Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Japānas autobūves kompānija Suzuki Motor Corp. otrdien paziņoja, ka problēmas ar degvielas ekonomijas un kaitīgo izmešu testiem skaidrojamas ar 2008.gada globālo finanšu krīzi, taču kārtējo reizi noliedza apzinātu manipulēšanu ar datiem.

Uzņēmums maija sākumā atzina, ka tas izmantojis Japānas regulatoru neapstiprinātu testēšanas metodi, šādu paziņojumu izplatot neilgi pēc tam, kad konkurents Mitsubishi Motors Corp. bija atzinies nepiemērotas degvielas ekonomijas testēšanas metodes izmantošanā.

Otrdien Suzuki norādīja, ka tas saistīts ar nepieciešamību samazināt testēšanai paredzētus resursus pēc investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, kas izraisīja globālo finanšu krīzi.

«Pēc Lehman Brothers satricinājuma darba slodzes pieaugums saistībā ar jaunu modeļu un dzinēju izstrādi radīja Suzuki nespēju nodrošināt pietiekamu darbaspēku apstiprinātajiem testiem,» skaidro uzņēmums. «Turklāt mēs nespējām investēt nepieciešamajā infrastruktūrā, kā arī veikt pūliņus, lai uzlabotu testēšanas tehnoloģiju.»

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Aizvadītajā nedēļā pasauli pāršalca ziņa par ASV bankas “Silicon Valley Bank” maksātnespēju. Vien dienas laikā klienti no bankas izņēma 42 miljardus ASV dolāru un regulatoram nācās apturēt bankas darbību. Vienlaikus krahu piedzīvoja vēl kāda ASV banka – “Signature Bank”.

Lai gan arvien turpina parādīties jaunas detaļas par banku maksātnespējas cēloņiem, pašreiz pieejamā informācija liecina par nekvalitatīvu risku vadību un būtiskiem trūkumiem kontroles un uzraudzības mehānismos tieši šajās bankās.

Ne vienā vien medijā lasāms, ka šis ir nopietnākais satricinājums ASV banku sektorā kopš 2008. gada, kad maksātnespēju piedzīvoja ASV banka “Lehman Brothers”. Pretēji “Lehman Brothers”, kas bija sistēmiski nozīmīga banka, “Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” ir reģionālas nozīmes bankas, un to bankrotiem būs ierobežota ietekme.

Protams, stress finanšu sistēmā nekad nav labs, un pēdējās nedēļas laikā tas negatīvi ietekmējis pasaules akciju tirgus indeksus. Ko tas nozīmē pensiju un ieguldījumu plāniem Latvijā? Tā kā plāni ieguldījumus veic finanšu tirgos visā pasaulē, arī to rezultātos šobrīd varam redzēt netiešos efektus – tirgus reakcija uz notikumiem ASV negatīvi ietekmē citus aktīvus.

Finanšu sektors pēckrīzes gados ir kļuvis stabilāks, bet par augstu cenu un uz nevienlīdzības rēķina.

Desmitajā gadadienā kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, kas 2008. gada 15. septembrī paralizēja pasaules kreditēšanas tirgus un izraisīja globālo krīzi, ASV un Eiropas bankas ir labāk kapitalizētas un drošākas. Finanšu sistēma tomēr aizvien ir savstarpēji ļoti saistīta, un satricinājuma gadījumā nav izslēgta arī kādu banku glābšana par nodokļu maksātāju naudu. Šāds scenārijs gan ir kļuvis mazāk ticams, un vairums ekspertu lēš, ka nākamā krīze nebūtu tik postoša.

Lielāks segumsLīdz ar stingrākiem regulējumiem ievērojamākās pārmaiņas kopš 2008. gada krīzes ir banku pašu kapitāla pieaugums attiecībā pret kopējiem aktīviem un banku lieluma ierobežošana. Tirgus satricinājumu gadījumā pašu kapitāls kalpo kā amortizators zaudējumu segšanai, saglabājot bankas darbību un nemeklējot palīdzību pie valsts. No katriem 100 dolāriem, ko banka pārvaldīja, Lehman Brothers 2007. gadā vien divi dolāri bija viņu pašu nauda. Tagad ASV banku vidējais pašu kapitāla rādītājs ir 6,6%, liecina Bloomberg dati.

Situācija liecina par augstu stresa līmeni finanšu tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investori šobrīd uztraucas par lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, un sevišķi negatīva ietekme šādam noskaņojumam ir uz rūpniecībā plašāk izmantoto metālu vērtībām. Cenas šajā tirgū strauji sarukušas faktiski visam, un spekulācijas pagājušonedēļ sākās, piemēram, pat par kalnrūpniecības un arī izejvielu tirdzniecības giganta Glencore pastāvēšanu. Daži vērtspapīru eksperti pauduši bažas, ka šīs kompānijas bankrots varētu būt kaut kas līdzīgs Lehman Brothers sabrukuma momentam 2008. gadā. Valdot šādam fonam, Glencore akcijas vērtība pagājušonedēļ piedzīvoja milzīgas svārstības, un kopš šā gada maijā sasniegtajiem līmeņiem tās vērtība Londonas biržā ir samazinājusies jau par 70%.

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Nupat nomainījies ASV prezidents, un tirgus dalībnieki turpina zīlēt, kāds akcijām varētu būt periods, kad pasaules ietekmīgākās valsts stūrmanis būs Donalds Tramps.

Spekulācijām par jaunā ASV prezidenta fiskālajiem stimuliem pēdējo mēnešu laikā jau ir bijusi izteikti pozitīva ietekme uz ASV akciju vērtībām, lai gan šo pieaugumu joprojām būtu jāpieskaita iepriekšējās ASV galvenās amatpersonas – Barlaka Obamas – valdīšanas periodam.

Viņš ASV kuģa stūri pārņēma 2009. gada janvāra otrajā pusē, kad akciju tirgū turpinājās brīvais kritiens, kas sekoja investčiju bankas Lehman Brothers bankrotam. Tiesa gan, jau drīz akciju vērtības sasniedza savu zemāko punktu un pēc tam piedzīvoja vienu no straujākajām izaugsmēm mūsdienu finanšu sistēmas vēsturē. Rezultātā Obamas prezidentūras periods akcijām izrādījies viens no visveiksmīgākajiem vēsturē, kura laikā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība palielinājās par 235%. Vislabāk šajā periodā klājās ASV plaša patēriņa cikliskāku produktu un pakalpojumu sektora (Consumer Discretionary) uzņēmumu akcijām, kuru cena pieauga par 338%, liecina FactSet dati. Savukārt lēzenāks pieaugums bija enerģijas kompāniju akcijām – 53% apmērā. Savu ietekmi šajā laika posmā audzējušas arī tehnoloģiju kompānijas, piemēram, Apple, Microsoft, Google un Amazon.com.

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu cena. Viena no šādām izejvielām ir sudrabs, kura vērtība Ņujorkas preču biržā kopš janvāra sarukusi gandrīz par 7% līdz 14,83 ASV dolāriem par Trojas unci.

Šajā pašā laikā palielinājusies zelta cena, kas līdz ļoti augstam līmenim novedis zelta/sudraba attiecības rādītāju.

Šobrīd vienas unces zelta vērtība pielīdzināma aptuveni 90 uncēm sudraba, kas ir visvairāk 26 gadu laikā, liecina Dow Jones Market dati. Iepriekšējo reizi zelta un sudraba attiecība virs 80 atradās 2016. gada sākumā, kad eskalējās bažas par straujāku Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Toreiz tas nozīmēja spēju (lai gan neilgu) akciju izpārdošanu faktiski visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Tāpat zelta/sudraba attiecība šo līmeni pārsniedza neilgi pirms bēdīgi slavenā Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

Šāda situācija, pēc atsevišķu tirgus pētnieku domām, arī šobrīd var būt vēstnese sarežģītākiem laikiem visam kopējam finanšu tirgum. Jau ziņots, ka minētās attiecības palielināšanās bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod drošajam patvērumam zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā tiek atmesti ieguldījumi sudrabā, jo valda pārliecība, ka būs aktuāla krietni lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, kas nozīmēs mazāku šī dārgmetāla industriālo patēriņu.

Oktobrī vērojams lielākais cenu kritums; vidējais rādītājs gan pozitīvs , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc kārtējā akciju tirgiem nepārliecinoša septembra (septembris vēsturiski akciju tirgiem ir sliktākais mēnesis) oktobris sācies uz visai priecīgas nots. Akciju cenas pieaug, bet mūžīgais jautājums ir – vai tas turpināsies? Vēsture saka, ka oktobris akciju tirgiem kopumā parasti ir visai veiksmīgs mēnesis. Tiesa gan, oktobra sakarā var runāt arī par lāstu – tieši šajā mēnesī mēdz notikt paši smagākie tirgus sabrukumi.

Tieši oktobrī 1929.g. ASV notika totāls finanšu tirgus krahs, kas ievadīja Lielo depresiju. Tāpat akciju tirgiem drāmu sagādāja 1987. gada oktobris (togad 19. oktobris vēsturē iegāja ar nosaukumu «melnā pirmdiena»), kad Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība saruka par 22%. Iespējams, daudziem vēl atmiņā palicis arī 2008. gada oktobris, kad pēc milzīgās investīciju bankas Lehman Brothers bankrota Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība saruka par 17%, un pilnā mērogā iegriezās globālās finanšu krīzes dancis.

DNB bankas ekonomista Pētera Strautiņa komentārs par mazumtirdzniecību 2017. gada maijā:

«Jau vairākus gadus vērot mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas ir apmēram tikpat interesanti kā skatīties, kā aug zāle. Ir vajadzīga neliela literāra piepūle, lai aprakstītu pārdošanas apjoma dinamikas gandrīz neesošās svārstības. Gluži neticami miegains kopš 2011. gada bijis arī patērētāju noskaņojuma indekss, laikā, kad visās pārējās ES valstīs tas pamatīgi šūpojies. Notikumi Latvijas eksporta nozarēs ir daudz spraigāki un aizraujošāki. Šodien publicētie dati par maiju sniedz cerību, ka notikumi tirdzniecībā beidzot kļūs interesantāki. Tā ir tikai cerība, jo viena mēneša dati daudz nepierāda, taču šo cerību atbalsta noskaņojuma indeksu līknes.

Rudens pirmā puse mēdz atnest finanšu aktīvu cenu sabrukumus un krīzes

Vasaras periods nu ir noslēdzies. Tas nozīmē, ka finanšu tirgi atgriezīsies aktīvāka ritma stadijā. Jāteic gan, ka septembris akcijām ir pats sliktākais mēnesis - kopš 1950. gada ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība vidēji šajā mēnesī sarukusi par 0,66%. Jaunākos laikos – kopš 2000. gada – šis rādītājs ir vēl sliktāks – rudens pirmā mēneša ietvaros S&P 500 indeksa vērtība vidēji samazinājusies par 1,13%.

Nepārprotama skaidrojuma tik nepārliecinošam akciju sniegumam septembrī nav. Dažkārt tiek klāstīts, ka šajā mēnesī daudzi atgriežas no tēriņiem bagātīgā atvaļinājuma un sāk piepildīt plānus par dažādu aktīvu izpārdošanu. Proti, tiek koriģēti ieguldījumu portfeļi pēc cenu ziņā svārstīgā un likviditātes ziņā pieticīgākā vasaras perioda. Iespējams, pārlasot finanšu jaunumus, pēc vasaras (kas finanšu tirgū drīzāk ir uzskatāms par pārziemošanas periodu) daudzi izjūt pastiprinātu stresu vai pat saķer galvu, kas palīdz velt pārdošanas sniega bumbu.

Pasaulē milzīgos apmēros šogad sadegusi nauda. Jau pagājušās nedēļas sākumā oficiāli varēja teikt, ka pasaules lielākais ASV akciju tirgus, kur cenu tendenci raksturo Standard &Poor’s 500 indeksa izmaiņa, iebraucis tā saucamajā "lāču stadijā".

Finanšu žargonā par lāču tirgu tiek saukta situācija, kad kopējo cenu izmaiņu raksturojošais indikators no savām iepriekšējām augstienēm ir nogāzies vismaz par 20%. Attiecīgi ASV akciju cena turpina piezemēties, un atliek vien izteikt minējumus, kad šī finanšu tirgu asinspirts varētu beigties. Izpārdošana turpinās arī parāda tirgū.

Gaisā jau teju var saost biezu paaugstināta stresa smaku. Jebkādas informācijas apstrādāšana un lēmumu pieņemšana pie fenomenāla naudas izčākstēšanas apmēra kļūst par visai emocionālu padarīšanu. Savukārt, emocijām esot sakāpinātām, daudzi nu gatavi piesaukt kādu Lehman Brothers momentu (šīs investīciju bankas krahs pilnā mērā ievadīja iepriekšējo finanšu krīzi), pagājušā gadsimta 70. gadu Rietumvalstu stagflācijas ēru, ASV Lielo depresiju vai visu šo un vēl citu kopā.

Brīnišķīgo un absolūti pareizo ekonomikas recepšu laiks ir beidzies, un hrestomātiskais jautājums «ko darīt?» nav tikai brīvā tirgus jaunpienācēju mutēs. Tādu sava veida demokrātiju biznesa un inovāciju konferences Riga COMM 2015 ietvaros sarunā ar DB ieskicēja tendenču pētnieks un futurologs Magnuss Lindkvists.

Pirms dažiem gadiem jūs sacījāt, ka «turat aci» uz Baltiju. Vai tā arī darījāt un vai šeit ir noticis tā, kā paredzējāt?

Ja kāds saka, ka pasaule pašlaik ir tāda, kā viņš ir paredzējis, tad viņš ir vai nu satriecoši bagāts, jo ir ar to nopelnījis, vai arī viņš ir melis.

Pirmo reizi Latvijā biju 1995. gadā, apmeklēju Stokholmas Ekonomikas augstskolu, un šeit bija nulles gada sajūta – ka jūsu jaunā laika skaitīšana sākas tagad, ka ir jauns sākums, un bija zināms bads un slāpes – dodiet mums recepti! Kādai ir jābūt mūsu receptei? Laikam gan vienmēr esmu bijis drusku naivs par to, cik ātri šī recepte parādīsies un pie kā tā novedīs. Droši vien visoptimistiskākais biju pirms desmit gadiem.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Izejvielu cenas moka pārprodukcija un spēcīgais ASV dolārs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka daži pēdējie ceturkšņi lielākajai daļai pasaulē populārāko izejvielu jau tāpat nav bijuši tie veiksmīgākie, to izpārdošana turpinās. Zemāk šobrīd ceļo gan naftas, gan dārgmetālu, gan arī daudzu pārtikas izejvielu cena. No krituma nav izvairījusies arī dabasgāze un dzelzs rūda. Valdot šādam fonam, piemēram, Bloomberg Commodities indeksa, kurš apkopo pasaulē populārāko izejvielu cenu izmaiņas, vērtība šonedēļ sarukusi līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Kopš šā gada sākuma šī indikatora vērtība samazinājusies jau par 7,6%, bet 12 mēnešu skatījumā – par 25,5%. Šādi skaitļi nozīmē, ka izejvielas pēc ļoti vāja 2014. gada arī šogad investoriem ir bijis pats sliktākais aktīvs. Jāpiebilst, ka šī indeksa vērtība arī noslīdējusi zem sava 2008. gada līmeņa, kad pilnā apmērā pēc investīciju bankas Lehman Brothers bankrota iegriezās globālās finanšu krīzes aplis. Toreiz ASV vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate jeb WTI) cena saruka zem 40 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Paralēli pasaules ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017. gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas, uzsver eksperts.

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.

Ģirts Cimermans, kura pārziņā šobrīd ir viena no vadošajām medicīnas aprīkojuma impērijām pasaulē, Latviju pameta ar vidējo izglītību un 20 dolāriem kabatā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2013. gada viņš ir izpilddirektors un veselības aprūpes segmenta vadītājs HOYA Corporation.

Visās darba vietās, kurās Ģirts Cimermans ir strādājis savas mērķtiecīgās un straujās karjeras laikā, viņš ir centies ne tikai atstāt savu nospiedumu, izmainot kompānijas kultūru un filozofiju un palielinot tās tirgus vērtību, bet arī nosmelt gandarījumu. Viņa ambīcijas joprojām ir lielas – vadīt vēl lielāku kompāniju. Šobrīd viņa pakļautībā ir vairāk nekā 20 tūkstoši darbinieku.

Cik bieži jūs esat Latvijā?

Pa Ziemassvētkiem es esmu šeit, vasarā cenšos vienu, ja sanāk, divas nedēļas šeit būt. Kopumā, varētu teikt, kādas četras reizes gadā. Mana mamma dzīvo Latvijā.

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Ekonomikas kritums Krievijā turpinās, un vārga izaugsme gaidāma tikai 2016. gada pavasarī, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā prognozē eksperti.

Pēc pārsteidzoši saudzīga IKP krituma par 2,2% gada griezumā (ceturkšņa kritums par 1,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, otrā ceturkšņa operatīvie dati rāda kritumu jau par 4,6% (pēc ekspertu aplēsēm ceturkšņa kritums bijis ap 2.5%; detalizēti dati vēl nav publicēti).

Tas pārliecinoši kliedē diezgan populāru viedokli, ka Krievija šo krīzi pārdzīvos viegli, teikts apskatā. Krievijas ekonomikas ministrija joprojām uzskata, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras un ka trešajā ceturksnī IKP dinamika (pret iepriekšējo ceturksni) atgriezīsies plusos. Tas ir nepamatoti optimistisks viedoklis, un, lai arī ekonomikas krituma temps ceturkšņu griezumā kļūs lēnāks, mēs joprojām saglabājam šī gada janvārī un aprīlī Swedbank ekonomikas apskatā pausto viedokli, ka šogad Krievijas ekonomikā recesija turpinās padziļināties un ļoti vārga izaugsme ceturkšņu (bet ne gada) griezumā varētu atjaunoties tikai 2016.gada pavasarī.