Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Atklājas viltoti paraksti

Iepriekš bija vesela rinda pārmetumu par sensitīvu materiālu izplatīšanu, kuriem lietā nevajadzētu būt, kā arī dažāda rakstura noraidījumi. Arī 25. septembra sēdē tika izteikti smagi pārmetumi un konkrēti Mārtiņa Krūma aizstāvis tiesas procesā zvērināts advokāts Ivars Krauze tiesai izteica šaubas par zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas pielaižamību tiesas zālē. Viņš pieļāva, ka dokumenti, kas apliecina advokātes pilnvarojumu, pārstāvot Lielbritānijas kompāniju Fairwood Import LLP, kā cietušo, nav derīgi, minot veselu virkni pilnvarojumu, kuros parādās Fairwood Import LLP pārstāvja Iļjas Šingarjova paraksti.

Kā tiesai norādīja M. Krūma aizstāvis I. Krauze, I. Šingarjova paraksti uz dažādiem tiesai iesniegtiem dokumentiem nesakrīt, proti, tie nepieder vienai un tai pašai personai. Otrkārt, I. Šingarjova pilnvara pieminētā uzņēmuma vārdā noslēdzas 2018. gada aprīlī, bet tikai 2018. gada 8. maijā zvērināta advokāte Jeļena Alfejeva tiek atzīta par uzņēmuma pārstāvi tiesā. Pati advokāte tiesas zālē apliecināja, ka jau nākošajā tiesas sēdē tiesai apliecinās, ka var pārstāvēt kompāniju Fairwood Import LLP kā cietušo tiesas zālē.

Tiesnesis I. Dzenis, kušinādams sašutušo advokāti, sacīja, ka tieši to viņš arī 16. oktobrī sagaida. Neraugoties uz to, kādas ir advokātes tiesības pārstāvēt cietušo, atklāts paliek jautājums par dokumentiem, kas tiesas materiālos figurē ar, iespējams, viltotiem parakstiem un kurš šos dokumentus tur ir ielicis?

To, ka lietas materiālos ir dokumenti ar pirmšķietami viltotu Iļjas Šingarjeva parakstu, Dienas Biznesam apstiprināja arī apsūdzētais Mārtiņš Krūms, kura rīcībā bija I. Šingarjeva pilnvara no 2016. gada. “Man bija sadarbība ar šo kompāniju un, protams, ka manā rīcībā bija vecākas pilnvaras,” norādīja M. Krūms, skaidrojot no kurienes viņam paraksta oriģināls. Aizstāvības rīcībā ir vairāku ekspertu slēdzieni, tostarp Valsts policijas ekspertu slēdziens par to, ka paraksti, kas figurē lietā nesakrīt.

Iegādājas programmu, lai uzklausītu Kelliju

“Tiesai ir iegādāta īpaša programma, kas pilnībā atbalsta mūsu audio sistēmas. Doma ir tāda, ka Timotejam Kellijam uz e-pastu tiek nosūtīta saite un viņš pieslēdzas mūsu sistēmai. Ja mēs varam pārliecināties par personas identitāti, tad esam nodrošināti ar kvalitatīvu audio un video protokolu,” klātesošajiem tiesas zālē sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Timoteja Kellija aizstāvis zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš tiesai pauda, ka viņa aizstāvamais visiem ir labi pazīstams vizuāli un pat bez īpašas pārbaudes visi pieristu, ka tas tiešām ir viņš, tomēr T. Kellijs ir gatavs nodrošināt Latvijas tiesai pietiekamu savas personas pierādījumu un ir gatavs, un vēlas piedalīties tiesā, lai pilnībā sevi attaisnotu. Visi aizstāvji tiesas zālē un prokurore Zane Pavāre bija vienprātībā, ka nupat iegādātā jaunā programma ir jāizmēģina un tikai tad, ja tā nespēs nodrošināt saziņu vajadzētu lemt par lietas izdalīšanu.

Kā tiesā norādīja zvērināta advokāte Guna Kaminska, viņas praksē bijušas vairākas lietas, kurās nodrošināta apsūdzēto un liecinieku attālināta dalība tiesā un viss bijis kārtībā. Vienīgā atšķirība ir, ka G. Kaminskas norādītajos gadījumos visas personas bija dažādās Latvijas vietās, bet konkrētajā prāvā Timotejs Kellijs atrodas Īrijā.

Visticamāk, ka pašreizējais risinājums būs kopējs izaicinājums Latvijas tiesu sistēmai kopumā, gan tehniskajā jomā, gan juridiskajā, jo pārliecībai, ka kaut kur Īrijā web-kameras priekšā patiešām sēž Timotejs Kellijs, nevis kāds sagrimēts cilvēks, tiesai būtu jārodas. Šim nolūkam noder gan elektroniskais paraksts, gan saite, kas tiek nosūtīta uz aizstāvja norādīto T. Kellija e-pasta adresi, tomēr viens jurists visā tiesas zālē tomēr cēla iebildumus.

Fairwood Import LLP pārstāve, zvērināta advokāte Jeļena Alfejeva norādīja, ka 11 apsūdzēto aizstāvība jau tā kavējot procesu ar dāžādiem sīkumiem un maznozīmīgām detaļām, norādot, ka ar šo T. Kellija attālināto piedalīšanos, process vēl vairāk tiks kavēts.

UZZIŅAI

Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā ir apvienotas vairākas krimināllietas un apsūdzētas 11 personas. Visur galvenais pasūdzētais ir bijušas maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Tāpat apsūdzēti Aigars Lūsis, Ilze Vīksna, Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotejs Kellijs un Ilmārs Krūms.

M. Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos piedēvē aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt tieši Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms tiek apsūdzēts par nolaidību, bet finansists Jorens Raitums par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs M. Krūms kā arī G. Slišāns apsūdzēti par izspiešanu grupā. Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. O. Ercens bijis M. Sprūda pilnvarotais.

M. Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017. gada jūnijā, bet atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad viņa brālis – Kristaps Sprūds samaksāja pusmiljonu eiro lielo drošības naudu.