Viegla risinājuma OIK lietā nav – šādu gaužām vienkāršu secinājumu OIK lietā, izskatās, ir izdarījis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Šāds publisks paziņojums ir gluži kā atzīšanās, ka Kariņa valdības deklarācijā iekļautais punkts par obligātās iepirkuma komponentes likvidēšanu ir pirmsvēlēšanu laikā dots neizpildāmas solījums vēlētājiem.
Tas ir dots, neiedziļinoties lietas apstākļos, un bija nepieciešama tikai nedēļa, lai atklātos kārtējais caurumiņš deklarācijā.
Pirmais caurums atklājās jau nākamajā dienā pēc Kariņa valdības apstiprināšanas. Saeima neatbalstīja ierosinājumu samazināt PVN pārtikai, kaut gan savā deklarācijā ir iekļāvusi punktu par to, ka izvērtēs iespēju samazināt PVN svaigai pārtikai. Vēl nākamajā dienā pēc Kariņa valdības apstiprināšanas tika noraidīts priekšlikums piesaistīt minimālās vecuma pensijas apmēru valstī noteiktajai minimālajai algai un noteikt, ka minimālā vecuma pensija nevar būt zemāka par pusi no minimālās algas. Tas nozīmētu, ka minimālā pensija Latvijā šogad nevarētu būt zemāka par 215 eiro. Šobrīd vecuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir 64 eiro mēnesī.
Ko tas viss nozīmē? Pirmie divi caurumi parāda, ka no opozīcijas netiks pieņemti priekšlikumi, kurus izpildot viņi nākamajās Saeimas vēlēšanās varēs lielīties ar tautas labklājības celšanu un nevienlīdzības plaisas mazināšanu. Vēl tas parāda, ka, nonākot no pozīcijas opozīcijā, strauji mainās redzesloks.
Par OIK lietu un valdības deklarāciju var teikt, ka pozīcija strauji kļuva pieaugusi un no bērna, kuram visu nodrošina vecāki, nonāca pilngadīgo kārtā, kurā pašiem jārūpējas par visiem maksājumiem.
Laikraksts DB jau ilgāku laika posmu ir pievērsis uzmanību OIK. Esam aptaujājuši uzņēmumus, kuri saņem zaļās enerģijas atbalstu, esam runājuši ar enerģētikas ekspertiem un vairumā gadījumu esam saņēmuši atbildes, ka OIK ir sistēma, kas aizsargā gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Taču publiski izskan, ka OIK ir sistēma, kas sadārdzina mājsaimniecību tēriņus un atgrūž investorus no Latvijas dārgās elektroenerģijas. Taisnība noteikti ir kaut kur pa vidu, un vaina ir Latvijas pārcentībā un nelielajā tirgū. Kā pionieri jau gadiem ar OIK esam gatavi klimata pārmaiņu prasībām. Tikai problēma tāda, ka citas Eiropas valstis ir daudz atpalikušākas un elektrību ražo pat no oglēm, ko mēs vairs nedarām. Mēs esam pienesuši savu upuri, un Kariņa valdība ir apsolījusi mūs no šīs upura lomas atbrīvot.
