PKN Orlen tuvāko nedēļu laikā sola atklāt konkrētus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā.
Veicot Latvijas tirgus izpēti, PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Latvijas degvielas tirgotājiem, visticamāk, apspriežot to iespējamo iegādi, uzzināja Db. "Mēs arvien vēl esam ieinteresēti Latvijas tirgū, taču detalizētāka informācija tiks publiskota dažu nedēļu laikā," Db paskaidroja PKN Orlen preses pārstāvis Davids Pekažs (Dawid Piekarz). Savukārt vairāki Latvijas degvielas tirgus dalībnieki pieļauj, ka Orlen uz Latviju nenāks.
Atklās kārtis
Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Mažeiķu nafta īpašnieks PKN Orlen savus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā līdz šim nav slēpis, bet nav arī konkretizējis. Grupas stratēģijā 2007. - 2012. gadam minēts, ka līdz 2012. gadam paredzēts sasniegt vismaz 20% līdzdalību Baltijas valstu tirgos. PKN Orlen vadītāja vietnieks Voicehs Heidels (Wojciech Heydel) iepriekš (Db, 10.09.2007.) aģentūrai Reuters norādīja, ka Lietuvas un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū plāno iegūt 10 - 15%. Nedz Latvijas tirgus iekarošanai atvēlēto naudas summu, nedz Latvijā plānoto DUS skaitu D. Pekažs joprojām atklāt nevēlējās, norādot, ka uz šiem un citiem jautājumiem atbildes taps zināmas šā gada novembra sākumā, kad paredzēts publiskot visas PKN Orlen stratēģijas detaļas, tostarp arī plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. "Pašlaik mēs gatavojamies aktualizēt mūsu stratēģiju saskaņā ar atsevišķu tirgus segmentu," atzīmēja D. Pekažs.
Grib 100 benzīntankus
Pērn oktobrī PKN Orlen pavēstīja, ka DUS tīkla izveidošanā Lietuvā un Latvijā tuvāko gadu laikā plāno investēt aptuveni 250 miljonus dolāru (124.5 milj. Ls), liecina LETA arhīvs. Pēc D. Pekaža vārdiem, Lietuvas un Latvijas tirgos kompānija plānoja būvēt jaunas un pārņemt jau strādājošas DUS. "Lietuvas un Latvijas tirgos mēs vēlētos iegūt vismaz 10% daļu, bet 15% daļa būtu vēl labāka," Polijas medijos paudis V. Heidels, apstiprinot, ka PKN Orlen nolūks ir iegūt savā īpašumā 100 DUS katrā no šīm valstīm.
Konkurence nebiedē
Lietuvā PKN Orlen kontrolē 27 DUS ar preču zīmi Ventus, un kompānijas tirgus daļa ir mazāka par 3%, bet Latvijā kompānijai pagaidām neviena DUS nepieder, tiesa, darbojas struktūrvienība - Mažeiķu naftas tirdzniecības nams, kas tirgo naftas produktus, ko ražo Mažeiķu nafta. Latvijā lielākais DUS tīkls ir SIA Latvija Statoil. Kopumā pērn Latvijā darbojās 67 Statoil DUS, no kurām 6 automātiskās DUS, bet 7 - franšīzes DUS. Uzņēmuma izpilddirektors Sandis Šteins ir noskaņots saglabāt līderpozīcijas tirgū un strādā, lai konkurentu izaicinājumi nebūtu pārsteigums. "PKN Orlen agresīvi paziņoja, ka nāks Latvijā, būs simtiem staciju un grib iekarot lielu tirgus daļu. Pašlaik tas ir apklusis, un pieļauju, ka tas ir tāpēc, ka krasi mainījusies ekonomiskā situācija. Pieļauju arī, ka viņi nebija gatavi tik dārgām zemes cenām, kādas mums bija pirms gada. Tagad ir tāds kā nogaidīšanas periods, bet fokuss viņiem uz Latviju ir. PKN Orlen nāks ar savu piedāvājumu, kuru mēs, protams, uztveram kā konkurējošu. Mēs savukārt darām visu to, ko bijām iesākuši, lai būtu gatavi," intervijā (Db, 17.06.) uzsvēra S. Šteins.
Poļi meklē ceļu ienākšanai
PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības biedriem.
Par to liecina Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidenta Jevgenija Kisiela rīcībā esoša neoficiāla informācija. "Sarunas notikušas ar vairākiem mūsu savienības biedriem, bet tās ir konfidenciālas," tā J. Kisiels. Faktu, ka Polijas kompānija veikusi tirgus izpēti, apstiprina arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Pēc viņa informācijas, izpēte sākta pērn, gada nogalē, bet pabeigta šī gada sākumā. "Sarunu gaitā viņi ieguva izejas datus par mūsu tirgu," skaidroja O. Karčevskis, taču kopš tā laika nekādas PKN Orlen aktivitātes neesot novērotas. "Galvenais jau ir naudas jautājums, un man nav zināms, ka būtu pieņemts lēmums par finansēm," norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Nebūtu izdevīgi
"Manuprāt, Orlen Latvijā nenāks vispār,» saka Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans. Viņš norāda, ka Orlen jau ejot grūti ar Mažeiķu rūpnīcu, turklāt viņiem esot jālabo caurule, kas piegādā rūpnīcai naftu no Krievijas. "Cik es esmu dzirdējis, remonts izmaksās ap 700 milj. dolāru," sacīja H. Kogans. Līdz ar to ieguldīt naudu Latvijā būtu neizdevīgi. Naftas vada Družba remonts gan nav obligāts pasākums, bet būtu Lietuvas interesēs, secināms no Krievijas vēstnieka Lietuvā Vladimira Čhikvadzes iepriekš paustā (Db, 01.10.). "Nu, nav jau viņi tādi ērgļi ("orlen" latviski nozīmē ērglis - red.),» piebilst H. Kogans. Viņaprāt, loģiski būtu tas, ja vispirms Orlen sāktu nopietni darboties Lietuvā, jo stacijas, kas viņiem ir šobrīd, esot vecās Mažeiķu naftas DUS. «Tiesa, tur tirgus ir sadalīts. Un arī Latvijā katrs uzņēmums jau ir vairāk vai mazāk ieņēmis savu vietu,» tā H. Kogans. Orlen varētu te sākt ar dempiga cenām, bet visdrīzāk to neļautu Konkurences padome, pie tam tas nedotu peļņu. Būtisks esot arī apstāklis, ka, ja Orlen nopirktu vecos DUS, tajos būtu jāinvestē. H. Kogana viedoklim pievienojas arī a/s Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš - tā kā sen neesot par Orlen plāniem dzirdēts, diez vai tuvākajā laikā viņi Latvijā varētu ienākt. "Domāju, ka, ja viņi nāktu, tas būtu jādara caur Rīgu, kas ir puse Latvijas. Mēs neesam Rīga, tāpēc uz mums tas neattiecas,» tā J. Riekstiņš, jautāts, vai Orlen interesējusies par viņu iegādi.
Maz iespēju
J. Kisiels minēja, ka tāda līmeņa kompāniju kā PKN Orlen varētu interesēt DUS tīkls Latvijā, kas aptvertu visus Latvijas maģistrālos ceļus. Savukārt, pēc O. Karčevska domām, ienākšana Latvijas degvielas tirgū ir jāveic caur Rīgu. "Latvijā ir jāsāk ar Rīgu, lai attīstītu brendu un domātu par tālāku attīstību. Tirgus iekarošanu nevar sākt ar perifēriju - rajonu apgūšana varētu būt otrais posms," skaidroja O. Karčevskis. Lai atspertos Rīgā, viņaprāt, nav daudz variantu - Viadas, Dinaz naftas, Latvijas Naftas vai Kuršu DUS tīkli. Dinaz holdinga vadītājs Nikolajs Jermolajevs gan to, ka Dinaz varētu pārdot savas DUS, noliedz, jo uzņēmums tieši pretēji - plāno pats paplašināt savu tīklu, iespējams, iegādājoties jaunus DUS. Latvijas Nafta komentāru par savām nākotnes perspektīvām solījās dot tuvākajā laikā. Tomēr kāds nozares pazinējs, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās, norādīja, ka Latvijas Naftas pirkšana esot visnotaļ iespējama, piedevām vēl tas ir uzņēmums, kas atbilst Orlen interesēm.
Sarunas neturpinājušās
SIA Viada prezidents Viktors Škuratovs apstiprināja, ka Orlen pārstāvji esot Viadā viesojušies, pētījuši, bet ar to arī tas viss ir beidzies. To, uz kādiem nosacījumiem Viada varētu tikt pārdota, ja būtu piedāvājums, viņš gan nevēlējās atklāt. "Tas ir nopietni diskutējams jautājums - ko vēlas pirkt, kādā apjomā, vai ar visiem darbiniekiem. Bet nelaime jau ir tā, ka parasti, tie, kas vēlas pārdoties, grib vairāk nekā sola tie, kas grib pirkt," tā V. Škuratovs. Viņaprāt, sākumā Orlen esot vēlējušies celt savas DUS, bet Latvijā vairs neesot daudz tādu stratēģiski izdevīgu vietu, kuras derētu. "Savukārt zemes, kas ir pieejamas, ir ļoti dārgas,» skaidro V. Škuratovs. Viņš arī atzina, ka pēdējā laikā viņš par Orlen vairs nav dzirdējis. "Un ziniet, tas pat vairs nav interesanti," secina Viada vadītājs.
Gaida labu cenu
Tieši Viadas DUS tīkls degvielas nozares kuluāros pēdējo gadu gaitā visbiežāk minēts saistībā ar iespējamu pārdošanu. Viadas prezidents Viktors Škuratovs iepriekš (Db, 24.11.2005.) noliedzis, ka pārdod tīklu, taču atstājis durvis pusvirus. "Mūsu tīklu varētu nopirkt vienīgi stratēģiski investori, kompānijas ar pasaules līmeņa brendu, kas nolemtu nopietni startēt Latvijā," teica V. Škuratovs. Jāpiebilst, ka poļu milzis lielā mērā atbilst kritērijiem. Ne velti PKN Orlen ir jauno ES valstu lielākā kompānija ar apgrozījumu 13.6 miljardu eiro, liecina Crossover Research pētījums, vēstīja Db.lv. "Ja man par miljonu vērtu māju solītu 5 miljonus, es būtu gatavs izvākties stundas laikā," salīdzinājumu 2005. gada nogalē (Db, 07.11.2005.) izteica V. Škuratovs.
