Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen), raksturojot pašreizējo Grieķijas situāciju, velk paralēles ar Lehman Brothers bankas krīzi 2008. gadā, kad tā pasludināja bankrotu.

Lehman Brothers bija viena no lielākajām bankām ASV. Bankas bankrots būtiski ietekmēja pasaules finanšu sektoru, veicinot globālo krīzi. Bankas parādi pēc bankrota pasludināšanas veidoja 600 miljardus ASV dolāru.

Pirms pāris dienām ekonomists Grieķijai paredzēja referendumu. Šobrīd zināms, ka Grieķijā 5. jūlijā paredzēts referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanai.

«Atceros, ka biju gandrīz vienīgais, kas domāja, ka Lehman Brothers nespēs palikt virs ūdens. Lehman Brothers situācija tika uztverta kā pārāk sarežģīta, lai to glābtu. Bija ļoti maz cilvēku, kas vēlējās palīdzēt,» savu nostāju skaidro S. Jākobsens, turpinot: «pašreizējās situācijas morāle – risks ir līdzīgs, tas saistīts ar makrouzraudzību, kad cenšas iegūt vairāk laiku, bet tas nekad nedarbojas.»

Investīciju banka Lehman Brothers sabrukumu piedzīvoja pirms pieciem gadiem, taču «dzīvs» vēl palicis Lēmanu ģimenes «mantojums». Nesen pārdota viena no dibinātāju dēliem - Filipa Lēmana (Philip Lehman) – māja, vēsta Business Insider.

Nams, kas celts 1899. gadā un kura arhitekts ir Džons Dankans (John Dunkan), tika pārdots par 40 miljoniem ASV dolāru. Pircējs netiek atklāts.

Sešstāvu nams atrodas Ņujorkā, starp Piekto un Sesto avēniju. Tās kopējā platība ir 1,8 tūkstoši kvadrātmetru.

Māja tika celta vienam no Lehman Brothers dibinātāja – Emanuēla Lēmana – dēliem Filipam Lēmanam, bet vēlāk tā nonāca dibinātāja mazdēla Roberta Lēmana īpašumā. Kā Filips, tā Roberts esot bijuši filantropi un mākslas mīļotāji, un namā tika izveidota ģimenei piederošo mākslas darbu galerija. Tajā bija atrodami arī Rembratna, de Goija un Renuāra darbi, kas patlaban esot novēlēti Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejam (Metropolitan Museum of Art).

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Aizvadītajā nedēļā pasauli pāršalca ziņa par ASV bankas “Silicon Valley Bank” maksātnespēju. Vien dienas laikā klienti no bankas izņēma 42 miljardus ASV dolāru un regulatoram nācās apturēt bankas darbību. Vienlaikus krahu piedzīvoja vēl kāda ASV banka – “Signature Bank”.

Lai gan arvien turpina parādīties jaunas detaļas par banku maksātnespējas cēloņiem, pašreiz pieejamā informācija liecina par nekvalitatīvu risku vadību un būtiskiem trūkumiem kontroles un uzraudzības mehānismos tieši šajās bankās.

Ne vienā vien medijā lasāms, ka šis ir nopietnākais satricinājums ASV banku sektorā kopš 2008. gada, kad maksātnespēju piedzīvoja ASV banka “Lehman Brothers”. Pretēji “Lehman Brothers”, kas bija sistēmiski nozīmīga banka, “Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” ir reģionālas nozīmes bankas, un to bankrotiem būs ierobežota ietekme.

Protams, stress finanšu sistēmā nekad nav labs, un pēdējās nedēļas laikā tas negatīvi ietekmējis pasaules akciju tirgus indeksus. Ko tas nozīmē pensiju un ieguldījumu plāniem Latvijā? Tā kā plāni ieguldījumus veic finanšu tirgos visā pasaulē, arī to rezultātos šobrīd varam redzēt netiešos efektus – tirgus reakcija uz notikumiem ASV negatīvi ietekmē citus aktīvus.

Visām Baltijas valstīm bija ievērojamas finansiālās problēmas, taču Latvija pierādīja, ka spēj pielāgoties un pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai risinātu finanšu krīzes izraisītās sekas un pievienotos eirozonai, šodien Eiropas Parlamentā (EP) aģentūrai LETA norādīja bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē.

Viņš uzsvēra, ka eiro vienmēr ir bijusi uzticama valūta, to apliecinot arī eirozonas jauno dalībvalstu veiktās reformas. "Jā, ir bijušas reizes, kad eiro nav bijusi pārāk stipra valūta, taču tolaik mēs bijām 15 eirozonas valstis, un būtu jāsaprot, ka visas šīs valstis joprojām turas kopā. 15 demokrātijas izvēlējās palikt. Turklāt tās, kuras vēl nebija eirozonas dalībnieces, bija pieņēmušas lēmumu pievienoties," sacīja Trišē, norādot uz Slovākiju, Igauniju un Latviju.

"Ja runājam par Latviju, tā ir pielāgošanās veiksmes stāsts, kas nenoliedzami bija pelnījusi pievienoties eirozonai," atzina Trišē.

Japānas autobūves kompānija Suzuki Motor Corp. otrdien paziņoja, ka problēmas ar degvielas ekonomijas un kaitīgo izmešu testiem skaidrojamas ar 2008.gada globālo finanšu krīzi, taču kārtējo reizi noliedza apzinātu manipulēšanu ar datiem.

Uzņēmums maija sākumā atzina, ka tas izmantojis Japānas regulatoru neapstiprinātu testēšanas metodi, šādu paziņojumu izplatot neilgi pēc tam, kad konkurents Mitsubishi Motors Corp. bija atzinies nepiemērotas degvielas ekonomijas testēšanas metodes izmantošanā.

Otrdien Suzuki norādīja, ka tas saistīts ar nepieciešamību samazināt testēšanai paredzētus resursus pēc investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, kas izraisīja globālo finanšu krīzi.

«Pēc Lehman Brothers satricinājuma darba slodzes pieaugums saistībā ar jaunu modeļu un dzinēju izstrādi radīja Suzuki nespēju nodrošināt pietiekamu darbaspēku apstiprinātajiem testiem,» skaidro uzņēmums. «Turklāt mēs nespējām investēt nepieciešamajā infrastruktūrā, kā arī veikt pūliņus, lai uzlabotu testēšanas tehnoloģiju.»

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Finanšu sektors pēckrīzes gados ir kļuvis stabilāks, bet par augstu cenu un uz nevienlīdzības rēķina.

Desmitajā gadadienā kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, kas 2008. gada 15. septembrī paralizēja pasaules kreditēšanas tirgus un izraisīja globālo krīzi, ASV un Eiropas bankas ir labāk kapitalizētas un drošākas. Finanšu sistēma tomēr aizvien ir savstarpēji ļoti saistīta, un satricinājuma gadījumā nav izslēgta arī kādu banku glābšana par nodokļu maksātāju naudu. Šāds scenārijs gan ir kļuvis mazāk ticams, un vairums ekspertu lēš, ka nākamā krīze nebūtu tik postoša.

Lielāks segumsLīdz ar stingrākiem regulējumiem ievērojamākās pārmaiņas kopš 2008. gada krīzes ir banku pašu kapitāla pieaugums attiecībā pret kopējiem aktīviem un banku lieluma ierobežošana. Tirgus satricinājumu gadījumā pašu kapitāls kalpo kā amortizators zaudējumu segšanai, saglabājot bankas darbību un nemeklējot palīdzību pie valsts. No katriem 100 dolāriem, ko banka pārvaldīja, Lehman Brothers 2007. gadā vien divi dolāri bija viņu pašu nauda. Tagad ASV banku vidējais pašu kapitāla rādītājs ir 6,6%, liecina Bloomberg dati.

Oktobrī akciju tirgi pārsvarā auguši, lai gan ir bijuši arī trīs leģendāri tirgus sabrukumi , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jāteic, ka oktobris ir arī tas mēnesis, kas vērtspapīru tirgus dalībniekiem atnesis visvairāk apokaliptisku noskaņu. Tieši šajā mēnesī notikuši vēsturiski lielākie tirgus sabrukumi. Piemēram, tieši oktobra beigās 1929. gadā ASV akciju cenu sabrukums ievadīja Lielo depresiju. Neaizmirstami pasaules akciju tirgum bijuši arī divi nesenāki oktobri. Viens no tiem bija 1987. gadā (togad 19. oktobris vēsturē iegāja ar nosaukumu «melnā pirmdiena»), kad S&P 500 indeksa vērtība saruka par 22%, un 2008. gadā, kad S&P 500 indeksa vērtība samazinājās par 17%. Daudziem diez vai aizmirsies, ka togad pēc bankas Lehman Brothers bankrota iegriezās globālās finanšu krīzes aplis.

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Pasaules valstu parāda apjoms sasniedzis 100 triljonus ASV dolāru, un kopš krīzes sākuma ir palielinājies par vairāk nekā 40%, jo valdības ir aizņēmušās lielus līdzekļus, lai mēģinātu izvest savas ekonomikas no recesijas, savukārt uzņēmumi izmantojuši iespēju aizņemties naudu par rekordzemām likmēm, raksta Bloomberg.

Laika posmā no 2007.gada vidus līdz 2013. gada vidus parāda apjoms audzis par 30 triljoniem dolāru.

Aizņemšanās process ir aktivizējies, jo centrālās bankas ir samazinājušas bāzes procentu likmes, lai veicinātu izaugsmi pēc tam, kad Lehman Brothers Holdings bankrots un ASV hipotekāru kredītu tirgus sabrukums izraisīja lielāko pasaules finanšu krīzi kopš Lielās Depresijas laika. Visu tipu obligāciju ienesīgums, sākot no korporatīvajām līdz valdību parādzīmēm, sasniedza vidējo līmeni – aptuveni 2%, sarūkot no vairāk nekā 4,8% 2007. gadā, liecina Bank of America Merrill Lynch Global Broad Market Index dati.

Labrīt!

«Galvenā tēma, par ko būtu jārunā, ir izglītības kvalitāte. Pagājušajā gadā centralizētajos pārbaudījumos matemātikā vidējais līmenis Latvijā atbilst 33% no 100%. Proti, eksāmenā var iegūt 100%, bet vidēji Latvijā zināšanu līmenis ir 33%. Tātad ir tādi, kas kārto centralizēto pārbaudījumu un iegūst tikai 2% vai 3%. Kur mēs iesim ar bērniem, kuru zināšanas matemātikā ir 33%? Mums nav, kur iet. Mēs esam pilnīgās auzās ar kvalitāti,» intervijā Dienas biznesa B kodam saka zinātnieks Ivars Lācis.

Šorīt Dienas Bizness raksta par valdības plānu noteikt peļņas nodokļa atlaidi, lai ieinteresētu uzņēmējus ievērojami vairāk tērēt naudu pētniecībai. Reālākas Latvijā kļūst Turcijas kravas. 11. novembra krastmalas uzņēmēji dalās par saviem iespaidiem un novērojumiem, strādājot šajā vietā.

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Situācija liecina par augstu stresa līmeni finanšu tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investori šobrīd uztraucas par lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, un sevišķi negatīva ietekme šādam noskaņojumam ir uz rūpniecībā plašāk izmantoto metālu vērtībām. Cenas šajā tirgū strauji sarukušas faktiski visam, un spekulācijas pagājušonedēļ sākās, piemēram, pat par kalnrūpniecības un arī izejvielu tirdzniecības giganta Glencore pastāvēšanu. Daži vērtspapīru eksperti pauduši bažas, ka šīs kompānijas bankrots varētu būt kaut kas līdzīgs Lehman Brothers sabrukuma momentam 2008. gadā. Valdot šādam fonam, Glencore akcijas vērtība pagājušonedēļ piedzīvoja milzīgas svārstības, un kopš šā gada maijā sasniegtajiem līmeņiem tās vērtība Londonas biržā ir samazinājusies jau par 70%.

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Pagājušajā nedēļā ASV iedzīvotāju noskaņojums piedzīvojis straujāko kritumu kopš 2008. gada septembra vidus, kad sabruka Lehman Brothers un sākās pasaules ekonomiskā krīze, liecina Gallup veidotais ekonomikas noskaņojuma indekss.

Indekss pagājušajā nedēļā sarucis līdz mīnus 34 punktiem, kas ir par 12 punktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Tādējādi indekss atrodas zemākajā punktā kopš 2011. gada.

Iepriekšējā reize, kad sabiedrības vidū valdīja satraukums par iespējamo ASV valdības bankrotu, bija 2011. gada jūlijā. Tad indekss saruka par astoņiem punktiem.

Noskaņojuma indeksu veido divas sastāvdaļas – pašreizējās situācijas vērtējuma indekss un nākotnes perspektīvas vērtējums. Pagājušajā nedēļā 43% no aptaujātajiem sacīja, ka pašreizējā situācija ir vāja, bet 67% uzskata, ka situācija vēl pasliktinās. Nākotnes perspektīvas indekss patlaban ir mīnus 39 punkti, kas ir par 17 punktiem zemāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Vai arī šogad septembrī akciju cenas saruks?

Pasaules akciju tirgiem augusta otrajā pusē uzrādot spēcīgas paguruma pazīmes, ir daudz jautājumu, kāds šiem tirgiem varētu izrādīties septembris. Piemēram, Stoxx Europe 600 indeksa vērtība augustā samazinājās par 8,5%, kas ir sliktākais šī indikatora sniegums četru gadu laikā. Savukārt ASV Standard & Poor’s šajā laika posmā samazinājās par 6,3%. Jāteic, ka arī vēsturiskā skatījumā augusts akciju tirgiem parasti nav bijis tas labākais mēnesis. ASV S&P 500 vērtība šajā mēnesī kopš 1950. gada vidēji sarukusi par 0,18%.

Vēsturiskā griezumā akciju tirgiem neveiksmīgāks mēnesis par augustu un visiem pārējiem gada mēnešiem gan ir tieši septembris.

Spekulācijas par pasaules finanšu sektora milža – Deutsche Bank – problēmām daudziem tirgus dalībniekiem atmiņā atsaukušas iepriekšējo finanšu krīzes sākumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā pašlaik dzirdamas spekulācijas, ka atkal ir iespējams tā saucamais «Lehman Brothers moments», kad milzu problēmas skar kādu globāli sistēmiski svarīgu banku.

Finanšu sektora problēmu centrā izvirzījusies Eiropa, kur daudzu banku akciju cenas šogad sarukušas par 20–30%. Piemēram, Euro Stoxx banku sektora indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir sarukusi par 26%. Savukārt jau pieminētās Deutsche Bank akcijas vērtība šogad samazinājusies par 50%.

Bankām vairāk pelnīt ir lielākas grūtības gan uz daudz stingrāku regulēšanas prasību, gan negatīvo likmju fona. Jānorāda, ka Eiropā sevišķi šaubīgas izskatās Itālijas bankas (ja vēl neskaita Vācijas banku situāciju, tad pār pārējo Eiropu investoriem pārliecība ir lielāka). Tiek norādīts, ka šajā valstī joprojām ir liels slikto kredītu īpatsvars, un investoriem riskus rada arī šīs valsts politiskā bilde.

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu cena. Viena no šādām izejvielām ir sudrabs, kura vērtība Ņujorkas preču biržā kopš janvāra sarukusi gandrīz par 7% līdz 14,83 ASV dolāriem par Trojas unci.

Šajā pašā laikā palielinājusies zelta cena, kas līdz ļoti augstam līmenim novedis zelta/sudraba attiecības rādītāju.

Šobrīd vienas unces zelta vērtība pielīdzināma aptuveni 90 uncēm sudraba, kas ir visvairāk 26 gadu laikā, liecina Dow Jones Market dati. Iepriekšējo reizi zelta un sudraba attiecība virs 80 atradās 2016. gada sākumā, kad eskalējās bažas par straujāku Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Toreiz tas nozīmēja spēju (lai gan neilgu) akciju izpārdošanu faktiski visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Tāpat zelta/sudraba attiecība šo līmeni pārsniedza neilgi pirms bēdīgi slavenā Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

Šāda situācija, pēc atsevišķu tirgus pētnieku domām, arī šobrīd var būt vēstnese sarežģītākiem laikiem visam kopējam finanšu tirgum. Jau ziņots, ka minētās attiecības palielināšanās bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod drošajam patvērumam zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā tiek atmesti ieguldījumi sudrabā, jo valda pārliecība, ka būs aktuāla krietni lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, kas nozīmēs mazāku šī dārgmetāla industriālo patēriņu.

Pasaulē milzīgos apmēros šogad sadegusi nauda. Jau pagājušās nedēļas sākumā oficiāli varēja teikt, ka pasaules lielākais ASV akciju tirgus, kur cenu tendenci raksturo Standard &Poor’s 500 indeksa izmaiņa, iebraucis tā saucamajā "lāču stadijā".

Finanšu žargonā par lāču tirgu tiek saukta situācija, kad kopējo cenu izmaiņu raksturojošais indikators no savām iepriekšējām augstienēm ir nogāzies vismaz par 20%. Attiecīgi ASV akciju cena turpina piezemēties, un atliek vien izteikt minējumus, kad šī finanšu tirgu asinspirts varētu beigties. Izpārdošana turpinās arī parāda tirgū.

Gaisā jau teju var saost biezu paaugstināta stresa smaku. Jebkādas informācijas apstrādāšana un lēmumu pieņemšana pie fenomenāla naudas izčākstēšanas apmēra kļūst par visai emocionālu padarīšanu. Savukārt, emocijām esot sakāpinātām, daudzi nu gatavi piesaukt kādu Lehman Brothers momentu (šīs investīciju bankas krahs pilnā mērā ievadīja iepriekšējo finanšu krīzi), pagājušā gadsimta 70. gadu Rietumvalstu stagflācijas ēru, ASV Lielo depresiju vai visu šo un vēl citu kopā.

Pagājušajā nedēļā ASV valdības darba pārtraukums uz zaudētā ekonomikas izlaides rēķina izmaksājis 1,6 miljardus ASV dolāru, liecina starptautiskās tirgus izpētes kompānijas IHS Inc. aprēķini.

Uzņēmums paredz, ka 9. oktobrī valdības darba pārtraukuma izmaksas jau pārsniegs 2 miljardus dolāru.

Pārtraukumam turpinoties jau astoto dienu, patlaban dienā ekonomika zaudē vidēji 160 miljonus dolāru, lēš kompānija.

Pagājušajā nedēļā, Kongresam nespējot vienoties par federālā budžeta pieņemšanu, uz laiku bez darba palika aptuveni 800 tūkstošu valsts sektora darbinieku. Otrdien darba atgriezušies aptuveni 350 tūkstoši darbinieku.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā ASV iedzīvotāju noskaņojums piedzīvojis straujāko kritumu kopš 2008. gada septembra vidus, kad sabruka Lehman Brothers un sākās pasaules ekonomiskā krīze, liecina Gallup veidotais ekonomikas noskaņojuma indekss.

Visdrīzāk Krievijas Centrālā banka šogad paaugstinās bāzes procentu likmi jau ceturto reizi, tādējādi tā sasniegs augstāko līmeni kopš tās ieviešanas pirms 13 mēnešiem, raksta Bloomberg.

Lielākā daļa aģentūras aptaujāto ekonomistu paredz, ka Krievijas Banka cels likmi līdz 8,5%, salīdzinot ar pašreizējiem 8%. Divi uzskata, ka banka likmi paaugstinās līdz 9%, bet pieci neparedz izmaiņas.

Centrālās Bankas vadītāja Elvīra Nabuļina šajā gadā ir spērusi vairākus soļus stingrākas monetārās politikas virzienā kopš Ukrainas krīzes sākuma martā, paaugstinot aizņemšanās izmaksas, lai mazinātu inflācijas gaidas un bremzētu lielāko kapitāla aizplūdi kopš Lehman Brothers sabrukuma 2008. gadā.

Bankas pūles atvēsināt tirgu ir izgāzušās, jo rubļa vērtība kopš septembra ir vairākas reizes samazinājusies līdz rekordzemam līmenim. Ceturtdien gan rubļa vērtība pret dolāru piedzīvoja straujāko kāpumu kopš 2003. gada, palielinoties par 5,1%. Piektdien gan vērtība saruka par 0,5%.

Nupat nomainījies ASV prezidents, un tirgus dalībnieki turpina zīlēt, kāds akcijām varētu būt periods, kad pasaules ietekmīgākās valsts stūrmanis būs Donalds Tramps.

Spekulācijām par jaunā ASV prezidenta fiskālajiem stimuliem pēdējo mēnešu laikā jau ir bijusi izteikti pozitīva ietekme uz ASV akciju vērtībām, lai gan šo pieaugumu joprojām būtu jāpieskaita iepriekšējās ASV galvenās amatpersonas – Barlaka Obamas – valdīšanas periodam.

Viņš ASV kuģa stūri pārņēma 2009. gada janvāra otrajā pusē, kad akciju tirgū turpinājās brīvais kritiens, kas sekoja investčiju bankas Lehman Brothers bankrotam. Tiesa gan, jau drīz akciju vērtības sasniedza savu zemāko punktu un pēc tam piedzīvoja vienu no straujākajām izaugsmēm mūsdienu finanšu sistēmas vēsturē. Rezultātā Obamas prezidentūras periods akcijām izrādījies viens no visveiksmīgākajiem vēsturē, kura laikā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība palielinājās par 235%. Vislabāk šajā periodā klājās ASV plaša patēriņa cikliskāku produktu un pakalpojumu sektora (Consumer Discretionary) uzņēmumu akcijām, kuru cena pieauga par 338%, liecina FactSet dati. Savukārt lēzenāks pieaugums bija enerģijas kompāniju akcijām – 53% apmērā. Savu ietekmi šajā laika posmā audzējušas arī tehnoloģiju kompānijas, piemēram, Apple, Microsoft, Google un Amazon.com.