Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen), raksturojot pašreizējo Grieķijas situāciju, velk paralēles ar Lehman Brothers bankas krīzi 2008. gadā, kad tā pasludināja bankrotu.

Lehman Brothers bija viena no lielākajām bankām ASV. Bankas bankrots būtiski ietekmēja pasaules finanšu sektoru, veicinot globālo krīzi. Bankas parādi pēc bankrota pasludināšanas veidoja 600 miljardus ASV dolāru.

Pirms pāris dienām ekonomists Grieķijai paredzēja referendumu. Šobrīd zināms, ka Grieķijā 5. jūlijā paredzēts referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanai.

«Atceros, ka biju gandrīz vienīgais, kas domāja, ka Lehman Brothers nespēs palikt virs ūdens. Lehman Brothers situācija tika uztverta kā pārāk sarežģīta, lai to glābtu. Bija ļoti maz cilvēku, kas vēlējās palīdzēt,» savu nostāju skaidro S. Jākobsens, turpinot: «pašreizējās situācijas morāle – risks ir līdzīgs, tas saistīts ar makrouzraudzību, kad cenšas iegūt vairāk laiku, bet tas nekad nedarbojas.»

Investīciju banka Lehman Brothers sabrukumu piedzīvoja pirms pieciem gadiem, taču «dzīvs» vēl palicis Lēmanu ģimenes «mantojums». Nesen pārdota viena no dibinātāju dēliem - Filipa Lēmana (Philip Lehman) – māja, vēsta Business Insider.

Nams, kas celts 1899. gadā un kura arhitekts ir Džons Dankans (John Dunkan), tika pārdots par 40 miljoniem ASV dolāru. Pircējs netiek atklāts.

Sešstāvu nams atrodas Ņujorkā, starp Piekto un Sesto avēniju. Tās kopējā platība ir 1,8 tūkstoši kvadrātmetru.

Māja tika celta vienam no Lehman Brothers dibinātāja – Emanuēla Lēmana – dēliem Filipam Lēmanam, bet vēlāk tā nonāca dibinātāja mazdēla Roberta Lēmana īpašumā. Kā Filips, tā Roberts esot bijuši filantropi un mākslas mīļotāji, un namā tika izveidota ģimenei piederošo mākslas darbu galerija. Tajā bija atrodami arī Rembratna, de Goija un Renuāra darbi, kas patlaban esot novēlēti Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejam (Metropolitan Museum of Art).

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Aizvadītajā nedēļā pasauli pāršalca ziņa par ASV bankas “Silicon Valley Bank” maksātnespēju. Vien dienas laikā klienti no bankas izņēma 42 miljardus ASV dolāru un regulatoram nācās apturēt bankas darbību. Vienlaikus krahu piedzīvoja vēl kāda ASV banka – “Signature Bank”.

Lai gan arvien turpina parādīties jaunas detaļas par banku maksātnespējas cēloņiem, pašreiz pieejamā informācija liecina par nekvalitatīvu risku vadību un būtiskiem trūkumiem kontroles un uzraudzības mehānismos tieši šajās bankās.

Ne vienā vien medijā lasāms, ka šis ir nopietnākais satricinājums ASV banku sektorā kopš 2008. gada, kad maksātnespēju piedzīvoja ASV banka “Lehman Brothers”. Pretēji “Lehman Brothers”, kas bija sistēmiski nozīmīga banka, “Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” ir reģionālas nozīmes bankas, un to bankrotiem būs ierobežota ietekme.

Protams, stress finanšu sistēmā nekad nav labs, un pēdējās nedēļas laikā tas negatīvi ietekmējis pasaules akciju tirgus indeksus. Ko tas nozīmē pensiju un ieguldījumu plāniem Latvijā? Tā kā plāni ieguldījumus veic finanšu tirgos visā pasaulē, arī to rezultātos šobrīd varam redzēt netiešos efektus – tirgus reakcija uz notikumiem ASV negatīvi ietekmē citus aktīvus.

Visām Baltijas valstīm bija ievērojamas finansiālās problēmas, taču Latvija pierādīja, ka spēj pielāgoties un pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai risinātu finanšu krīzes izraisītās sekas un pievienotos eirozonai, šodien Eiropas Parlamentā (EP) aģentūrai LETA norādīja bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē.

Viņš uzsvēra, ka eiro vienmēr ir bijusi uzticama valūta, to apliecinot arī eirozonas jauno dalībvalstu veiktās reformas. "Jā, ir bijušas reizes, kad eiro nav bijusi pārāk stipra valūta, taču tolaik mēs bijām 15 eirozonas valstis, un būtu jāsaprot, ka visas šīs valstis joprojām turas kopā. 15 demokrātijas izvēlējās palikt. Turklāt tās, kuras vēl nebija eirozonas dalībnieces, bija pieņēmušas lēmumu pievienoties," sacīja Trišē, norādot uz Slovākiju, Igauniju un Latviju.

"Ja runājam par Latviju, tā ir pielāgošanās veiksmes stāsts, kas nenoliedzami bija pelnījusi pievienoties eirozonai," atzina Trišē.

Japānas autobūves kompānija Suzuki Motor Corp. otrdien paziņoja, ka problēmas ar degvielas ekonomijas un kaitīgo izmešu testiem skaidrojamas ar 2008.gada globālo finanšu krīzi, taču kārtējo reizi noliedza apzinātu manipulēšanu ar datiem.

Uzņēmums maija sākumā atzina, ka tas izmantojis Japānas regulatoru neapstiprinātu testēšanas metodi, šādu paziņojumu izplatot neilgi pēc tam, kad konkurents Mitsubishi Motors Corp. bija atzinies nepiemērotas degvielas ekonomijas testēšanas metodes izmantošanā.

Otrdien Suzuki norādīja, ka tas saistīts ar nepieciešamību samazināt testēšanai paredzētus resursus pēc investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, kas izraisīja globālo finanšu krīzi.

«Pēc Lehman Brothers satricinājuma darba slodzes pieaugums saistībā ar jaunu modeļu un dzinēju izstrādi radīja Suzuki nespēju nodrošināt pietiekamu darbaspēku apstiprinātajiem testiem,» skaidro uzņēmums. «Turklāt mēs nespējām investēt nepieciešamajā infrastruktūrā, kā arī veikt pūliņus, lai uzlabotu testēšanas tehnoloģiju.»

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Finanšu sektors pēckrīzes gados ir kļuvis stabilāks, bet par augstu cenu un uz nevienlīdzības rēķina.

Desmitajā gadadienā kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, kas 2008. gada 15. septembrī paralizēja pasaules kreditēšanas tirgus un izraisīja globālo krīzi, ASV un Eiropas bankas ir labāk kapitalizētas un drošākas. Finanšu sistēma tomēr aizvien ir savstarpēji ļoti saistīta, un satricinājuma gadījumā nav izslēgta arī kādu banku glābšana par nodokļu maksātāju naudu. Šāds scenārijs gan ir kļuvis mazāk ticams, un vairums ekspertu lēš, ka nākamā krīze nebūtu tik postoša.

Lielāks segumsLīdz ar stingrākiem regulējumiem ievērojamākās pārmaiņas kopš 2008. gada krīzes ir banku pašu kapitāla pieaugums attiecībā pret kopējiem aktīviem un banku lieluma ierobežošana. Tirgus satricinājumu gadījumā pašu kapitāls kalpo kā amortizators zaudējumu segšanai, saglabājot bankas darbību un nemeklējot palīdzību pie valsts. No katriem 100 dolāriem, ko banka pārvaldīja, Lehman Brothers 2007. gadā vien divi dolāri bija viņu pašu nauda. Tagad ASV banku vidējais pašu kapitāla rādītājs ir 6,6%, liecina Bloomberg dati.

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Pasaules valstu parāda apjoms sasniedzis 100 triljonus ASV dolāru, un kopš krīzes sākuma ir palielinājies par vairāk nekā 40%, jo valdības ir aizņēmušās lielus līdzekļus, lai mēģinātu izvest savas ekonomikas no recesijas, savukārt uzņēmumi izmantojuši iespēju aizņemties naudu par rekordzemām likmēm, raksta Bloomberg.

Laika posmā no 2007.gada vidus līdz 2013. gada vidus parāda apjoms audzis par 30 triljoniem dolāru.

Aizņemšanās process ir aktivizējies, jo centrālās bankas ir samazinājušas bāzes procentu likmes, lai veicinātu izaugsmi pēc tam, kad Lehman Brothers Holdings bankrots un ASV hipotekāru kredītu tirgus sabrukums izraisīja lielāko pasaules finanšu krīzi kopš Lielās Depresijas laika. Visu tipu obligāciju ienesīgums, sākot no korporatīvajām līdz valdību parādzīmēm, sasniedza vidējo līmeni – aptuveni 2%, sarūkot no vairāk nekā 4,8% 2007. gadā, liecina Bank of America Merrill Lynch Global Broad Market Index dati.

Labrīt!

«Galvenā tēma, par ko būtu jārunā, ir izglītības kvalitāte. Pagājušajā gadā centralizētajos pārbaudījumos matemātikā vidējais līmenis Latvijā atbilst 33% no 100%. Proti, eksāmenā var iegūt 100%, bet vidēji Latvijā zināšanu līmenis ir 33%. Tātad ir tādi, kas kārto centralizēto pārbaudījumu un iegūst tikai 2% vai 3%. Kur mēs iesim ar bērniem, kuru zināšanas matemātikā ir 33%? Mums nav, kur iet. Mēs esam pilnīgās auzās ar kvalitāti,» intervijā Dienas biznesa B kodam saka zinātnieks Ivars Lācis.

Šorīt Dienas Bizness raksta par valdības plānu noteikt peļņas nodokļa atlaidi, lai ieinteresētu uzņēmējus ievērojami vairāk tērēt naudu pētniecībai. Reālākas Latvijā kļūst Turcijas kravas. 11. novembra krastmalas uzņēmēji dalās par saviem iespaidiem un novērojumiem, strādājot šajā vietā.

Oktobrī akciju tirgi pārsvarā auguši, lai gan ir bijuši arī trīs leģendāri tirgus sabrukumi , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jāteic, ka oktobris ir arī tas mēnesis, kas vērtspapīru tirgus dalībniekiem atnesis visvairāk apokaliptisku noskaņu. Tieši šajā mēnesī notikuši vēsturiski lielākie tirgus sabrukumi. Piemēram, tieši oktobra beigās 1929. gadā ASV akciju cenu sabrukums ievadīja Lielo depresiju. Neaizmirstami pasaules akciju tirgum bijuši arī divi nesenāki oktobri. Viens no tiem bija 1987. gadā (togad 19. oktobris vēsturē iegāja ar nosaukumu «melnā pirmdiena»), kad S&P 500 indeksa vērtība saruka par 22%, un 2008. gadā, kad S&P 500 indeksa vērtība samazinājās par 17%. Daudziem diez vai aizmirsies, ka togad pēc bankas Lehman Brothers bankrota iegriezās globālās finanšu krīzes aplis.

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Situācija liecina par augstu stresa līmeni finanšu tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investori šobrīd uztraucas par lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, un sevišķi negatīva ietekme šādam noskaņojumam ir uz rūpniecībā plašāk izmantoto metālu vērtībām. Cenas šajā tirgū strauji sarukušas faktiski visam, un spekulācijas pagājušonedēļ sākās, piemēram, pat par kalnrūpniecības un arī izejvielu tirdzniecības giganta Glencore pastāvēšanu. Daži vērtspapīru eksperti pauduši bažas, ka šīs kompānijas bankrots varētu būt kaut kas līdzīgs Lehman Brothers sabrukuma momentam 2008. gadā. Valdot šādam fonam, Glencore akcijas vērtība pagājušonedēļ piedzīvoja milzīgas svārstības, un kopš šā gada maijā sasniegtajiem līmeņiem tās vērtība Londonas biržā ir samazinājusies jau par 70%.

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Šajā un nākamajā gadā pasaules ekonomika augs lēnāk, ko bremzēs tādu jaunattīstības valstu ekonomikas atdzišana kā Indija un Brazīlija, prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Šajā gadā pasaules ekonomika visdrīzāk augs par 2,7%, bet nākamajā gadā – par 3,6%. Maijā OECD prognozēja, ka ekonomika šajā gadā augs par 3,6%, bet nākamgad - par 5,8%.

«Lielai daļai jaunattīstības valstu ekonomiku ir nestabils pamats, tādēļ tās vairs nevar augt tāpat kā agrāk,» atsaucoties uz OECD galveno ekonomistu Pjēru Karlo Padoanu, raksta Bloomberg. «Tās bija nozīmīgs dzinējs pasaules ekonomikai sliktajos laikos. Tagad situācija ir pilnīgi pretēja,» viņš uzsvēris.

Pasaules ekonomikas izsaugsmes prognožu pazemināšana kārtējo reizi atgādina, cik pasaules ekonomika ir ievainojama piecus gadus pēc Lehman Brothers sabrukuma. Kaut arī eirozonas ekonomika ir izgājusi no recesijas, OECD norāda, ka Eiropas Centrālajai bankai ir jāskatās, kā mīkstināt politiku vēl vairāk, savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmai jāsaglabā labvēlīga monetārā politika vēl kādu laiku, pirms tā sāk monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanu.

Oktobrī vērojams lielākais cenu kritums; vidējais rādītājs gan pozitīvs , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc kārtējā akciju tirgiem nepārliecinoša septembra (septembris vēsturiski akciju tirgiem ir sliktākais mēnesis) oktobris sācies uz visai priecīgas nots. Akciju cenas pieaug, bet mūžīgais jautājums ir – vai tas turpināsies? Vēsture saka, ka oktobris akciju tirgiem kopumā parasti ir visai veiksmīgs mēnesis. Tiesa gan, oktobra sakarā var runāt arī par lāstu – tieši šajā mēnesī mēdz notikt paši smagākie tirgus sabrukumi.

Tieši oktobrī 1929.g. ASV notika totāls finanšu tirgus krahs, kas ievadīja Lielo depresiju. Tāpat akciju tirgiem drāmu sagādāja 1987. gada oktobris (togad 19. oktobris vēsturē iegāja ar nosaukumu «melnā pirmdiena»), kad Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība saruka par 22%. Iespējams, daudziem vēl atmiņā palicis arī 2008. gada oktobris, kad pēc milzīgās investīciju bankas Lehman Brothers bankrota Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība saruka par 17%, un pilnā mērogā iegriezās globālās finanšu krīzes dancis.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Polija eirozonai, iespējams, nespēs pievienoties vēl 10 gadus, jo nav nepieciešamā politiskā vairākuma, lai valsts konstitūcijā veiktu izmaiņas, intervijā Gazeta Wyborcza paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks.

Polijas konstitūcija paredz, ka valsts nacionālo valūtu var emitēt vien valsts centrālā banka. Pievienošanās eirozonai nozīmētu, ka šādas funkcijas jānodod Eiroaps Centrālajai Bankai (ECB). Lai mainītu Polijas konstitūciju, tam būtu nepieciešamas divas trešdaļas valsts parlamenta atbalsta.

«Mēs eirozonai nepievienosimies pirms mēs nebūsim mainījuši konstitūciju. Šobrīd tam nav vairākuma atbalsta un, balstoties uz manu intuīciju, tam tuvāko gadu laikā atbalsts neradīsies. Ja jūs gribat, lai es zaudēju vēlēšanās, tad, jā, pārlieciniet mani darīt to, no kā cilvēki baidās. Paturiet arī prātā, ka eirozonā notiek dziļš renovācijas process,» norāda D. Tusks.

Brīnišķīgo un absolūti pareizo ekonomikas recepšu laiks ir beidzies, un hrestomātiskais jautājums «ko darīt?» nav tikai brīvā tirgus jaunpienācēju mutēs. Tādu sava veida demokrātiju biznesa un inovāciju konferences Riga COMM 2015 ietvaros sarunā ar DB ieskicēja tendenču pētnieks un futurologs Magnuss Lindkvists.

Pirms dažiem gadiem jūs sacījāt, ka «turat aci» uz Baltiju. Vai tā arī darījāt un vai šeit ir noticis tā, kā paredzējāt?

Ja kāds saka, ka pasaule pašlaik ir tāda, kā viņš ir paredzējis, tad viņš ir vai nu satriecoši bagāts, jo ir ar to nopelnījis, vai arī viņš ir melis.

Pirmo reizi Latvijā biju 1995. gadā, apmeklēju Stokholmas Ekonomikas augstskolu, un šeit bija nulles gada sajūta – ka jūsu jaunā laika skaitīšana sākas tagad, ka ir jauns sākums, un bija zināms bads un slāpes – dodiet mums recepti! Kādai ir jābūt mūsu receptei? Laikam gan vienmēr esmu bijis drusku naivs par to, cik ātri šī recepte parādīsies un pie kā tā novedīs. Droši vien visoptimistiskākais biju pirms desmit gadiem.

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

«Eiro ieviešana nebija kļūda, tā bija nepieciešamība. Iedomājaties uz īsu brīdi, ja mums nebūtu eiro...» Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāts Žans Klods Junkers pauda intervijā žurnālam Ir.

«Pēc Lehman Brothers bankrota un globālās krīzes, pēc notikumiem Ukrainā, ja mēs vēl būtu tajā monetārajā sistēmā, kura bija pirms eiro ieviešanas, tad ES valstis būtu monetārajā [devalvāciju] karā citu pret citu. Francija pret Vāciju, Vācija pret Itāliju, Itālija pret Austriju,» šādu ainu iezīmē Ž. K. Junkers, piedāvājot iedomāties kas notiktu, ja Eiropas Savienībā nebūtu eiro.

Viņš arī norāda: «Tagad mums ir apbrīnojami stabila valūta par spīti visiem notikumiem. Tā nebija kļūda. Tieši otrādi – ja nebūtu eiro, miljoniem cilvēku prasītu vienotu valūtu.»

Jautāts par to, kādu vietu viņš piedāvātu Valdim Dombrovskim, ja pats kļūtu par Eiropas Komisijas prezidentu, viņš pauda: «Jūsu premjere man teica, ka Valdis Dombrovskis būs Latvijas pārstāvis Komisijā. Šis lēmums mani apmierina, jo vēlos, lai Komisijā būtu augsta ranga politiķi. Ir pārāk agri, lai dotu kādu indikāciju par viņa portfeļa lielumu vai raksturu. Tas būtu augstprātīgi, ja es jau sāktu organizēt komisiju.»