«Mēģinu stāstīt par lietām, kam ticu. Bet neticu, teiksim, apgalvojumiem, ka no Latvijas 2009. – 2010. gadā aizbrauca simtiem tūkstoši cilvēku. Tās gan ir pasakas,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
«Ļaudis aizbrauca, kad atvēra durvis uz Eiropas Savienību, un jau 2005. – 2007. gadā konferencēs ziņoja, ka valsti pametuši 150 tūkstoši. Krīzes gados prom devušies vēl kādi 50 – 80 tūkstoši, bet nevajag tracināt ar stāstiem, ka visu te darīja nepareizi, iedzīvotāji izvēlējās braukt projām un vēl aizbrauca simti tūkstoši. Tā nav patiesība,» skaidrojis centrālās bankas prezidents.
«Mums jānostājas uz kājām, jāvirzās nosprausto mērķu virzienā, nevis jāuzklausa citvalstu saucamo «speciālistu» nievas, cik esam kļūdījušies un maldījušies. Neesam kļūdījušies,» viņš akcentējis.
Runājot par Latvijas iestāšanos eirozonā, Rimšēvičs teicis: «LB uzskata – Latvijai nekādā gadījumā nav jāatsakās no mērķa 2014. gadā iestāties eirozonā. Mēs redzam, ka Igaunija pēc pievienošanās ir dabūjusi divus kredītreitinga paaugstinājumus, kas dod lētākus resursus attīstībai. Investīciju nauda plūst pie ziemeļu kaimiņiem, nevis uz Latviju. Pats galvenais, ka Latvijai 2014. – 2015. gadā jāpārfinansē krīzes uzkrātais parāds 2,3 miljardu latu apmērā. Ir liela atšķirība, vai aizņemamies par diviem, divarpus procentiem vai par pieciem, piecarpus procentiem. Iestāšanās eirozonā dotu zemāku likmi mūsu aizņēmumiem. Turpretī neiestājoties eirozonā, turpmāk Latvija par parāda apkalpošanu maksās tuvu 100 miljonus latu katru gadu! Šī nauda gauži labi noderētu risinājumiem veselības vai izglītības sistēmā.»
«Nav tik vienkārši – ai, ieviesīsim – labi, neieviesīsim eiro – arī nekas slikts nenotiks. Nē, neieviešana mums izmaksās ļoti dārgi. Latvija ir krustcelēs, un no tā, pa kādu ceļu dosimies, būs atkarīgs, kā dzīvos nākamās paaudzes,» stāstījis Rimšēvičs.
Viņš arī norādījis: «Vēlos teikt, ka Latvija šimbrīžam tiešām ir uzrakstījusi jaunu finanšu mācību grāmatu. Tā nav pabeigta, bet esam spīdoši nodemonstrējuši, kā krīzes skarta valsts spēj ātri atkopties, un vēl jānoiet viens gads, lai pievienotos eirozonai. Tad gan es teiktu, ka veiksmes stāsts būs uzrakstīts un tiražējams.»