Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību", Ministru kabineta sēdē š.g. 13. jūlijā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ieteiktais risinājums no 2024. gada ieviest jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju.

Jaunais modelis paredz, ka Possessor no 2024. gada 1. janvāra pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.

Tāpat paredzēts, ka jau nākamgad 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā.

Drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānots nodrošināt ārpus valsts pamatbudžeta, t.i. ar drošības rezervju publiska pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamo pakalpojuma maksu par drošības rezervēm. Pašreizējā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiks pārveidota par pakalpojuma maksu. Komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk maksās šo pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā, lai ar pašfinansējošu modeli finansētu faktisko valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju.

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Latvijā līdz šā gada 31.decembrim izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums.

Ar rīkojumu noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai. Vienlaikus arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Naftas cena varētu būt sasniegusi savu zemāko punktu, jo patlaban sarūkošās naftas rezerves valstīs ārpus Naftas Eksportētājvalstu organizācijai (OPEC) mazina pasaules melnā zelta pārpalikumu, atsaucoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu teikto, raksta Bloomberg.

Šajā gadā ražošanas apjomi ne-OPEC valstīs saruks par 750 tūkstošiem barelu dienā jeb par 150 tūkstošiem barelu dienā vairāk nekā tika lēsts aizvadītajā mēnesī. Tāpat tirgum atbalstu sniedz kritums Irākā un Nigērijā, savukārt Irāna atjauno ražošanas apjomus lēnāk nekā iepriekš plānoja.

«Pastāv signāli, ka cenas varētu būt sasniegušas savu zemāko līmeni,» norāda aģentūras eksperti. «Naftas cenas patlaban varētu saskatīt gaismu ārkārtīgi garā tuneļa galā, jo tirgus spēki darbojas un ražotāji, kuriem ir augstākas izmaksas, samazina izlaides apjomus,» viņi piebilst.

Tāpat aģentūra paredz, ka ASV naftas ražošanas apjomi šogad saruks par 530 tūkstošiem dolāru dienā.

Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.

Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.

Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņoja, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

"[Naftas] laišana [tirgū] notiks vienlaikus ar citām lielām enerģijas patērētājvalstīm, ieskaitot Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju un Lielbritāniju," norādīja Baltais nams.

Indija paziņoja, ka tā no savām stratēģiskajām rezervēm laidīs tirgū piecus miljonus barelu naftas.

ASV valdībā norādīja, ka "šī ir pirmā reize, kad kaut ko tamlīdzīgu darām vienlaikus ar citām" valstīm.

Augsta ranga valdības amatpersona žurnālistiem sacīja, ka rezervēs esošās naftas laišana tirgū sāksies decembra vidū vai beigās. Tāpat esot iespējams, ka valdība arī turpmāk iesaistīsies, lai stabilizētu tirgu.

"Prezidents ir gatavs arī turpmāk nepieciešamības gadījumā rīkoties un izmantot visas savas pilnvaras, lai sadarbībā ar pārējo pasauli saglabātu adekvātu piedāvājumu laikā, kad pārvaram pandēmiju," klāstīja amatpersona.

Latvija varētu pati veidot un uzturēt degvielas rezerves, kas izmaksātu 160 miljonus eiro, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pašlaik Latvija iepērk pakalpojumu, ka krīzes brīdī degvielu piegādās privātās kompānijas, kas nodrošina krājumus. Latvijas stratēģiskās degvielas rezerves nodrošina deviņi uzņēmumi - SIA "Pirmais", SIA "Circle K Latvia", SIA "RDZ Energy", AS "Ventbunkers", Lietuvas kompānija "Okseta", "Baltic Petroleum", "Vitol", "Gunvor" un "Mercuria Energy Trading".

Šogad beidzas līgumi ar minētajām kompānijām, un Ekonomikas ministrija gatavo valdībai ieteikumus, ko darīt ar rezervju glabāšanu. Viens no priekšlikumiem būšot rezerves veidot pašiem.

Militārais Lielvārdes lidlauks ir viena no vietām, ko iepriekšējās vadības ministri apsprieduši kā iespējamo vietu degvielas rezervju glabāšanai. Plānu par armijas iesaisti degvielas glabāšanā apstiprinājuši gan agrākais ministru prezidents Māris Kučisnskis (ZZS), gan arī bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Vairākus mēnešus ciešot zaudējumus vājā naftas pieprasījuma dēļ, globālās naftas pārstrādes kompānijas rudens sezonā samazina ražošanas apjomus, turklāt neizskatās, ka pieprasījums tuvākajā laikā varētu atgūties, aģentūrai "Reuters" norāda gan kompāniju pārstāvji, gan nozares analītiķi.

Naftas pārstrādes kompānijas ražošanas apjomus jau pavasarī samazināja par 35%, jo pandēmijas dēļ ieviestie valstu ierobežojumi tūrisma nozari apstādināja praktiski pavisam. Kad ierobežojumi tika mīkstināti, kompānijas pamazām ražošanas apjomus atkal palielināja. Tomēr, ņemot vērā, ka naftas rezerves ir būtiski pieaugušas, kompānijas gan ASV, gan citur pasaulē, samazinājušas peļņas likmes, cenšoties veicināt tās pieprasījuma pieaugumu.

"Covid-19 rada ārkārtīgu spiedienu uz naftas pārstrādes biznesu. Šādu spiedienu mēs nekad iepriekš vēl neesam pieredzējuši, un tas nav ilgtermiņā uzturams," norāda Austrālijas degvielas tirgotāja "Viva Energy Group" vadītājs Skots Viats.

Turīgās valstis no ārkārtējiem gadījumiem paredzētajām rezervēm tirgū laidīs papildu 120 miljonus barelu naftas, tādējādi cenšoties samazināt naftas cenas, kas strauji palielinājušās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Šis apjoms ietver 60 miljonus barelu naftas, ko tirgū laidīs ASV, kas nesen pavēstīja, ka izmantos savas stratēģiskās rezerves.

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka nolūkā samazināt naftas cenas Savienotās Valstis no stratēģiskajām rezervēm pusgadu laidīs tirgū apmēram miljonu barelu naftas dienā, šim kopējam apjomam pārsniedzot 180 miljonus barelu, kas būs rekordaugsts līmenis.

Tikmēr IEA dalībvalstis jau pagājušajā mēnesī solīja tirgū kopumā laist 62,7 miljonus barelu naftas.

Aģentūras dalībvalstu ārkārtējās naftas rezerves kopumā veido 1,5 miljardus barelu.

ASV un Eiropas biržu indeksi, kā arī naftas cenas trešdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par ASV izstāšanos no Irānas kodollīguma, kas nozīmē ASV sankciju atjaunošanu pret Irānas jēlnaftas eksportu.

Biržu indeksu kāpumu Volstrītā veicināja «Google» mātesfirmas «Alphabet» un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu palielināšanās, kā arī ar naftu saistīto firmu akciju cenu pieaugums.

«Šī lēmuma ģeopolitiskās sekas neapšaubāmi būs plaši sajūtamas, jo no tirgus praktiski tiek izslēgta viena miljona barelu jēlnaftas piegādes dienā,» sacīja XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems.

«Capital Economics» preču ekonomists Tomass Pjū tomēr uzskatīja, ka Trampa lēmums vien diez vai daudz ietekmētu pasaules naftas piegādes.

«Tomēr ģeopolitiskais saspīlējums ir pastiprinājies un, ja Irāna nolems izstāties no kodollīguma, ietekme uz naftas piegādēm var būt smagāka,» viņš sacīja, prognozējot, ka naftas cenas varētu «palikt paaugstinātas vismaz dažus nākamos mēnešus».

Piektdien naftas cena nedaudz pakāpās, taču pēc tam atkal nedaudz samazinājās, un jaunākie dati uzrādīja, ka pieprasījums nedaudz palielinās, kaut arī lielais rezervju apmērs liecina, ka straujš cenas pieaugums nav gaidāms, raksta MarketWatch.

Šonedēļ ASV Enerģētikas informācijas administrācija ziņoja, ka valsts jēlnaftas rezerves pagājušajā nedēļā ir pieaugušas par 252 tūkstošiem barelu, kas ir ievērojami mazāk nekā analītiķu prognozētais 1,1 miljons barelu.

Tādējādi izskatās, ka patlaban ir palēninājusies naftas rezervju veidošana ASV.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena janvāra piegādēm Ņujorkas biržā saruka par 0,2% līdz 40,42 dolāriem par barelu, savukārt Ziemeļjūras Brent markas naftas cena janvāra piegādēm Londonas ICE Futures biržā samazinājās par 0,1% līdz 44,13 dolāriem par barelu.

Kompānijas Energy Aspec naftas analītiķis Virendrs Čauhans uzskata, ka pašreizējais naftas pieprasījums izskatās ļoti veselīgs. Viņš norāda, ka bažas par Ķīnas pieprasījuma bremzēšanos daļēji slāpē straujāis Indijas pieprasījuma pieaugums, un šī valsts drīzumā varētu pārspēt Japānu un ierindoties otrajā vietā naftas importētājvalstu vidū aiz Ķīnas.

Pirmdien naftas cena pasaules biržās pirmo reizi 12 gadu laikā saruka zem 32 dolāriem par barelu, raksta The Wall Street Journal.

Naftas cena ir pakāpeniski samazinājusies kopš 2014.gada un šajā gadā jau sarukusi par 10%. Tā rezultātā autobraucēji var priecāties par zemajām degvielas cenām.

Naftas cenas kritumu veicina pašreizējā situācija, kad naftas ražošanas apjomi pārsniedz piedāvājumu, pat neskatoties uz to, ka melnā zelta pārstrādes kompānijas jau ir samazinājušas izmaksas par miljardiem dolāru, kā arī ievērojami bremzējušas ieguves apjomus.

Rezultātā patlaban Volstrītas analītiķi samazina savas naftas cenas prognozes, sekojot cenai, kas katru dienu ir arvien zemāka. Analītiķi kā aizvien reālāku scenāriju saskata, ka naftas cena varētu paslīdēt zem 30 dolāriem par barelu, jo naftas rezerves turpinās palielināties, bet dolārs kļūs spēcīgāks.

Naftas cena ceturtdien zaudēja 0,6% pēc tam, kad trešdien pieauga līdz sešu nedēļu augstākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Naftas cena tuvojās 65 dolāriem par barelu pēc ziņām, ka ASV jēlnaftas rezerves negaidīti saruka zem piecu gadu vidējā līmeņa pirmo reizi kopš 2014.gada. Jaunākie ASV valdības dati liecina, ka ASV jēlnaftas rezerves sarukušas straujākajā tempā kopš janvāra. Tā ir papildus liecība, ka OPEC un Krievijas naftas ražošanas apjomu ierobežojums veiksmīgi mazina pārpalikumu pasaulē.

«Naftas cena pēc rezervju krituma negaidīti pieauga,» komentēja Julius Baer Group izejvielu analītiķis Norberts Rukers.

ASV jēlnaftas cena maija piegādēm saruka par 38 centiem līdz 64,79 dolāriem. Pirms tam cena pieauga līdz 65,17 dolāriem, kas ir augstākais līmenis kopš februāra sākuma.

Krievijas gāzes aizliegums patlaban paliek kā sankciju rezerves variants, ja šīs valsts agresija pieņemsies spēkā, šādi jaunākās Eiropas Savienības atbalstītās sankcijas pret Krieviju vērtēja Eiropas politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Nedēļas sākumā samitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par sesto sankciju paketi, kas paredzēs aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, taču neiekļāva šajā aizliegumā naftas importu pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Sankcijas netiek vērstas arī pret gāzi.

Austers atzīmēja, ka Krievijas naftas importa daļējs aizliegums ir būtisks solis sankciju jomā, par ko liecināja smagās dalībvalstu sarunas teju mēneša garumā. Atsevišķām bloka dalībvalstīm tas ir salīdzinoši grūti panesams solis, jo īpaši tām, kuras nevar saņemt naftu pa jūtas ceļiem.

"No Eiropas tirgus līdz gada beigām plānots izskaust 90% naftas, kas nāk no Krievijas. Tas ir naftas daudzums, ko dalībvalstis saņem no Krievijas pa jūras ceļiem. Sankcijām netiek pakļauta nafta, kas tiek saņemta no cauruļvada "Družba". Valstis, kas saņem naftu šādā veidā, ir Čehija, Slovākija, Austrija un Ungārija," skaidroja pētnieks.

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Ceturtdien naftas cena pasaules biržās turpināja sarukt jau piekto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, liecina dati.

Kā raksta MarketWatch, naftas cenas kritumu veicina jaunākie dati, kas uzrādīja, ka ASV naftas ražošanas apjomi sasnieguši rekordaugstus apmērus un jau otro nedēļu pēc kārtas aug melnā zelta rezerves.

«Patlaban ir skaidrs, ka naftas cenas janvāra beigās bija pārāk augstas, lai noturētu naftas tirgu līdzsvarā ilgākā laika periodā. Tas ir tādēļ, ka ASV naftas ražošanas apjomi patlaban aug tik strauji, ka pastāv pārpalikuma atjaunošanās risks, ja OPEC brīvprātīgi neatteiksies no tirgus daļas,» skaidro Commerzbank analītiķi.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena marta piegādēm ceturtdien saruka par 0,32% līdz 61,62 dolāriem par barelu, bet Brent cena aprīļa piegādēm saruka par 0,64% līdz 65,14 dolāriem par barelu.

Naftas zemā cena veicina krīzi šī resursa ieguvējiem; rodas labs fons šokam melnā zelta tirgū arī nākotnē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenu samazināšanās turpinās arī šogad, un aiz kalniem vairs nav zīmīgā 30 ASV dolāru par barelu atzīme. Melnā zelta cenu kritums ir laba ziņa patērētājiem, bet ļoti slikta ziņa šī resursa ieguvējiem. Līdz ar cenu samazināšanos sarūk to valstu ieņēmumi, kuras dzīvo no resursu pārdošanas, kas nozīmē, ka arvien milzīgāki izaicinājumi ir arī to budžetiem. Piemēram, pasaulē lielākās naftas ieguvējvalsts Saūda Arābijas budžeta deficīts pagājušajā gadā tiek lēsts 20% apmērā no IKP. Daudzas naftas ieguvējvalstis nav veikušas tādas reformas, kas mazinātu to tautsaimniecību atkarību no melnā zelta ieguves. Tas nozīmē, ka pašreizējā aina izejvielu tirgū tām faktiski nozīmē dziļu krīzi, valūtu krahu un sarūkošas rezerves. Kādā brīdī tās vairs nespēs uzturēt iepriekšējos tēriņus (ir jāsamazina budžeta izdevumi), tādējādi tur palielināsies arī sociālā spriedze. Piemēram, šajās valstīs nāksies atcelt bagātīgās degvielas subsīdijas, kas tur tiek uzskatītas par normu. Tāpat būs jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits, kas lielā daļā šo valstu ir nozīmīgākais darba devējs. Dažiem bagātajiem naftas ieguvējiem gan nāk par labu tas, ka tiem ir telpa, kur izdevumus samazināt, un lieli uzkrājumi.