Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.
Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.
Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.
B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.
Šīs nedēļas sākumā arī, piemēram, Deutsche Bank vadība izteicās, ka centrālajām bankām vajadzētu veikt kādus pretpasākumus, lai liktu kaut ko pretī augošajai inflācijai.
Gross gan piebilda, ka ir visai skeptisks par to, ka inflācija nākotnē noturēsies tik ļoti paaugstināta, kāda tā ir tagad. Tomēr viņš arī uzskata, ka tā pārskatāmā nākotnē tāpat atradīsies virs ietekmīgāko centrālo banku noteiktajiem mērķa līmeņiem. Gross arī apšaubīja ASV Federālo rezervju (FRS) un citu centrālo banku spēju kā tādu vispār kaut cik jūtami padarīt stingrāku savu monetāro politiku, lai ar to efektīvi mazinātu inflācijas spiedienu. Šādā gadījumā pastāvot risks, ka finanšu tirgu haoss aizkavējot visu ekonomikas atveseļošanos.
“Nedomāju, ka viņi var kaut ko darīt. Domāju, ka viņi [FRS] ir finanšu tirgus ķīlnieki. Tādējādi obligāciju uzpirkšana tiks mazināta vien pakāpeniski un nākamgad pakāpeniski varbūt arī tiks celtas procentu likmes,” lēš B. Gross.
Kopumā B. Gross arī nav diez ko optimistisks par ilgāku termiņu. Viņš visai skarbus paredzējumus izsaka par ilgtermiņa rezultātu pēdējo vairāk nekā 10 gadu monetārajiem eksperimentiem un rekordzemajām – pat bieži vien negatīvajām – likmēm. “Kādā dienā, kādā gadā, kādā no desmitgadēm sistēma sabruks, jo kapitālisms ir atkarīgs no krājējiem, kas krāj un investē,” teic B. Gross.
Kamēr nebija inflācija
Nenoliedzami situāciju kājām gaisā sagriezusi uguņojoša inflācija. Tā, piemēram, ASV sasniegusi 6,2%, kas ir visvairāk 30 gados. Strauji inflācija galvu pacēlusi arī Eiropā.
Pie šādas uguņojošas inflācijas dzīvi ar bezizmēra stimuliem un lieliem budžeta deficītiem attaisnot var būt arvien grūtāk. To gan ir vēlme darīt, jo inflāciju un deficītu ierobežojoši pasākumi nebūs populāri. Ir arī cerība, ka inflācija būs pārejoša, lai gan šāda uzstādījuma kļūdas cena var būt ļoti augsta.
Kamēr nebija inflācijas (faktiski tāds bija viss laiks kopš iepriekšējās finanšu krīzes), centrālās bankas varēja īstenot ļoti vaļīgu monetāro politiku, un viss tāpat bija daudzmaz labi. Tomēr tagad tā var piespiest veikt sāpīgu izšķiršanos, kur neviena izvēle var nebūt patīkama. Piemēram, Eiropas gadījumā Eiropas Centrālā banka (ECB) var būt spiesta ilgāk drukāt un uzturēt rekordzemas procentlikmes, lai pie to milzīgiem parādiem noturētu maksātspējīgas veselas valdības, piemēram Itāliju. Tiesa gan, otrā reģiona galā tas jau iespējams baro burbuli un ielaiž nesamērīgu cenu pieaugumu.
Piemēram, Bloomberg vasarā rēķināja, ka FRS, Eiropas Centrālā banka un Japānas banka kopš pandēmijas sākuma tirgū ieplūdinājušas deviņus triljonus ASV dolārus! Tas to kopējiem aktīviem tad bija licis pieaugt līdz 24 triljoniem ASV dolāriem. Jāņem vērā, ka likviditātes drukāšana ar vēl neredzētu jaudu kopš tā laika vien turpinājusies un sagaidāms, ka tā kādu laiku vēl turpināsies. Lai gan nu, šķiet, tiek domāts par bremzēm, līdz nākamā gada vidum no šā brīža šīs centrālās bankas, visticamāk, ASV dolāru izteiksmē sadrukās vēl kādu pusotru triljonu vai vairāk.