Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apliecināja Reizniece-Ozola.

Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.

Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem.

Vaicāta, vai finanšu ministre pretendēs uz šo amatu, Reizniece-Ozola piebilda, ka viņa šādu iespēju neizslēdz.

Neoficiāla informācija liecina, ka pretendenti uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu būt zināmi šī mēneša beigās, savukārt prezidenta vēlēšanas varētu notikt decembrī.

Reiznieces-Ozolas vārds iepriekš izskanējis starptautiskajos medijos, kuros novērtēts Latvijas finanšu ministres darbs. Šā gada janvārī Lielbritānijas lietišķā laikraksta «Financial Times» banku jautājumiem veltītais žurnāls «The Banker» Reiznieci-Ozolu atzina par gada labāko finanšu ministri Eiropā.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Grieķijas finansiālās nedienas 2014. gadā nebeigsies, un tādējādi ir visai reāli gaidīt, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs papildus naudu no eirozonas valstīm pirms tā spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos, pavēstījis Eirogrupas vadītājs.

Starptautiskie aizdevēji aplēsuši, ka Grieķijai būs nepieciešami aptuveni desmit līdz vienpadsmit miljardi eiro jau nākamā gada otrajā pusē, lai valsts varētu «izdzīvot», vēsta Reuters. Vienlaikus eirozonas dalībvalstu valdības ir negatīvi noskaņotas pret turpmākiem aizdevumiem Grieķijai, jo to neatbalsta to iedzīvotāji.

«Kas attiecas uz potenciālo trešo aizdevuma programmu Grieķijai, ir skaidrs, ka, neskatoties uz panākto progresu, Grieķijas problēmas netiks atrisinātas līdz 2014. gadam,» sacījis eirozonas finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

«Ir reāli pieļaut, ka [Grieķijai] papildus palīdzība būs nepieciešama ārpus [esošās aizdevuma] programmas. Eirogrupa jau ir skaidri paziņojusi, ka ir apņēmusies nodrošināt adekvātu atbalstu Grieķijai gan esošās programmas ietvaros, gan ārpus tās, līdz valsts atkal spēs atgriezties tirgos,» sacījis J. Deiselblūms.

Pirmdien, 7. novembrī, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedalās Eirogrupas sanāksmē, savukārt otrdien, 8. novembrī, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē, informē Finanšu ministrija.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt Banku savienības eirozonas aktualitātes, kā arī diskutēt par izaugsmes un nodarbinātības aspektiem, vērtējot nacionālos maksātnespējas ietvarus. Tāpat plānots iepazīties ar aktuālo progresu Grieķijas finansiālās palīdzības programmā un rezultātiem Grieķijas valsts pārvaldes modernizēšanas, ilgtspējīgas valsts finanšu pilnveidošanas un konkurētspējas un izaugsmes uzlabošanas jomās.

Eirogrupā paredzēts pārrunāt arī aktualitātes saistībā ar Kipras un Spānijas finansiālās palīdzības pēc-programmas uzraudzību, sanāksmes noslēgumā diskusijas tiks veltītas inflācijas attīstības jautājumiem eirozonā.

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Ceturtdien Luksemburgā notikusī eirozonas finanšu ministru sanāksme beigusies bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Eirogrupā nav [panākta] vienošanās, tviterī raksta Dombrovskis. Spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās.

Grieķijas sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Trešdien, Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, Grieķijas centrālā banka pirmo reizi nāca klajā ar brīdinājumu, ka valstij draud atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas vai pat aiziešana no ES, ja tā nespēs panākt vienošanos.

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā ieviest Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un finanšu ministra amatu, savukārt Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF), paredz šodien Briselē žurnālistiem prezentētais EK piedāvājums Eiropas ekonomikas un monetārās savienības (EMS) padziļināšanai.

EK sagatavotajā EMS ceļakartē ir vairākas iniciatīvas. Viena no tām paredz ieviest EMF, kas tiks veidots uz ESM bāzes. Paredzams, ka jaunā fonda finansiālā un institucionālā struktūra tiks saglabāta, tostarp nacionālo parlamentu lomu būtisku jautājumu risināšanā. Jaunais fonds turpinās atbalstīt grūtībās nonākušas ES dalībvalstis.

Vēl viens priekšlikums paredz izveidot Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu. Plānots, ka minētais ministrs būs EK viceprezidents, Eirogrupas vadītājs, kā arī viņš pārraudzīs EMF darbu.

Iecerēts, ka Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs pārstāvēs ES intereses gan starptautiski, gan iekšējā tirgū. EK ir pārliecināta, ka šāds jauns amats stiprinās caurredzamību un demokrātiju ES un eirozonas ekonomikas politikas izstrādē.

No 20. līdz 21. martam Finanšu ministrijas vadība piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp ikgadējo ex-ante ziņošanu par emisiju plāniem un Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanu Eirozonas dalībvalstīs, vērtējot budžeta plāna projektu rezultātus. Latvija tiek vērtēta kā kopumā atbilstoša Stabilitātes uz izaugsmes pakta nosacījumiem, bet vēl ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību.

Eirogrupā paredzēta arī tematiskā diskusija par pensijām un to kritēriju salīdzināšanas aspektiem. 2016.gada jūnija Eirogrupas sanāksmē tika apstiprināti kopīgie principi pensiju sistēmas ilgtspējas stiprināšanai, lai nodrošinātu adekvātus ienākumus pensionāriem, līdz ar to nosakot šo par svarīgu prioritāti dalībvalstīm, ieviešot attiecīgas reformas. Līdzšinējais progress pensiju ilgtspējas uzlabošanā tiek vērtēts kā samērā pozitīvs. Eirogrupas noslēgumā plānots vērtēt arī Grieķijas esošo situāciju.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

No 9. līdz 10. novembrim Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē Briselē, informē FM.

Eirogrupas laikā paredzēts pārrunāt esošo situāciju Grieķijā un panākto progresu attiecībā uz Saprašanās memorandā noteiktajiem politikas pasākumiem. Sanāksmes dalībniekus paredzēts informēt arī par Spānijas pēcprogrammas uzraudzības misijas rezultātiem.

Tāpat Eirogrupā tiks uzklausīts Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par 2015. gada rudens prognozēm, īpašu uzmanību pievēršot fiskālajai situācijai un tieši budžeta plānu projektiem. Prognozes liecina, ka attīstības ziņā 2015. gads tiek gaidīts līdzīgs 2014. gadam.

Savukārt ECOFIN padomes sanāksmē plānots apstiprināt Padomes secinājumus par EK Rīcības plānu Kapitāla tirgu savienības izveidei. Tāpat paredzēts informēt par esošo situāciju un progresu Banku savienības elementu ieviešanā Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Vācijas kanclere Angela Merkele bloķējusi finanšu ministra Volfganga Šeibles priekšlikumu pirms maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Grieķijai piedāvāt jaunu finansiālu palīdzību, svētdien vēsta žurnāls "Der Spiegel".

Šeible vēlējies grūtībās nonākušās Grieķijas valdībai izrādīt solidaritāti, plānojot piedāvāt papildu Eiropas palīdzību, ziņo žurnāls.

«Viņš uzskata, ka bez papildu palīdzības radikālās partijas Grieķijā varētu vēlēšanās gūt lielus panākumus, novedot valdību līdz sabrukumam,» norāda Der Spiegel.

Taču Merkeles iekšzemes politiskās bažas likušas viņai bloķēt šo priekšlikumu, ņemot vērā satraukumu, ka eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācijai (Alternative für Deutschland - AfD) varētu gūt labumu no svaigām debatēm par palīdzību Grieķijai.

Pērn izveidotā partija paziņojusi, ka tā atbalstītu atgriešanos pie Vācijas markas. Septembrī aizvadītajās vēlēšanās tā nespēja pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.

Nav nekādas nepieciešamības līdz augustam apspriest jaunu palīdzības sniegšanu jau divreiz glābtajai Grieķijai, jo pašreizējā programma ir pietiekama, ja Atēnas ievēros tās nosacījumus, pirmdien paziņoja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

«Ja pašreizējā programma tiks izpildīta, nākamie aizdevuma maksājumi varētu tikt veikti līdz maijam, kas Grieķijai būs pietiekami līdz augustam,» norādīja Deiselblūms. «Augustā mēs runāsim par nākotni.»

«Parādsaistības nepieciešams samazināt, un par to mēs arī runāsim pēc vasaras,» sacīja Deiselblūms.

Atēnām nācies jau divkārt lūgt starptautisko finansiālo palīdzību, kuras apmērs sasniedzis 240 miljardus eiro.

Grieķija saskārusies ar grūtībām ievērot otras glābšanas programmas nosacījumus, taču cer, ka tā būs panākusi pietiekami, lai apmierinātu starptautiskos kreditorus, jo sevišķi saistībā ar pamatbudžeta pārpalikuma sasniegšanu.

No 4. līdz 5. decembrim Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un citi ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā, informē Finanšu ministrija.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Grieķijas esošo situāciju, Kipras un Spānijas pēc-programmas uzraudzību, tematiski diskutējot par nodarbinātību un izaugsmi un vērtējot paveikto nodokļu plaisas mazināšanas kontekstā. Turpinājumā plānots apspriest Eirozonas Budžeta plānu projektu un budžeta situācijas un tālākās perspektīvas vērtējumu, apstiprināt Eirogrupas darba programmas projektu 2018.gada pirmajam pusgadam.

Tā kā esošā Eirogrupas prezidenta Jerūna Deiselblūma (Jeroen Dijsselbloem) pilnvaru termiņš ir beidzies, plānots, ka sanāksmes laikā notiks jaunā Eirogrupas prezidenta vēlēšanas. Jaunais prezidents tiks ievēlēts ar Eirozonas ministru vienkāršo balstu vairākumu uz nākamo 2,5 gadu termiņu. Starp 4 amata pretendentiem ir arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pārējie pretendenti ir Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Kiprai «pie galvas tika pielikta pistole» un tāpēc nācās piekrist nodevu piemērošanai noguldījumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, kas glāba valsti no maksātnespējas, pavēstījis Kipras prezidents Niks Anastasiads.

Sniedzot liecības Izmeklēšanas komisijai, kuras uzdevums ir noskaidrot Kipras finanšu krīzes cēloņus, salas prezidents pastāstīja, ka 15. martā pirms Eirogrupas tikšanās viņš esot atgādinājis, ka iedzīvotāji un valsts ekonomika jau smagi cietuši 1974. gada Turcijas iebrukuma laikā. Tomēr viņam ticis atgādināts par Kipras republikas ekonomikas kāpumu pēdējo gadu laikā.

«[Tomēr] lēmums jau bija pieņemts. Diemžēl daudzi uzskatīja, ka tas ir piemērots brīdis, lai pārbaudītu šādu risinājumu,» norādīja N. Anastasiads. Prezidentam atlikusi tikai izvēle vai akceptēt nodevas piemērošanu noguldījumiem, vai arī ļaut valsts lielākajām bankām sabrukt.

No 5. līdz 6. oktobrim Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un ministrijas pārstāvji piedalās Eirogrupas un Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē Luksemburgā, informē FM.

Eirogrupas laikā paredzēts pārrunāt aktuālo situāciju Grieķijā un Saprašanās memoranda attiecīgo nosacījumu izpildi. Grieķijas gadījumā ir plānots, ka maksājumi valstij tiks sadalīti daļās, kas tiks izmaksātas tikai tad, kad būs sekmīgi ieviesti iepriekšējā mēnesī plānotie uzdevumi.

Tāpat Eirogrupā plānota diskusija par Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto pakalpojumu nozares vienoto pamatprincipu kopumu. To paredzēts izveidot, lai samazinātu atlikušos šķēršļus pakalpojumu tirdzniecībā, novērstu birokrātiju un būtiski atvieglotu pakalpojumu sniedzēja izveidi. Tāpat tam arī būtu būtiski jāatvieglo pārrobežu pakalpojumu sniegšanu citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, jānostiprina pakalpojumu saņēmēju, jo īpaši patērētāju tiesības, kā arī jānodrošina vieglāku piekļuvi plašākam pakalpojumu klāstam.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas sanāksmē pirmdien Briselē par nākamo Eirogrupas prezidentu ievēlēts Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu.

«Sentenu, Portugāles finanšu ministrs, ievēlēts par jauno Eirogrupas prezidentu,» teikts ierakstā ES Padomes tvitera kontā.

50 gadus vecais Sentenu ieguvis divus maģistra grādus - lietišķajā matemātikā Lisabonas Tehniskajā universitātē un ekonomikā Hārvarda universitātē. Viņš strādājis Portugāles centrālajā bankā un no 2004. līdz 2013.gadam bijis Eiropas Komisijas Ekonomikas politikas komitejas loceklis. 2015.gada parlamenta vēlēšanu kampaņā Sentenu bija Sociālistu partijas ekonomikas programmas koordinators. Kopš 2015.gada novembra viņš ir Portugāles finanšu ministrs.

Uz šo amatu kandidēja vēl trīs finanšu ministri - Dana Reizniece-Ozola (ZZS) no Latvijas, Pjērs Gramenja no Luksemburgas un Peters Kažimīrs no Slovākijas.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.