Uzņēmēji bažījas par lielo pelēkās gaļas īpatsvaru nozarē, kas pasliktina nodokļus maksājošo uzņēmumu konkurētspēju un pierāda valsts bezspēcību.
Gaļas ražotāji un pārstrādātāji pauž bažas, ka krāpšanās ar nodokļu nomaksu un pelēkās gaļas īpatsvars nozarē tikai pieaug. 10 - 50 % no tirgus - tik atšķirīgi lielākie gaļas pārstrādes uzņēmumu vadītāji vērtē tā saucamās pelēkās gaļas apjomus valstī.
Dramatiski skaitļi
Lielākā gaļas pārstrādātāja a/s Rīgas miesnieks valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns nosauc dramatisku skaitli - 50 %. Viņaprāt, puse no tirgū nonākošās ir nelegālā ceļā ievesta gaļa, turklāt tās apjomi kopš Latvijas iestājas ES tikai pieauguši. Šādiem apgalvojumiem gan vajadzīgi pierādījumi, un uzņēmējs spriež, ka ikviena kontrolējošā institūcija - VID, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vai kāda cita - varētu tos iegūt, taču patlaban nevienam neesot intereses kaut ko darīt, lai gan valstij gar degunu aiziet miljoni neiegūto līdzekļu. SIA Triāls valdes priekšsēdētājs Valts Blaumanis lēš, ka pelēkās gaļas īpatsvars varētu būt ap 10 %, savukārt SIA komercfirma M.V.A. valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mihejevs nosauc vēl citu apjomu - 30 %. Lai gan M.V.A. tāpat kā Triāls iekļauts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā (Db, 01.02.), M.V.A. vadība atzīst, ka četru gadu laikā valstij nodokļos samaksātais veido jau 2,6 milj. Ls. V. Mihejevu sarūgtina, ka joprojām nozarē ir liels daudzums uzņēmumu, kuri var atļauties strādāt, kā izejvielu izmantojot pelēko gaļu, darbiniekus nodarbinot bez darba līgumiem, maksājot algas aploksnēs, kas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. «Mēs uzcēlām jaunu rūpnīcu par 6 miljoniem eiro un cerējām, ka pēc iestājas ES negodīgi strādājošās firmas tiks likvidētas, taču nekas nav mainījies un viss turpinās,» tā V. Mihejevs, piebilstot, ka runa ir ne tikai par pelēko gaļu, bet arī par pelēko samaksu. Viņa novērojumi liecina, ka ir strādājošie, kas ilgstoši ir paņēmuši slimības lapas, bet tajā pašā laikā nodarbināti citos gaļas pārstrādes uzņēmumos, samaksu saņemot aploksnēs. To, ka gaļas nozarē ne visi godīgi maksā nodokļus, iepriekš vairākkārt Db uzsvēra arī janvāra sākumā nogalinātais vairāku gaļas pārstrādes uzņēmumu īpašnieks Aigars Lūsis. Tāpat Db pērnā gada nogalē ziņoja, ka, gaidot tautsaimniecības piezemēšanos, atsevišķas ekonomikas sfēras atgriežas pelēkajā zonā, izmantojot gan legālas, gan nelegālas nodokļu optimizēšanas shēmas (Db, 18.12.07.).
Neatbildēta mīkla
Joprojām lielajiem gaļas izstrādājumu ražotājiem nav skaidrs, kā tirgū un veikalos var parādīties produkcija, kas maksā mazāk par ražošanas izmaksām. Kā var būt desa par latu kilogramā, ja gaļas kilograma cena ir tuvu šai cenai, bet vēl jāierēķina darba samaksa strādājošajiem, energoresursu un tehnoloģiju izmaksas, jautā nozarē strādājošie. Veicot izpēti par Tukuma rajona Matkules pagastā nogalinātā, ar gaļas pārstrādi saistītā uzņēmēja Viļņa Siljēkaba uzņēmējdarbību, Latvijas Avīze (LA) konstatējusi, ka viņam piederošajā konservu cehā Sili saražotie 250 g gaļas konservu maksā attiecīgi 28 un 32 santīmus. «Tas nozīmē, ka sautētas cūkgaļas un sautētas liellopu gaļas konservu kilograms maksā tikai attiecīgi 1,12 un 1,24 latus kilogramā! Ja vēl no šīs summas atrēķina valstij nodokļos pienākošos 18%, paša veikala peļņu, tad kilograma cena noteikti ir zem 80 santīmiem. Savukārt šajā summā vēl jāierēķina ražojošā uzņēmuma peļņa, īres un elektrības maksa, transports, kas gaļu atgādā no saldētavām Rīgā uz Matkuli un to izvadā konservos atpakaļ uz pilsētām, kā arī darbinieku algas. Cik tad īsti uzņēmēji maksājuši par šīs gaļas kilogramu un vai par šādu naudu vispār ir iespējams nopirkt kvalitatīvu produktu pārstrādei?» (LA, 27.01.) Kāds Silu darbinieks LA stāstījis, ka konservu ražošanā izmantota no Rīgas piegādātā saldētā gaļa un bieži vien tā izmantota, kad strauji tuvojušās tās derīguma termiņa beigas, turklāt pērnvasar, to atsaldējot, daļa izrādījās sapuvusi un pārstrādei nācies atlasīt labākos gabalus. Sili bija viens no tiem uzņēmumiem, kam jau 2004. gada jūlijā PVD apturēja saražoto konservu izplatīšanu, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka konservi neatbilst uzņēmuma izstrādātajiem tehniskajiem noteikumiem (Db, 07.07.04.). Arī Latvijas cūku audzētāju asociācijas direktors Varis Sīmanis Db iepriekš pauda bažas par lielo pelēkās gaļas īpatsvaru tirgū, kas, iespējams, iepirkta par lētu cenu Vācijā vai Polijā un ir kādu rezervju gaļa, kas jau gadiem ir sasaldēta un tiek izmantota desu ražošanai, jo tikai tā esot iespējama lētas produkcijas izgatavošana (Db, 15.01.).
Maina īpašniekus
Viena no pēdējos gados skaļākajām lietām bija 2005. gadā Rēzeknes gaļas kombinātā (RGK) atrastā neuzskaitītā gaļas produkcija 20 t apjomā un dokumentācija, kur fiksēti neuzskaitītās produkcijas realizācijas apjomi un par to gūtie ienākumi. Toreiz VID Finanšu policija konstatēja aplokšņu algu izmaksas par 14 876 Ls, nenomaksājot nodokļus par 8939 Ls. Patlaban turpinās politiķu un tiesībsargu debates par tā saucamās burtnīciņu lietas oriģināliem, bet par RGK līdzīpašniekiem kļuvuši Čečenijas pārstāvji. RGK bijušais ģenerāldirektors Juris Kruglovs kļuvis par pērn jūlijā reģistrētā SIA Tukuma gaļas kombināts LAT 40 % daļu īpašnieku un valdes priekšsēdētāju. Zīmīgi, ka nu jau maksātnespējīgā SIA Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība 2006. gada rudenī mainīja juridisko adresi uz Rēzekni, par ko Db jau ziņoja. Rudenī izskanēja informācija par Valsts kontroles un Krievijas veikto revīziju uz Latvijas - Krievijas robežas, kur konstatēts, ka pastāv nesakritība par autotransporta līdzekļu reeksportu no Krievijas robežkontroles punktiem. Pēc Krievijas muitas datiem šis skaitlis vairāk nekā 5 reizes pārsniedz Latvijas muitas datus. Latvijas gaļas ražotāji un pārstrādātāji pauduši bažas, ka daļa no Austrumiem paredzētajām kravām paliek tepat Latvijā. Pērn novembrī atklāta vērienīga Latgales kontrabandas lieta, kurā aizturētas 26 personas.
VID: kontrabandas nav, bet krāpšanās notiek
Pēdējo trīs gadu laikā nodokļu uzrēķins gaļas nozares uzņēmumiem pieaudzis teju desmitkārt. VID eksperti uzskata, ka kontrabandas risks gaļas nozarē ir zems, taču šobrīd pārkāpumi gaļas tirgū pamatā ir saistīti ar ES precēm nodokļu krāpšanas un kvalitātes neievērošanas jomā.
Uzrēķins aug
Ja 2005. gadā 21 uzņēmumam, kas nodarbojas ar gaļas ražošanu, tās pārstrādi vai vairumtirdzniecību, veikts nodokļu uzrēķins 294 tūkst. Ls, tad pērn pēc nodokļu audita 9 uzņēmumos tā apjoms audzis līdz 2,66 milj. Ls, liecina VID Galvenās nodokļu pārvaldes dati. Lielāko apjomu no uzrēķina veido summa, kas attiecas tieši uz gaļas un gaļas izstrādājumu vairumtirdzniecību - 2007. gadā tie bija 3 auditi un papildus nodokļos aprēķināti 2,5 milj. Ls. Kopējais gaļas, gaļas izstrādājumu un konservu ražotāju skaits ir 130 - 140. VID neizpauž konkrētu uzņēmumu nodokļos nomaksāto summu apjomu, sakot, ka trešajām personām šāda informācija nav pieejama. Pēc visu tā rīcībā esošo datu analīzes VID norāda, ka nav pamata apgalvojumiem par lielo gaļas kontrabandas īpatsvaru un gaļas kontrabandas risks Latvijā ir vērtējams kā zems.
Notiek krāpšanās
VID apzinājusi šīs jomas ekspertu, tostarp arī ekonomikas doktores Ingūnas Gulbes viedokli un secinājusi, ka šobrīd praktiski nav speciālistu pētījumu par Latvijas gaļas tirgu nelegāli vai nelikumīgi ievestas gaļas kontekstā. Secināts, ka Latvijas iestāšanās ES veicinājusi citu ES valstu produkcijas ieplūdi Latvijas gaļas tirgū, turklāt tiek ievesta ievērojami lētāka, bet nekvalitatīva gaļa (no ES). Pēc iestāšanās ES kontrole uz (iekšējās) robežas ir pavājinājusies, tāpēc, iespējams, Latvijā tiek ievesta neatbilstošas kvalitātes gaļa, apejot PVD kontroli, norāda VID. Sarunas laikā I.Gulbe atzinusi, ka, pēc viņas rīcībā esošajām ziņām, krāpnieciski darījumi pamatā notiek, ievedot gaļu no ES valstīm. Veicot uzņēmumu komercdarbības analīzi, VID nav konstatējis pazīmes, kuras norāda uz iespējamu gaļas kontrabandu. Tāpat pēdējo divu gadu laikā Latvijas muitā nav konstatēti pārkāpumi saistībā ar gaļas vai tās izstrādājumu apriti. No ES muitas un nodokļu institūcijām nav arī saņemta informācija par pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem ar gaļu vai tās izstrādājumiem, kuros būtu iesaistīti Latvijas uzņēmēji. Arī PVD inspektori, veicot gaļas pārstrādes uzņēmumu pārbaudes, pērn nav konstatējuši nezināmas izcelsmes gaļu kādā no uzņēmumiem, norāda Arvīds Zirnis, PVD Dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzraudzības daļas vadītājs. Tomēr 2007. gada nogalē valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors uzdevis veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka Latvijā netiek ievesta citu ES valstu izcelsmes gaļa, kuru paredzēts izplatīt tikai attiecīgajā dalībvalstī, piemēram, Polijas izcelsmes gaļa, kura marķēta ar apaļas formas veselības marķējumu.
Aplokšņu algas
VID Finanšu policijas pārvaldes (FPP) veiktā nodokļu maksātāju analīze liecina, ka kontroles pasākumu rezultātā biežākie pārkāpumi ir bijuši saistīti ar aplokšņu algām un tas liecina, ka, iespējams, šajos uzņēmumos netiek reģistrēti visi ieņēmumi un valstī netiek nomaksāti likumos paredzētie nodokļi un nodevas. VID uzskata, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš preču kustībai starp ES dalībvalstīm. Izanalizējot situāciju gaļas pārstrādē un ražošanā, VID nav konstatējis būtiskus riska faktorus, kas prasītu tūlītējas darbības to novēršanai. VID eksperti norāda, ka sabiedrība neizprot jēdzienu kontrabandas prece, jo tas neattiecas uz Latvijas teritorijā ievestajām Kopienas precēm, kas muitas kontrolei netiek pakļautas un nav saistāms ar valstī legāli ievestu preču tālāku izmantošanu krāpnieciskos nolūkos.
