Eteri Gabunijas mamma, vecmamma un vecvectēvs ir bijuši amatnieki, un viņa šo tradīciju turpina ar Tatis ādas somām.
Tatis somas nosauktas par godu dizaineres Eteri Gabunijas vecvectēvam, kura iesauka bija Tatis. Viņš bija amatnieks, kurš mīlēja savu amatu, strādāja ar koku un nedaudz arī ar ādu. Eteri vecmamma bija skrodere, bet mamma – cepurniece. «Es esmu Rīgas amatniece ceturtajā paaudzē,» saka Eteri. Vēl pirms kāda laika viņai licies, ka tā nebūs, jo, izvēloties studiju virzienu, viņa nedomāja par dzimtas tradīciju turpināšanu, šūšana viņu nesaistīja.
Eteri interesēja dizains, tomēr idejai studēt šajā virzienā viņa atmeta ar roku, jo šķitis, ka ar to nenopelnīs. Galu galā viņa izvēlējās studēt komunikācijas zinātni. «Strādājot ar ādu, vajag dzelžainu pacietību, mieru un harmoniju. Nevari nervozs strādāt. Vērojot manu straujo dabu un emocionalitāti, krustmāte teica, ka no manis droši vien laikam nesanāks ceturtās paaudzes amatniece,» viņa saka.
Taču dzīve izdara savas korekcijas, un 2009. gadā Eteri aizbrauca uz Angliju, kur viņai bija iespēja gūt pieredzi pie britu dizaineres. Anglijā viņa pavadīja divarpus gadu, tur guva pieredzi somu dizainā, kā arī kontaktus dažādiem materiālu piegādātājiem. Eteri atzīst, ka meistari, pie kā viņa strādāja, savus amata noslēpumus sargāja un nelutināja viņu ar informāciju. «Nekas uz paplātes netika pasniegts,» viņa saka. Uzņēmēja sauc sevi par Sprīdīti, kurš atgriezies mājās, savā laimīgajā zemē. «Viss it kā bija labi – brīnišķīgs darbs, labi apmaksāts, biju novērtēta, dzīvoju lieliskā vietā. Taču kaut kā pietrūka un īsti laimīga nebiju. Kad braucu atvaļinājumā uz mājām, iesēdos baltā lidmašīnā un teicu – gulbīti, gulbīti, ved mani uz laimīgo zemi. Kad lidmašīna nolaidās, un es noliku kāju uz Latvijas zemes, sapratu, ka šī ir vieta, kur es varu būt laimīga,» saka Eteri.
Šuj pati
Eteri darinātās lielās somas maksā aptuveni 200–250 eiro, bet mazās – 150–180 eiro. «Sākumā man prasīja, kas par tādu cenu pirks. Arī man pašai bija bažas, ka nesapratīs, bet saprot un novērtē. Ārzemēs ir normāli, ka ādas somas tā maksā,» viņa saka. Pircēji bija tie, kuri deva zīmi, ka Eteri jāturpina šūt somas. «Man nebija pabeigta kolekcija, kad veikals jau prasīja pēc manām somām,» viņa saka. Pārsteidzis tas, ka dažiem vietējo preču veikaliem Tatis somas nav interesējušas, savukārt durvis atvēruši citi, uz ko Eteri nebija pat cerējusi.
Lai izgatavotu vienu somu, paiet diena, lielākai somai – pat divas. Viņa pati šuj savas somas un nedaudz brīnās, ka citi ir pārsteigti par to. «Man patīk, ka es pati izstrādāju un šuju. Tā būtu jādara,» uzskata Eteri.
Lielāko darbu prasa ādas somas sagatavošanas process. «Cilvēki nestādās priekšā, cik daudz darba ieguldīts, lai soma nonāktu veikala plauktā. Pirmām kārtām – izpēte. Es tai veltu ļoti ilgu laiku. Pēc taustes un smaržas momentā jūtu ādas kvalitāti. Es esmu izlutināta, jo divarpus gadu esmu ošņājusi tikai labu ādu. Nevaru izturēt sliktas ādas smaku,» viņa saka.
Kāds kurpnieks Eteri uzdāvināja padomju laiku ādas šujmašīnu. «Es mācījos šūt ar Adler un Pfaff šujmašīnām, padomju laika mašīnai es sākumā nepatiku, mums nebija saskaņas. Tā ir ar raksturu, un pagāja laiks, kamēr sadraudzējāmies. Tagad, kad esmu «piešāvusies», es šo šujmašīnu mīlu! Tā ir labākā, kāda man jebkad bijusi, un spēj pieveikt tik biezu ādu, ka citi par to brīnās,» jūsmo Eteri. Lai arī viņai nereti šķietot, ka jau daudz ko amatā apguvusi, daudz ko zina, ik brīdi ir jāmācās. «Visu laiku ir jāmācās, katru reizi ir cits ādas veids, citas tehnoloģijas. Katra āda, ar ko strādāju, nedaudz atšķiras – ir ar citu struktūru, biezāka vai plānāka. Tā es katru reizi iemācos ko jaunu,» viņa saka.
Mazs apjoms
«Latvija ir maziņa, arī es esmu mazs uzņēmējs un, lai pasūtītu tādu izejmateriālu, kādu es gribētu, tas jādara lielos apjomos. Es to nevaru atļauties,» teic Eteri. Tāpēc viņa izmanto noliktavu atlikumus, kas ir augstas kvalitātes. Lai gan materiāls ir ļoti labs, tas ir mazā apjomā, tāpēc lielākoties viņas izgatavotās somas ir vienā eksemplārā. «Citiem tik mazs apjoms neinteresē, bet mums no tā sanāk burvīgas somas vienā eksemplārā. Es to neizjūtu kā mīnusu un manas klientes arī ne,» viņa saka.
Eteri vērtē, ka Rīgā ir daži veikali, kur pārdod kvalitatīvas somas. «Jārēķinās, ka veikali uzliek lielu uzcenojumu. Tāpēc es rūpīgi izvēlos sadarbības partnerus, man ar viņiem ir paveicies un mēs esam vienojušies par optimālo cenu, lai laimīga būtu gan es, gan klients, gan veikala īpašnieks. Es negribu, lai soma maksātu pasakainu naudu. Es variēju, dažbrīd neizvēlos pašu dārgāko ādu, lai somas patērētājam būtu pieejamākas,» viņa turpina.
Ar ambīcijām
Mode ir mainīga, aktuālās krāsas ir citas katru sezona. «Vogue ir mana Bībele, to man iemācīja briti. Vogue katru sezonu nosaka aktuālos toņus. Pie mums tie atnāk pēc diviem gadiem, bet es pie tiem turos, jo mums ir ļoti modīgas dāmas, kas seko līdzi modei. Taču es piedāvāju arī klasiskas vērtības,» stāsta Eteri. Tatis ambīcijas ir būt Rīgas ādas somu zīmolam nr. 1., būt pazīstamam kā kvalitatīvam zīmolam Eiropā un Krievijā. «Esmu Rīgas amatniece ceturtajā paaudzē, Rīga ir daļa no manis. Tas tiek parādīts manos darbos, nosaukumos. Rīga vienmēr būs daļa no šī zīmola un somām,» apgalvo Eteri. Tādēļ somām doti Rīgas ielu nosaukumi, vārdi – Aspazia, Elizabeth, Benyamin, Laima. Nākotnē, augot darba apjomam, viņa gribētu apvienot individuālos amatniekus, kas spētu ar tādu pašu mīlestību un azartu kā viņa pati veidot Tatis somas un strādāt ar vienu zīmolu.
Rīga un somas
«Ādas soma ir investīcija un, ja cilvēks tādā iegulda naudu, tai jākalpo vairākus gadus. Laba amatnieka darināta soma kalpos visu mūžu,» apgalvo Eteri. Latvijas pircēju loks ir ierobežots. Nākamais tirgus varētu būt Krievija. «Krievi vienmēr ir mīlējuši Latvijas preces. Visdrīzāk es varētu sadarboties ar luksus veikaliem. Šis ir augstas klases produkts, tam būtu jābūt pieejamam limitētā skaitā veikalu. Es redzu, ka tas varētu būt viens veikals Sanktpēterburgā un viens Maskavā. Varbūt – arī Āzijā, jo viņiem patīk Eiropā ražotas lietas. Somdara somas bija pazīstamas visās Padomju savienības valstīs. Gribētos atgādināt par šīm tradīcijām un slavināt Rīgu. Man ir sapnis, ka, pieminot Rīgu, cilvēki teiktu: tur ražo skaistas ādas somas,» atklāj Eteri. Viņa gribētu, lai cilvēki no ārzemēm brauktu uz Rīgu, meklētu šī zīmola somas un aizvestu tās sev līdzi uz mājām.
#1/17
E. Gabunija
#2/17
#3/17
#4/17
E. Gabunija
#5/17
#6/17
#7/17
#8/17
#9/17
#10/17
#11/17
#12/17
#13/17
#14/17
#15/17
#16/17
