Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.
Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.
Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.
Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.
Pēc sprieduma pasludināšanas prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems žurnālistiem teica, ka vispirms jāredz motivētais spriedums, bet tas noteikti tiks pārsūdzēts, jo, pēc viņa domām, piedzītās kompensācijas summas ir nesamērīgi mazas.
Gobzems izteicās, ka kopumā gan vienalga ir labi, ka tiesa lēma piedzīt vismaz kādus naudas līdzekļus.
Advokāts uzsvēra, ka šī lieta un attiecīgi spriedums ļāva sākt un nostiprināt diskusiju, ka cilvēks un cilvēka dzīvība ir vērtība. Gobzems pauda, ka šī bija grūtākā no Zolitūdes traģēdijas civillietām.
Advokāts vēl nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc tiesa pilnībā noraidīja cietušās Vilsones prasību. Tāpat Gobzemam esot grūti spriest, kāpēc tika noraidīta prasība pret Tineo. Viņš gan piebilda, ka tā ir tukša kompānija.
Homburg Zolitude advokāts Lauris Rasnačs aģentūrai LETA izteicās, ka uzskata šo spriedumu par nepamatotu, līdz ar to tas, protams, tiks pārsūdzēts. Advokāts arī izteicās, ka nepiekrīt argumentam, ko norādīja tiesa, proti, par paaugstinātas bīstamības avotu un ka nevar vērtēt Homburg atbildību uz tāda pamata.
Savukārt Maxima advokāts Jānis Rozenbergs sarunā ar aģentūru LETA teica, ka patlaban komentēt sprieduma motivāciju ir grūti, neredzot pilnu spriedumu, līdz ar to juridisks komentārs tiks sniegts pēc sprieduma saņemšanas. Tomēr advokāts bilda, ka tas tiks pārsūdzēts, jo Maxima ir pārliecināta par saviem juridiskajiem argumentiem, kurus tiesa acīmredzot neņēma vērā.
Rozenbergs arī izteicās, ka neuzskata, ka Maxima prettiesiska rīcība saskatāma saistībā ar signalizāciju, jo lietā nav strīda, ka nebija ugunsgrēka - signalizācija parasti reaģē uz dūmiem vai uguni, kā šajā gadījumā nebija, bet gan notika jumta nogruvums.
Lūgts vērtēt piedzītās summas apmēru, advokāts teica, ka tā ir vērtēšanas jautājums un tā iekļaujoties tiesu prakses rāmjos šādās lietās, tomēr jautājums no Maxima puses nav par piedzītajām summām, bet gan par juridiskajiem aspektiem un atbildību.
Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris paziņojumā medijiem norāda: «Lai sniegtu plašāku komentāru, vēlamies detalizēti iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu un tiesas argumentāciju, taču šo tiesas lēmumu pārsūdzēsim likumā noteiktajā apelācijas kārtībā. Taču uzskatām, ka spriedumā nav ņemti vērā visi lietas apstākļi, kā arī Maxima Latvija sniegtie paskaidrojumi un pierādījumi. Tāpat, mūsuprāt, šāda prasība no juridiskās loģikas un konstrukcijas viedokļa nebija iespējams apmierināt, ja tiek ņemti vērā notikušā apstākļi un traģēdijas iemesls – jumta iegruvums, kā rezultātā gājuši bojā cilvēki. Tādēļ īpaši interesants ir fakts, ka lietas izskatīšanas gaitā prasība tika mainīta un tika atsauktas prasības pret būvniecības procesa dalībniekiem, kuri bija atbildīgi par to, lai ēka būtu pareizi uzprojektēta, uzbūvēta un uzraudzīta visos tās tapšanas posmos».
J.Beseris piebilst, ka attiecībā uz ugunsdrošības signalizāciju būtiski atzīmēt, ka likumdošanas normas 2013. gada nogalē, kā arī šobrīd vēl joprojām nenosaka rīcības kārtību, kādai jābūt, kad noskan ugunsdrošības signalizācija, bet ugunsgrēks konstatēts nav, kā tas tieši bija konkrētajā gadījumā. «Šajā gadījumā trauksmes signalizācijas un evakuācijas paziņojumi netika ignorēti - tika konstatēts, ka, atskanot signalizācijai plkst.16:21, darbinieki pārliecinājās, ka ēkā nav ugunsgrēka draudu. Konstatējot viltus trauksmi, atbilstoši noteiktajai kārtībai, apsardzes darbinieki nekavējoties sazinājās ar ugunsdrošības signalizācijas apkalpojušā uzņēmuma pārstāvi, kurš operatīvi ierodoties arī apstiprināja, ka veikalā apziņošanas sistēma ir nostrādājusi saņemot viltus trauksmes signālu no telpas ēkas pagrabstāvā. Ierodieties notikuma vietā, Vesmann darbinieks atjaunoja signalizācijas darbību ēkā aptuveni plkst.17:05, izolējot tikai un vienīgi konkrēto zonu pagrabstāvā, kur secīgi veica arī pārbaudi. Attiecīgi pārējā signalizācijas sistēma bija darba kārtībā. Savukārt veikals turpināja darbu normālā režīmā līdz pēkšņajam jumta iegruvumam, kas notika aptuveni plkst. 17:44».
Taču šobrīd - lai gan likumdošana to nepieprasa, bet lai būtu dubultdroši - noskanot ugunsdrošības trauksmei, nekavējoties tiek veikta cilvēku evakuācija un tikai pēc tam skaidroti trauksmes iedarbošanās iemesli – paralēli tiek izsaukts ugunsdrošības signalizāciju apkalpojošais uzņēmums. Ja ir konstatētas ugunsgrēka pazīmes, tiek piesaistīts arī VUGD. Veikals darbu atsāk tikai pēc trauksmes noskanēšanas iemesla noskaidrošanas, norāda J.Beseris.
Uzņēmums ari atgādina, ka kopumā traģēdijā cietušo atbalstam Maxima Latvija novirzījusi vairāk nekā 2,1 miljonus eiro. No tiem vairāk nekā 1,8 miljoni novirzīti bērniem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus. Tāpat aptuveni 115 000 eiro ir ieguldīti cietušo veselības atjaunošanā un rehabilitācijā, savukārt vairāk nekā 235 000 eiro izmaksāti vienreizējos pabalstos bojā gājušo tuviniekiem un cietušajiem.
Kā ziņots, šis bija pirmais spriedums, jo līdzīgu civillietu iztiesāšanas turpinās vēl citās Latvijas tiesās.
Cietušo pārstāvis Gobzems jau iepriekš tiesā sacīja, ka tiesnese patlaban ir vēsturiskas izvēles priekšā, jo, lai arī kāds būtu viņas spriedums, tas tik un tā kļūs par Latvijas tieslietu vēstures būtisku daļu, jo būs pirmais šīs milzīgās Latvijas iedzīvotāju traģēdijas kompensāciju lietās.
Tiesa iepriekš noraidīja pieteikumu apķīlāt SIA Maxima Latvija kustamo mantu - tiesā tika lūgts apķīlāt Maxima kustamo mantu viena miljona eiro apmērā. Savukārt vēl iepriekš tiesa atstāja negrozītu lēmumu, ar kuru vienā no Zolitūdes traģēdijas lietām bija noraidīts lūgums par skaidrās naudas apķīlāšanu diviem atbildētājiem.
Prasītāji bija pārsūdzējuši tiesas 30.oktobra lēmumu, kad tiesa bija daļēji apmierinājusi prasītāju pieteikumu, lemjot apķīlāt SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude kustamo mantu. Tiesa noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 85 372 eiro.
Tāpat tiesa nolēma ierakstīt prasības nodrošināšanas atzīmi zemesgrāmatā domājamām daļām no nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20, kas reģistrēts uz Homburg Zolitude vārda. Lēmums par prasības nodrošināšanu bija izpildāms nekavējoties, un tas daļā par prasības nodrošināšanu nebija pārsūdzams.
Prasītāji tiesai lūdza apķīlāt Tineo un Homburg piederošo kustamo un nekustamo mantu, skaidru naudu, kā arī aizliegt uzņēmumiem veikt maksājumus trešajām personām, kuras nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu. Tiek norādīts, ka minētais prasības nodrošinājums nosakāms viena miljona eiro apmērā.
Savukārt vēl iepriekš lietā tika pieteikts lūgums kā trešās personas pieaicināt iepriekšējos atbildētājus - būvnieku Re&Re, Rīgas domi, arhitektu firmu Kubs un HND Grupu -, pret kuriem tiesvedība septembrī tika izbeigta, un Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu apmierināja. To pieteica visi trīs atbildētāji, pret kuriem prasība tika uzturēta, - SIA Maxima Latvija, Homburg Zolitude un Tineo.
Zolitūdē, 2013.gada 21.novembrī iebrūkot veikala Maxima griestiem, gāja bojā 54 cilvēki.
Cietušie pret traģēdijā iesaistītajiem uzņēmumiem un Rīgas domi vērsušies ar vairākām prasībām dažādās Latvijas tiesās.
pievienots Maxima latvija komentārs 13.-16.rindkopā
