Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Baltajā namā piektdien, 17. oktobrī ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņos par bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm.

To atsaucoties uz drošiem avotiem raksta Diena. ASV vēstniecība Rīgā pagaidām no komentāriem atturas, uzsverot, ka prezidenta dienas plāni nav zināmi. Klusē arī arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Dž. Bušs, savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām. Par brīvās ceļošanas sākuma laiku bija plānots paziņot novembra vidu. Jātgādina, ka tikai šā gad septembrī ASV vēstniecība paziņoja, ka Latvija ir gatava bezvīžu režīmam.

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Latvijas nacionālā automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija trešdien sveica konkursa Made in Latvia uzvarētājus – 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus.

Lielo uzņēmumu grupā eksportspējīgāko produktu titulus un galvenās balvas saņēma SIA CIDO GRUPA ražotā apelsīnu sula 1L, RSEZ A/S REBIR elektriskais ripzāģis RZ2-70-2 un elektriskais ķēdes zāģis, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Mazo uzņēmumu grupā par veiksmīgākajiem Latvijas eksporta produktiem un GS1 Latvija konkursa laureātiem šogad atzīti SIA JAUNPILS PIENOTAVAS sieri Jaunpils zelta un Bauskas ar pazeminātu tauku saturu un SIA SAKRET cementa java Sakret 40 kg.

Konkursā 2. vieta lielo uzņēmumu grupā piešķirta SIA UNDA Rīgas šprotēm eļļā un A/S OLAINFARM produktam Noofen (Phenibut) 250mg N20. Mazo uzņēmumu grupā – SIA SALDUS PĀRTIKAS KOMBINĀTA konfektēm Gotiņa un tāpat kā 2006. gada konkursā SIA MEDITEKS medicīniskajai ķirurģiskajai vatei Premium.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības normatīvajos aktos ar 2009.gada 1.maiju arī Latvijā mainīsies prasības par personīgam patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu.

Šis izmaiņas attiecas uz ceļotājiem, kuri jebkurā ES valstī ierodas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī uz privātpersonām, kuras attiecīgos produktus saņem no trešajām valstīm sūtījumos pa pastu.

Saskaņā ar ES regulā noteikto mainīsies kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz ievedamo un sūtījumos pa pastu saņemamo dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumiem – no 1.maija ierobežojumi būs mazāki.

Nelielos daudzumos personīgam patēriņam atļauts ievest un sūtīt pa pastu dzīvnieku izcelsmes produktus no šādām valstīm: Andora, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno un Šveice.

ES valstīs no pārējām valstīm bez veterinārās robežkontroles, ievērojot vienam cilvēkam noteiktos daudzuma ierobežojumus, personīgam patēriņam drīkstēs ievest līdz 2 kg šādu dzīvnieku izcelsmes produktu: medus, olas, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemeži, peru pieniņš, propoliss, kā arī sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika, īpaša pārtika medicīnisku iemeslu dēļ un lolojumdzīvnieku barība attiecīgā patentēta produkta iepakojumā, uz kura norādīta ražotāja informācija par īpašu izlietošanu. Minētos produktus no Horvātijas, Fēru salām, Grenlandes vai Īslandes atļauts ievest, nepārsniedzot 10 kg.

Baltkrievijas veļas ražotājs MilaVitsa kāpinās piegādi no Lauma Fabrics.

«Lauma ir mūsu pamatpiegādātājs, un šogad apjoma pieaugums 2011.gadam plānots par aptuveni 15%, turklāt jau šogad no Lauma Fabrics iepērkam teju par 15% vairāk izejmateriālu nekā gadu iepriekš,» skaidro Liepājas tekstilražotāja lielākā ārvalstu partnera MilaVitsa ģenerāldirektors Dmitrijs Dičkovskis.

Vērtējam Latvijas uzņēmumu eksporta potenciālu

Dienas bizness iesaistās Eksporta un inovācijas balva 2010 pretendentu vērtēšanā, meklējot eksportspējīgākos komersantus, inovatīvāko produktu, labāko importa aizstājproduktu un izcilāko rūpniecisko dizainu autorus.

Rīt Starptautiskā lidosta Rīga vadība grasās paziņot, kura kompānija, visticamāk, kļūs par lidostas partneri un investoru vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

No neoficiāliem avotiem gan zināms, ka līgums ar konkursa uzvarētāju pagaidāma vēl slēgts netiks: lidosta paziņojusi vien to konkursa dalībnieku, ar kuru tiks uzsāktas pārrunas par līguma nosacījumiem. Ja vienoties par līguma nosacījumiem neizdošoties, tad pārrunas tiks uzsāktas ar kādu no pārējiem diviem konkursa dalībniekiem. Konkursa rezultāti tiks paziņoti lidostas Rīga VIP centra konferenču zālē plkst.10.

Pasākuma laikā lidostas vadība informēs par attīstības projektiem, kuru īstenošanai plānots piesaistīt investīcijas vismaz 350 miljonu eiro apmērā, tostarp par skrejceļa un perona daļas modernizāciju un paplašināšanu, kā arī dzelzceļa un jaunu satiksmes pievadceļu izbūvi.

Nedēļa paies ASV un Lielbritānijas IKP rādītāju paziņošanas nepacietīgās gaidās. IKP ceturkšņa rādītājs ir visplašāk izmantotais ekonomikas stabilitātes barometrs, tādēļ izmaiņas tajā varētu izraisīt pamatīgu viļņošanos visā tirgū. Īpaši tādēļ, ka abu valstu IKP rādītāji ir provizoriski, kam sekos koriģētie un pēc tam galīgie. Būtībā notiek tā, ka provizoriskie rādītāju tirgu ietekmē visvairāk. Tirgus gaida, ka abās valstīs IKP būs pieaudzis, un Lielbritānija varētu būt vērojama iziešana no recesijas ar kāpumu 1% robežās – no -0,4% līdz 0,6%.

Ņemot vērā galotņu tikšanos pagājušās nedēļas beigās, visur citur no eirozonas valstu līderiem nekas daudz nav sagaidāms. Līdz ar to galvenā uzmanība būs pievērsta ekonomisko rādītāju paziņošanai.

Trešdien izziņos vairākus PMI (Purchasing Managers Index) indeksus– ražošanas sektora iepirkuma vadītāju indeksus paziņos eirozona, Francija, Vācija, Ķīna un ASV. PMI ir viens no galvenajiem ekonomikas stabilitātes rādītājiem, jo atspoguļo iepirkumu vadītāju viedokli par nodarbinātību, ražošanu, cenām un krājumiem. Teorētiski ņemot, šis rādītājs ir viens no paņēmieniem, kā saprast biznesa klimatu, jo atspoguļo biznesā tieši iesaistīto cilvēku uzskatus, kas tur roku uz nozares pulsa. Tirgus uzsvars tiek likts uz optimistiskāku uzskatu, sagaidot visu rādītāju kāpumu. Būtisks ir rādītājs ar vērtību 50, jo tā ir robežšķirtne starp nozares izaugsmi (>50) un sarukumu (<50). Ievērojot teikto, tikai Vācijā tiek gaidīta ražošanas vēl tālāka sašaurināšanās. Gaidāms, ka trešdien paziņos arī Francijas, Vācijas un eirozonas pakalpojumu sektora PMI.

EIROZONA

Šonedēļ visi galveno vērību pievērsuši Grieķijas aizdevuma jautājumam, par ko otrdien no rīta tika panākta vienošanās. Tagad, kad lēmums par aizdevuma piešķiršanu paziņots, liela daļa uzmanības būs veltīta tam, vai lēmuma gaidās tirgus ticis pārvērtēts vai novērtēts par zemu. Nedēļas turpmākajā daļā tirgu droši vien vairāk interesēs tādu Dienvideiropas valstu kā Spānijas un Portugāles ekonomiskā stāvokļa stabilitāte. Ekonomisti it īpaši pievērsies iespējamībai, ka šajās varētu tikt turpināti to glābšanas pasākumi. Otrdien Portugāles parlaments apstiprināja 2013. gada budžetu, kurā paredzēta vairāku nodokļu celšana un izdevumu samazināšana. Mērķis ir pildīt 78 miljardu eiro vērtās ārvalstu finansiālās palīdzības programmas nosacījumus. Vieglums, ar kādu budžets tika pieņemts, kalpos kā paraugs spāņiem, kā viņi varētu uzlūkot iespējamo glābšanu, ja tāda kļūtu nepieciešama.

Amerikāņu tehnoloģiju kompānija Apple paziņos par ilgi gaidītās jaunākās viedtālruņa iPhone versijas klajā laišanu šā gada 12. septembrī, vēsta tehnoloģiju portāls mashable.com.

Gaidāms, ka Apple paziņos ne vien par jaunākās iPhone versijas, ko, iespējams, sauks par iPhone 5, klajā laišanu, bet arī par jaunā iPod Nano nonākšanu pasaules tirgos. Produkti nonāks pārdošanā 21. septembrī, raksta iMore.

Tāpat pastāv iespēja, ka 12. septembrī Apple paziņos arī par iPad Mini laišanu tirgū.

iMore ziņas par jaunākā Apple viedtālruņa nonākšanu tirgū izskan pēc tam, kad laikraksts The Guardian vēstīja, ka jaunais iPhone nonāks pie pircējiem septembra vidū.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada otrajā ceturksnī Apple pārdevusi 26 milj. mobilo tālruņu, tādējādi iegūstot 7% no kopējā tālruņu tirgus daļas. Apple pārdošanas apjomu ziņā pārspēj Samsung un Nokia, kas attiecīgi aizņem 26% un 23% no kopējā mobilo tālruņu tirgus.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Divi čakli Kurmenes jaunieši — Aiga Dreimane un Aivis Siliņš — izstrādājuši biznesa ideju, kas cilvēkiem ļauj ietaupīt laiku un naudu. Uzņēmums Gatavo pats piedāvā produktu piegādi mājās kopā ar gardas maltītes recepti, otrdien vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Fragments no intervijas

Kā radās uzņēmuma Gatavo pats ideja?

Mūsu uzņēmuma idejas pamats radies Zviedrijā 2007. gadā. Kāda kompānija sāka ēdiena piegādi mājās, un zviedru paraugam sekoja vairākas citas valstis. Kad ar Aivi dzīvojām Anglijā, Londonā, izmantojām līdzīgu servisu. Kompānija Hello fresh ir labi zināma arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Šis pakalpojums pieejams plašā teritorijā, tomēr domāju, ka Latvijas virzienā tik liels uzņēmums neraugās. Anglijā šis pakalpojums mums ļoti patika, tādēļ atgriežoties nolēmām ko līdzīgu ieviest pie mums. Izmantojot pārtikas piegādi mājās, sapratām, ka ietaupām ne tikai laiku, bet arī naudu. Šādi iepērkoties, cilvēks izvairās no kārdinājuma, kas pircējus sagaida veikalā, un nerodas lieki tēriņi. Patērētājs nespēj atturēties pirkt akcijas preces, piemēram, četras rīsu pakas par vienas cenu. Pirkšanas brīdī tas šķiet ekonomiski izdevīgi, tomēr, atgriežoties mājās, viņš saprot, ka nu būs «jāsēž» uz rīsu diētas.

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Tabakas nozarē šo gadu raksturo nenoteiktība un nestabilitāte, turklāt lielākie izaicinājumi vēl ir tikai priekšā. No nākamā gada Tabakas likums paredz jaunus aizliegumus un būtiskus ierobežojumus bezdūmu produktiem. Vai esam gatavi šīm izmaiņām, kā reaģēs nozare un kā ierobežojumi ietekmēs šo produktu nelegālo tirgu, rādīs laiks.

Ekspertu prognozes nav iepriecinošas, norādot uz būtiskiem nelegālā tirgus pieauguma riskiem. Savukārt nozare bažījas, ka tādējādi tiek kavēta Latvijas virzība uz nākotni, kas brīva no cigarešu dūmiem.

Tirgus attīstības tendences

Philip Morris Latvia ir ārvalstu kapitāla uzņēmums Latvijā, tirgus līderis un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Tas vada nozares transformāciju un nelokāmi virzās uz savu mērķi – no cigarešu dūmiem brīvu nākotni, piedāvājot pilngadīgiem smēķētājiem, kuri turpina lietot nikotīna produktus, labāku un zinātniski pamatotu alternatīvu – bezdūmu produktus. Pēdējos gados mēs novērojam pozitīvu tendenci – Latvijā gadu no gada arvien vairāk smēķētāju izvēlas pateikt NĒ cigaretēm, aizstājot tās ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

9.00 viesnīcā Radisson SAS Daugava Hotel notiks Dienas biznesa organizētā konference «Būvniecība Latvijā — izaicinājumi un iespējas».

9.00 sākas Saeimas kārtējā plenārsēde, kurā tiks lemts par Darba likuma un Noguldījumu garantiju likuma grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, kā arī Valsts fondēto likumu grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.10.00 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē notiks

seminārs darba devējiem: «Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumi darba devējiem».11.30 Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) un Ceļu policija informēs par situāciju neapdrošināto transportlīdzekļu jomā, radītajām sekām, kā arī par LTAB un Ceļu policijas plānotajiem pasākumiem šo transportlīdzekļu īpatsvara samazināšanā ceļu satiksmē.

9:00 Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēde, kurā lems par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Dzirnavu ielā 39 un 41 būvniecības ieceres apstiprināšanu.

9.30 Ekonomikas ministrijas organizētā konference Latvija. Izaugsme. Labklājība., lai diskutētu par ministrijas izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu un tā iedzīvināšanas instrumentiem.

9.30 Kurzemes apgabaltiesa paziņos lēmumu SIA DELAGRI prasībā pret a/s BALTIC HOLDING COMPANY par līgumsoda un zaudējumu piedziņu

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 1. lasījumā izskatīs grozījumus likumā Par Latvijas Banku, likumā Par nodokļiem un nodevām un likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli.

10:00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija galīgajam lasījumam gatavos likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) oficiāli brīdinājusi koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK), ja viņš paziņos par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Straujuma vēstulē koalīcijas partneriem uzsver, ka ar mērķi nodrošināt, lai Latvija netiktu pakļauta nevajadzīgām provokācijām un izpildot koalīcijas līgumā noteikto, viņa informē koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata ministru, kas būs paziņojis par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa. «Tādejādi gadījumā, ja Cilinskis 14.martā rīkotajā preses konferencē vai man personīgi paziņos par piedalīšanos augstāk nosauktajos pasākumos es izdošu rakstveida rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata, par kuru nekavējoties paziņošu attiecīgajam ministram,» norāda Straujuma.

Pēc valdības ārkārtas sēdes pirmdien pēcpusdienā lauksaimnieki paziņos savu lēmumu par to, vai protesta akcijas otrdien notiks.

Piektdien, 30. janvārī Valmierā notika lauksaimnieku pārstāvju protesta koordinatoru tikšanās, lai lemtu par tālākajām Latvijas lauksaimnieku aktivitātēm savu interešu aizstāvībai otrdien paredzētajā protesta akcijā.

Lauksaimnieki gaidīs pozitīvu valdības lēmumu pirmdien plānotajā ārkārtas valdības sanāksmē un cerēs, ka valdība izpildīs lauksaimnieku noteiktās prasības. Tādēļ pēc valdības sēdes tiek rīkota preses konference, kurā lauksaimnieki paziņos savu lēmumu, vai valdības rīcība bijusi pietiekama un vai zemnieki rīkos protesta akciju Rīgā.

Lauksaimnieku pārstāvji šodien tikšanās laikā izteica cerību, ka valdība izprot smago krīzes situāciju nozarē un protesti nebūs jāorganizē. Tātad, ja valdība pirmdien pieņem lēmumu, ka izpilda lauksaimnieku noteiktās prasības, tad plānotā protesta akcija otrdien nenotiek.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks pirmdien vizītē Rīgā paziņos par jaunu militāro palīdzību Ukrainai.

Jau ziņots, ka Sunaks ieradīsies Rīgā uz tikšanos ar Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas līderiem. Tikšanās notiks Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksmes ietvaros. Ar video zvana starpniecību sanāksmē uzstāsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Sunaks aicinās līderus arī 2023.gadā palīdzēt Ukrainai tik pat daudz, cik šogad, vai vēl vairāk, atklāja Sunaka birojs.

Viņš arī paziņos, ka Lielbritānija nākamgad piegādās Ukrainai "simtiem tūkstošu artilērijas lādiņu saskaņā ar 250 miljonu mārciņu līgumu, kas nodrošinās pastāvīgu kritiskās artilērijas munīcijas plūsmu uz Ukrainu visu 2023.gadu", teikts Lielbritānijas premjerministra biroja paziņojumā.