Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropā, tādēļ finanšu ministra Andra Vilka (V) ierosinājums par nodokļu celšanu ir pareizs, pauda Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags.
Vilka ierosinājums ir pareizs, uzskata Vanags, jo Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) visā Eiropā. «Es domāju, ka tas ir pareizs virziens, taču svarīgs ir jautājums, kā šie nodokļi tiks celti,» uzskata Vanags. Viņaprāt, tikpat svarīga ir nodokļu iekasēšana.
«Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) starpība starp iekasēšanas plāniem un tā izpildi procentuāli Latvijā ir viena no lielākajām Eiropā,» sacīja Vanags, piebilstot, ka Latvijai ir vajadzīgi lielāki ieņēmumi, kas nozīmē vai nu lielākus nodokļus, vai labāku nodokļu iekasēšanu.
Savukārt Valsts prezidenta Andra Bērziņa teikto, ka Latvija nevar atļauties celt nodokļus, Vanags sauc par propagandu. «Ja mēs skatāmies uz vairākām Eiropas valstīm, kurām ir veiksmīga ekonomika - Zviedrija, Somija, Dānija, Vācija -, tajās ir krietni lielāki nodokļi. Visas bagātākās valstis ir pirmajā pieciniekā, ja skatāmies uz nodokļu īpatsvaru.»
Viņš gan atzīst, ka ienākumu nodokļu likmi varētu dubultot, taču tas esot jādara pakāpeniski. «Mums tieši ar Ekonomikas ministriju (EM) ir pētījums par šo jomu,» atzina Vanags, norādot, ka tā rezultāti plašākai sabiedrībai būs pieejami vasarā.
Kā ziņots, Vilks ir nācis klajā ar aicinājumu sabiedrībai diskutēt, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, jo zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai.
Vilks atzīmēja, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.
Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai nu šādu tendenci atzīt par vēlamu, vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.
Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tuvākajos gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji šis rādītājs ir 40%, uzsver Vilks. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP esot ļoti aktuāls jautājums pat pie labas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas, īpaši priekšvēlēšanu laikā, vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.
«Pie tik zema nodokļu sloga kļūst neiespējami salīdzināt sabiedriskos pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijā un citās ES valstīs. Par katru no šādiem salīdzinājumiem mums nāksies nopūsties un konstatēt, ka Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts mums nav pa kabatai,» uzsver ministrs.
Viņš ir pārliecināts, ka tuvākajos gados pie nepopulistiskas valdības kombinācijas darbaspēka nodokļiem būs lejupejoša virzība. «Taču, mazinot darbaspēka nodokļus, tie ir jākompensē, lai vismaz esošajā līmenī varētu nodrošināt valsts funkcijas mūsu iedzīvotājiem. Protams, ka var palikt pie esošās situācijas, bet tad es aicinātu savus kolēģus ministrus nesniegt pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Taču diez vai tas notiks, jo vajadzības bieži vien ir arī pamatotas.»
Vilks uzsver, ka pašlaik Finanšu ministrija neplānojot rosināt diskusiju par kompensējošiem priekšlikumiem, piemēram, patēriņa nodokļu likmju izmaiņām valstī, turklāt šī valdība nerosināšot nodokļu pārskatīšanu vispār. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret IKP, kas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, jo papildu resursi, kas būtu paredzēti valsts funkciju finansēšanai, kļūs ierobežotāki, raksta Vilks.