Apjomu samazinājums un tirgus pārbīdes, par ko Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, nav vienīgās problēmas, ar kādām nākas saskarties gaļas nozares dalībniekiem, īpaši – pārstrādātājiem Latvijā.
Dažs tirgotājs ar agresīvām metodēm izmanto savu ietekmi mazumtirdzniecības tirgū un izvirza pārstrādātājiem prasības, kuru izpilde ietekmē ne tikai viņu, bet arī pārējo ķēdes dalībnieku turpmāko darbību. Tā, piemēram, kāds citvalsts lielveikalu tīkls, kas darbojas arī Latvijā, pieprasa gaļas produktu ražotājiem 12% papildus atlaides līdztekus jau esošajām. Nav grūti aplēst, ka gaļas produktu ražotājiem šādā gadījumā maksātnespēja būtu tikai laika jautājums!
Latvijā šad un tad izskan neapmierinātība par pārtikas cenām lielveikalos. Tiek salīdzinātas līdzīgas pārtikas preču grupas šeit un citās valstīs, tiek pētīts, cik procentuāli lielu izdevumu daļu veido pārtika iedzīvotāju kopējā izdevumu struktūrā utt. Metodoloģijas ir dažādas, taču nereti tieši pārtikas ražotāji ir tie, kuri saņem lielu daļu kritikas, jo viņi nosakot preces bāzes cenu, savukārt lielveikalu ķēdes ir it kā tikai starpnieki starp ražotāju un patērētāju, kuri teorētiski nevarētu būt tie, kas veido būtisko pārtikas cenu sadārdzinājumu. Bet!..
Lai gūtu plašāku izpratni par pārtikas, tostarp gaļas produktu cenām, nepieciešams mazliet detalizētāk apskatīt pārtikas cenu veidošanās struktūru. Gaļas produktu bāzes cenu veido ražotāja izmaksas – izejmateriāli, ražošanas izmaksas, algas, loģistika, investīcijas attīstībā. Pēc tam šī produkcija ar attiecīgo bāzes cenu tiek piedāvāta mazumtirgotājiem, arī lielveikalu ķēdēm. Latvijā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka lielajām lielveikalu ķēdēm produkta bāzes cenai tiek piedāvāta arī apjoma atlaide, jo tās, piemēram, gaļas ražotājiem katra nodrošina līdz pat 25% no apgrozījuma. Tātad produkcija, kas tiek pārdota lielveikaliem, ir lētāka nekā tā, kas tiek pārdota, piemēram, nelielam veikaliņam kādā Latvijas novadā. Un te sākas pats interesantākais – cena, par kuru ražotājs gaļas produktu ir pārdevis, piemēram, kādam konkrētam citvalstu saimniekam piederošam lielveikalam, šī lielveikala plauktos ir pieaugusi vairāk nekā par 60%! Proti, pircējs par šo gaļas izstrādājumu samaksā par 60% vairāk, nekā lielveikals to ir iegādājies no gaļas produktu ražotāja. 60% uzcenojums konkrētajam gaļas izstrādājumam ir cena, ko maksā patērētājs, izvēloties iepirkties konkrētajā lielveikalā.
Kā jau latviešiem to labpaticies darīt vienmēr, arī šeit interesanti būtu apskatīt situāciju citās Eiropas valstīs. Lielveikalu ķēžu uzcenojums tur vidēji ir 25%-30%, taču, piemēram, vienā no lielākajām Vācijas ekonomiskās klases lielveikalu ķēdēm Aldi uzcenojums precēm nepārsniedz 13%. Arī Latvijā dažs lielveikalu tīkls allaž vēstījis, ka tas ir ekonomiskās klases lielveikals, gluži kā pieminētais Aldi, taču tā uzcenojuma politika (60%!) liek retoriski jautāt, vai tā nav patērētāju maldināšana.
Aprakstītā situācija ir praktizēta Latvijā arī iepriekš, taču, acīmredzot līdz ar krīzes iestāšanos, citvalsts lielveikalu tīkla īpašnieki agresīvi maina spēles noteikumus, un ne jau Latvijas patērētājiem vai gaļas produktu ražotājiem par labu. Proti, visnotaļ neceremoniālā veidā gaļas produktu ražotājiem tiek pieprasīts, lai papildus jau esošajām apjoma atlaidēm tiktu piemērota vēl 12% atlaide vai arī skaidrā naudā ik mēnesi atmaksāta starpība. Tas ir absurds! Šādā veidā tirgotājs cenšas panākt priekšrocības attiecībā pret saviem konkurentiem, taču tā, lai to apmaksā ražotāji. Pēc vienkāršiem aprēķiniem, šādā veidā latviešu tautai tik «draudzīgais» tirgotājs gadā var iegūt papildus vienu miljonu eiro no lielākajiem gaļas pārstrādātājiem. No katra atsevišķi!
Kā noprotams, šis nav piedāvājums, bet gan prasība no tirgotāja puses, un nepakļaušanās gadījumā tiek draudēts, ka attiecīgā gaļas pārstrādātāja produkcija pazudīs no šīs lielveikalu ķēdes plauktiem. Ņemot vērā daža tirgotāja ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, šāda biznesa politika nav vērtējama citādāk kā agresija, kas robežojas teju ar ļaunprātīgu sava stāvokļa izmantošanu. Proti, ja kāds gaļas pārstrādātājs nepiekristu šim «piedāvājumam», attiecīgā uzņēmuma produkcija, visticamāk pazustu no šī lielveikalu tīkla plauktiem. Tie, protams, būtu ievērojami zaudējumi uzņēmumam. Līdz ar to gaļas produkcijas ražotājs nonāk ķīlnieka lomā, jo, piemēram, konkrēts lielveikalu tīkls lielākajiem Latvijas gaļas pārstrādātājiem nodrošina līdz pat 25% no apgrozījuma, savukārt viena gaļas pārstrādātāja produkcijas īpatsvars šī tirgotāja kopējā apgrozījumā nepārsniedz 1%. Konflikta gadījumā gaļas pārstrādātājs riskē ar 25% biznesa, taču tirgotājs – tikai ar 1%.
Šajā sakarā diezgan zīmīgi būtu atminēties gadījumu ar kādu lielveikalu tīklu un Latvijas Balzamu, kad cenu politikas dēļ tirgotājs atteicās no šī ražotāja produkcijas (par to reiz rakstīja arī Dienas Bizness). Iespējams, šī ir konkrētā tirgotāja krīzes laika biznesa stratēģija, jo šis konkrētais tirgotājs savā «dzimtajā» valstī cieš lielākos zaudējumus tā pastāvēšanas vēsturē, savukārt Latvijā jau slēgti trīs lielveikali (arī par to jau iepriekš esam lasījuši Dienas Biznesā).
Taču šāda rīcība, pirmkārt, ir negodīga, jo tā izmanto ietekmi tirgū. Otrkārt, diemžēl jāatzīst arī pašu gaļas produkcijas ražotāju un to asociācijas kūtrums vienoti aizstāvēt kopīgās intereses, kas, iespējams, ir novedis pie šādas situācijas, kad lielveikali, kas būtībā ir tikai starpnieki, diktē savus noteikumus. Treškārt, gaļas ražotāji nevar bezgalīgi piedāvāt atlaides uz sava rēķina vien. Īpaši, ja vēlamies, lai tie regulāri maksātu algas, investētu attīstībā un piedāvātu jaunas darbavietas, un maksātus nodokļus. Turklāt šis pavediens stiepjas tālāk gaļas ražotāju, tātad – lauksaimnieku pusē, jo daļa izejvielu tiek pirkta tieši no viņiem. Galu galā – gaļas pārstrādātāji ir rūpnieki, nevis starpnieki. Un gadījumā, ja šī citas valsts tirgotāja iecerētais bizness – Latvijas tirgū gūt papildus peļņu uz Latvijas gaļas produktu ražotāju rēķina izdosies, tad nedaudz ironiskas kļūst visas solidaritātes kampaņas atbalstīt Latvijas ražotāju, bet patērētāji arī turpmāk tiks maldināti, ka šajā tirdzniecības vietā viņi var iegādāties gaļas izstrādājumus par labu cenu.