Pēdējo gadu notikumi un normatīvie akti ir būtiski mainījuši spēles noteikumus nozarei, tajā pašā laikā notiek mēģinājumi mīkstināt prasības būvinspektoriem, lai par tiem varētu strādāt cilvēki bez praktiskā darba pieredzes
To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Būvniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Jurēvičs. Viņš atzīst, ka nozarē pēdējo divu gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras saistītas ne tikai ar jaunu būvniecības regulējumu, ar Zolitūdes traģēdiju, bet arī ar izmaiņām pieprasījumā pēc šīs jomas pakalpojumiem.
Kādas pārmaiņas ir notikušas būvniecības jomā pēdējo gadu laikā?
Nekas nestāv uz vietas, pārmaiņas notiek nemitīgi. Protams, nekustamais īpašums un ar to saistītā būvniecība, rekonstrukcija un renovācija vairs nav tik spēcīgs Latvijas ekonomikas dzinējspēks, kāds tas bija līdz 2008. gadam, tomēr nozare joprojām ir būtiska tautsaimniecības struktūra, kurā tiek nodarbināti daudzi strādājošie. Nenoliedzami ekonomiskā krīze ir mainījusi nozares vektoru, jo lielākie projekti ir saistīti ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Lielais vairums šo projektu ir jau tapuši vai vēl top, pateicoties ES struktūrfondu līdzfinansējumam. Pašreizējās prognozes liecina, ka arī nākamajos gados šī tendence būtiski nemainīsies.
Otrs faktors, kas mainījis nozares darbošanos, ir daudzu gadu garumā tapušais jaunais Būvniecības likums. Tā kā tas ir spēkā tikai kopš 2014. gada 1. oktobra, visi līdz tam iesāktie projekti tiek pabeigti, ņemot vērā iepriekšējā likuma prasības, tāpēc pagaidām par kādu bagātu pieredzi, pildot jaunā likuma prasības, vēl nevar runāt, līdz ar to secinājumi par tā darbību būs vēlāk.
Nenoliedzami, vēl būtiskāku ietekmi ir atstājusi Zolitūdes traģēdija. Turklāt tas nav saistīts tikai ar politisko lēmumu par valsts būvinspekcijas atjaunošanu, cik ar visu saskaņotāju, atļauju izsniedzēju bailēm par to, ka tikai kaut kas nenotiek. Zolitūdes traģēdijas sekas nozare jūt ik uz soļa. Tās jūt ne tikai lielveikalu ēku pasūtītāji un būvnieki, bet arī visa sabiedrība. Minēšu tikai vienu piemēru, kad ražošanas ēkas viena nodalījuma rekonstrukcijas saskaņošana aizņēma teju deviņus mēnešus. Tas nozīmē, ka šajā laikā ražošana tajā nenotika, tātad bija mazāki ienākumi uzņēmumam un mazāki nodokļu maksājumi valstij, nekā tie varēja būt. Nav jau slikti, ka būvvaldes daudzus jautājumus skata ļoti skrupulozi, taču termiņi ir kļuvuši ļoti gari. Tajā pašā laikā skaidrojumi, ko pieprasa būvvaldes, ir jāiesniedz nedēļas vai divu nedēļu laikā. Kāpēc šie termiņi abām pusēm nevarētu būt līdzvērtīgi? Saeimā, balsojot par jauno likumu, runāja par saprātīgiem termiņiem, taču dzīvē viss atkal ir otrādi.
Lai arī bieži tiek norādīts uz tādu būtisku izmaiņu kā valsts būvinspekcijas atjaunošana, tomēr tas vairāk skar nozares kontrolētāju iekšējās pārbīdes, nevis būvniecību kā nozari kopumā. Savulaik līdz 2009. gadam bija valsts būvinspekcija, tad to likvidēja, bet tās funkcijas lielākoties pārņēma pašvaldību būvvaldes. Tagad, 2015. gadā, tā atkal ir atjaunota, un pašvaldību būvvaldes šai inspekcijai nodeva sabiedrisko nozīmīgo objektu kontroles funkcijas.
Kā vērtējat gadu strādājošo jauno būvniecības regulējumu?
Jaunais Būvniecības likums ir sava veida ietvars, bet to, kas tajā iekšā, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tieši tāpēc lielākie jautājumi ir saistīti tieši ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri bija nepieciešami, lai jaunais Būvniecības likums varētu darboties. Vēl jo vairāk, ja šie noteikumi zināmā mērā atšķiras no likumā ierakstītā. Piemēram, jautājumā par to, ko drīkst darīt konkrētās reglamentētās jomas speciālisti. Tāpat attiecībā par tām procedūrām, kuras tiek pieprasītas šajās reglamentētajās jomās. Tādējādi sertifikācijas un jo īpaši resertifikācijas jomā strādājošajiem pieauga darba apjoms un, protams, arī ienākumi. Bet kāds no tā ieguvums valstij, sabiedrībai, būvniekiem un pasūtītājiem? Tie ir piemēri, kas tieši saistīti ar būvniecības jomu, bet vēl jau ir pieaugusī birokrātija, kas skar pasūtītājus, jo tagad pēc jaunā likuma viņiem vajag vairāk laika, nekā pie vecā likuma, lai varētu sākt kaut ko reāli būvēt.
Visu interviju Vieni cenšas mīkstināt prasības, citi – padarīt neizpildāmas lasiet 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness.