Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Pastāv iespēja, ka Somija bloķēs eirozonas palīdzību Portugālei. Tas liek apšaubīt eirozonas spēju nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, atsaucoties uz Somijas finanšu ministrijas amatpersonas sacīto, ziņo Reuters.

Somijā 17.aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, un eiroskeptiskās partijas, kas iebilst pret Portugāles glābšanu un pat glābšanas fonda - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) - palielināšanu, gūst arvien lielāku atbalstu.

Somija ir vienīgā eirozonas valsts, kur EFSF glābšanas aizdevumi ir jāapstiprina parlamentam. Citās izlemj valdība.

«Situācija kļūst saspringtāka ar katru dienu,» stāstījis Somijas finanšu ministrijas padomnieks Marti Salmi. «Mēs vakar saņēmām jaunākās aptaujas rezultātus, un tie, kuri ir pret jebkādu palīdzību Portugālei vai jebkādu garantiju EFSF palielināšanu iegūst 48 procentus un pārējie - 52 procentus,» viņš stāstījis.

Portugālei, trešajai eirozonas valstj, kas lūgusi finansiālu palīdzību, vispirms vajadzētu pārdot savas zelta rezerves, atsaucoties uz Vācijas deputāta ierosinājumu, vēsta thelocal.de.

«Pirms riskēšanas ar citu cilvēku naudu Portugālei vispirms būtu jāpārdod ģimenes dārglietas, jo īpaši zelta rezerves,» teicis Frenks Šeflers (Frank Schäffler) no FDP.

Šeflers pagājušajā gadā pats sevi padarīja par ļoti neieredzētu personu Grieķijā, jo finanšu krīzes karstumā paziņoja, ka šai valstij vajadzētu pārdot daļu no salām, kas palīdzētu atmaksāt glābšanas naudu.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns (Dominique Strauss-Kahn) un Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) brīdināja, ka Portugālei apmaiņā pret 78 miljardus eiro lielo palīdzību, par kuru tikko panākta vienošanās, jāveic «patiesi nacionālas» un «apjomīgas» reformas.

Pēc mēnešiem ilgām spekulācijām Portugāle vakar lūdza ārēju palīdzību, kas, kā daudzi apgalvoja, bija neizbēgami kopš 2009.gada ceturtā ceturkšņa.

Galvenais jautājums, ar kuru tagad saskaras investori ir, vai Portugāles pagaidu valdība faktiski var risināt sarunas par glābšanu un vai tādējādi valsts spēs izvairīties no defolta, vēsta CNBC.

«Bankrotējušai un nelikvīdai valstij vajadzīga nauda un nav valdības, kura ir tiesīga prasīt aizdevumu. Mēs esam neizpētītā teritorijā, un mums jāgaida, lai politikas meistari noskaidrotu, kā ar to tikt galā, ja viņi var,» sacījis Karls Veinbergs (Carl Weinberg), High Frequency Economics galvenais ekonomists. Viņš jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja, ka Portugālei būs jāvēršas pēc palīdzības.

Pēc viņa domām, Eiropas Savienība un Eiropas Centrālā banka atbalstīs Portugāles saucienu pēc palīdzības, jo Eiropas politiskā elite jau mēnešiem mudinājusi Lisabonu pieņemt palīdzību, bet Veinbergs neesot pārliecināts par Vācijas reakciju.

Portugālei jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits, kā arī «jāgriež» to algas un pensijas, lai tādējādi spētu ietaupīt četrus miljardus eiro, rekomendējis Starptautiskas Valūtas fonds (SVF).

SVF rekomendācijas paredzētas, lai palīdzētu centriski labējā premjera Pedru Pašusa-Koelju valdībai par četriem miljardiem eiro samazināt valsts tēriņus 2013. un 2014. gadā, vēsta Portugāles laikraksts Jornal de negocios. Portugāles valdība lūgusi SVF palīdzību valsts izdevumu samazināšanai, vēsta AFP.

Saskaņā ar SVF rekomendācijām, kas tapušas sadarbībā ar Pasaules Banku un Eiropas Komisiju, Portugāles valsts sektorā strādājošo skaits jāsamazina par 20 procentiem, kas ļaus ietaupīt kopumā 2,7 miljardus eiro. Savukārt atlikušajiem ierēdņiem algas jāsamazina par septiņiem procentiem, kas ļautu ietaupīt 760 miljonus eiro.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Šobrīd neviens negrasās prasīt valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža demisiju, taču ir aktīvi jārunā par ministra ieplānotajām reformām, norāda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidējošais mērs, Jūrmalas domes vadītājs Gatis Truksnis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norāda, ka atbalsta saprātīgas reformas, nevis populismu. Kā labu piemēru reformām Truksnis minēja izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā.

Db.lv jau vairākkārt ziņoja par nesaskaņām starp ministru Sprūdžu un LLPA saistībā ar plānotajām reformām, kuras cita starpā paredz arī pašvaldību deputātu skaita samazināšanu, skaidrākas lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu pašvaldībās, kā arī lielākām iespējām iedzīvotājiem lemt par pašvaldībā notiekošo vietējos referendumos.

Attiecībā uz izskanējušo kritiku attiecībā uz iecerētajām reformām Sprūdžs norāda: «Reformējot vienmēr būs kāds, kam reformas un pārmaiņas radīs neērtības. Visiem vienādi ērtas reformas nemēdz būt, jo prasa mainīties, pilnveidot sevi un mūsu valsts un pašvaldību pārvaldi iedzīvotāju vajadzību realizēšanai. Tādēļ arī šobrīd starp konstruktīviem viedokļiem dzirdama arī angažēta kritika un intrigas, bet tas nedrīkst apturēt virzīšanos uz priekšu.»

Ķīnas līderi gatavo reformu sēriju, kuras mērķis būs nākamās desmitgades laikā pārveidot valsts ekonomiku, lielāku nozīmi piešķirot brīvajam tirgum, vēsta BBC.

Lēmums ieviest vērienīgas reformas tika pieņemts aiz slēgtām durvīm notiekošajā Ķīnas plēnumā. Tā dēvētais Ķīnas Trešais plēnums Pekinā sākās aizvadītās nedēļas piektdienā un ilgst jau ceturto dienu.

Reformām varētu būt «milzīga nozīme» uz valsts ekonomiku. Piemēram, viena no reformām paredz, ka turpmāk Ķīnas privātajiem uzņēmumiem tiks ļauts veikt lielākas investīcijas valsts kompānijās, vēstīja AFP. Taču plašāka informācija par gaidāmajām reformām Ķīnas ekonomikas un sociālajā sektorā gaidāma tuvākajās dienās.

Galvenais jautājums ir sakārtot valdības un tirgus attiecības, ļaujot tirgum spēlēt izšķirošo lomu tādos jautājumos kā, piemēram, resursu piešķiršana, raksta aģentūra Reuters.

«Tagad dažas retas, labas ziņas no Eiropas. Latvijas, Īslandes un Rumānijas valdības visas pagājušajā nedēļā pārdeva obligācijas privātajiem investoriem. Šī soļa nozīmība slēpjas faktā, ka šīs bija pirmās Eiropas valstis, kas cieta no finanšu krīzes un bija spiestas meklēt ārēju finansiālu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības,» raksta The Wall Street Journal (WSJ).

Visas trīs tāpēc pabeigušas «obligāciju tirgus ceļojumu», kas, kā cer Eiropas politikas veidotāji, būs pieejams Grieķijai, Īrijai un Portugālei, norāda medijs.

Jau esot skaidrs, ka Grieķijas gadījumā šī trajektorija netiks atkārtota, un šķiet maz ticams, ka Īrija un Portugāle spēs to paveikt tajā pašā laika posmā. Iespējams, ka Grieķijas nespēja veikt šo «ceļojumu» padarīs neiespējamu to arī Īrijai un Portugālei.

«Tātad, ko nesen izglābtās valstis izdarīja pareizi?» vaicā WSJ. Latvija, iespējams esot interesantākais gadījums, jo tā nedevalvēja savu valūtu, tā vietā izvēloties uzvesties tā it kā tā būtu eirozonā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service otrdien ir samazinājusi Portugāles kredītreitingu par četrām pakāpēm no Baa1 līdz Ba2, brīdinot, ka to varētu pazemināt vēl vairāk un ka valstij būs nepieciešams vēl viens aizdevums, vēsta BBC.

Portugāles reitings, pēc aģentūras domām, tagad liecina par pārāk augstu risku, lai investētu valsts parādzīmēs. Savukārt Portugāles valdība norāda, ka aģentūra, lemjot par reitinga samazināšanu, nav ņēmusi vērā valsts apņēmību ieviest finanšu taupības pasākumus.

Jau vēstīts, ka aprīlī Portugāle lūdza starptautisko palīdzību, lai spētu tikt galā ar finanšu krīzi. Kopumā Portugālei tiks piešķirti 78 miljardi eiro.

Portugāles varas iestādes maijā arī uzsākušas kriminālizmeklēšanu pret trim starptautiskajām reitingu aģentūrām par to, ka tās, iespējams, guvušas labumu no Portugāles reitingu samazināšanas.

Varbūtība, ka Zviedrija palīdzēs Spānijai un Portugālei ar aizdevumiem, kad eiro valstis izlems par atbalstu, ir zema, sacījis Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs, vēsta thelocal.se.

Zviedrijas finanšu ministrs akcentējis - tas, ka Zviedrija ir atbalstījusi Latviju, Īslandi un Īriju, nenozīmē, ka tā piedalīsies arī citu valstu glābšanas paketēs. «Ir salīdzinoši maza iespējamība, ka mēs tā darīsim,» viņš teicis.

Spānija, kurai saskaņā ar pastāvošajām bažām varētu būt nepieciešama Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzība, pirmdien atcēla ceturtdien plānoto valsts obligāciju izsoli.

Izsole tiks aizstāta ar sindicēto darījumu, kurā 10 gadu obligācijas par 4 - 5 miljardiem eiro tiks pārdotas banku sindikātam.

Tas paziņots laikā, kad SVF delegācija sākusi vizīti Madridē. Tā apkopos materiālus stabilitātes ziņojumam, kas tiks publicēts pavasarī.

Eiropas Komisija (EK) šodien ir oficiāli pieprasījusi Beļģijai, Luksemburgai, Latvijai, Nīderlandei un Slovēnijai rīkoties, lai nodrošinātu pienākumu izpildi saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem par naftas rezervēm, un, ja dalībvalstis divu mēnešu laikā neizpildīs savus juridiskos pienākumus, EK var nolemt vērsties pret tām tiesā, norādīts EK paziņojumā.

Atbilstoši Naftas rezervju direktīvai dalībvalstīm ir pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu rezerves, kuru apjoms atbilst vismaz dienas vidējā neto importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai, atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.

Ņemot vērā naftas nozīmi ES energoavotu sadalījumā, ES lielo atkarību no jēlnaftas un naftas produktu ārējām piegādēm un ģeopolitisko nedrošību daudzos ražotājreģionos, visām ES valstīm ir vitāli svarīgi ievērot atbilstību šiem noteikumiem, lai patērētājiem vienmēr nodrošinātu piekļuvi naftas produktiem, paziņojumā norādījusi EK.

Portugāles pagaidu premjerministrs Žozē Sokratišs trešdienas vēlā vakarā nācis klajā ar paziņojumu, ka bez Eiropas Savienības finansiāla atbalsta valsts neizķepurosies no krīzes.

Žozē Sokratišs Portugāles situāciju novērtēja ar vārdiem «risks ir pārāk liels, lai to varētu uzņemties», ziņo BBC. Tādejādi Portugāle kļuvusi par trešo valsti pēc Grieķijas un Īrijas, kurai nācies vērsties pēc palīdzības pie ES maka.

Portugāles valdība ilgstoši mēģināja izvairīties no šī soļa un noliedza, ka tā vērsīsies pēc finansiālas palīdzības, taču pagājušā nedēļā atklājās, ka tai tomēr nebija izdevies sasniegt 2010.gada budžeta deficīta mērķi.

«Es vienmēr esmu teicis, ka ārvalstu palīdzības lūgšana ir pēdējais, kas jādara, bet nu šis brīdis ir pienācis», secināja Ž. Sokratišs. «Pirmkārt, tas ir valsts interesēs.»

Portugāle pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu no eirozonas saņems jūnijā, ceturtdien paziņoja Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF).

Aizdevuma pēdējā maksājuma piešķiršanu 1,2 miljardu eiro apmērā ceturtdien apstiprinājušas eirozonas dalībvalstis.

«Mums apstiprinot pēdējo EFSF līdzekļu izmaksu Portugālei, es esmu ļoti iepriecināts redzēt valsts sasniegumus finanšu palīdzības programmas ietvaros,» norādīja EFSF vadītājs Klauss Reglings.

Portugāle 2011.gada maijā no starptautiskajiem kreditoriem ieguva 78 miljardu eiro vērtu aizdevumu, un dalību šajā programmā paredzēts pārtraukt 17.maijā.

Trešdien Portugāle veiksmīgi emitēja pirmās desmit gadu obligācijas kopš starptautiskās palīdzības lūgšanas, tādējādi pierādot spēju patstāvīgi iegūt finansējumu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā.

Brexit veicinātā auklēšanās ar Eiropas finanšu vājiniekiem nesola neko labu bloka finansiālajai stabilitātei nākotnē

Nesen publicētā informācija par to, ka Latvijai šā gada pirmajā ceturksnī bijis trešais straujākais valsts parāda pieaugums Eiropas Savienībā (ES), iespējams, kādam likusi nepatikā saraukt uzacis vai izteikt viedokli, ka mūsu valsts neattīstās, bet tikai audzē parādu kalnu. Tomēr pašreizējā realitāte ir neapstrīdams fakts, ka iepriekš pieminētajā laika posmā mūsu valsts parāds bija piektais mazākais ES ietvaros, attiecībā pret valsts ekonomikas apjomu nedaudz mazāks nekā tādai finanšu paraugvalstij kā Dānija. Turklāt, ja gribam gūt objektīvu ainu attiecībā uz finanšu dinamiku, ir jāraugās garākā, piemēram, gada griezumā. Pretējā gadījumā kāds lielāks obligāciju laidiens, kas, cita starpā, ir domāts nevis parāda palielināšanai, bet jau esošo valsts saistību pārfinansēšanai, var ievērojami mainīt parāda statistiku, liekot domāt par valsts finanšu situācijas pasliktināšanos, sevišķi, ja tas ir tik mazā valstī kā Latvija.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Grieķija pirmdien veikusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) kredīta maksājumu 588 miljonu eiro apmērā, valdībai turpinot pārrunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par jaunām ekonomikas reformām.

Grieķijas Finanšu ministrijas amatpersonas norādīja, ka 20.martā valdība SVF veiks vēl vienu aizdevuma maksājumu 336 miljonu eiro apmērā.

Grieķija un tās kreditori pagājušajā nedēļā sāka jaunu pārrunu raundu par reformām, kuras valstij nepieciešams īstenot, lai tā iegūtu turpmāku finansiālo palīdzību.

Atēnas cer, ka valsts starptautiskie aizdevēji priekšlaicīgi izmaksās glābšanas programmas atlikušos 7,2 miljardus eiro vai palielinās 15 miljardu eiro ierobežojumu attiecībā uz obligācijām, ko valsts drīkst emitēt.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri februāra beigās apstiprināja Grieķijas lūgumu pagarināt valsts palīdzības programmas termiņu par četriem mēnešiem.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(397).jpg

Visticamāk, jau tuvākā mēneša laikā Eiropas Savienība (ES) ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju… Šāda ziņa jau ilgāku laiku figurē preses slejās, un principā precīzāk šajā gadījumā būtu likt virsrakstus - ekonomiski novārdzinātā Eiropa gatavojas sev iešaut kājā.

Iemesls gaidāmajām sankcijām, kā zināms, ir cilvēktiesību pārkāpumi Baltkrievijā, tās līdera Aleksandra Lukašenko opozicionāru tupināšana aiz restēm un tamlīdzīgas izdarības. Protams, ir jāpiekrīt jau sen izskanējušam apgalvojumam, ka Baltkrievija ir diktatūra Eiropas vidū, un tikai absolūtie optimisti šo valstisko veidojumu, kurš turklāt ekonomiski arvien vairāk kļūst atkarīgs no Krievijas, sauc par republiku. Bet ko gan dotu ekonomiskās sankcijas?

Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru nozīmē, ka atkal tuvojas krīze? Šādi un līdzīgi jautājumi tiek nereti dzirdēti izskanam publiskajā telpā un saviesīgās sarunās. Īsā atbilde uz tiem ir: «nē», jo šodien ir kardināli atšķirīga situācija, nekā pirms desmit gadiem, – Latvijas ekonomikas struktūra ir citādāka, tā ir krietni stabilāka, kā arī cilvēki šodien ir daudz piesardzīgāki.

Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsmei, kuru piedzīvojam tagad un piedzīvosim nākamajos gados, ir zināmas asociācijas ar izaugsmei sekojošo 2008. gada krīzi, apskatīsim šīs atšķirības detalizētāk.

Stabilāka ekonomikas struktūra

Ja salīdzinām Latvijas ekonomiku šogad un pirms desmit gadiem, var sacīt, ka šobrīd tā balstās uz daudz noturīgākām «kājām». Lai arī kopumā pēdējos divos gados būvniecībā notikusi ļoti strauja izaugsme, tās devums ekonomikā ir sarucis no aptuveni 9% pirms desmit gadiem līdz 5% pērn. Piemēram, 2007. gadā investīcijas visa veida ēkās veidoja ap 3,5 miljardus eiro, bet pērn tie bija tikai 2,3 miljardi jeb aptuveni par trešdaļu mazāk. Arī darba tirgus ir mazāk atkarīgs no norisēm būvniecībā. Ja 2008. gadā 12% no visiem strādājošajiem jeb 124 tūkstoši bija nodarbināti būvniecībā, tad šogad būvniecības nozare nodarbina aptuveni 73 tūkstošus cilvēku jeb aptuveni 8% no strādājošajiem. Līdz ar to šī brīža ekonomiskajā situācijā par vēstures atkārtošanos runāt būtu pārspīlējums. Būvniecības loma Latvijas ekonomikā ir mazinājusies.

Oktobra vidū pār Eiropu nobira statistiķu (Eurostat) vēstījums par reģiona demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan tas nekāds lielais jaunums vairs nav - kopumā nekas iepriecinošs. Eiropa turpinās kļūt arvien sirmāka, un tam būs ietekme uz daudz un dažādiem procesiem.

2019. gada sākumā Eiropas Savienībā bijis 101,1 miljons sirmgalvju (cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem), kas ir piektā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita. Pašreizējā līkņu zīmēšana nākotnē liecina, ka šis īpatsvars 2050. gadā pietuvosies 30%. Cilvēki pamatā dzimst mazāk un dzīvo ilgāk.

Latvija vairākos šādos rādītājos ir gluži vai flagmane – ne tajā pozitīvajā ziņā. Te no 1990. līdz 2019. gadam iedzīvotāju skaits sarucis par gandrīz 750 tūkstošiem, un 2018. gadā pie mums bija vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums Eiropas Savienībā (7,5 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem); lai arī Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits rūk kopš 1990. gada, gan Lietuvā, gan Igaunijā krituma temps ir stabilizējies. Nepatīkami ir tas, ka no Latvijas turpina emigrēt cilvēki darbspējas vecumā. Valdot šādam fonam, arī Starptautiskais Valūtas fonds runājis, ka mūsu valsts līdz 2050. gadam var zaudēt vēl aptuveni trešo daļu no sava darbaspēka. Tādējādi aiz kalniem vairs nav situācija, kad uz vienu strādājošo te būs viens pensionārs. Nebūs cilvēku, būs grūtāk sazīmēt arī valsti - pareizāk sakot, te būs jāstūrē sirmgalvju bariņš, kuram būs grūti atņemt agrāk solīto. Tas, ka cilvēki dzīvo ilgāk, ir milzīgs sasniegums. Tiesa gan, pastāv risks, ka ilgāka dzīvošana nenāks komplektā ar dzīves kvalitāti.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.