Uzņēmums «Skai Baltija» uzsācis gaļas pārstrādes ceha būvniecību, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas būvniecībā un aprīkojuma iegādē pārsniegs 4 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 70% ir bankas «BlueOrange atbalsts.

Jaunais ražošanas cehs atradīsies Valgales ielā 4, netālu no vietas, kur šobrīd K.Ulmaņa gatvē 122 atrodas lielveikals «Sky». Gaļas pārstrādes un noliktavu komplekss būs izvietotas ēkas pirmajā stāvā 3006,40 kvadrātmetru platībā, bet ēkas kopējā platība būs 3889 kvadrātmetri.

Sākotnēji cehs nodrošinās lielveikalus «Sky» ar bioloģiski audzētu lopu un putnu gaļu, kā arī dažādiem gaļas produktiem – desām, ruletēm, pastētēm, kūpinājumiem, buljonu, gaļas marinējumiem un dažādiem gaļas pusfabrikātiem. Sākotnēji tiks ražoti ap 100 dažādu produktu veidu, taču tuvāko gadu laikā sortimentu plānots paplašināt. Produktu recepšu izstrādē piesaistīti pašmāju pārtikas tehnologi un ārvalstu speciālisti.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

SIA Margret šogad paplašinājis ražošanas telpas par vairāk nekā 1500 m2 un turpina palielināt gaļas, tās izstrādājumu, kā arī konditorejas sortimentu

«Uzņēmums ir radīts 1996. gadā, bet tolaik tas strādāja ar citu nosaukumu. Līdz ar ekonomikas lejupslīdes gadiem Latvijā, lielu grūtību posms bija arī uzņēmumam, līdz ar to savu darbību no jauna atsākām pirms septiņiem gadiem,» stāsta SIA Margret (Jēkabpils gaļas nams) valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Normunds Teicāns. Uzņēmums Latvijas investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 piedalās divās kategorijās – Inovatīvākais produkts (meža gaļas vītinājumi un konservi), kā arī Importa aizstājējprodukts (konfekšu asorti).

Šogad Margret spēris patiešām nozīmīgu soli savā attīstībā, investējot 1,8 milj. eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē; tas aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 343 tūkst. eiro apmērā. Lielāko daļu finansējuma piešķīra banka Citadele, pārējais bija pašu līdzekļi.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Uzņēmums «Ādažu desu darbnīca» plāno ieguldīt krietni vairāk nekā trīs miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē Muižas ielā, Ādažos un tam nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu iegādē ar mērķi apmēram piecas reizes palielināt ražošanas jaudas, aģentūrai LETA teica uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Sauka.

Viņš pastāstīja, ka galvenais investīciju projekta īstenošanas mērķis ir palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas, jo kompānija nespēj saražot tik daudz produkcijas, cik varētu pārdot. «Mūsu ražošanas telpu platība patlaban ir 280 kvadrātmetru, bet topošās ražotnes platība būs 1300 kvadrātmetri. Ražošanas jaudas palielināsim apmēram piecas reizes,» sacīja «Ādažu desu darbnīcas» īpašnieks.

Viņš piebilda, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā kompānijai pavērsies iespējas produkciju realizēt arī ārvalstu tirgos. Pagaidām visu saražoto produkciju uzņēmums realizē vietējā tirgū ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. Taču pēc investīciju projekta īstenošanas uzņēmums cer sākt realizēt auksti kūpinātu gaļu Skandināvijā un Igaunijā. Tāpat uzņēmums apsver iespēju mēģināt atvērt veikalu Lietuvā.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas SIA Jēkabpils PMK, vērojot, kā uzņēmumā tiek ražoti dzelzbetona izstrādājumi.

«Dzīvojot līdzi laikam, ir jāpārzina jaunās tehnoloģijas un jāzina, kā tās pielietot ikdienas darbā, jo mūsu pasūtītāji uzstāda augstas un nopietnas prasības, kuras iespējams izpildīt, nemitīgi mācoties un interesējoties par visiem jauninājumiem būvniecības nozarē,» uzsver Jānis Gramanis, SIA «Jēkabpils PMK» Betona-javas rūpnīcas ražošanas procesa vadītājs.Tādēļ uzņēmuma stratēģija ir nemitīgi būt gataviem pārmaiņām, domāt par to, ko darīs pēc diviem un desmit gadiem, jo viss nepārtraukti mainās.

«Mūsu projektētāji nepārtraukti meklē tādus jaunus risinājumus arhitektūrā un būvniecībā, kas būtu saskaņā ar dabu un vidi mums apkārt. Būvniecības industrijā ir aizvien lielāka materiālu daudzveidība un augstākas tehniskās iespējas, ko arī mēs savos projektos ieviešam un izmantojam. Piemēram, krustām līmēti masīvkoka paneļi ļauj attīstīt tādu jaunu arhitektūras produktu kā dinamiskās moduļu sistēmas,» stāsta J. Gramanis.

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Viņa uzsver, ka pašreizējos salīdzinoši straujajos pārmaiņu laikos ļoti ātri jāspēj reaģēt ne tikai ražotājiem, bet arī valsts pārvaldei un politiķiem – Ministru kabinetam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija gaļas pārstrādes nozarē kopumā?

Šodienas situācija gaļas pārstrādes nozarē ir ļoti saspringta – notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums, pastāvīga energoresursu cenu paaugstināšanās, ierobežota izejmateriālu pieejamība. Nākotnes aplēses nav patērētājam labvēlīgas, tās liek nojaust, ka gaļas produktu cena veikalu plauktos jau vien šī gada laikā dubultosies. Atbilstoši graudaugu cenu kāpumam jau pērnajā gadā bija paredzams, ka saistīti cena pieaugs arī gaļas produktu ražošanas izejvielām – cūkgaļai, putnu un liellopu gaļai. Daļēji paredzētais cenu kāpuma scenārijs realizējās. Bet tad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, valstī, kas visas pasaules tirgum saražo lielu daļu graudkopības produktu, ieskaitot lopbarību. Un cūkgaļas cena Eiropas tirgū triju nedēļu laikā burtiski uzlēca rekordātrā tempā. Cena palielinājās tik strauji, ka līgumsaistību izpildei ar mazumtirdzniecības tīkliem un publiskā sektora iestādēm gaļas pārstrādes uzņēmumi piegādes veic zem pašizmaksas, ciešot būtiskus zaudējumus uz katru piegādāto kilogramu. Vienlaikus liellopu gaļas cenas pieaugums bija mērenāks – paredzamāks. Pastāvīgs cenas pieaugums notiek ik nedēļu jau no gada sākuma.

Ieguldot 1,3 miljonus eiro, SIA "Celtnieku iela" Liepājā, Celtnieku ielā, attīstīs jaunu dzīvokļu projektu "Rietumu apartamenti", informē uzņēmumā.

Plānots, ka restaurētajā četrstāvu ēkā tiks izbūvēti 34 dažādas platības dzīvokļi ar pilnu apdari. Kopējais plānoto investīciju apjoms ir 1,3 miljoni eiro, ieskaitot ēkas iegādes izmaksas nepilnu 290 000 eiro apmērā.

Jauno dzīvokļu platība būs diapazonā no 21 līdz 80 kvadrātmetriem ar telpu plānojumu no vienas līdz četrām istabām. Lielākā daļā dzīvokļu būs ar balkonu un divām vannas istabām. Ēkas kāpņu telpa iecerēta plaša, un topošo iemītnieku drošībai tā būs slēdzama. Visu dzīvokļu ārdurvis būs ugunsdrošas, kā arī ikviens dzīvoklis tiks aprīkots ar audio domofonu.

Ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas mantu glabātuves. Projektā paredzēts izbūvēt arī autostāvvietas.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Parakstīts līgums starp Jēkabpils novada pašvaldību un SIA "Jēkabpils PMK" par Daugavas aizsargdambja pārbūvi par gandrīz 17 miljoniem eiro, informē pašvaldībā.

Šis ir Jēkabpils vēsturē finansējuma ziņā apjomīgākais līgums, uzsvēra Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). Kopējās darbu izmaksas ir 16 931 289 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Priekšsēdētājs atzina, ka valdība reaģējusi "ļoti ātri" un, pateicoties viņu atbalstam finansējuma piesaistē, pašvaldība varējusi noslēgt šo līgumu.

SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētājs Māris Dimants skaidro, ka projekts būs sarežģīts un meteoroloģisko apstākļu dēļ arī izaicinājumu pilns, taču pārbūves rezultātā aizsargdambis būs ne vien drošs, bet arī vizuāli pievilcīgs. Būvdarbus plānots uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā un tie sāksies vairākos posmos vienlaicīgi.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti?

Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt. Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru.

Apdrošinātājs "Compensa" uzņēmumam "Lido" pēc ugunsgrēka izmaksājis 1,2 miljonus eiro lielu atlīdzību.

11. jūnija vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks uzņēmuma "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā, kas atrodas Rīgā, Ķengaraga ielā 3C. Liesmas bija skārušas divstāvu ražošanas ēku – angāra tipa noliktavu, administratīvās telpas un kūpināšanas cehu. Ugunsgrēka laikā kopumā tika bojātas telpas 600 kvadrātmetru platībā.

Degšana sākās elektrības īssavienojuma dēļ. Tiklīdz ieslēdzās cehā izvietotie dūmu detektori, uzņēmuma apsardze, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, izsauca ugunsdzēsējus, kuri objektā ieradās plkst. 21.27. Divi "Lido" darbinieki, kas aizdegšanās brīdī atradās cehā, paguva pamest telpas pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

SIA "Gaļas pārstrādes uzņēmums "Nākotne"" šogad uzņēmuma attīstībā investēs 2,7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Kā norādīja uzņēmuma pārstāvji, "Gaļas pārstrādes uzņēmums "Nākotne"" plāno uzbūvēt jaunu ēku efektīvākai produkta gala apstrādes un iepakošanas procesa veikšanai, kā arī uzbūvēt saules parku, kas ļaus samazināt enerģijas izmaksas un daļu no produktiem saražot, izmantojot videi draudzīgu enerģiju.

Kā skaidroja uzņēmuma pārstāvji, lai arī jāstrādā augstas nenoteiktības apstākļos, uz šo gadu uzņēmumā raugās konstruktīvi un tiek plānoti vairāki attīstības virzieni. Uzņēmums jau ir izsludinājis vairākus iepirkumus iekārtu iegādei un būvniecības veikšanai.

"Viens no virzieniem ir eksportspējīgo produktu attīstība, palielinot ražošanas efektivitāti, automatizējot produktu ražošanu un digitalizējot procesu uzskaiti," atzīmēja uzņēmumā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.