Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 30. oktobrī, Trasta komercbankas likvidācijas lietā no 11 aizstāvjiem un dažiem apsūdzētajiem izskanēja norādes par iespējamu krāpšanas mēģinājumu, iespējamiem viltojumiem un nederīgiem pilnvarojumiem uzņēmuma Fairwood Import LLP vārdā.
Tiesa tā arī netika pie procesa virzītāju atzītā cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP pārstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas skaidrojumiem par pilnvarojumu uzņēmumu pārstāvēt, jo viņa, aizbildinoties ar akadēmisko darbu, uz sēdi neieradās.
Iepriekš apsūdzētā Mārtiņa Krūma aizstāvis Ivars Krauze tiesā apšaubīja J. Alfejevas pilnvarojumu vispār pārstāvēt uzņēmumu Fairwood Import LLP un norādīja uz neatbilstībām vairāku pakāpju pilnvarojumā. Viņš arī tiesai ieteica pilnvarojumu pārbaudīt ar krimināltiesiskām metodēm, vienkāršāk runājot, ieteica to nosūtīt prokuratūrai, kur iespējams prasīt skaidrojumus Lielbritānijas un Krievijas Federācijas varas iestādēm un oficiāli izprasīt dokumentus. Tiesai iepriekš tika uzrādīts Ekspertīžu centra kategorisks slēdziens, ka Igora Šingareva vietā parakstījušās citas personas. I. Šingareva uzvārds figurē daudzpakāpju pilnvarošanas shēmā kā viens no pilnvaru devējiem un reizē arī saņēmējiem. Bez paraksta neatbilstības ir arī datuma neatbilstība. Proti, pilnvarotājs pilnvarojis tālāk pēc savu pilnvaru beigām.
30. oktobra sēdē vairums aizstāvju pauda šaubas par to, ka J. Alfejevas pilnvara ir derīga, jo lietā nav neviena derīga pilnvarojumu apliecinoša dokumenta. Turklāt advokāts Saulvedis Vārpiņš tiesai norādīja uz to, ka jau sākotnēji citi uzņēmuma pārstāvji, kas liecinājuši pirmstiesas izmeklēšanā tāpat nav pienācīgi pilnvaroti to darīt.
“Šaubas par pilnvarojumu ir jau no paša sākuma. Man nav pārliecības, ka Fairwood Import LLP ir informēti par to, ka notiek tiesa, kurā uzņēmums ir cietušais,” sacīja S. Vārpiņš, norādot uz Kriminālprocesa pantiem, kas liedz tālāk skatīt lietu pēc būtības, ja nav skaidrības par advokātes pilnvarojumu.
Savukārt zvērināts advokāts Āris Bočs tiesai norādīja, ka viņam radušās pamatotas aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. “Ir ticams pieņēmums, ka mantisko kompensāciju varēja pieteikt arī ar mantkārīgu nolūku. Var aizdomāties, ka cietušie šajā tiesas zālē ir apsūdzētie!” sprieda Ā. Bočs, norādot, ka bez J. Alfejevas skaidrojumiem lietu skatīt nav iespējams.
Arī pārējie advokāti ieteica neturpināt lietas izskatīšanu pārsvarā apelējot pie Kriminālprocesa 105. panta, kuru papildināja norādes par to kādām jābūt pilnvarām, ja advokāts vēlas pārstāvēt juridisku personu tiesā.
Papildu aizdomas sēja arī apsūdzēto paziņojumi tiesai. Piemēram, apsūdzētais Māris Sprūds tiesai norādīja, ka uzņēmuma Fairwood Import LLP bilancē nekad kopš 2016. gada nav bijis vairāk par aptuveni 50 tūkstošiem, bet prasība ir 3 miljonus eiro vērta. “Šādai summai būtu uzņēmuma bilancē jāparādās, ja reiz tā ir aizdota, bet tās nav, liecina no Lielbritānijas saņemtās izziņas,” norādīja M. Srpūds.
Savukārt apsūdzētais Mārtiņš Krūms atklāja, ka divas juridiskas personas, kas figurē Fairwood Import LLP daudzslāņu pārpilnvarojumā līdz nonāk līdz J. Alfejevas pilnvarošanai tiesu darbiem, Lielbritānijas Finanšu izlūkošanas dienests savā interneta vietnē ir norādījis kā iesaistītas Azerbaidžānas naudas atmazgāšanas shēmā, kur kopumā no valsts izkrāptās summas sniedzas miljardos eiro.
Tiesnesis Imants Dzenis atzina, ka J. Alfejevas skaidrojumi tiesai ir nepieciešami, kā arī norādīja, ka Advokātu padomei vajadzētu izskatīt Advokātes rīcību, nenākot uz tiesu, pie kam labi bijis zināms, ka tiek sagaidīti tieši viņas skaidrojumi. Tiesnesis, gan uzsvēra, ka formālais – attaisnojošais iemesls ir pieņemts un zināms, tomēr šādu rīcību viņš vērtē kā “nesmuku”. Ievērjot, ka tiesas zālē atradās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece – advokāte Guna Kaminska, tad var uzskatīt, ka tiesneša pārmetums tika mutvārdos nodots Zvērinātu advokātu padomei. Tiesā viss notiek mutvārdos, tādēļ visticamāk G. Kaminskai nāksies izskatīt I.Dzeņa pārmetumu J. Alfejevai par nesmuku rīcību.
Jāpiebilst, ka Īrijas pilsoņa Timoteja Kellija dalība lietā attālināti tiesai izdevās godam un visi attālināto tiesas dalībnieku varēja gan labi redzēt lielā TV ekrānā, gan arī dzirdēt.
Uzziņai
Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā ir apvienotas vairākas krimināllietas un apsūdzētas 11 personas. Visur galvenais pasūdzētais ir bijušas maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Tāpat apsūdzēti Aigars Lūsis, Ilze Vīksna, Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotejs Kellijs un Ilmārs Krūms.
M. Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos piedēvē aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt tieši Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.Bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms tiek apsūdzēts par nolaidību, bet finansists Jorens Raitums par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Būvuzņēmējs M. Krūms kā arī G. Slišāns apsūdzēti par izspiešanu grupā. Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. O. Ercens bijis M. Sprūda pilnvarotais.
M. Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017. gada jūnijā, bet atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad viņa brālis – Kristaps Sprūds samaksāja pusmiljonu eiro lielo drošības naudu.
