Latvijas pārstāvniecībās šogad pieaudzis saņemto vīzu pieteikumu skaits, kas skaidrojams gan ar papildus piešķirto finansējumu konsulārā dienesta stiprināšanai, gan ar to, ka Latvija kļūst aizvien populārāka kā tūrisma galamērķis, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Šī gada novembrī vien saņemto vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 47%, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, vīzu nodevās iekasējot par 76,9 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn šajā laikā.

Attiecīgi šogad novembrī saņemti 10,9 tūkstoši vīzu pieteikumu, savukārt pērn 7,4 tūkstoši vīzu pieteikumu. Vīzu nodevās šogad novembrī iekasēti 277 tūkstoši latu, bet pērn – 200 tūkstoši latu.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums novembrī bijis vēstniecībā Krievijā - par 83%. Vēstniecībā Ukrainā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 34%, bet vēstniecībā Baltkrievijā – par 18%.

Kopējais vīzu pieteikumu skaits Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 47 %. Pērn pieņemti gandrīz 11 tūkstoši, bet šogad – vairāk nekā 16 tūkstoši vīzu pieteikumu.

Ievērojams vīzu pieteikumu skaita procentuālais palielinājums maijā ir bijis vēstniecībā Baltkrievijā – tas pieaudzis par 105 %, attiecīgi tie ir 1178 vīzu pieteikumi pagājušā gada maijā un 2414 vīzu pieteikumi šogad.

Vīzu pieteikumu skaits par 113 % palielinājies arī vēstniecībā Turcijā, kur pērn maijā tika pieņemti 82 vīzu pieteikumi, bet šā gada maijā 175 vīzu pieteikumi. Savukārt vēstniecībā Ķīnā pērn maijā tika pieņemti 57 vīzu pieteikumi, bet šogad attiecīgajā mēnesī jau 116 vīzu pieteikumi, kas ir par 104 % vairāk.

Ārlietu ministrija atzīmē arī vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 55 % vēstniecībā Krievijā, salīdzinājumam: 1010. gada maijā pieņemti 4998 un 7759 vīzu pieteikumi šogad. Vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 48 % vērojams vēstniecībā Ukrainā, kur pērn maijā pieņemti 803 vīzu pieteikumi, bet šogad 1185 vīzu pieteikumi. Par 48 % pieaudzis arī vīzu pieteikumu skaits vēstniecībā Uzbekistānā, pieņemot attiecīgi 137 un 203 vīzu pieteikumus.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada jūnijā pieņemts 21,41 tūkst. vīzu pieteikumu, kas ir par 32% vairāk nekā pērnajā jūnijā, kad tika pieņemti 16,23 tūkst. vīzu pieteikumu.

Valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu jūnijā iekasēts 505,81 tūkst. Ls, kas ir apmēram par 101 tūkst. Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, DB informēja Ārlietu ministrija.

Visievērojamākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums jūnijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā. Salīdzinot attiecīgo laika periodu 2010. un 2011.gadā, tas pieaudzis par 75%, attiecīgi tie ir 138 vīzu pieteikumi pagājušā gada jūnijā un 241 vīzu pieteikums šā gada jūnijā.

Vīzu pieteikumu skaits par 74% pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā, kur pērn jūnijā pieņemti 243 vīzu pieteikumi, bet šogad jūnijā - 423. Procentuāli liels vīzu pieteikuma skaita pieaugums bijis arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Pērn Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs kopumā pieņemti 163 304 vīzu pieteikumi, salīdzinot ar 137 810 vīzu pieteikumiem 2010. gadā, tādējādi kopējais vīzu pieteikumu skaits pārstāvniecībās ir pieaudzis par 18%.

Par vīzu pieteikumu izskatīšanu Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pērn tika iekasēta valsts nodeva 3,9 miljonu latu apmērā, kamēr 2010. gadā iekasētās valsts nodevas summa veidoja 3,6 miljonus latu.

Procentuāli vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums pērn bijis Latvijas vēstniecībā Kazahstānā - salīdzinot ar 2010. gadu, tas pieaudzis par 48% un no 823 vīzu pieteikumiem 2010. gadā palielinājies līdz 1 222 vīzu pieteikumiem aizvadītajā gadā.

Vīzu pieteikumu skaits nozīmīgi pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Uzbekistānā (19%), Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā (15%), kā arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā (14%).

27. oktobrī Ķīnā papildus jau esošajiem četriem vīzu centriem Pekinā, Šanhajā, Guandžou un Čengdu darbu uzsāka vēl vienpadsmit vīzu centri sekojošās pilsētās: Čanša, Čuncjina, Fudžou, Handžou, Dzjiņaņa, Kuņmina, Šeņjana, Naņdzjina, Šeņdžeņa, Uhaņa, Sjiaņa, informē Ārlietu ministrija.

Vīzu pieteikumu pieņemšanu un nosūtīšanu uz vēstniecību kopumā jau 15 vīzu centros Ķīnā nodrošina uzņēmums VFS Global. Vīzu centru atvēršana atvieglo ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ceļošanai uz Latviju, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiek sniegta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīvesvietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji var iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiek pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros ir pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Ārlietu ministrijas Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma direkcijas vadītājs Mihails Popkovs un Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga piektdien oficiāli atklāja vīzu pieteikumu centru Pekinā, kas izveidots sadarbībā ar uzņēmumu VFS Global.

Tuvākajā laikā gan Pekinā, gan arī Šanhajā, Guandžou un Čengdu tiks uzsākta vīzu pieteikumu pieņemšana. Līdz šī gada beigām paredzēts atvērt Latvijas vīzu centrus vēl 11 Ķīnas pilsētās. Vīzu centri atvieglos ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ieceļošanai Latvijā, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīves vietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji varēs iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiks pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros būs pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada aprīlī pieņemti 13,3 tūkst. vīzu pieteikumi. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieteikumu skaits palielinājies par 40%.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums aprīlī bijis Latvijas vēstniecībā Krievijā - 60%. Pagājušā gada aprīlī vēstniecībā pieņemti 4,31 tūkst vīzu pieteikumi, bet šī gada aprīlī skaits sasniedzis jau 6,91 tūkst.

Vīzu pieteikumu skaits par 68% pieaudzis Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā, kur pērn aprīlī pieņemts 431 vīzu pieteikums, bet šogad pieņemti 722 vīzu pieteikumi.

Savukārt, Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā 2010.gada aprīlī tika pieņemti 1,22 tūkst. vīzu pieteikumi, bet šā gada aprīlī 1,59 tūkst. vīzu pieteikumi, kas ir par 30% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.

Latvijas vēstniecībās un konsulātos ik mēnesi arvien pieaugot iesniegto vīzu pieteikumu skaits. Februārī kopējais iesniegto vīzu pieteikumu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, pieaudzis par 33 %.

Ja pērn februārī kopā pieņemti 5,46 tūkst., tad šī gada februārī jau 7,24 tūkst. vīzu pieteikumu, informē Ārlietu ministrija.

Procentuāli lielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums – 89%, februārī bijis Latvijas vēstniecībā Ukrainā. Savukārt skaitliski lielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums ir bijis Latvijas vēstniecībā Krievijā. Tur pērn februārī tika pieņemti 2,08 tūkst. pieteikumi, bet šī gada februārī jau 2,86 tūkst. pieteikum, kas ir par 38 % vairāk.

Latvijas konsulātā Pleskavā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 45 %. Vīzu pieteikumu skaits par 40 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, pieaudzis arī vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums šogad janvārī bijis Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā – 70 %, attiecīgi 534 pieteikumi pagājušā gada janvārī un 909 vīzu pieteikumi šogad. Tāpat arī Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā pieņemti 277 vīzu pieteikumi, kas ir par 63 % vairāk. Savukārt Latvijas vēstniecībā Turcijā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 57 %.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs janvārī pieņemti 4720 vīzu pieteikumi. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tas ir par 18 % vairāk, ziņo Ārlietu ministrija.

Vīzu pieteikumu skaits janvārī skaitliski vienmēr ir mazāks nekā pārējos gada mēnešos, uzsver ĀM.

Lielais vīzu pieteikumu skaits Baltkrievijā varētu būt skaidrojams ar Latvijas vīzu saņemšanas atvieglojumiem, kas stājās spēkā ar 24. janvāri un paredz, ka Baltkrievijas pilsoņi ir atbrīvoti no valsts nodevas samaksas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Ir sākusies reģistrēšanās ASV Valsts departamenta DV imigrācijas vīzu loterijai DV-2014 tiešsaistes režīmā un turpināsies līdz 2012. gada 3.novembrim.

Lai piedalītos ikgadējā imigrācijas vīzu loterijā, tās dalībniekiem ir jāatbilst vienkāršiem, taču stingriem kritērijiem. Uzvarētājus, kuri varēs pieprasīt DV imigrācijas vīzas, nosaka pēc nejaušības principa datorizētas izlozes rezultātā. Vīzas tiek sadalītas starp sešiem ģeogrāfiskiem reģioniem, turklāt lielāks vīzu skaits tiek piešķirts reģioniem, no kuriem uz ASV emigrējuši vismazāk cilvēku. Vīzas netiks piešķirtas to valstu pārstāvjiem, no kurām pēdējo piecu gadu laikā uz ASV emigrējuši vairāk nekā 50,000 cilvēku. Neviena no loterijas dalībvalstīm nesaņem vairāk par septiņiem procentiem DV imigrācijas vīzu viena gada laikā.

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi Ārējo robežu fondā 2007.–2013. gadam paredzēto daudzgadu programmu Latvijai aptuveni 16 miljonu eiro apmērā, kā arī pirmās divas ikgadējās programmas (2007. un 2008. gadam).

EK priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro, kas atbild par tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, pauda gandarījumu par to, ka ir pieņemta Latvijas daudzgadu programma Ārējo robežu fondā paredzēto pasākumu īstenošanai. "Apstiprinot šo daudzgadu programmu, Latvija pēc pievienošanās Šengenas zonai pagājušā gada decembrī ir apliecinājusi savu apņemšanos izveidot kopēju integrētu robežu pārvaldības sistēmu. Šī programma papildinās Šengenas programmas finansētos pasākumus un pastiprinās Latvijas spējas ES uzdevumā risināt ar robežkontroli saistītās problēmas, kas rodas strauji mainīgā globalizētā pasaulē."

No piecām fonda stratēģiskajām prioritātēm Latvija ir nolēmusi īstenot četras.

Rīgā iebraucošo kruīzu pasažieru skaits maijā, salīdzinot šo pašu periodu pērn, palielinājies par 59%, bet Rīgas viesnīcu vidējais noslogojums gada griezumā pieaudzis par gandrīz 3%, liecina Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) apkopotie nozares uzņēmumu dati.

Kruīza kuģa Tallink pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Latvija-Zviedrija palielinājies par 10,5%, un Rīgas pasažieru termināls statistika liecina, ka šā gada maijā Rīgā uzņemti 6856 kruīzu pasažieri. Pērn šajā pašā laika posmā tika uzņemti 4319 kruīzu pasažieri.

Savukārt vidējais Rīgas viesnīcu noslogojums pieaudzis līdz 67,4% iepretim 65,6|% pērnā gada maijā, liecina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas apkopotie dati.

Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka 2012. gada maijā kopējais vīzu pieteikuma skaits salīdzinājumā ar 2011. gada maiju ir pieaudzis par 13%, sasniedzot vairāk nekā 18 tūkstošus vīzu pieteikumu. Procentuāli vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums 2012. gada maijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā, kur, salīdzinot ar 2011. gada maiju, tas pieaudzis par 77% (175 vīzu pieteikumi pagājušā gada maijā un 309 vīzu pieteikumi šī gada maijā). Savukārt lielākais vīzu pieteikumu skaits šī gada maijā bijis Latvijas vēstniecībā Maskavā - pieaugums par 14% un izsniegtas 8839 vīzas.

ASV un Eiropas Savienība (ES) ir panākušas vienošanos par kopīgiem soļiem tirdzniecības strīda atrisināšanai, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pēc tikšanās Baltajā namā.

Vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai «atrisinātu» jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

«Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā,» Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza.

«Mēs šodien panācām vienošanos,» Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. «Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai.»

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Iekšlietu ministrija ir sākusi gatavot un ar citām valsts pārvaldes iestādēm saskaņot regulējumu tā dēvēto "nomadu vīzu" ieviešanai, informē ministrija.

"Nomadu vīza" paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba ņēmējs uzturas. Piemēram, Spānijas pilsonis, kurš veic darbu informācijas tehnoloģiju jomā Spānijā reģistrēta darba devēja labā, strādā attālināti no citas valsts, piemēram, no Igaunijas, kas viņam izdevusi digitālo jeb "nomadu vīzu".

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) cer, ka "nomadu vīzas" ļaus Latvijai no ārzemēm piesaistīt jaunus talantus.

"Migrācija vēsturiski ir bijusi Eiropas pieredzes integrāla daļa. Augsti kvalificēti migranti samazina nevienlīdzību un pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku," uzrunā konferencē "Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena." norādījusi Golubeva.

Griestu iegruvuma skartā, Lāčplēša ielā 123 esošā nama īpašnieki pagaidām neprognozē, kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos mitekļos.

Pie nama pirmdien pulcējās pašvaldības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kā arī nama īpašnieku pārstāvis un ēkas iedzīvotāji. Tikšanās mērķis bija viest skaidrību par to, kāds ir nama stāvoklis un kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos dzīvokļos.

Taču uz lielāko daļu jautājumu klātesošie atbildes nesaņēma, jo, kā informēja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis advokāts Roberts Kantsons, viņu nolīgtais eksperts ēku ieradīsies apsekot tikai otrdien, 15.oktobrī, un tikai pēc atzinuma saņemšanas būs skaidrs, kādus darbus un kādos apjomos nepieciešams veikt.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) gan pauda neapmierinātību un neizpratni par tik ilgu kavēšanos, jo telefonsarunā īpašnieki solījuši situāciju sakārtot pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus viņš norādīja, ka īpašumā atrodas vairākas ēkas, vienai no kurām piemērots arī A kategorijas grausta statuss.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.

RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.

Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.

Par vienu no pasaulē labākajiem drošības dienestiem uzskatītā ASV Slepenā dienesta, kura galvenais uzdevums ir rūpēties par Savienoto Valstu prezidenta un viņa ģimenes locekļu drošību, reputāciju nopietni iedragājusi skandālu virkne, kas šonedēļ piespieda atkāpties aģentūras vadītāju Džūliju Pīrsoni. Pēdējā laikā izgaismoti vairāki gadījumi, kas liek nopietni apšaubīt Slepenā dienesta spēju aizsargāt ASV līderi, piektdien raksta laikraksts Diena.

Par galveno iemeslu Dž. Pīrsones aiziešanai kļuva 19. septembrī notikušais incidents, kad bijušais Irākas kara veterāns Omars Rodrigess netraucēti pārrāpās pāri metāla sētai, kas apjož ASV prezidenta Baraka Obamas rezidenci Balto namu, šķērsoja pagalmu un pa neaizslēgtām durvīm iekļuva ēkā, kur viņu notvēra kāds Slepenā dienesta aģents, kurš jau bija beidzis savu maiņu.

Sākotnēji dienests apgalvoja, ka vīrietis nav bijis bruņots un notverts tūlīt pēc iekļūšanas Baltajā namā. Tomēr vēlāk atklājās, ka pie psihiski slimā iebrucēja atrasts nazis un patiesībā viņam ir izdevies iekļūt dziļi Baltajā namā. Aģents viņu apturēja telpā, kas atrodas netālu no spārna, kurā dzīvo B. Obama ar ģimeni. Iebrukums notika tikai desmit minūtes pēc tam, kad Obamu ģimene bija pametusi Balto namu.

Līdz pirmdienas darba dienas beigām neviens uzņēmums nebija iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumu iekļaušanai tā dēvētajā baltajā sarakstā jeb dalībai padziļinātās sadarbības programmā.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūra LETA uzzināja, ka Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kritērijus iekļaušanai sarakstā, termiņus un citas prasības, vēl nav publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tāpēc fakts, ka neviens uzņēmums savu pieteikumu vēl nav iesniedzis, Ieņēmumu dienestam neesot pārsteigums.

1.jūlijā stājās spēkā valdības noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmu un uzņēmumi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā varēja sākt iesniegt savu pieteikumu iekļaušanai «baltajā sarakstā». Uzņēmumiem, kas būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs iespēja atviegloti un ātri komunicēt ar VID un būs vairākas priekšrocības: pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, VID rakstiskas atbildes sagatavošana ātrāk, nekā noteiktā kārtībā.

Līdz šim neviens uzņēmums nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumu iekļaušanai tā dēvētajā «baltajā sarakstā» jeb dalībai padziļinātās sadarbības programmā.

VID Sabiedrisko attiecību daļā norāda, ka piektdien, 6.jūlijā, oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicēti un līdz ar to sestdien, 7.jūlijā, spēkā stājušies valdības noteikumi kas nosaka kritērijus iekļaušanai padziļinātās sadarbības programmā.

Līdz šim nevienu pieteikumu VID vēl nav saņēmis.

VID atgādina, ka valdības noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmu nosaka, ka uzņēmumi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā var iesniegt pieteikumu iekļaušanai «baltajā sarakstā».

Uzņēmumiem, kas būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs iespēja atviegloti un ātri komunicēt ar VID un būs vairākas priekšrocības: pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, VID rakstiskas atbildes sagatavošana ātrāk, nekā noteiktā kārtībā.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka viņš atvieglos augsti kvalificētiem strādniekiem iespēju palikt ASV un iegūt pilsonību, un viņam neraksturīgā veidā uzslavēja imigrantu ieguldījumu ASV.

Tramps solīja reformēt H1-B vīzas, uz kurām trīs ceturtdaļas pretendentu ir no Indijas, kas lielākoties strādā tehnoloģiju sektorā.

«H1-B vīzu ieguvēji Savienotajās Valstīs var būt pārliecināti, ka drīz notiks pārmaiņas, kas gan vienkāršos, gan padarīs drošu jūsu palikšanu, ieskaitot potenciālu ceļu uz pilsonību,» tviterī rakstīja Tramps.

«Mēs gribam iedrošināt talantīgus un augsti kvalificētus cilvēkus tiekties pēc karjeras iespējām ASV.»

Tramps, kurš savā vēlēšanu kampaņā ieņēma stingru nostāju pret imigrāciju, iepriekš bija solījis vērsties pret H1-B vīzām, mudinot ziņot par krāpšanos to iegūšanā un uzstājot, ka uzņēmumiem pirmām kārtām jāpieņem darbā amerikāņi.