Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Eiropas Parlaments (AP) ceturtdien atbalstīja aicinājumu atjaunot ASV pilsoņiem vīzu režīmu, jo Vašingtona joprojām pieprasa vīzas piecu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem.

EP deputāti apstiprinātajā rezolūcijā aicina Eiropas Komisiju (EK), kuras pilnvarās ir ierosināt šādas darbības, «divu mēnešu laikā» panākt vīzu režīma atjaunošanu ASV pilsoņiem.

ASV un ES līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām stājās spēkā 2014.gada janvārī, taču līdz šim EK nav spērusi nopietnus soļus pret Savienotajām Valstīm par šī līguma neievērošanu.

Saskaņā ar līgumu ASV pilsoņi bez vīzām var ceļot uz visām ES dalībvalstīm un ES pilsoņi attiecīgi bez vīzām ieceļot ASV. Tomēr Bulgārijas, Horvātijas, Kipras, Polijas un Rumānijas pilsoņiem joprojām nav ļauts bez vīzām ieceļot Savienotajās Valstīs.

Aprēķini liecina, ka tik lielu summu gadā pārvaldītāji no pensiju plānu aktīviem iekasē par otrajā pensiju līmenī ieskaitītās naudas pārvaldīšanu

Tas ir daudz vai maz? Jāsaka, ka atbilde būs atkarīga no skatu punkta. Tas ir pat pārsteidzoši maz, ja ņem vērā mūžīgos pārmetumus, ka finanšu institūcijas par otrā pensiju līmeņa aktīvu pārvaldīšanu iekasē salīdzinoši lielas komisijas maksas (procentuālā izteiksmē) un labi nopelna. Tas arī nav daudz, salīdzinot ar izmaksām citu valstu pensiju sistēmās, kurās uzkrājumus pēc līdzīgiem principiem pārvalda profesionāli aktīvu pārvaldītāji. Piemēram, Igaunijā par vienu sistēmas dalībnieku tiek iekasēti apmēram 50 eiro, Zviedrijā – 37 eiro, Dānijā – 70 eiro, bet Lietuvā – vien 17 eiro.

Runājot par komisijas maksas iekasēšanas principiem, Latvijas pensiju sistēmai ir vēl viena svarīga priekšrocība – vienkārša struktūra. Proti, no otrajā līmenī novirzītās naudas tiek atskaitītas tikai ar pārvaldīšanu saistītās izmaksas, tostarp maksa par turētājbankas pakalapojumiem: 1% plus mainīgā atlīdzība. Nav jāmaksā ne par jaunu līdzekļu iemaksām, kā tas notiek, piemēram, Bulgārijā, ne par izmaksu, kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā. Bulgārijā komisijas maksa par jaunu līdzekļu iemaksāšanu var sasniegt pat 4,5%. Tādējādi sistēmas dalībniekam nav jālauza galva par to, kurā brīdī un kas tiks atskaitīts. Ja interesē, var ļoti vienkārši secināt, tieši cik daudz līdzekļu pārvaldītājs iekasē par savu darbu.

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Nodokļu likmes, regulējums, ēnu ekonomika, kā arī birokrātija, apgrūtināta pieeja finansējumam– tie ir būtiskākie aspekti, kas saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma (WEF) jauno globālo konkurētspējas ziņojumu kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Iepretim Igaunijai, kura Baltijas valstu vidū ir viskonkurētspējīgākā un uzrāda augstākus rezultātus tādās jomās kā nodokļu sistēmas efektivitāte un investīciju piesaistes potenciāls, Latvijas konkurētspēja ir salīdzinoši zema. Lai padziļināti analizētu kaimiņvalsts nodokļu sistēmas priekšrocības un rastu konkrētus risinājumus to adaptēšanai mūsu valstī, Latvijas Konkurētspējas attīstības fonds sadarbībā ar Ekonomistu apvienību 2010 un Valsts ieņēmumu dienestu uzsāks darbu pie vērienīga pētījuma par abu valstu nodokļu sistēmu atšķirībām un nodokļu administrēšanas īpatnībām.

Pētījumā tiks izzināti Igaunijas nodokļu administratora (Estonian Tax and Customs Board/Maksu – Ja Tolliamet) darbības principi, jo īpaši jomās, kur kaimiņvalsts uzrāda ievērojami labākus rezultātus. Tāpat tiks analizētas nodokļu iekasēšanas sistēmas priekšrocības, īpašu uzmanību veltot jomām, kur tā darbojas ievērojami efektīvāk nekā Latvijā. Pētnieki pievērsīsies arī abu valstu nodokļu administratoru funkciju atšķirībām, analizējot ne tikai uzņēmumu struktūrvienību efektivitāti, bet arī sabiedrības viedokli par to darbības principiem.

«Diskutējot par izmaiņām nodokļu politikā, valstij vienlaikus jāturpina uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānisms un jāgūst iedzīvotāju ticība sabiedriskajam labumam. Ja pie līdzīgām nodokļu likmēm igauņi tos maksā apzinīgāk, tad pētījuma uzdevums ir noskaidrot cēloņus, kas kavē līdzīgus rezultātus sasniegt arī Latvijā,» viedokli par pētījuma aktualitāti pauž Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

Lai gan Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tomēr nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam mūsu valstī ir augsts, Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Līdz ar to turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzētu ekonomikas izaugsmi un pasliktinātu konkurētspēju.

Eksperts skaidroja nodokļu sloga mērīšanas īpatnības. Piemēram, mēdz mērīt iekasēto nodokļu apjomu pret iekšzemes kopproduktu. Šāda mērījuma secinājums ir, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs pret iekšzemes kopproduktu ir zems. Tomēr šo rādītāju ietekmē ēnu ekonomika, tāpēc, ja kopumā tiek iekasēts relatīvi neliels nodokļu apjoms, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems, bet gan var liecināt, ka ir pietiekami augsta ēnu ekonomika. Papildus ēnu ekonomikai iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms.

Nodokļu bēdīgās iekasēšanas risinājums ir esošās situācijas fiksēšana, valsts funkciju revīzija un problemātiskāko daļu nodošana privātajam sektoram

It kā Latvijas ļaužu gaidas pret valsti ir lielas, jo valdība tiek lamāta, ka gana nedod šo un pienācīgi nedara to. Citiem vārdiem sakot, tiek sagaidīta t.s. lielā valdība. Bet tikpat labi tās var būt sekas neapdomīgiem solījumiem no politiskās elites puses, kuru pildīšana nemaz nav iespējama. Tā liek domāt arī publiskā sektora visai mazā loma Latvijas ekonomikā – valsts tēriņi ir vien 36% līdz 37% no IKP, salīdzinot ar 48% līdz 49% vidējo rādītāju Eiropas Savienībā. Tā acīmredzamais iemesls ir nodokļu ienākumu zemais līmenis Latvijā – 28% no IKP, kas arī par 11% atpaliek no ES vidējā līmeņa.

Par maz iekasējam? Ne obligāti. Jo skaitļu ziņā Latvijas sabiedriskā sektora apmērs nav ne mazs, ne liels. Tā vienkārši ir proporcija, un pareizais jautājums ir – cik labi tas, ko populāri dēvējam par valsti, pilda šo savu proporcionālo lomu jeb cik veicinoša attiecībā uz pārējo tautsaimniecības daļu ir tās politika? Ļoti iespējams, ka latviešu it kā sagaidītās lielās valdības lielums ir paradoksāls un slēpjas tieši tās nerealizētajā mazumā.

No 1. jūlija vairāki airBaltic pasažieri ar izbrīnu secinājuši, ka pēc norēķiniem ar kredītkarti par pirkumiem airBaltic lidmašīnā, čekā pēkšņi parādās 2% kredītkartes nodeva, par kuras iekasēšanu iepriekš neviens nav brīdinājis.

Kā Db.lv paskaidroja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, airBaltic par kredītkartes maksām, iepērkoties lidojuma laikā, brīdina pasažierus rakstiski ar atbilstošu informāciju airBalticCafe&Shop ēdienkartēs, no kurām tiek izvēlēti produkti. Pēc airBaltic pasažieru novērtētā, airBaltic ēdienkartē uz otrā vāka tiešām nelielā drukā ir šāds paziņojums, turklāt, piemēram, 5. jūlija reisā no Parīzes uz Rīgu airBaltic stjuartes arī mutiski esot brīdinājušas pasažierus par šādas nodevas iekasēšanu.

Tas, ka daļa aviosabiedrību mēdz iekasēt kredītkartes nodevas, piemēram, par biļešu iegādi internetā, nav nekas neparasts. «Tas, vai šādu nodevu piemērot arī par norēķiniem uz borta ir katras aviokompānijas politikas jautājums. No Rīgas lidojošās aviokompānijās gan šādu praksi par norēķiniem ar kredītkarti uz borta līdz šim nebiju pamanījis. Dažas kompānijas vispār uz borta pieņem tikai norēķinus ar kredītkarti, airBaltic varbūt grib savās lidmašīnās panākt tikai norēķinus ar skaidru naudu,» pieļauj aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Valdība šodien nolēma lauzt ar Rīgas domi un Ventspils domi noslēgtos līgumus par īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanas kārtību.

Patlaban ar Rīgas domi un Ventspils pilsētas domi ir spēkā līgumi par speciālu IIN ieskaitīšanas kārtību, saskaņā ar kuru IIN maksājumi tieši, bez Valsts kases starpniecības, nonāk konkrētās pašvaldības budžetā. Ar Rīgas domi līgums noslēgts 1995.gada decembrī, bet ar Ventspils pilsētas domi - 1996.gada martā.

Valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu lauzt šos līgumus un noteikt, ka no nākamā gada janvāra IIN ieskaitāms tikai Valsts kases IIN sadales kontā. Tādējādi nodokļu maksātājiem tiks vienkāršota IIN samaksas kārtība, tiks samazināts administratīvais slogs un efektivizēta valsts un pašvaldību resursu izlietošana. Pārejot uz pilnībā centralizētu IIN nodokļa iekasēšanu, tiks optimizēts IIN administrēšanas process, samazināsies kļūdaino maksājumu skaits Valsts kases IIN sadales kontā un tiks novērsta situācija, ka pašvaldības ilgstoši nesaņem tām pienākošos līdzekļus no iekasētā IIN, izskatīšanai valdībā iesniegtajā ziņojumā raksta FM. Dokumentā teikts, ka Rīgas dome kļūdaini ieskaitīto IIN maksājumu pēc tā konstatēšanas nevis nekavējoši atmaksā citām pašvaldībām, bet izmanto savu funkciju pildīšanai un politiski noteikto prioritāšu īstenošanai.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien apstiprinājis noteikumus, kas ļaus Lielbritānijas pilsoņiem pēc Brexit ceļot Šengenas zonā bez vīzām, arī gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Lielbritānijas pilsoņi varēs ceļot Šengenas zonā bez vīzām, ja uzturēšanās ilgums nepārsniegs 90 dienas.

EP šie noteikumi tika apstiprināti ar 502 balsīm pret 81. No balsošanas atturējās 21 deputāts.

Taču noteikumu realizēšana būs atkarīga no tā, vai Lielbritānija piešķirs līdzīgas tiesības ES pilsoņiem ceļošanai Apvienotajā Karalistē. Londona ir solījusi to izdarīt.

Lai gan noteikumi EP tika pieņemti ar lielu balsu pārsvaru, dokuments Briselē izraisīja strīdu Gibraltāra jautājumā, jo vienā no zemsvītras piebildēm Gibraltārs nodēvēts par «britu kroņa koloniju».

Gibraltārs, kur mīt 33 000 cilvēku, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1713.gada, un šobrīd šī septiņus kvadrātkilometrus lielā pussala ir ar pašpārvaldi apveltīta Lielbritānijas aizjūras teritorija.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka viņš atvieglos augsti kvalificētiem strādniekiem iespēju palikt ASV un iegūt pilsonību, un viņam neraksturīgā veidā uzslavēja imigrantu ieguldījumu ASV.

Tramps solīja reformēt H1-B vīzas, uz kurām trīs ceturtdaļas pretendentu ir no Indijas, kas lielākoties strādā tehnoloģiju sektorā.

«H1-B vīzu ieguvēji Savienotajās Valstīs var būt pārliecināti, ka drīz notiks pārmaiņas, kas gan vienkāršos, gan padarīs drošu jūsu palikšanu, ieskaitot potenciālu ceļu uz pilsonību,» tviterī rakstīja Tramps.

«Mēs gribam iedrošināt talantīgus un augsti kvalificētus cilvēkus tiekties pēc karjeras iespējām ASV.»

Tramps, kurš savā vēlēšanu kampaņā ieņēma stingru nostāju pret imigrāciju, iepriekš bija solījis vērsties pret H1-B vīzām, mudinot ziņot par krāpšanos to iegūšanā un uzstājot, ka uzņēmumiem pirmām kārtām jāpieņem darbā amerikāņi.

ASV vēstniecības varētu lūgt personām, kas piesakās vīzām, atklāt paroles saviem sociālo tīklu kontiem, paziņojis iekšējās drošības ministrs Džons Kelijs.

Ministrs skaidroja, ka paroles var tikt prasītas, īstenojot stingrākas pārbaudes, lai atklātu personas, kas var radīt riskus ASV drošībai.

Kelijs sacīja, ka paroļu pieprasīšana ir viena no lietām, kas tiek apsvērta iebraucēju pārbaudīšanai sevišķi no tādām valstīm kā Irāna, Irāka, Lībija, Somālija, Sīrija un Jemena, kuras pašas neveic tik stingras personu pārbaudes.

Ministrs norādīja, ka ir ļoti grūti izvērtēt cilvēkus šajās septiņās valstīs, bet, ja viņi ierodas ASV, varasiestādes vēlēsies zināt, ko viņi dara internetā.

«Ja viņi nevēlas sadarboties, lai nebrauc uz Savienotajām Valstīm,» viņš piebilda.

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Neiekasēto nodokļu «robs» septembrī palielināsies par aptuveni trīs miljoniem eiro un kopumā deviņos mēnešos neiekasēto nodokļu summa pārsniegs 50 miljonus eiro, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kā norādīja VID vadītāja, joprojām lielākais īpatsvars neiekasētajos nodokļos ir pievienotās vērtības nodoklim (PVN). PVN ieņēmumi gan esot lielāki, nekā iepriekšējā gadā, tomēr ne tik lieli kā plānots iepriekš.

Vienlaikus Pētersone norādīja, ka nodokļu iekasēšana palielinās straujāk nekā attīstās tautsaimniecība.

Kā ziņots, astoņos mēnešos nodokļu iekasēšanas gada plānā ir iztrūkums aptuveni 47 miljoni eiro apmērā. Kā iepriekš norādīja Pētersone, lielākā daļa no neiekasētajiem nodokļiem ir PVN - 42 miljoni eiro.

Salīdzinot ar pagājušā gada astoņiem mēnešiem, kopējie nodokļu ieņēmumi ir lielāki par 211 miljoniem eiro, kas ir 4,5% palielinājums. Vairāk nekā pērn ir iekasēts arī PVN - plus 44 miljoni eiro, kas nozīmē, ka astoņu mēnešu laikā PVN ir iekasēts par 4% vairāk nekā pērn.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Valsts var tērēt tik daudz naudas, cik iekasē, nevis tik, cik kāda grupa vēlas, jo agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie krīzes laikā aizsāktās valsts funkciju pārskatīšanas, kā arī nodokļu iekasēšanas

Par to intervijā DB stāsta LDDK viceprezidents, ilggadējais a/s Latvijas finieris un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Juris Biķis. Viņaprāt, nosacījumi un mērķi, kas fiksēti Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ir pareizi, bet tagad ir vajadzīgi instrumenti to sasniegšanai, arī pareiza ES struktūrfondu atbalsta sadale starp tiem, kas jau sekmīgi strādā, un jaunajiem, kuri savu artavu valstij varētu dot ilgtermiņā.

Kā vērtējat tā dēvētos pēckrīzes gadus Latvijā? Vai valsts rīkojās pareizi, īstenojot «cirpšanu»?

Lai vērtētu, kas un kā tika darīts ekonomiskās recesijas apstākļos gan uzņēmumos, gan valstī kopumā, vispirms jāpalūkojas, kas notika pirms krīzes tā dēvēto trekno gadu izskaņā. Proti, tā brīža valdībai (Ministru prezidents Aigars Kalvītis), veidojot 2008. g. valsts budžetu, tika prognozēta Latvijas IKP dzinēja slāpšana, taču, neraugoties uz to, bija milzīgs spiediens no arodbiedrībām palielināt algas valsts sektorā. Arodbiedrību pienākums ir uzbrukt gan valsts, gan privātajiem darba devējiem, un tā brīža valdību veidojošie politiskie spēki šim spiedienam daļēji pakļāvās. Tobrīd bija interesanta situācija, kad ne vienas nozares uzņēmēji vien sāka izjust ekonomikas bremzēšanos un ne tikai apsvērt, bet pat spert soļus, kas apturēja darba algu izmaksu pieaugumu, kas bija neatbilstošs darba ražīguma augumam, vai arī iesaldēja darba samaksu. Sabiedrība pat nevēlējās dzirdēt par ekonomikas pieauguma kritumu. Ja lēmumu pieņēmēji tobrīd būtu spējuši nostāties pretī šim algu palielinājuma spiedienam, situācija varēja būt citāda, kaut gan kopumā bez izmaksu (diemžēl arī algu) samazināšanas iztikt nevarētu, taču «grieziens» noteikti būtu mazāks, nekā to nācās īstenot krīzes laika valdībām. Izmaksu izvērtēšana, valsts funkciju pārskatīšana, reformas bija nedaudz novēlotas, taču cita risinājuma nebija. Tas, ka netika veikta lata devalvācija, bija pareizs risinājums. Uzņēmumi krīzes situācijā pārvērtēja un sabalansēja darba samaksas iespējas ar darba ražīgumu. Mācība – lielāka risku analīze. Krīze būtībā ir ekonomikas līdzsvara spogulis. Kopumā visi minētie soļi vēlāk ļāva straujāk rāpties ārā no krīzes. Diemžēl ne visas reformas, kas būtu jāveic valsts sektorā (izglītība, veselība), ir īstenotas ar lielu pretestību, un tagad, straujākā atgūšanās laikā no krīzes, ne tikai to īstenošana, bet arī apspriešana ir nolikta uz bremzēm. Pašlaik parādās tāda pati tendence, kāda bija pirms 6–7 gadiem – tiek izvirzītas prasības, cik kuram valsts sektoram valdībai jāpiešķir nauda, pilnībā ignorējot realitāti, cik naudas valsts makā ir (būs). Prasības bieži vien tiek pamatotas ar to, ka konkrētai jomai vajag resursus vairāku procentu apmērā no IKP (tā esot citviet Eiropā), kas, salīdzinot ar plānajiem ieņēmumiem valsts makā, tos pārvērš par simtiem milj. un pat miljardiem eiro un pašreizējam budžetam ir nepārvarams apmērs.

Eiro ieviešanas misija veiksmīgi pabeigta, laiks atgriezties pie iepriekšējā kursa un atkal paaugstināt nodokļus. Nākamgad PVN likme Latvijā var sasniegt pat 23%.

Ar DB publikāciju par to, ka no nākamā gada Latvijā, visticamāk, varētu atkal augt pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme, dienasgaismu ieraudzījusi vēl viena politiķiem ļoti nepatīkama tēma, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā. Proti, 2012. gada vasarā, gatavojoties eiro ieviešanai, PVN standartlikme Latvijā tika samazināta no 22% uz 21%. Savukārt nākamajos divos gados iecerēts samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, tādējādi palielinot Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Tomēr jau tobrīd, kad šīs idejas vēl tikai tika auklētas, vadošajiem valsts politiķiem, protams, bija skaidrs – ja kaut kur nodokļa ieņēmumi tiks samazināti, citviet nāksies tos palielināt. Finanšu ministrs Andris Vilks jau šā gada februārī LNT sacīja, ka tuvākajos gados diskusijas par PVN palielināšanu būs valdības darba kārtībā. Līdz ar to premjeres Laimdotas Straujumas pašreizējā liegšanās, ka «valdībā nekas tāds nav lemts un es neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju», drīzāk skaidrojama kā priekšvēlēšanu atrakcija. Nu, nevar varas partija vēlētājiem vienā laidā sagādāt nepatīkamas ziņas par viņu tēriņu pieaugumu – nelaikā atverot elektrības tirgu, runājot par lielākiem nodokļiem u.tml. Taču nepopulārus lēmumus, kā zināms, pārsvarā var tikai atlikt, nevis atcelt pilnībā, līdz ar to jaunajai valdībai šā gada nogalē, lai kādā politisko spēku sastāvā tā arī tiktu izveidota, nodokļi varētu būt risināmais uzdevums nr.1.

Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropā, tādēļ finanšu ministra Andra Vilka (V) ierosinājums par nodokļu celšanu ir pareizs, pauda Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags.

Vilka ierosinājums ir pareizs, uzskata Vanags, jo Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) visā Eiropā. «Es domāju, ka tas ir pareizs virziens, taču svarīgs ir jautājums, kā šie nodokļi tiks celti,» uzskata Vanags. Viņaprāt, tikpat svarīga ir nodokļu iekasēšana.

«Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) starpība starp iekasēšanas plāniem un tā izpildi procentuāli Latvijā ir viena no lielākajām Eiropā,» sacīja Vanags, piebilstot, ka Latvijai ir vajadzīgi lielāki ieņēmumi, kas nozīmē vai nu lielākus nodokļus, vai labāku nodokļu iekasēšanu.

Politiķi deklarē vēlmi pēc lielākiem budžeta ieņēmumiem, tikmēr valstij gar degunu iet vairāk nekā 700 miljoni eiro

Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija plāno skatīt grozījumus Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likumā.

Pēc Eiropas Komisijas datiem Latvija ir topā pēc neiekasētā PVN apjoma – 2013. gadā valstī netika iekasēts 721 miljons eiro jeb aptuveni 30% no tā PVN apjoma, kas bija jāiekasē.

Protams, simtprocentīgi visu PVN neiekasē neviena valsts, tomēr ir starpība, ja, piemēram, Zviedrija spēj iekasēt teju 97% no paredzētā PVN apjoma, bet Latvija – tikai 70%. Līdz ar to grozījumi PVN likumā, lai uzlabotu šī nodokļa iekasēšanas apjomus, ir vairāk nekā nepieciešami, un paredzētā reversā PVN maksāšanas kārtība kokmateriāliem un elektronikas precēm ir labāk nekā nekas.

Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un veido 35,9%, kas ir 11.zemākais rādītājs Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) reģionā, liecina jaunākais Pasaules Bankas, IFC (International Finance Corporation) un PwC sagatavotais ziņojums par nodokļu situāciju pasaulē.

Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstīs, un Lietuvā tā ir 43,1%, bet Igaunijā - 49,4%.

Vidējo nodokļa likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmuma ienākuma nodokļa daļa, 27,3% - darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem - 264 stundas, savukārt veicamo maksājumu daudzums ir viens no mazākajiem Eiropā – tikai 7. Tik mazs maksājumu skaits citur Eiropā ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai.

«Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli uzskatāmi rāda to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi

Zaudēto nodokļu summa no auto servisu nozares valsts budžeta ieņēmumiem ir 45-60 miljoni eiro gadā, liecina Auto asociācijas aplēses.

Vairākus gadus Auto asociācija ir centusies pievērst ministriju uzmanību neefektīvām nodokļu iekasēšanas metodēm automobiļu tirdzniecības, servisa un rezerves daļu nozarē.

Asociācijas novērojumi liecina, ka nodokļu iekasēšana ir maza un pamatā tā tiek nodrošināta tikai uz nozarē lielu, redzamu uzņēmumu rēķina. Piemēram, pēc VID datiem par 2012. pārskata gadu, Auto Asociācijas biedru veiktie nodokļu maksājumi veido 56% no kopējiem VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem nozarē. Tai pašā laikā šo uzņēmumu skaits veido tikai 0,8% no visiem nozares uzņēmumiem, savukārt ieņēmumi – 32% no auto tirdzniecības un remonta nozares kopējiem ieņēmumiem.