Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.
Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.
Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.
«Etnogrāfiskais Gadatirgus jūnijā ir kļuvis par tradicionālu pasākumu, kas, tuvojoties savai 50.gadskārtai, ir neatņemams pasākums daudziem apmeklētājiem un dalībniekiem. Ar to tiek atklāta vasaras tirdzniecības un festivālu sezona. Taču, sasniedzot savu 9.gadu, Mūsdienu Amatniecības festivāls vēl aizvien ir jauns. Tas ir sasniedzis to vecumu, kad tam tāpat kā bērnam ir pienācis laiks mainīties un attīstīties,» stāsta direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.
Mūsdienu Amatniecības festivāla apmeklējums ir mainīgs, taču kopumā festivāls vēl aizvien nes Brīvdabas muzejam peļņu, viņa teic. Iepriekšējos gados apmeklētāju skaits bija sācis kristies, taču šogad pasākums ir norisinājies veiksmīgi un tam bijis rekordliels apmeklējums - 8575 viesi. Festivālu 2018.gadā apmeklēja 6217 viesi, 2017.gadā - 7424.
Kā iemesls apmeklējuma svārstībām varētu būt neizdevīgs pasākuma norises laiks. «Augustā cilvēki ir bijuši jau gana daudz pilsētu svētkos, amatnieku izstrādājumus redzējuši jau gana daudz. Augustā cilvēki domā arī par to, ka jāgatavojas skolai un studijām. Ir jāsāk vairāk domāt par naudas līdzekļiem. Vienlaicīgi ar Mūsdienu Amatniecības festivālu notiek 3 būtiski pasākumi,» stāsta K.Kūla.
Ir pasākumi, kas muzejam nes finansiālus zaudējumus. Lai šādas situācijas risinātu, muzeja vadība ik gadu plāno svētku kalendāru, dažkārt tie tiek sapludināti kopā, mainīti. Taču ir tradicionāli gadskārtu ieražu svētki, kuri tiks svinēti neatkarīgi no tā, vai apmeklētāju skaits ir pietiekams un vai tie nes peļņu. Veļu vakars un Maija dziedājumi ir šo mazāko svētku skaitā, taču, piemēram, Maija dziedājumi ir iekļauti Latvija Kultūras kanonā un atcelt šos svētkus muzejs negrasās to nozīmes mūsu kultūrā dēl. Muzeja pienākums ir izglītot apmeklētājus un iepazīstināt ar šīm tradīcijām.
Tāpat arī Mūsdienu Amatniecības festivāls ir ieņēmis nozīmīgu vietu savā nozarē. K.Kūla uzsver: «Ļoti būtiski ir tas, ka Mūsdienu Amatniecības festivāls ir ieguvis papildu vērtību, par ko mēs, iespējams, īpaši nebijām domājuši. Tas ir kļuvis par labu starta platformu jauniem amatniekiem, jauniem censoņiem.» Pēc dalības festivālā Brīvdabas muzejā, jaunos amatniekus labprātāk atzīst un uzņem dalībai arī citos gadatirgos. Tā ir vieta, kur dalībnieki ierodas, lai apmainītos ar idejām. K.Kūla stāsta: «Es esmu dzirdējusi no vairākiem apmeklētājiem atsauksmes, ka šis tirgus ir patīkamāks, jo te nav tik lieli cilvēku pūļi. Tirgus ir pārskatāms un to var baudīt.»
Pēc šogad aizvadītā festivāla muzeja pārstāve Harita Maniņa secina: «Tas, ka jauno amatnieku skaits, kuri ir izturējuši atlasi un tiek uzaicināti piedalīties festivālā, ar katru gadu pieaug, liecina, ka amatniecība Latvijā ir dzīva un turpina attīstīties. Arī festivāls kā platforma joprojām ir būtiska jaunajiem meistariem, lai pierādītu savu varēšanu un satiktu potenciālo pircēju.»
Par pasākumiem muzejs informē sabiedrību gan ar sociālo tīklu paziņojumiem, gan vides reklāmām, kā arī par pasākuma vēstnešiem kļūst paši amatnieki, kas par savu dalību gadatirgū informē savus klientus.