Krievijas magnāts Oļegs Deripaska Londonas Augstākajā tiesā tiesāsies par 13,2% daļu pasaules lielākajā alumīnija ražotājā Rusal.

Lietu pret O. Deripasku ierosināja Mihails Černijs (Michael Cherney), kurš apgalvo, ka ir bijis O. Deripaska biznesa partneris un O. Deripaska viņam parādā 13,2% daļu kompānijā Rusal, kas ir vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru vērtas. O. Deripaska to kategoriski noliedz, ziņo BBC.

O. Deripaska un M. Černijs iepazinās deviņdesmitajos gados, kad saskaņā ar M. Černija teikto viņš ievērojis O. Deripaska uzņēmējdarbības spējas un uzticēja viņam dažas no savām biznesa interesēm. Tāpat M. Černijs apgalvo, ka viņš 2001. gadā Londonā parakstīja dokumentu, kā arī slēdza mutisku vienošanos par dalību kompānijā Rusal.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Krievijas oligarhs Boriss Berezovskis tiesā zaudējis Čelsijas futbola kluba īpašniekam Romānam Abramovičam, vēsta BBC.

R. Abramovičs Londonas tiesā noliedza, ka ir bijis B. Berezovska biznesa partneris, savukārt tiesā B. Berezovskis centās pierādīt, ka futbola kluba Čelsijs īpašnieks ir viņu nodevis. B. Berezovskis prasīja savu daļu no 13 miljardiem ASV dolāru, ko R. Abramovičs 2005. gadā guva no Sibneft pārdošanas Gazprom. Prasība Londonas Augstajā tiesā iesniegta jau 2007. gadā.

B. Berezovskis norādīja, ka ticis pārkāpts kontrakts, un pieprasīja trīs miljardus Lielbritānijas mārciņu zaudējumu segšanai. Tāpat viņš norādīja, ka R. Abramovičs esot lauzis solījumu saistībā ar Krievijas alumīnija kompāniju. Savukārt R. Abramovičs norādīja, ka B. Berezovskim tika samaksāts miljoniem mārciņu par «politiskā krusttēva» jeb «jumta» pakalpojumiem, tomēr viņš nekad nav bijis magnāta biznesa partneris, tādēļ B. Berezovska prasītās akcijas uzņēmumā viņam nekad nav piederējušas.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Krievu miljardiera Romāna Abramoviča Eclipse, kas ir atzīta par pasaules lielāko privāto jahtu, ceturtdien bija redzama «klusi un lēni» slīdam pa Hudzona upi, līdz tā piestāja netālu no Manhetenas centra, sašķobot R. Abramoviča noslēpumainā bagātnieka tēlu, vēsta Business Insider.

Paredzams, ka jahtas parādīšanās Ņujorkas centrā izraisīs virkni spekulāciju par tās īpašnieku. «Redzēt Eclipse piestājam Manhetenas centra piestātnē ir tas pats, kas redzēt zilo vali, plunčājoties Hudzona upē ziemas spelgonī,» raksta medijs, skaidrojot, ka Krievijas miljardieris R. Abramovičs ir slavens ar savu nelabvēlīgo attieksmi pret publicitāti un izvairīšanos no nonākšanas sabiedrības redzeslokā. Līdz šim Eclipse kuģojusi vietās, kur apgrozās tikai citi miljardieri, piemēram, Monako, Kannās u. tml., savukārt, Eclipse parādoties Manhetenā, miljoniem cilvēku un pulka mediju kompāniju «acu priekšā», noslēpumainais R. Abramovičs gluži vai aicinājis pēc uzmanības.

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30. oktobrī, Trasta komercbankas likvidācijas lietā no 11 aizstāvjiem un dažiem apsūdzētajiem izskanēja norādes par iespējamu krāpšanas mēģinājumu, iespējamiem viltojumiem un nederīgiem pilnvarojumiem uzņēmuma Fairwood Import LLP vārdā.

Tiesa tā arī netika pie procesa virzītāju atzītā cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP pārstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas skaidrojumiem par pilnvarojumu uzņēmumu pārstāvēt, jo viņa, aizbildinoties ar akadēmisko darbu, uz sēdi neieradās.

Iepriekš apsūdzētā Mārtiņa Krūma aizstāvis Ivars Krauze tiesā apšaubīja J. Alfejevas pilnvarojumu vispār pārstāvēt uzņēmumu Fairwood Import LLP un norādīja uz neatbilstībām vairāku pakāpju pilnvarojumā. Viņš arī tiesai ieteica pilnvarojumu pārbaudīt ar krimināltiesiskām metodēm, vienkāršāk runājot, ieteica to nosūtīt prokuratūrai, kur iespējams prasīt skaidrojumus Lielbritānijas un Krievijas Federācijas varas iestādēm un oficiāli izprasīt dokumentus. Tiesai iepriekš tika uzrādīts Ekspertīžu centra kategorisks slēdziens, ka Igora Šingareva vietā parakstījušās citas personas. I. Šingareva uzvārds figurē daudzpakāpju pilnvarošanas shēmā kā viens no pilnvaru devējiem un reizē arī saņēmējiem. Bez paraksta neatbilstības ir arī datuma neatbilstība. Proti, pilnvarotājs pilnvarojis tālāk pēc savu pilnvaru beigām.

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Šveices miljardieris Hansjorgs Vīss saņēmis piedāvājumu no krievu oligarha Romana Abramoviča iegādāties Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea".

"Abramovičs cenšas pārdot visas savas villas Anglijā, un ātri grib tikt vaļā arī "Chelsea"," Šveices laikrakstam "Blick" atklājis 86 gadus vecais Vīss. "Es un vēl trīs cilvēki esam saņēmuši piedāvājumu nopirkt "Chelsea" no Abramaviča."

Kā norāda šveiciešu miljardieris, viņš apsvērs iespējamo darījumu kopā ar citiem partneriem, ja summa nepārsniegs divus miljardus mārciņu (2,4 miljardus eiro), taču apgalvoja, ka viens pats klubu nepirkšot.

"Man jānogaida četras vai piecas dienas," piebilda Viss. "Abramovičs pagaidām prasa pārāk daudz."

"Jūs jau zināt, ka "Chelsea" viņam ir parādā divus miljardus [mārciņu], tikai viņiem nav naudas," piebilst šveicietis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Limbažu rajona tiesa šodien atcēla Latvijas dzelzceļš (LDz) bijušajam vadītajam Uģim Magonim uzlikto aizliegumu tikties ar Igaunijas miljonāru uzņēmēju Oļegu Osinovski.

Tāpat pēc aizstāvības lūguma tika samazināta drošības nauda no 400 000 līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.

Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts.

Pirms lēmuma pieņemšanas Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs tiesai apgalvoja, ka Magonis ir sadarbojies ar izmeklētājiem visā izmeklēšanas procesā un neesot pamata uzskatīt, ka drošības līdzekļu samazināšana varētu ietekmēt veiksmīgu tiesas procesa norisi.

Prokurore Evita Masule piekrita aizstāvības lūgumiem daļēji, norādot - ja tiek atcelti pārējie divi aizliegumi, tad drošības naudas apjoms būtu jāsaglabā, lai nodrošināt Magoņa ierašanos tiesā.

ASV arestēts biznesmenis Romāns Abramovičs, ziņo Krievijas televīzijas RBC, tomēr uzņēmēja pārstāvji to noliedz.

Paziņojumā R. Abramoviča pārstāvis uzsvēris, ka uzņēmējs ir ASV, bet nav arestēts. No FBI, kuri, iespējams, aizturējuši uzņēmēju, pagaidām businessinsider.com nav izdevies gūt ne apstiprinājumu, ne noliegumu.

Tāpat pagaidām nav zināms, vai R. Abramoviča aizturēšana ir saistībā ar Krievijas oligarha Borisa Berezovska nāves apstākļu izmeklēšanu.

Anglijas premjerlīgas kluba Chelsea īpašnieka vārds pēdējo dienu laikā ziņās daudz izskanējis pēc oligarha Borisa Berezovska nāves. R. Abramovičs esot pirms neilga laika sakāvis B.Berezovski vienā no dārgākajām tiesvedībām Lielbritānijas vēsturē.

Db.lv jau ziņoja, ka 2012. gada vasarā Berezovskis Londonā zaudēja tiesā lietā, kurā tas no Krievijas miljardiera Romāna Abramoviča vēlējās piedzīt vairāk nekā piecus miljardus dolāru lielu kompensāciju. Tiesensis noraidīja virkni Berezovska apsūdzību, vienlaikus norādot, ka viņš nav ticams liecinieks. Par šo tiesas prāvu viņam nācās maksāt advokātiem vairākus desmitus miljonus dolāru. Pēc zaudējuma Berezovskis ātri izbeidza vēl vairākas citas tiesvedības.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Rīgas apgabaltiesa otrdien pēc pusotru stundu ilgas sēdes noraidīja advokātu un Ventspils mēra Aivara Lemberga lūgumus otrdien nepratināt vienu no Lemberga lietas galvenajiem lieciniekiem Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.

Līdzapsūdzētā Anrija Lemberga advokāts Aldis Alliks lūdza tiesu nepieļaut Meroni nopratināšanu un atzīt par nepieļaujamiem pierādījumus no Meroni iegūtās liecības un dokumentus.

Ventspils mērs argumentēja, ka ar R. Meroni viņam ir bijušas tikai advokāta un klienta attiecības un tās juridiski joprojām nav pārtrauktas. Ņemot vērā iepriekš minēto, R. Meroni liecinot varot pārkāpt likumu, kas paredz klienta un advokāta savulaik apspriestās informācijas neatklāšanu. «Tāpēc es lūdzu tiesai nepratināt manu advokātu,» uzsvēra A. Lembergs.

Arī Lemberga dēls Anrijs tiesai atgādināja, ka viņam R. Meroni bijis tikai advokāts.

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

Valsts policija vakar no apcietinājuma atbrīvojusi Trasta komercbankas lietā iesaistīto finansistu Jorenu Raitumu.

«Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu,» aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins.

Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. «Viņam ir noteikti ierobežojumi,» piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.

Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

«Cerams, ka izmeklēšana tiks skaidrībā par mana aizstāvamā lomu šajā notikumā,» piebilda Berezins.

Būvfirmas SIA Re&Re pārstāvji kopā ar veikala Maxima projekta tehniskajiem uzraugiem, projektētājiem un konstruktoriem patlaban atrodas notikuma vietā, taču veikala Maxima jumta iebrukšanas cēloņus vēl nevar komentēt, informēja Re&Re biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume.

«Par šīs traģēdijas patieso iemeslu ir pāragri spriest, tas tiks noteikts izmeklēšanas laikā. Šobrīd dzirdētas dažādas versijas, pat par sprādzieniem. Tā kā būvdarbi tika veikti stingri pēc projekta, citus sabrukšanas cēloņus mēs šobrīd nevaram komentēt,» sacīja Straume.

Viņa piebilda, ka arī Re&Re ir šokā par notikušo un izsaka līdzjūtību visiem cietušajiem un viņu tuviniekiem.

Iebrukušo veikalu Maxima projektēja arhitektu birojs Kubs, kurā strādā arhitekti Zane Kalinka, Andris Kalinka un Juris Lauris.

Informācija arhitektūras portālā A4D liecina, ka projektētās ēkas Priedaines ielā 20 pirmajā stāvā un piebūvē izvietots tirdzniecības centrs, bet, sākot no otrā stāva, paredzēti dzīvokļi. Ēkas dzīvojamā daļa sastāv no divām sekcijām, katrā sekcijā izvietota viena kāpņu telpa un divi lifti, viens no tiem - ugunsdzēsības.

Prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems šodien Rīgas apgabaltiesai Zolitūdes traģēdijas civillietā norādīja uz acīmredzamiem korupcijas riskiem Rīgas domes iestādēs, konkrētāk, Rīgas pilsētas būvvaldē līdz šim nenoskaidrotu personu rīcībā.

Gobzems norādīja, ka, iepazīstoties ar Rīgas domes iesniegtajiem paskaidrojumiem, tika konstatēts, ka 2009.gada 30.jūlijā Rīgas būvvaldē tika iesniegts arhitektu biroja Kubs izstrādātais skiču projekts lielveikalam un tas bijis uz 114 lapaspusēm. Tas esot saskaņots jau nākamajā dienā. Gobzems papildināja, ka tas ir noticis būvvaldei netipiski ātri un tas bijis nereāli, lai izskatītu sarežģītu dokumentu.

Tāpat advokāts, citējot paskaidrojumus, pauda, ka tehniskais projekts tika akceptēts septiņās darba dienās, bet tas pēc pieejamās informācijas bijis uz desmit sējumiem, veidojot virs 800 lappušu. Gobzems piebilda, ka nav daudz tādu gadījumu, kad būvvalde tik lielā tempā spēj izanalizēt šāda apjoma dokumentus un pieņemt kvalitatīvu lēmumu.