Kopējā nodokļu likme Latvijā turpina samazināties un sasniedz 35%, kas ir 11. zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā un viszemākais Baltijas valstīs (Lietuvā kopējā nodokļu likme ir 42,6%, Igaunijā – 49,3%), secināts jaunākajā Pasaules Bankas, Starptautiskās finanšu korporācijas (IFC) un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē.
Šo 35% kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% UIN daļa, 27,2% ir darbaspēka nodokļi un 2,9% – pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību nokārtošanai Latvijā joprojām ir virs ES/EBTA reģiona vidējā rādītāja – 193 stundas (vidēji reģionā 176 stundas), tomēr laika patēriņš ir krietni samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu (264 stundas). Savukārt, Latvijā maksājamo nodokļu skaits (tikai 7) šobrīd ir viens no mazākajiem un ierindo Latviju Eiropas pirmajā pieciniekā kopā ar Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju un Maltu.
Pētījumā arī secināts, ka ES/EBTA reģionā vidēja lieluma uzņēmums nodokļos caurmērā samaksā 41%, kopumā veicot 12,3 maksājumus, un tam ir nepieciešamas 176 stundas, lai nokārtotu savas nodokļu saistības ar valsti. Savukārt, pasaulē vidēja mēroga uzņēmumam šis nodokļu slogs ir 40,9%, ko pavada 25,9 maksājumi un 264 stundas saistību nokārtošanai ar valsti.
Latvijas skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli apliecina mūsu valsts un nodokļu likmes konkurētspēju – uzņēmumi šeit var novirzīt vairāk resursu saimnieciskās darbības tālākai attīstīšanai vai dividenžu izmaksai. Raugoties no valsts pārvaldes viedokļa, atbildīgajām iestādēm šobrīd būtu svarīgi uzlabot nodokļu iekasēšanas procesa efektivitāti, saglabājot pievilcīgu vidi uzņēmēju un investoru acīs, kā arī radot stabilu nodokļu politiku valstī. Iepriecina tas, ka arī laiks, kas nepieciešams saistību kārtošanai un maksājumu veikšanai, mums ir krietni samazinājies. Viens no iemesliem noteikti ir veiktie uzlabojumi Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, taču zināma ietekme ir arī veiktajām izmaiņām šā gada metodoloģijā, skaidro PwC vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Ievērojamo starpību starp Latvijas un pārējo Baltijas valstu nodokļu slogu komentē PwC Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza. Ja salīdzina Baltijas valstis, kur Latvijai ir krietni zemāka kopējā nodokļu likme, tad vislielākā atšķirība veidojas tieši saistībā ar personāla nodokļu apmēru – Latvijā tie sastāda 27,2% no peļņas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 39% un 35,2%. Otra lielākā atšķirība ir saistīta ar UIN – Latvijā efektīvā UIN likme ir 4,9% no peļņas, kamēr Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 8,4% un 6,1% (ar piezīmi, ka Igaunijā nodoklis maksājams tikai pie peļņas sadales). Mūsuprāt, šī ir ļoti svarīga un laba ziņa Latvijas uzņēmējiem, kā arī tiem, kuri uzņēmējdarbību sākt vēl tikai plāno, uzskata Rauza.
Kopumā pētījumā Paying Taxes 2015 starp 190 pasaules valstīm Latvija ierindojas 24. vietā, Igaunija – 28. vietā, bet Lietuva – 44. vietā. Visām Baltijas valstīm ir vērojams kāpums salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Nodokļu samaksa pasaulē kopumā ir kļuvusi vieglāka, secināts Pasaules Bankas grupas un PwC pētījumā. Vidusmēra uzņēmuma patērētais laiks savu nodokļu saistību izpildei pagājušā gadā samazinājies par četrām stundām. Turklāt pārskatā secināts, ka iepriekšējā gadā samazinājusies arī vidusmēra uzņēmuma nodokļos samaksātā kopsumma un veikto maksājumu skaits. Izdevuma aptvertajā desmit gadu posmā šī tendence novērota ik gadu. Aplūkotā standartuzņēmuma kopējā nodokļu likme (definēta atbilstoši Doing Businessmetodoloģijai) caurmērā ir 40,9 procenti no uzņēmuma komercdarbības peļņas. Šāds uzņēmums veic 25,9 nodokļu maksājumus gadā un savu nodokļu saistību izpildei patērē 264 stundas.
Nodokļi sniedz ilgtspējīgu finansējumu, kas vajadzīgs sociālām programmām un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Likumdevējiem jāatrod precīzs līdzsvars starp ieņēmumu gūšanu un tādu regulējumu, kurā nodokļu likmju un administratīvo prasību slogs nemazina nodokļu maksātāju vēlmi piedalīties nodokļu maksāšanā un veikt komercdarbību, skaidro Pasaules Bankas grupas Attīstības ekonomikas nodaļas Globālo rādītāju grupas direktors Augusto Lopess-Klaross. Tautsaimniecības lejupslīdes posmos šai līdzsvarošanai jākļūst intensīvākai – var palielināties valsts tēriņi, iedarbojoties uz deficītu, un valstu valdībām var nākties izmantot nodokļu politiku tautsaimniecības stimulēšanai.
Jaunākie pētījuma Paying Taxes rezultāti liecina, ka daudzas valstis turpina veikt savas nodokļu reformas, bet arvien vēl pastāv plašas nodokļu sistēmu racionalizēšanas un vienkāršošanas iespējas, skaidro PwC Nodokļu komandas līderis Andrejs Pekmens.
Nodokļu reforma tuvākajos gados joprojām būs svarīga tēma valstu valdībām visā pasaulē, radot arī nepieciešamību izvērtēt ESAO iesniegtos priekšlikumus ar mērķi modernizēt starptautisko nodokļu sistēmu, lai atbalstītu mūsdienu globalizēto komercdarbību.
Pētījumā Paying Taxes 2015 tiek mērīti visi obligātie nodokļi un iemaksas, kuras vidēja izmēra uzņēmumam jāmaksā konkrētā gadā. Mērīto nodokļu un iemaksu vidū ir peļņas jeb uzņēmumu ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas un nodarbinātības nodokļi, kurus maksā darba devējs, kā arī nekustamā īpašuma nodokļi, īpašuma atsavināšanas nodokļi, dividenžu nodoklis, kapitāla pieauguma nodoklis, finanšu darījumu nodoklis, atkritumu savākšanas nodokļi, transportlīdzekļu un ceļa nodokļi, kā arī citi nelieli nodokļi vai nodevas.
Gadskārtējā Paying Taxes pārskata pamatā ir Pasaules Bankas grupas publicētā Doing Business pārskata sadaļa par nodokļu samaksu.