Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.
Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.
«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.
Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.
Vēl pirms pirmstiesas izmeklēšanas liecību nolasīšanas, Sergets šodien tiesā aptuveni sešās minūtēs nolasīja arī sagatavotas rakstveida liecības.
Sergets skaidroja, ka 2009.gada 6.augustā viņa uzņēmums «HND grupa» noslēdza līgumu ar arhitektu biroju «Kubs» par tehniskā projekta būvkonstrukciju daļas izstrādi objektam Priedaines ielā.
Neviens normatīvais akts uz projekta izstrādes brīdi nenoteica detalizācijas pakāpi būvkonstrukciju daļai. Izstrādājot būvkonstrukciju daļu tai tika pievienots paskaidrojuma raksts, kurā norādīts, ka tehniskais projekts ir par pamatu tālākai projekta detalizācijas izstrādei, kuru veic būvuzņēmējs. Tāpat paskaidrojuma rakstā norādīts, ka rasējumos norādīti tikai principiāli konstrukciju mezgli, kas jāpiemēro attiecīgi konkrētai vietai. Arī «Kubs» sagatavotajā projekta paskaidrojuma rakstā norādīts, ka būvprojekta būvniecības laikā mezglu detaļu konstruktīvo risinājumu rasējumus atbilstoši būvprojekta principiāliem rasējumiem izstrādā galvenais būvuzņēmējs, materiālu piegādātājs vai citi galvenā būvuzņēmēja apakšuzņēmēji ievērojot ražošanas tehnoloģiju, šodien tiesā skaidroja Sergets.
«»HND grupa« nekad nav izstrādājusi un tai nav ticis pasūtīts izstrādāt ēkas Priedaines ielā metāla konstrukciju detalizācijas daļu. Metāla konstrukciju detalizācija ir atsevišķa projekta daļa, kuru izstrādā attiecīgi sertificēts speciālists, kas apstiprina savas daļas atbilstību Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem parakstot apliecinājumu. Turklāt ne »HND grupa« ne arī es personīgi nekad neesmu izstrādājis detalizētus jumta kopņu rasējumus tai skaitā vidussavienojuma mezglus,» tiesā norādīja Sergets.
To, ka Sergets it kā esot piedalījies detalizācijas projekta izstrādē, viņš uzzinājis tikai pēc traģēdijas, kad tika izsaukts uz pratināšanu policijā. Pratināšanā viņam uzrādīta kopņu ražotāja «Vikom Industry» sagatavota detalizācijas projekta rasējuma kopija ar «it kā maniem parakstiem».
«Es nekad neesmu parakstījis šos rasējumus un man ar »Vikom Industry« nekad nav bijusi vienošanās, ka es tieku iesaistīts viņu uzticētās detalizācijas daļas izstrādē. Šādu piekrišanu nekad neesmu devis. Nekad neesmu pazīstams ne ar vienu »Vikom Industry« darbiniekiem, pirmo reizi viņus ieraudzīju kā lieciniekus tiesā,» šodien tiesā skaidroja Sergets.
Saskaņā ar autoruzraudzības līgumu Sergets autoruzraudzību veicis tikai par «HND grupa» izstrādāto projekta daļu.
Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības liecina, ka kopnes ir atsevišķs būvizstrādājums un tās tiek izstrādātas ārpus būvlaukuma. Sergeta uzdevumā neietilpa detalizācijas izstrāde, tāpēc kopņu savienojuma mezglus viņš neesot izstrādājis. Sergeta uzdevums bija pārliecināties par tā pareizu novietojumu paredzētā vietā.
Savukārt būvizstrādājuma kvalitātes kontrole nekādi nevarēja būt viņa uzdevums, jo šāds pienākums neizrietēja no «HND grupa» noslēgtā līguma. Sergetam bija pamats paļauties, ka «Vikom Industry» pārstāvis ir pārliecinājies par objektā piegādātā būvizstrādājuma kvalitāti un atbilstību konkrētajā sadaļā norādītajām slodzēm.
«»HND grupa«, tajā skaitā, es projektēju tehniskā projekta sadaļu, taču manā uzdevumā neietilpa detalizācijas izstrāde un attiecīgi kopņu savienojuma mezglus neesmu izstrādājis. Šos darbus pēc būvnieka pasūtījuma veica »Vikom Industry«. Vēršu uzmanību, ka »HND grupa« rīcībā esošajos »Vikom Industry« rasējumos nav mana saskaņojuma. Šāda saskaņojuma došanu neatceros,» pirmstiesas izmeklēšanā liecinājis Sergets.
Tāpat ņemot vērā apstākli, ka lietā jau iepriekš konstatēta dokumentu un parakstu viltošana, kas saistīti tieši ar «Vikom Industry» darbības jomu, Sergets lūdzis policiju pārbaudīt, vai ir kādi paraksti, kas it kā liecina par saskaņojuma esamību, nav tikuši viltoti.
Sergets ir pirmais apsūdzētais, kurš uzaicināts sniegt liecības Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Jau pēc liecību nolasīšanas viņš paziņoja, ka nevēlas atbildēt uz procesa dalībnieku jautājumiem.
Plānots, ka nākamais liecības sniegs veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis. Viņš lūdza laiku tām sagatavoties, tiesa to akceptēja un nākamo tiesas sēdi nozīmēja ceturtdien, 18.oktobrī plkst.10.
Apsūdzību uzturošās prokuroru grupas pārstāvis Agris Skradailis pēc šodienas tiesas sēdes žurnālistiem teica, ka Sergeta šodien un pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības viņš patlaban negribētu komentēt. Lai gan bija cerējuši, ka Sergets tomēr gribēs atbildēt uz jautājumiem prokurori savu vērtējumu par liecību saturu un niansēm sniegšot tikai tiesu debatēs.
Skradailis gan uzskata, ka lielākā daļa no pārējiem apsūdzētajiem ieņems līdzīgu pozīciju kā Sergets un atteiksies atbildēt uz jautājumiem. Tas gan nevarot apdraudēt apsūdzības tālāku uzturēšanu, taču apsūdzētajiem ir tiesības vispār neliecināt, bet prokuroriem ir pienākums tiesā iesniegt tādus pierādījumus, kas norāda uz apsūdzēto vainu.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
