Tuvāko 3-5 gadu laikā pastāv 60% iespējamība, ka pasaules ekonomika ieies recesijā, uzskata Pacific Investment Management Co (PIMCO) eksperti.

Pasaules ekonomikas izaugsme saruks, savukārt svārstīgums pieaugs, tādējādi investoriem uz riska palielināšanu, meklējot augstāku ienesīgumu, savos aktīvos vajadzētu skatīties piesardzīgi.

«Pasaules ekonomika piedzīvo recesiju aptuveni katrus sešus gadus, un pasaules ekonomikas recesijas diapazonam ir tieksme pieaugt, kad pasaules parādsaistību apjoms ir augsts un krīt, nevis ja tas ir zems un pieaug. Pēdējā recesija bija pirms četriem gadiem, norāda PIMCO eksperti.

Finanšu guru un PIMCO vadītājs Bils Gross iepriekš Bloomberg televīzijai sacījis, ka patlaban viņš turas pie augstas kvalitātes parāda vērtspapīriem, jo tirgū pieaug riski, un akcijas, augsta riska obligācijas, valūtas un jaunattīstības valstu obligācijas ir vienā juceklī. Jāpiebilst, ka pasaules obligāciju tirgi maijā piedzīvoja sliktāko mēnesi pēdējo deviņu gadu laikā, jo investori pārdeva savus parāda vērtspapīrus pēc tam, kad vairākas centrālās bankas paziņoja par iespējamo aktīvu pirkšanas pasākumu bremzēšanu.

Finanšu tirgu vide šogad būs «paranormāla» un šo gadu raksturos aizdevēju nevēlēšanās sniegt kredītus, uzskata viens no finanšu pasaules guru un ASV lielākās investīciju kompānijas PIMCO (Pacific Investment Management Company) īpašnieks Bils Gross.

«Ir apmēram it kā zemeslodei būtu divi kosmiskie pavadoņi, kuri abi augtu kā vēzis, ietekmējot finanšu plūdmaiņas, okeānus un ekonomisko dzīvi tādā formā, kādu mēs to pazīstam pēdējā pusgadsimta laikā. Laipni lūdzam 2012. gadā,» vēstulē investoriem, kas nopublicēta PIMCO interneta vietnē, norāda B. Gross.

Finansists norāda, ka mājsaimniecību parādu samazināšanās novedusi pie tā, ka pieaudzis valstu parāds. Tas ir novedis divu risku priekšā – inflācijas kāpums, kuru izraisīs tālāks valdības parādu pieaugums, vai arī sabiedriskā sektora samazināšanās.

ASV finansists arī norāda, ka attīstīto valstu ekonomikas īstenībā nekad netika atkopušās no 2008. gada krīzes. Pašlaik, izskatās, ka Eiropā tiek ģenerēts milzīgs kvantitatīvās mīkstināšanas vilnis, kuru bankas varēs izmantot, un visticamāk arī izmantos, lai atbalstītu valsts obligāciju emisiju, norāda B. Gross.

Bils Gross (Bill Gross), viens no pasaulē pazīstamākajiem obligāciju investoriem, pametis Pimco, investīciju gigantu, kuram viņš ir līdzdibinātājs, ziņo BBC.

Gross nākamnedēļ pievienosies Janus Capital Group, lai vadītu vienu no tās obligāciju fondiem. Pats Gross izteicies, ka ar sajūsmu raugās uz jaunajiem darba pienākumiem.

Pagājušajā nedēļā tika ziņots par izmeklēšanu, kas uzsākta saistībā ar Pimco fondu, kuru vadīja Gross. Tomēr Pimco īpašnieks, vācu apdrošinātājs Allianz, komentējis, ka Grosa aiziešanai un izmeklēšanai nav nekāda sakara.

«Es vēlos pievērst pilnīgu uzmanību fiksētu ienākumu tirgiem un investīcijām, atmetot daudzos sarežģījumus, kas iet roku rokā ar lielas, sarežģītas organizācijas pārvaldīšanu,» skaidrojis Gross.

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

«Bez savas pašu valūtas vai apjomīgiem līdzekļu pārskaitījumiem Grieķija, Īrija un Portugāle nespēs nostāties uz savām kājām,» norādījis Pacific Investment Management Company (Pimco) vadītājs Eiropā Endrū Bosomvorts (Andrew Bosomworth), paužot uzskatu, ka šīm valstīm vajadzētu izstāties no eirozonas, lai tās spētu nodrošināt savu ekonomiku atveseļošanos.

Intervijā Vācijas izdevumam Die Welt Pimco vadītājs skaidro, ka gadījumā, ja Grieķijai, Īrijai un Portugālei būtu savas nacionālās valūtas, šīs valstis varētu noteikt konkurētspējīgākus valūtu kursus, lai palielinātu eksporta apjomus un veicinātu ekonomisko izaugsmi, kas nepieciešama, lai valstis varētu atmaksāt savus lielos parādus.

Kad atgrieztos ekonomiskā izaugsme un šīs valstis atgūtu uzticību obligāciju tirgos, tās no jauna varētu pievienoties eirozonai, norāda E. Bosomvorts.

Viņš uzskata, ka Beļģija, Itālija un Spānija varētu izkļūt no saviem parādiem, paliekot eirozonā, taču tam būtu nepieciešams būtisks atbalsts no finanšu partneriem.

Pasaules lielākā obligāciju fonda PIMCO vadītājs Mohameds El-Erians paredz, ka galu galā Grieķija bankrotēs, tomēr minētās valsts bankrots neradīs tādas pašas sekas kādas bija vērojamas pēc pasaulslavenās investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, raksta Reuters.

«Tuvāko trīs gadu laikā mēs redzēsim to, kā dažādas ekonomikas tiek galā ar dažādām problēmām. Eiropas ekonomikām, sevišķi Grieķijai tas būs saistīts ar defoltu. Pašlaik Grieķijas ziņā nav darīts nekas, lai stiprinātu tās ekonomikas izaugsmi. Neviens Grieķijas ekonomikas indikators nav parādījis pozitīvas pazīmes,» norāda ietekmīgās investīciju kompānijas vadītājs.

Tiesa gan, M. El-Erians neuzskata, ka Grieķiajs defolts radīs līdzīgu sajukumu pasaules finanšu tirgū, kāds bija novērojams pēc Lehman bankrota. «Tas nav ticami, taču nav arī neiespējami,» tā M. El-Erians

Jānorāda, ka augstā amatpersona jau agrāk norādīja, ka Grieķija galu galā bankrotēs un Eiropa riskē izniekot naudu iepumpējot šajā valstī miljardiem eiro. Tāpat PIMCO vadītājs norādīja, ka faktiski visu lielo attīstīto valstu bilances ir «piesārņotas» un gan, eiro, gan ASV dolārs, gan Japānas jena ir strukturāli vājas.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

Vēl vairākām Eiropas valstīm būs nepieciešama glābšana, CNBC prognozējis arī investīciju kompānijas Pimco vadītājs Mohameds El-Erians (Mohamed El-Erian).

Pasaulē lielākā obligāciju menedžeta vadītājs paredz, ka krīzes piemeklēs arī Portugāli, Spāniju, Beļģiju un Itāliju.

Pēc viņa domām, eiropieši neievēro pat pirmo krīzes menedžmenta noteikumu, saskaņā ar kuru jābūt aktīviem nevis pasīviem. Kamēr eiropieši būšot pasīvi, caur Eiropu virzīšoties «lēni slīdošs vraks» - Eiropas parādu krīze, kas radīs problēmas arvien jaunās valstīs.

El-Erians nav vienīgais, kurš Grieķijas un Īrijas likteni prognozē arī citām Eiropas valstīm. Piemēram, novembra beigās pasaulslavenais ekonomists Nuriels Rubini (Nouriel Roubini) prognozēja, ka Portugāle būs nākamā, kas būs spiesta vērsties pēc starptautisko aizdevēju palīdzības, un tai varētu sekot Spānija, jo tās valdība nav pietiekami novērtējusi izmaksas, kas nepieciešamas valsts finanšu sektora salabošanai. Ekonomists arī paredz, ka Grieķijai nākotnē nāksies pārstrukturēt savas parādsaistības, Eiropas Centrālā banka (ECB) būs spiesta ķerties pie papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Tāpat N. Rubini brīdināja, ka nav zudusi otrreizējas recesijas iespējamība ASV.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Portugāle būs spiesta meklēt palīdzību no ārpuses mēneša laikā, bet Spānijai nebūs vajadzības vērsties pie citām Eiropas valstīm pēc palīdzības, CNBC sacījis Londonā bāzētās kompānijas Amplify Trading treidinga vadītājs Piers Kurans (Piers Curran).

«Es domāju, ka Portugālei būs nepieciešama glābšana, drīzāk ātrāk nekā vēlāk,» teicis Kurans.

«Manuprāt, ka tas ir neizbēgami. Es nedomāju, ka viņi ir spējuši īstenot (politisko) reformu pietiekami ātri, un es uzskatu, ka viņi no tā cietīs,» sacījis eksperts.

Ņemot vērā Spānijas saistību ar Portugāli, glābšanai jānāk pēc iespējas ātrāk, viņš teicis, piebilstot: «Es domāju, ka tas notiks nākamajā mēnesī.»

Kā vēstīts, reitingu aģentūra Moody’s trešdien paziņoja, ka tā sāk pārskatīt Spānijas reitingu ar iespēju, ka tas tiks pazemināts.

Taču saskaņā ar Kurana sacīto Spānija ir ļoti atšķirīgā situācijā, ja salīdzina ar Portugāli.

Šajā nedēļā, visticamāk, būs zināmas Grieķijas parādu krīzes iznākums un līdz ar to arī visas Eiropas finansiālā nākotne, jo trešdien paredzēts valsts parlamenta balsojums par jauniem izdevumu samazināšanas pasākumiem, raksta CNN.

Jau vēstīts, ka arī pērn Grieķijā tika pieņemti vairāki nepopulāri lēmumi ar mērķi mazināt parādu jūgā nonākušās valsts budžeta deficītu.

CNN norāda, ka likmes ir augstas, jo Grieķijai ir jāapstiprina plānotie papildus «jostas savilkšanas» pasākumi, lai saņemtu pēdējo maksājumu no starptautiskajiem aizdevējiem.

Investors Džordžs Soross uzskata, ka, visticamāk, Eiropā valdošās parādu krīzes rezultātā kādai no valstīm nāksies pamest eirozonu. Viņš prognozē, ka Eiropa ir ekonomiskā sabrukuma priekšā, kas aizsāksies Grieķijā, taču izpletīsies arī citās valstīs. Viņa skatījumā Eiropa, piešķirot aizdevumus Grieķijai tikai pērk laiku, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt plānu «B».

Grieķijā otrdien sācies 48 stundu ilgs streiks, kura laikā simtiem tūkstošu darbinieku pameta savas darba vietas, lai izrādītu neapmierinātību pret plānotajiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts izvairītos no defolta un saņemtu starptautisko aizdevēju maksājumus.

Balsojums par šiem taupības pasākumiem gaidāms šo trešdien. Līdz tam lielākās Grieķijas arodbiedrības aicinājušas cilvēkus streikot.

Trešdien gaidāmais balsojums attiecas uz 28 miljardu eiro vērtu izmaksu samazināšanas pasākumu sēriju, kā arī plašu valsts īpašumu privatizācijas programmu.

Līdz ar streika sākšanos visā valstī ir ierobežota sabiedrisko pakalpojumu sniegšana. Vairums centrālo un pašvaldību biroji bija slēgti, ierobežots arī slimnīcu darbs, slēgtas skolas un universitātes. Streikam pievienojušies arī darbinieki no valsts uzņēmumiem, kuri stāv rindā uz privatizāciju.

Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.

Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.

B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Investoriem, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) monetārās stimulēšanas programmas beigas, no lielākā ieguldījumu fonda pasaulē Pimco Total Return Fund pēdējo mēnešu laikā aizplūdis 41 miljards ASV dolāru, liecina Morningstar dati.

Kopējie fonda aktīvi patlaban ir 251 miljards dolāru, kas ir par 14% mazāk nekā maijā, kad aktīvu apjoms bija 292 miljardu dolāru apmērā.

Jāatgādina, ka maijā FRS vadītājs Bens Bernanke informēja Kongresu, ka centrālā banka gada beigās varētu bremzēt savus ikmēneša 85 miljardu dolāru lielos aktīvu iepirkumus.

Fonds dibināts 1987. gadā, un katru gadu pēdējo desmit gadu laikā tā ienesīgums ir pārspējis aptuveni 75% līdzīgus ieguldījumu fondus. Taču šajā gadā 87% līdzīgu fondu ir bijis labāks ienesīgums.

Pasaules parāda vērtspapīru indeksi šajā gadā ir sarukuši, valdot runām par FRS programmas bremzēšanu. Parādzīmju cenas krīt tad, kad ienesīgums aug, un šajā gadā ASV desmitgadu parādzīmju ienesīgums ir audzis līdz 2,97%, salīdzinot ar 1,76% gada sākumā.

Vienmēr ir vērtīgi papētīt to, cik lielā mērā iepriekš izteiktās prognozes ir piepildījušās un kas ir bijis par iemeslu atšķirībām. Papildus iespējai uzlabot prasmes identificēt un analizēt dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz investīciju rezultātu, šāds vingrinājums arī ļauj izprast un redzēt to, cik kritiski ir jāattiecas pret jebkādām prognozēm un cik raksturīga ir finanšu tirgiem nenoteiktība.

Prognozes un atšķirības

Ne velti nopietni starptautiski finanšu analītiķi, veicot tirgus pētījumus un publicējot izstrādātās prognozes, mēdz pirmajās lapās trekniem burtiem atgādināt klientiem, ka publikācija ir jāuztver tikai kā viens no viedokļiem, uz kuru paļauties, veicot ieguldījumu.

Piemēram, SEB investīciju stratēģi savā 2013. gada 3. decembra investīciju apskatā prognozēja, ka sagaidāmais ienesīgums valdību obligācijām eiro valūtā vidēji būs 0.4% nākamā gada laikā. Šobrīd, kad ir pagājuši vairāk par 9 mēnešiem, plaša eiro zonas valdību obligāciju tirgus indeksa (iBoxx Euro Sovereign All Maturities) kopējais ienesīgums kopš 2014. gada sākuma ir sasniedzis 9.2% saskaņā ar ThomsonReuters Datastream informāciju 2014. gada 12. septembrī. Kas ir bijis par iemeslu šādai nozīmīgai atšķirībai?

Līdz ar šā mēneša sākumu noslēgusies ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) kvantitatīvās mīkstināšanas jeb dolāru drukāšanas otrā kārta. Kopumā kopš Lehman Brothers sabrukuma ASV FRS kvantitatīvās mīkstināšanas veidā finanšu sistēmā vienā mierā ir iemetusi 2,3 miljardus ASV dolāru. Lai nu kā, tirgū sākušas runas par to, kādi proaktīvi risinājumi ASV ekonomikas problēmu risināšanai no ASV FRS varētu sekot tālāk.

Nav izslēgts, ka ASV FRS varētu ķerties pie jau iesildīto dolāru drukājamo mašīnu turpmākas darbināšanas, un drīzmumā mēs varētu dzirdēt par kvantitatīvās mīkstināšanas programmu «Nr. 3».

Jānorāda, ka šādai iespējamībai tic vairākas augsti stāvošas finanšu amatpersonas. Piemēram, pasaules lielākā obligāciju fonda PIMCO vadītāji norādījuši, ka jau augustā mēs varētu dzirdēt mājienus par pēc kārtas trešo dolāru drukāšanas programmu, ja ASV ekonomika bremzēsies un būs saskatāmi reāli recesijas draudi.

«Es esmu pārsteigts, cik ātri tirgus sācis runāt par QE3 iespējamību. Tas jau notika pirms īsti bija beidzies QE2 termiņš. Tas ir kā ar lielākajiem autoražotājiem, kas piedāvā dažādas atlaižu programmas, lai tiktu pirkta to prece. Pirms beigusies iepriekšējā programma, tiek jau domāts par nākamo,» klāsta DoubleLine Capital analītiķi.

Portugāles finanšu ministrs devies uz Pekinu, lai mēģinātu pārliecināt Ķīnas varas iestādes iegādāties Portugāles valsts obligācijas, vēsta BBC. Tikmēr Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs otrdien vēlreiz apliecinājis, ka valstij glābšana nebūs nepieciešama.

Fernando Teikseira dos Santos vizīte Ķīnā noris laikā, kad Portugāle turpina mēģināt uzlabot savu finansiālo situāciju bez ārējas palīdzības.

Teikseira dos Santos līdzīgā vizītē pēdējo dienu laikā devies arī uz Brazīliju.

Portugālei ir tik liels budžeta deficīts, ka daudzi ekonomikas komentētāji turpina uzskatīt - tai, iespējams, būs jāseko Grieķijai un Īrijai, saņemot ārkārtas aizdevumus no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda.

Taču Ž. Sokratišs 14.decembrī vēlreiz apliecinājis, ka valstij šāda palīdzība nebūs nepieciešama, un budžeta «apcirpšana» stabilizē valsts finansiālo situāciju.

Līdz pievakarei Īrijā, Dublinas iecirknī, 11.Saeimas vēlēšanās nobalsojuši 508 cilvēki.

Pārējos divos iecirkņos, kas atrodas Īrijā, līdz pēcpusdienai bija nobalsojuši vēl kopumā aptuveni 200 cilvēki, aģentūrai LETA pastāstīja Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vija Buša.

Buša vērtēja, ka līdz plkst.12 vēlētāju aktivitāte bijusi samērā neliela, bet pēc tam piedzīvots lielāks pieplūdums. Viņa prognozēja, ka atlikušajās stundās cilvēki turpinās nākt. Daļa iedzīvotāju zvanījuši, lai noskaidrotu, līdz cikiem strādās iecirknis.

Viņa prognozēja, ka vēl 100-200 cilvēki līdz iecirkņa slēgšanas laikam nobalsos, tādējādi aktivitāte kopumā varētu sasniegt vai pat pārsniegt pērnā gada līmeni, kad Īrijā vēlēšanās piedalījās 817 cilvēki.

Īrijā pērn reģistrējušies 2195 iebraucēji no Latvijas, viesstrādnieku skaitam turpinot samazināties jau trešo gadu pēc kārtas, liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas apkopotie dati.

2010.gadā darbam Īrijā reģistrējās 3134 Latvijas iedzīvotāji, bet 2009.gadā 3919 un 2008.gadā 3727 iebraucēji no Latvijas, vēsta Īrijas latviešu ziņu portāls Baltic Ireland.

Kopumā Īrijā 2011.gadā reģistrēti 67 840 iebraucēji no citām valstīm, salīdzinot ar 69 039 iepriekšējā gadā.

2011.gadā Latviju iebraucēju skaita ziņā pārspēja astoņas valstis - Polija ar 8087 imigrantiem, Lielbritānija ar 7423, Brazīlija ar 4939, Rumānija ar 3841, Lietuva ar 3555, ASV ar 2705, Francija ar 2664 un Spānija ar 2604 iebraucējiem.

Kā liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas dati, laika posmā no 2000.gada jūnija līdz 2011.gada decembrim Īrijā personas kods (PPS) piešķirts 48 031 Latvijas iedzīvotājam.

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku, liecina šīs valsts tautas skaitīšanas dati.

Tautas skaitīšanas ietvaros secināts, ka aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši 19,98 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku. To skaits kopš 2006. gada aprīļa tautas skaitīšanas palielinājies par 5,9 tūkstošiem. Latvijā dzimušo Īrijas iedzīvotāju vidū lielāko īpatsvaru veidojušas sievietes.

Ārzemnieki veido 17% no Īrijas iedzīvotāju skaita un kopš tautas skaitīšanas 2006. gadā straujāk audzis ir rumāņu (+110%), indiešu (+91%), poļu (+83%), lietuviešu (+40%) un latviešu (+43%) skaits.

Visvairāk ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju nāk no Polijas. Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojis 115,1 tūkstotis poļu, kuru skaits kopš 2006. gada pieaudzis par aptuveni 52 tūkstošiem.

Igaunija, salīdzinot ar 18 citām valstīm, ir viena no valstīm, kurā ir lielākais nodokļu slogs mazu algu saņēmējiem, savukārt Īrija šajā ziņā ir priekšpēdējā vietā. Pretēja situācija iezīmējas, ja aplūko nodokļu slogu bagātajiem - tad Igaunija atrodas saraksta lejasgalā ar mazāko nodokļu slogu, bet Īrija - augšgalā, liecina kompānijas UHY pētījums.

Cilvēks, kura atalgojums ir ekvivalents 25 tūkstošiem ASV dolāru gadā, Igaunijā pēc nodokļu nomaksas var paturēt 78,1% nopelnītā, bet Īrijā - 95,7%. Savukārt 200 tūkstošus ASV dolāru pelnošs cilvēks Igaunijā var sev paturēt 76,3% naudas, bet Īrijā - 56,0%. Latvija šajā sarakstā nav iekļauta.

Baltoties uz šo pētījumu, britu mediji sūdzas, ka Lielbritānijā, salīdzinot ar lielajām ekonomikām, ir vieni no augstākajiem nodokļiem gan mazo algu, gan lielo algu saņēmējiem.

Tā, piemēram, belfasttelegraph.co.uk norāda, ka šajā valstī ir septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna mazāk nekā 25 tūkstošus ASV dolāru gadā. Tajā ir arī septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā 200 tūkstošus ASV dolāru gadā.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.