Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Eiropas Savienība saskaras ar pieaugošu spiedienu pārskatīt finanšu palīdzību Īrijai un Grieķijai, pēc tam, kad Īrijas ministrs paziņoja, ka jebkādi atvieglojumi, kas tiek piešķirti Atēnām, nozīmē to, ka arī Dublinai pienāktos labāki nosacījumi, raksta Reuters.

Īrija vēlas, lai tiktu pārskatīti noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts ir saņēmusi finanšu palīdzību. «Atklāti sakot, vajadzētu samazināt procentu likmi, kā arī pārstrādāt atmaksas grafiku,» skaidroja Īrijas Enerģijas ministrs Pats Rabite (Pat Rabbitte).

Tas būtu tikai pašsaprotami kontekstā ar notikumiem Grieķijā, uzskata Īrijā. Pēc piektdienas naktī slepenības gaisotnē aizvadītas tikšanās Luksemburgā, atsevišķu eirozonas valstu finanšu ministri vienojās, ka Grieķijai ir vajadzīgs jauns glābšanas plāns.

Grieķijai varētu piemērot vairākus atvieglojumus - piemēram, palielināt laikaposmu, kurā valstij jāsamazina budžeta deficīts, piešķirt ārkārtas aizdevuma atvieglojumus un papildus finanses. Par jaunu ārkārtas glābšanas plānu ministri lems 16. maijā

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(359).jpg

Ekonomisti spriež, ka starptautiskās finansiālās palīdzības cena aug, lai mazinātu tās pievilcību citu potenciālo aizņēmēju acīs.

Latvija, saprotot, ka ar sarūkošajiem ieņēmumiem nespēs segt tēriņus, pēc palīdzības vērsās 2008. gada beigās. Tika panākta vienošanās par 7,5 miljardu eiro (5,3 miljardui latu) aizdevuma saņemšanu no vairākiem institucionālajiem aizdevējiem. Vislielāko aizdevuma daļu solīja Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Ar Ziemeļvalstīm vēlāk panākta vienošanās aizņemties naudu, ja radīsies tāda nepieciešamība, jo, iespējams, visu līgtā aizdevuma summu Latvijai nevajadzēs. Katra aizdevēja noteiktā procentu likme atšķiras, piemēram, EK tā noteikta nedaudz virs 3% gadā, bet SVF - zem. Finansiālo palīdzību Latvija no 2008. gada saņem pa daļām, tā arī pakāpeniski būs jāatdod, sākot ar 2012. gadu. Tiesa, valstīm, kas nav eirozonā, ir cits palīdzības mehānisms.

Vācijā pieaug tādu ekonomistu un analītiķu skaits, kas uzskata, ka Grieķijai vajadzētu pamest eirozonu. Atsevišķi ekonomisti pat uzsver, ka, iespējams, to nāktos darīt arī Portugālei un Itālijai, raksta New York Times.

«Tā būtu labāk visiem, galvenokārt pašai Grieķijai, ja tā uz laiku pamestu eirozonu,» uzskata Hanss – Verners Sins, ietekmīgā Ludviga Maksimiliāna Universitātes Ifo institūta prezidents.

Turpinot piešķirt naudu Grieķijai, tiks panākts tikai tas, ka valstij nebūs vēlmes atjaunot savu ekonomiku, uzskata Vācijas ekonomisti.

Eiropas Savienības (ES) rīcībā nav tādu mehānismu, kas ļautu «izmest» kādu valsti no eirozonas, tāpēc Grieķijai vajadzētu izstāties labprātīgi. Ja Eiropas valstis pārtrauktu to finansiāli atbalstīt – Grieķijai nebūtu citas izvēles.

Tomēr ekonomisti, kas pārstāv citas valstis uzskata, ka ideja par spiediena izdarīšanu uz Grieķiju, lai panāktu valsts labprātīgu izstāšanos no eirozonas ir «pārdroša» un «nežēlīga» - Grieķijā sabruks banku sistēma, valsts bankrotēs un tai nebūs pietiekoši uzticamas valūtas, lai iepirktu vitāli svarīgas preces, kā, piemēram, naftu. Ciestu arī eirozona, jo investoriem būtu bail no tā, ka sabruks eirozona un pat visa ES.

«Tagad dažas retas, labas ziņas no Eiropas. Latvijas, Īslandes un Rumānijas valdības visas pagājušajā nedēļā pārdeva obligācijas privātajiem investoriem. Šī soļa nozīmība slēpjas faktā, ka šīs bija pirmās Eiropas valstis, kas cieta no finanšu krīzes un bija spiestas meklēt ārēju finansiālu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības,» raksta The Wall Street Journal (WSJ).

Visas trīs tāpēc pabeigušas «obligāciju tirgus ceļojumu», kas, kā cer Eiropas politikas veidotāji, būs pieejams Grieķijai, Īrijai un Portugālei, norāda medijs.

Jau esot skaidrs, ka Grieķijas gadījumā šī trajektorija netiks atkārtota, un šķiet maz ticams, ka Īrija un Portugāle spēs to paveikt tajā pašā laika posmā. Iespējams, ka Grieķijas nespēja veikt šo «ceļojumu» padarīs neiespējamu to arī Īrijai un Portugālei.

«Tātad, ko nesen izglābtās valstis izdarīja pareizi?» vaicā WSJ. Latvija, iespējams esot interesantākais gadījums, jo tā nedevalvēja savu valūtu, tā vietā izvēloties uzvesties tā it kā tā būtu eirozonā.

Portugāle būs spiesta meklēt palīdzību no ārpuses mēneša laikā, bet Spānijai nebūs vajadzības vērsties pie citām Eiropas valstīm pēc palīdzības, CNBC sacījis Londonā bāzētās kompānijas Amplify Trading treidinga vadītājs Piers Kurans (Piers Curran).

«Es domāju, ka Portugālei būs nepieciešama glābšana, drīzāk ātrāk nekā vēlāk,» teicis Kurans.

«Manuprāt, ka tas ir neizbēgami. Es nedomāju, ka viņi ir spējuši īstenot (politisko) reformu pietiekami ātri, un es uzskatu, ka viņi no tā cietīs,» sacījis eksperts.

Ņemot vērā Spānijas saistību ar Portugāli, glābšanai jānāk pēc iespējas ātrāk, viņš teicis, piebilstot: «Es domāju, ka tas notiks nākamajā mēnesī.»

Kā vēstīts, reitingu aģentūra Moody’s trešdien paziņoja, ka tā sāk pārskatīt Spānijas reitingu ar iespēju, ka tas tiks pazemināts.

Taču saskaņā ar Kurana sacīto Spānija ir ļoti atšķirīgā situācijā, ja salīdzina ar Portugāli.

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma, atzinis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Ministrs kļuvis par vienu no pirmajām šāda ranga amatpersonām, kas atzinusi, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais aizdevums. Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt nesen pavēstījusi, ka vēl ir pāragri, runāt par papildu starptautisko palīdzību Grieķijai. V. Šeible gan nav atklājis detaļas par to, cik liels varētu būt aizdevums.

Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā. Jūlijā SVF aplēsa, ka Grieķijai būs nepieciešama papildus nauda aptuveni 11 miljardu eiro apmērā.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Pastāv iespēja, ka Somija bloķēs eirozonas palīdzību Portugālei. Tas liek apšaubīt eirozonas spēju nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, atsaucoties uz Somijas finanšu ministrijas amatpersonas sacīto, ziņo Reuters.

Somijā 17.aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, un eiroskeptiskās partijas, kas iebilst pret Portugāles glābšanu un pat glābšanas fonda - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) - palielināšanu, gūst arvien lielāku atbalstu.

Somija ir vienīgā eirozonas valsts, kur EFSF glābšanas aizdevumi ir jāapstiprina parlamentam. Citās izlemj valdība.

«Situācija kļūst saspringtāka ar katru dienu,» stāstījis Somijas finanšu ministrijas padomnieks Marti Salmi. «Mēs vakar saņēmām jaunākās aptaujas rezultātus, un tie, kuri ir pret jebkādu palīdzību Portugālei vai jebkādu garantiju EFSF palielināšanu iegūst 48 procentus un pārējie - 52 procentus,» viņš stāstījis.

Brazīlija nav atbalstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmumu par finanšu palīdzības maksājuma piešķiršanu parādu māktajai Grieķijai, atklājis Brazīlijas pārstāvis SVF valdē, kurš arī atturējies no plānotā maksājuma apstiprināšanas.

Paulo Nogeiras Batista paziņojums izskanējis vienlaikus ar SVF atzinumu, ka Grieķijai būs nepieciešami papildus 10,9 miljardi eiro. «Pēdējo laiku notikumi Grieķijā apstiprina mūsu lielākās bažas,» sacījis Paulo Batista.

«Grieķijas reformu programmas ieviešana ir bijusi neapmierinoša gandrīz visās jomās, bet valsts parāda ilgtspējas un ekonomikas izaugsmes tempu aplēses ir pārāk optimistiskas,» Brazīlijas pārstāvja IMF sacīto citē Euobserver.

«Bezgalīgā ekonomiskā depresija un augstais bezdarba līmenis novedis pie politiskām nesaskaņām. Vienlaikus vispārējā pārliecība, ka smagais taupības režīms situāciju padara tikai sliktāku un nav atmaksājies, iznīcinājusi jebkuru sabiedrības atbalstu reformu programmai,» pauda P. Batista.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā 2001. gadā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus kritizējot bijušā kanclera Gerharda Šrēdera «nepareizos» lēmumus, kā vienus no eirozonas krīzes «sākuma punktiem».

«Kanclers Šrēders akceptēja Grieķijas iestāšanos un vājināja Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktu. Abi lēmumi bija būtiski nepareizi un kalpoja kā sākumpunkts šī brīža nepatikšanām,» uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka vēlas redzēt spēcīgu eirozonu, kuras sasniegšanai tādās valstīs kā Grieķija nepieciešams veikt nopietnas reformas. «[Vienota eirozona] ir dārgums un svētība un mēs nevaram iedomāties, ka kāds to apšauba. Eiro ir vairāk nekā valūta – šī iemesla dēļ mēs esam izrādījuši solidaritāti, bet solidaritāte vienmēr ir saistīta ar reformu veikšanas atbildību valstīs, kas to saņem,» sacījusi A. Merkele.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās valdības parāds eirozonā bija 92,2% no IKP, liecina Eurostat dati. Pērnā gada beigās parāds veidoja 90,6% no IKP.

Eiropas Savienības valstu valdības parāds ceturkšņa laikā pieauga no 85,2% līdz 85,9%.

Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, valdības parāda īpatsvars pieauga gan eirozonā, gan ES. Eirozonā pirms gada tas bija 88,2%, bet ES – 83,3%.

Lielākais valdības parāds no IKP pirmā ceturkšņa beigās bija Grieķijai – 160,5%, Itālijai – 130,3%, Portugālei – 127,2% un Īrijai – 125,1%. Savukārt mazākais parāds bija Igaunijai – vien 10% no IKP, Bulgārijai – 18% un Luksemburgai – 22,4%. Latvijas valdības parāds bija aptuveni 40% no IKP, kas ir piektais zemākais ES.

Salīdzinot ar pērnā gada pēdējo ceturksni, valdības parāds pret IKP audzis 21 ES valstī, bet sešām – saruka. Lielākais pieaugums bija Īrijai – par 7,7 procentpunktiem, Beļģijā – par 4,7 procentpunktiem un Spānijā – par četriem procentpunktiem. Savukārt lielākais kritums bija Latvijai – par 1,5 procentpunktiem, Dānijai – par 0,8 procentpunktiem un Vācijai – par 0,7 procentpunktiem.

Pēc mēnešiem ilgām spekulācijām Portugāle vakar lūdza ārēju palīdzību, kas, kā daudzi apgalvoja, bija neizbēgami kopš 2009.gada ceturtā ceturkšņa.

Galvenais jautājums, ar kuru tagad saskaras investori ir, vai Portugāles pagaidu valdība faktiski var risināt sarunas par glābšanu un vai tādējādi valsts spēs izvairīties no defolta, vēsta CNBC.

«Bankrotējušai un nelikvīdai valstij vajadzīga nauda un nav valdības, kura ir tiesīga prasīt aizdevumu. Mēs esam neizpētītā teritorijā, un mums jāgaida, lai politikas meistari noskaidrotu, kā ar to tikt galā, ja viņi var,» sacījis Karls Veinbergs (Carl Weinberg), High Frequency Economics galvenais ekonomists. Viņš jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja, ka Portugālei būs jāvēršas pēc palīdzības.

Pēc viņa domām, Eiropas Savienība un Eiropas Centrālā banka atbalstīs Portugāles saucienu pēc palīdzības, jo Eiropas politiskā elite jau mēnešiem mudinājusi Lisabonu pieņemt palīdzību, bet Veinbergs neesot pārliecināts par Vācijas reakciju.

Eirozona bloķējusi daļu summas no starptautiskā aizdevuma kārtējā maksājuma Grieķijai. Monetārās savienības līderi vienojušis par viena miljarda eiro aizturēšanu, līdz radīsies skaidrība par Grieķijas politisko nākotni.

Kopumā ceturtdien Grieķijai bija plānots piešķirt kārtējo maksājumu 5,2 miljardu eiro apmērā no 130 miljardu eiro lielā aizdevuma. Pēc eirozonas lēmuma Grieķija saņems tikai 4,2 miljardus eiro. Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisms (EFSF) arī norāda, ka Grieķijai maijā visa summa nebūs vajadzīga. Eiropas glābšanas fonds norāda, ka līdzīgi rīkojies arī iepriekš, kad Grieķijai maksājums neesot bijis vajadzīgs pilnībā.

Līdz šim Vācija, Somija un Luksemburga iebilda par pilnas summas izmaksu Grieķijai, līdz valstī netiks izveidota valdība. «Mums skaidri jāpasaka Grieķijas iedzīvotājiem, ka pašlaik situācija ir ļoti nopietna, ka neviena Eiropas Savienība nedos grieķiem naudu, kamēr tur nav funkcionējošas valdības,» iepriekš izteicās Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

Šodien atsevišķas Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas paziņojušas, ka atbalstītu Grieķijas starptautiskās palīdzības atmaksas termiņu pagarināšanu.

Ar šādiem paziņojumiem šodien klajā nāca ECB valdes locekļi Evalds Novotnijs (Ewald Nowotny) un Lorenco Bini Šmagi (Lorenzo Bini Smaghi), kuri abi norādījuši, ka visa Grieķijas parāda restrukturizācija būtu nevēlama Grieķijas un visai eirozonas ekonomikai.

Jānorāda, ka šogad vienu reizi jau tika palielināts gan Grieķijas starptautiskā aizdevuma (kas ir 110 miljardi eiro) atmaksas termiņš no trīs līdz 7,5 gadiem, tāpat vidējā ikgadējā aizdevumu procentlikme tika samazināta līdz 4,8%.

«Eirozonas parādu sāgā izskatās, ka pagaidām Grieķijas parāda restrukturizācija netiek aplūkota kā risinājums un ir nolikta sāņus. Uzvaru ir guvusi ECB paustā nostāja par to, ka restrukturizācija Grieķijā radītu turpmākus sarežģījumus Īrijai un Portugālei, tādejādi apdraudot šo valstu veiksmīgu atkopšanos un atgriešanos uz savām finansiālajām kājām saprātīgā nākotnē. Tas savukārt nozīmē Grieķijas atbalstīšanu nākamgad, kad tai pēc pašreizējās starptautiskās aizdevumu programmas ir paredzēts atgriezties finanšu tirgos. Tā kā naudu pašlaik investori Grieķijai par ilgtermiņā atmaksājamiem un uzturamiem procentiem aizdot nevēlas, tad eirozonas vadītājiem rodas jautājumi par to, ko un kā darīt tālāk,» skaidro Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.

Nākamajā gadā Grieķijas problēmas netiks atrisinātas un nāksies izstrādāt jaunus pasākumus, lai palīdzētu ekonomiskās krīzes māktajai valstij, atzinis Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.

Tādējādi Eirogrupas vadītājs kļuvis par kārtējo augsto eirozonas amatpersonu, kas publiski atzinusi, ka ar esošo starptautiskā aizdevuma programmu Grieķijai nepietiks un, iespējams, Atēnām nāksies piešķirt jaunu aizdevumu.

Sarunā ar laikrakstu Het Financieele Dagblad J. Dijselblūms norādīja, ka «Grieķijas problēmas 2014. gadā netiks atrisinātas un būs jānotiek kaut kam vēl». Vienlaikus Eirogrupas vadītājs uzsvēra, ka jebkuras palīdzības veids un izmērs būs atkarīgs no Grieķijas veikto reformu progresa.

Iespēju, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais starptautiskais aizdevums, atzinis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible. Vācijas ministrs jau iepriekš brīdinājis gan Vācijas parlamentu, gan masu medijus, ka Eiropas nodokļu maksātājiem vajadzēs Grieķijai aizdot papildus naudu. Runas par gaidāmo trešo starptautiskās palīdzības programmu Grieķijai Vācijā līdz šim bijušas visai pieklusinātas, jo Berlīne vēlas izvairīties no nepopulāru tēmu pārspriešanas pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Starptautiskie aizdevēji varētu nopelnīt 9 miljardus eiro, ja Īrijai nāksies izmantot visu piešķirto starptautisko aizdevumu 85 miljardu eiro apmērā, paziņojis Īrijas finanšu ministrs Mišels Nonans, vēsta Independent.ie.

Īrija starptautisko finanšu palīdzību saņēma ar likmi 5,8% apmērā, bet pateicoties svārstībām finanšu tirgos tā var sasniegt pat 6%. Šādas aplēses ļaus Īrijai sekmīgāk aizstāvēt savu pārliecību, ka valsts ir pelnījusi procentu likmes samazināšanu, norāda medijs.

Trešdien Īrijā darbu uzsāk Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji, lai pārbaudītu valsts progresu reformu ieviešanā, kas nepieciešamas starptautiskās palīdzības ieviešanai.

Db.lv jau vēstīja, ka finanšu grūtībās nonākušajai Īrijai par starptautisko aizdevumu krīzes pārvarēšanai būs jāmaksā nedaudz augstāki procenti nekā Grieķijai un teju divreiz lielāki nekā Latvijai.

Grieķijai būs nepieciešami vismaz divdesmit gadi, lai bezdarba līmenis samazinātos zem 10%, liecina atklātībā nonākušās šīs valsts lielākās privātā sektora arodbiedrības GSEE aplēses.

Šobrīd bezdarba līmenis Grieķijā sasniedzis 27% un tā atgriešanās pirmskrīzes līmenī aizņems divas desmitgades, atsaucoties uz minētajām aplēsēm, vēsta medijs Kathimerini. Tāpat GSEE pētījumā secināts, ka nākamajā gadā Grieķijas iedzīvotāju pirktspēja veidos tikai pusi no tiem rādītājiem, kādi bija brīdī, kad valstī sākās krīze. Savukārt algas pēdējo trīs gadu laikā parādu krīzes nomāktajā valstī samazinājušās kopumā par 41 miljardu eiro, bet iekšzemes pieprasījums nokrities līdz tādam pašam līmenim, kāds bija 1999. gadā.

Jau izskanējis, ka uzvirmojušas runas par Grieķijai nepieciešamu papildus starptautisko palīdzību. Augustā Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atzina, ka ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma. Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā.