No 4. līdz 5. decembrim Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un citi ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā, informē Finanšu ministrija.
Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Grieķijas esošo situāciju, Kipras un Spānijas pēc-programmas uzraudzību, tematiski diskutējot par nodarbinātību un izaugsmi un vērtējot paveikto nodokļu plaisas mazināšanas kontekstā. Turpinājumā plānots apspriest Eirozonas Budžeta plānu projektu un budžeta situācijas un tālākās perspektīvas vērtējumu, apstiprināt Eirogrupas darba programmas projektu 2018.gada pirmajam pusgadam.
Tā kā esošā Eirogrupas prezidenta Jerūna Deiselblūma (Jeroen Dijsselbloem) pilnvaru termiņš ir beidzies, plānots, ka sanāksmes laikā notiks jaunā Eirogrupas prezidenta vēlēšanas. Jaunais prezidents tiks ievēlēts ar Eirozonas ministru vienkāršo balstu vairākumu uz nākamo 2,5 gadu termiņu. Starp 4 amata pretendentiem ir arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pārējie pretendenti ir Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.
Papildināta - Reizniece-Ozola pieteikusi kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu
Vilks: Reizniecei-Ozolai nevajadzētu pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu
Ministrijā atzīmē, ka Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, un tās galvenais uzdevums ir Eirozonas dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija un saskaņošana. Finanšu ministri apspriež jautājumus, kas saistīti ar valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro – budžeta politiku, strukturālās reformas un perspektīvas. Eirogrupas virsmērķis ir apstākļu radīšana spēcīgākai ekonomiskajai izaugsmei. Attiecīgi Eirogrupas prezidenta postenis sniedz iespēju veidot Eirogrupas darba kārtību, taču līdz ar amata iegūšanu netiek piešķirts ne birojs, ne papildus atalgojums.
Papildu sasauktajā paplašinātajā Eirogrupas sanāksmē tiks diskutēts par Ekonomikas un monetārās savienības (EMU) padziļināšanu un Banku savienības stiprināšanu, gatavojoties šā gada 15.decembra Eirosamitam.
Savukārt ECOFIN plānots uzklausīt sniegto informāciju un progresa vērtējumu par Banku savienības stiprināšanas aspektiem, kā arī informāciju par aktuālākajiem tiesību aktu priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā un par PVN administratīvo sadarbību. Tāpat plānots apstiprināt Padomes secinājumus attiecībā uz ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu jautājumos.
Turpinājumā plānots pieņemt Padomes lēmumus Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanas kontekstā un uzklausīt Eiropas Komisijas prezentāciju un apmainīties ar viedokļiem par jauno Eiropas semestra ciklu 2018.gadā. Ikgadējā izaugsmes ziņojumā uzsvērts, ka izaugsme bijusi lielāka, nekā plānots. Tāpat ir samazinājies bezdarbs, kā arī pieaug investīcijas un uzlabojas publiskās finanses. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi. Galvenie ieteikumi ir koncentrēti uz nepieciešamību dalībvalstu līmenī palielināt investīcijas, turpināt strukturālo reformu veikšanu, uzlabot situāciju darba tirgū, stiprināt darbaspēka produktivitāti un nodrošināt atbildīgu fiskālo politiku.
Sanāksmes noslēgumā EIB prezidents informēs ECOFIN pārstāvjus par esošo EIB lomu finansējuma operācijās ārpus ES valstīm, kā arī izklāstīs priekšlikumu EIB grupas ietvaros izveidot Eiropas Attīstības banku ieguldījumu atbalstam ES partnervalstīs.