveic ieguldījumus uzņēmumu akcijās vispār. Lai arī šī kārtība nesen tika pilnveidota, arvien daudzi gados jauni un darba tirgū aktīvi iedzīvotāji vēl joprojām ir palikuši tiem nepiemērotos pensiju plānos.

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.