Zem inflācijas apkarošanas karoga notiks cīņa pret nodokļu nemaksātājiem.
Virs 12 000 - ar izziņu
Komisija šonedēļ atbalstījusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas uzliks kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu pirms kredīta, kura summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas (šogad 12 000 Ls), izsniegšanas pieprasīt no kredītņēmēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu izziņu par potenciālā klienta legālajiem ienākumiem.
Visiem iedzīvotājiem, izņemot valsts amatpersonas, kam jāiesniedz amatpersonu deklarācijas, kredītus virs 100 minimālajām mēnešalgām, varēs izsniegt, tikai balstoties uz VID izsniegto izziņu.
"Shēma ir vienkārša - nav legālu ienākumu, nav kredīta," tā Finanšu ministrijas (FM) pozīciju skaidro ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš.
Turklāt VID izsniegtas izziņas būs nepieciešamas visiem iedzīvotājiem, kas vēlas ņemt kredītus - pat banku darbiniekiem un cilvēkiem, kam ir algas konts bankā, kurā viņš vēlas ņemt kredītu.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons gan šādu prasību dēvē par absurdu, norādot, ka gadījumos, kad potenciālajam kredītņēmējam ir algas konts bankā, kredīta izsniedzējam šī cilvēka legālo ieņēmumu apmērs ir zināms. Turpretī valsts institūciju pārstāvji argumentē, ka, pieļaujot kredītu izsniegšanu bez VID izziņas cilvēkiem, kam ir algas konts bankā, kas izsniedz kredītu, tikšot ierobežota konkurence banku sektorā. "Tas nozīmētu, ka ejot pēc kredīta uz citu banku, parādās pavisam cits dokumentu apjoms," tā Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners.
Var būt vairāki konti
VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietnieks Jānis Nesaule arī uzsvēra, ka dažkārt algas konts bankā "pilnībā neraksturo personas ienākumus, piemēram, gadījumos, kad cilvēks strādā vairākos darbos un saņem algu uz vairākiem kontiem". Pēc J. Nesaules teiktā, VID izsniegtās izziņas saturēšot daudz pilnīgāku informāciju par personas ieņēmumiem, turklāt nekas neliegšot personām VID deklarēt arī dažādus ar nodokli neapliekamos ienākumus.
Savukārt T. Tverijons secina: "Zem inflācijas apkarošanas karoga VID vēlas uzlikt bankām pienākumu cīnīties pret aplokšņu algām."
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā arī liegs bankām un citiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem turpināt līdzšinējo praksi, kad kredīti nekustamā īpašuma vai automašīnas iegādei tiek izsniegti bez pirmās iemaksas - turpmāk tai būs jāsasniedz vismaz 10 % no kredīta vērtības.
Cer piespiest maksāt
Visai novēloti reaģējot uz nekustamā īpašuma nozarē strādājošo uzņēmēju aicinājumiem sākt atplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) arī fiziskās personas, kas pēdējos gados aktīvi nodarbojas ar nekustamo īpašumu spekulācijām, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" plānots noteikt, ka ar IIN netiks aplikti tikai ieņēmumi no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas pārdevēja īpašumā bijis vismaz trīs gadus un ne mazāk kā sešus mēnešus pirms atsavināšanas bijis personas deklarētā dzīvesvieta. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu, nekustamā īpašuma atsavināšana tiek aplikta ar IIN tikai tādā gadījumā, ja pārdotais nekustamais īpašums pārdevēja īpašumā bijis mazāk par gadu.
Tiesa, Saeimas Juridiskais birojs, līdzīgi kā pirms tam nodokļu eksperti, norāda, ka, vēršoties pret nekustamā īpašuma spekulantiem, tiks skartas iedzīvotāju grupas, kas ar spekulācijām nemaz nenodarbojas.
Tā, piemēram, ar nodokli tiks aplikti mantojumu un dāvinājumu rezultātā iegūto nekustamo īpašumu atsavināšana, kā arī tādu īpašumu, kas nav mājokļi vai zeme, pārdošanas darījumi.
Ar grozījumiem vēlas novērst situācijas, kad personas, lai izvairītos no nodokļa maksāšanas, iegulda sev piederošo nekustamo īpašumu kapitālsabiedrībā un īpašumu atsavina, pārdodot sev piederošās kapitāldaļas. Turpmāk IIN būs jāmaksā arī par šādiem darījumiem, tiesa, tikai gadījumos, kad vairāk nekā 50 % no attiecīgās kapitālsabiedrības aktīvu vērtības tieši vai netieši veido Latvijā esošs nekustamais īpašums.
Finanšu ministrs O. Spurdziņš IIN likuma grozījumiem iesniedzis arī priekšlikumus, kas varētu stimulēt iedzīvotājus vairāk naudas novirzīt uzkrājumu veidošanai. Proti, IIN atvieglojumus par ieguldījumiem privātajos pensiju fondos ierosināts palielināt no pašreizējiem 10 % līdz 20 % no IIN maksātāja gada apliekamajiem ienākumiem, turklāt šo IIN atvieglojumu varētu saņemt arī tad, ja līdzekļi tiek izmantoti ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādē.
Tiesa, ierosinājumu ar IIN neapliekamajā ieņēmumu daļā iekļaut arī iemaksas ieguldījumu fondos neatbalsta Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA), kuras prezidents Juris Dumpis norāda, ka ieguldījumu fondu apliecības būtībā ir īstermiņa finanšu instruments, taču inflācijas apkarošanas nolūkos būtu nepieciešams vairāk atbalstīt tādus finanšu instrumentus, kuri palīdzētu no tirgus izņemt ievērojamus finanšu līdzekļus.
Savukārt Finanšu ministrija uzskata, ka IIN atvieglojumi par iemaksām ieguldījumu fondos ir jāievieš, taču vienlaikus likumā jānosaka, ka gadījumos, kad ieguldījumu apliecības tiek atsavinātas ātrāk kā piecu gadu laikā pēc to iegādes, to atsavināšanas ieņēmumi ir jāapliek ar IIN.
