Db viedoklis: Šā gada NATO sammits bijis ikdienišķs, vēsturē nepaliekošs
Aizvadot divas dienas ilgušo NATO sammitu Rīgā, loģisks ir jautājums - kāds tad ir šā pasākuma tā saucamais sausais atlikums, ar ko vietējai un pasaules sabiedrībai atmiņā vismaz tuvākajā nākotnē tas varētu palikt?
Jāatzīst, ka vislielāko interesi izraisīja Francijas prezidenta Žaka Širaka dzimšanas diena, kuru viņam sagadījās nosvinēt Rīgā, baumas, ka šīm svinībām par godu Rīgā beidzot varētu ierasties Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kā arī nevar nepieminēt to cilvēku prieku, kas pāris dienas tam visam par godu pilnīgi oficiāli drīkstēja neiet uz darbu. Protams, vēl var teikt, ka šis NATO sammits kaut kādā mērā ir bijis simbolisks, jo pirmo reizi tas norisinājies kādā no bijušajām Padomju savienības teritorijām.
Citādi šo sammitu var nodēvēt par kaut ko līdzīgu draudzīgai pasēdēšanai senu draugu, domubiedru vai vismaz paziņu lokā, no kuriem daļa jau drīz vien atvadīsies no valsts vadītāja goda. Citiem vārdiem sakot, Rīgas sammits neieies vēsturē ne ar jaunu valstu uzņemšanu šajā aliansē, ne ar lēmumu par miera uzturēšanas misijas izvietošanu, piemēram, kārtējā arābu kontrolētajā valstī, ne arī ko citu. Tas bijis vienkārši ikdienišķs.
Faktiski jāatzīst, ka šis sammits lielā mērā ir kalpojis par sabiedrisko attiecību aktivitāti Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai starp citu valstu līderiem.
Nedrīkst aizmirst, ka Latvija pieteicās rīkot šo pasākumu laikā, kad pastāvēja iespēja, ka Vīķe-Freiberga varētu kļūt par ANO ģenerālsekretāri, kas tā arī nepiepildījās, bet nu jau pavīd pa vārgam jautājumam, vai tikai viņa nebūs nākamā NATO līdere.
Taču nevar nepieminēt arī pozitīvus faktorus šā sammita sakarā. Pirmkārt, vai nu Latvijas, vai arī, visticamāk, piemēram, amerikāņu specdienesti ir pierādījuši, ka arī Rīgā var noorganizēt augsta ranga ārvalstu tikšanās pasākumu, "neizslaukot" pilsētu no visa dzīvā. Otrkārt, šis sammits kaut kādā mērā varētu būt kā solītis pretī Rīgas kā konferenču centra attīstībai. Respektīvi, ir parādīts, ka šeit var sarīkot liela mēroga pasākumus. Ne velti taču atsevišķi uzņēmēji pat gatavojas Rīgā celt milzu konferenču centru.
Bet, treškārt un galvenokārt - dievs vien zina, cik gadus vēl stāvētu nerekonstruēts Dailes teātris, nesalabotas dažas ielas un nepadarīti vēl vairāki darbi, ja nebūtu šā sammita. Džordžs Bušs, Tonijs Blērs, Angele Merkele un citi pasaules varenie Rīgu jau ir pametuši, un nav zināms, vai vēl kādreiz iegriezīsies šeit "patusēt", bet attīstībā ieguldītie līdzekļi paliks tepat.