Rasmas Pušpures «rokraksts» ir daudzveidīgs – no sentimentālām un nedaudz tradicionālām rotām ar sudraba vārpām līdz konceptuālām rotām ar dzintaru, porcelānu un pat kokoglēm .
Rotu izgatavošana nav Rasmas bērnības sapnis. Savulaik Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides nodaļā viņa iestājās tāpēc, ka bija pārliecināta – vēlas kļūt par arhitekti, taču mācību laikā saprata, ka šī joma nav sirdij tuva. «Man nepatika visas 3D programmas, ilgā sēdēšana pie datora un tas, ka nekas tā īsti nav jādara ar rokām. Pasniedzēji bieži nenovērtēja, ka pats kaut ko uztaisi. Stājoties Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), nolēmu studēt metāla dizainu, turklāt šajā nodaļā bija mazs konkurss. Nebiju pārliecināta, ka man šī joma patiks, bet ar pirmo dienu mani tā aizrāva metāla dizains, ka četri gadi paskrēja nemanot. Saprotu, ka esmu savā vietā,» viņa uzskata.
Salāgo cenas
Šobrīd Rasma savas rotas pārdod tikai vienā veikalā – Vecrīgas modes salonā Melleus. «Citur pagaidām neesmu devusi savas rotas, jo tik daudz viena pati nespēju uztaisīt un pagaidām negribu ņemt kādu palīgā, jo daudzas rotas izdomāju darba procesā. Dažas no tām izgatavoju atkārtoti, bet lielākoties koncentrējos uz rotām, kas būtu vienā eksemplārā. Tā man pašai ir interesantāk. Nākotnē, iespējams, būs nedaudz vairāk standartizētas rotas, taču tik un tā ierobežotā skaitā,» viņa spriež. Arī šobrīd viņai, piemēram, ir rotu kolekcija Mother Nature, kuras dižpārdoklis ir auskari ar vārpiņām. Šo motīvu Rasma visu laiku dažādos izpildījumos turpina, jo cilvēkiem patīk šis latviski sentimentālais simbols. Līdzīgi ir ar kļavu «degunu» auskariem, kuri esot pieprasīti.
Rasmai ir arī veikals interneta platformā Etsy. «Tā ir milzīga pasaule, tur ir gan dizaina lietas, gan pilnīga amatniecība, bet katrai lietai ir savs piekritējs. Jo vairāk preču tur ievieto, jo vairāk cilvēki tevi atrod un pasūta preces,» viņa teic. Šobrīd viņa veikalā ievietojusi 60 rotas, bet, pieaugot apjomam, aktuāls kļūst jautājums par to, kur visu glabāt. Ir svarīgi, ka rota ir gatavas brīdī, kad cilvēks to pasūta, jo viņš preci gaida piegādātu noteiktajā laikā. Visvairāk pasūtījumu esot no Amerikas, jo Etsy galvenokārt ir Amerikas kopiena. Ir arī pircēji no Itālijas, Krievijas, Lielbritānijas, Austrālijas.
«Negribu, lai manas rotas būtu nopērkamas it visur Rīgā. Problēma ir tā, ka katrā vietā ir cits uzcenojums, kas svārstās no 40 līdz 150%. Es cenšos vienādot cenas gan Etsy, gan salonā, jo, ja tūrists nopērk manu rotu veikalā un pēc tam Etsy redz citu cenu, viņš jutīsies apkrāpts vai vīlies. Sekošu tam līdzi arī turpmāk. Par to ļoti jādomā, jo īpaši tiem uzņēmējiem, kuru preces ir vairākos veikalos ar dažādu cenu politiku,» spriež Rasma.
Pārņem pieredzi
Rasma šovasar absolvē LMA un rudenī plāno turpināt studijas maģistrantūras programmā. Viņa atzīst, ka apvienot savu mazo biznesu ar studijām nav vienkārši. Viņa ar rotām sāka pelnīt nejauši – vispirms tapa rotas studiju uzdevumu ietvaros, kam sekoja pirmie pasūtījuma darbi.
Viens no materiāliem, ar ko Rasma strādā, ir dzintars. Pirms gada metālmākslinieks un LMA pasniedzējs Juris Gagainis ierosināja izgatavot kādu rotu ar dzintaru un piedalīties konkursā Amber Trip. Viņa izgatavoja konceptuālu rotu ar dzintaru, sudrabu un spēcinātu kokogli. Žūrija to novērtējusi – Rasma konkursā ieguva pirmo vietu un līdz ar to iespēju apmeklēt Baltijas juvelieru izstādi Amber Trip Lietuvā, lai parādītu savas rotas un izpētītu, kas pasaulē šajā jomā notiek. Izrādās, dzintars šobrīd ir ļoti aktuāls, tāpēc arī šī materiāla cenas pēdējā laikā esot cēlušās, ko ietekmējusi aziātu mīlestība pret dzintaru.
Nākotnē Rasma vēlas turpināt iesākto un izveidot uzņēmumu, lai varētu dot darbu arī citiem jaunajiem rotu māksliniekiem, kā arī apgūt maksimāli daudz dažādu tehnoloģiju un materiālu. «Ir svarīgi redzēt, kā citi uzņēmumi strādā. Mūsdienās svarīgas ir tehnoloģijas, nevar sēdēt viens pats un vīlēt. Latvijā ir daudz juvelieru, kas gadu no gada taisa vienu un to pašu, jo neko citu nav redzējuši. Pētot pasaules rotu pasauli, varbūt man paliek mazāk laika tās izgatavot, bet, kad būšu noskaidrojusi savas iecienītākās tehnoloģijas un dizaina virzienus, varēšu nodarbināt vēl vairākus cilvēkus. Šobrīd es meklēju savu virzienu,» norāda Rasma.
Radītāju tauta
Rasma spriež, ka rotas Latvijā ir šaura niša, kas iedalāma vairākās grupās – amatnieciskas rotas, speciāli pasūtījumi – mākslas darbi, tradicionālās rotas un etnogrāfisko rotu kopijas. «Pircēju loks, kas novērtē un var atļauties vietējo dizaineru rotas, ir šaurs. Latvieši ir radītāju tauta, rokdarbnieki, mēs paši daudz ko mākam uztaisīt. Tāpēc mūsu rotas vairāk novērtē valstīs, kur roku darbs nav tik pašsaprotams kā pie mums,» viņa teic.
Rasma uzskata, ka viņas uzdevums ir palīdzēt izkopt cilvēku gaumi. «Latviešiem gaume ir ļoti laba, nevajag to pazaudēt, taisot rotiņas ar puķītēm vai dzīvnieciņiem tikai tāpēc, ka cilvēkiem tās patīk. Protams, ar to varbūt var nopelnīt noteiktā laika posmā,» tā viņa.
Rasma ir atteikusies no vairākiem pasūtījuma darbiem, jo nevēlas izgatavot tādas rotas, kas viņai šķiet bezgaumīgas. Viņa novērojusi, ka cilvēkiem nereti ir priekšstats, ka rota pēc individuāla pasūtījuma maksās mazāk nekā veikalā. «Nezinu, kāpēc tā domā. Taču pēdējā laikā arī vietējie sāk novērtēt, ka individuāli pasūtīta rota nozīmē viņam būs tāda rotaslieta kā nevienam citam,» spriež Rasma.