Jau bērnībā Elīna Zuša veidoja herbārijus, tagad šī aizraušanās radusi jaunas izpausmes formas – izžāvētus augus viņa iestrādā savās rotās .
Savas rotas Elīna dēvē par Mazo galaktiku. Tās ir rotas, kas domātas smalkām sievietēm, kuras ar tām vēlas uzsvērt savu maigumu un izsmalcinātību, viņa raksturo. Sievietei skaistums ir noteicošais, bet rotas ir tikai mazs papildinājums tam, cik viņa ir daiļa, eleganta, smalka. Ir cienījams sievietes skaistums pats par sevi, tāpēc rotas ir līdzvērtīgas sievietes skaistumam, taču tās viņu neaizēno. «Mazs, kluss uzsvars,» saka Elīna.
Rotas viņa gatavo jau četrus gadus. Pirmoreiz Elīna savus darinājumus izrādīja 2009. gada Ziemassvētku laikā, kad Rīgā tika atvērts pirmais pop-up veikals. «Man bija izaicinājums redzēt, kā reaģē cilvēki, vai viņiem patīk tas, ko es radu. Saņēmu daudz komplimentu. Lai gan pircēju nebija daudz, gandrīz katrs veikala apmeklētājs kaut ko iegādājās,» viņa atceras. Tolaik Elīna dzīvoja mājās ar meitiņu, un rotu izgatavošana bija viņas blakus nodarbe bērna audzināšanai. Taču viņa rotu izgatavošanu uztvēra nopietni – domāja par cenu, iesaiņojumu, kā izstādīt savas rotas utt. «Un, ja domā par tādām lietām, tu jau esi biznesā,» spriež Elīna.
Nākamais solis
Nākamajā gadā viņa atkal piedalījās līdzīgā projektā, taču secināja, ka nevēlas savu darbību ierobežot tikai ar Ziemassvētku laiku, bet gan veidot pastāvīgu sadarbību ar veikaliem, lai būtu stabilāka naudas plūsma. Veiksmīgākā sadarbība ir izvērsusies ar Līvas Jaunozolas Popup Store, tā ļāva Elīnai veltīt visu enerģiju rotu izstrādei, eksperimentiem, sortimenta paplašināšanai.
Viņai vairs nav bijis jādomā par pārdošanas veicināšanu un varēja vairāk laika veltīt izstrādei. Lai gan viens no Pop-up Store veikaliem ir aizvērts, Elīna ir sākusi sadarbību ar citām tirdzniecības vietām. Viņa ir labāk izpratusi rotu vidi un uzskata, ka šobrīd ir pienācis laiks pašai vairāk pievērsties pārdošanas un atpazīstamības veicināšanai. Elīna gan spriež, ka sadarbībai izvēlēsies vien dažus partnerus, jo uzskata, ka īpašām rotām ir vieta īpašos veikalos. Elīna apsver arī domu veidot internetveikalu – piedāvāt savas rotas vai nu kādā no jau esošajām internetveikalu platformām, vai arī veidot pašai savu.
Bērnības elpa
«Visu bērnību esmu pavadījusi laukos – fantastiskā vietā meža vidū. Vasarās vācu augus, liku grāmatās un apjūsmoju, cik tie ir skaisti,» saka Elīna. Auklējot mazuli, viņa aizdomājās par to, ko vēlas darīt turpmāk, saprata, ka varētu pievērsties smalku rotu izgatavošanai, izmantojot herbārija augus. Tad viņai bija jāmeklē veids, kā izcelt augu skaistumu. Eksperimentējot ar dažādiem materiāliem, Elīna izvēlējās perlamutru – tas ir dabīgs materiāls, izceļ augu, viņa izmanto arī auksto glazūru, kas ļauj saglabāt augu un pat nedaudz to izgaismot. Viņai bija doma izmantot stiklu, taču, kausējot stiklu, augs sadeg un kļūst balts.«Lai «nolasītos» auga smalkās detaļas, raksts, vajadzīgs materiāls, kas to izceltu,» saka Elīna.
Viņa daudz ko dara pati, arī tehniskas lietas. «Saprotu, ka vairs nav tik efektīvi visu darīt pašai un ka laiks ir dārgāks. Iespējams, kādudien Mazajā galaktikā būs kāds, kurš Elīnai palīdzēs, taču dizaina lietas viņa nevēlas izlaist no savām rokām. Viņa teic, ka nepietiekot ar to, ka kādu apmāca un viņš tehniski saliek ziediņus, ir jābūt izjūtai un jāsaprot materiāls,» saka Elīna. «Mazā galaktika nekad nebūs nekas milzīgs. Vienmēr būs personīgais pieskāriens, un tas būs manējais,» viņa teic.
Teorija un prakse
Elīna ir mācījusies Ogres mākslas skolā, bet studijām izvēlējās Banku augstskolu. «Tur man izveidojās sapratne, ko nozīmē bizness, tur arī uzrakstīju pirmo teorētisko biznesa plānu, kas mudināja domāt par savu biznesu un to, ka idejas ir iespējams īstenot, ieraudzīju instrumentus, kā to panākt. Tas bija pirmais impulss. Visu laiku ar draugiem, kursabiedriem runājām par dažādām idejām, bet viss palika vien sarunu līmenī, jo toreiz nebija pieredzes,» saka Elīna. Pēc studijām Banku augstskolā viņa strādāja DD Studio, kur kā projektu vadītāja redzēja, kā idejas nonāk līdz rezultātam. Augstskola deva teorētiskās zināšanas, darbs praktiskās un pēc meitiņas piedzimšanas viņai radās vēlme pamēģināt realizēt savu ideju.
Šobrīd rotu izgatavošana ir Elīnas pamatnodarbošanās, bet viņa nevarot teikt, ka strādātu pilnu slodzi. «Es strādāju tā, lai tas saskanētu ar citām manas dzīves prioritātēm. Dzīvoju harmoniski – strādāju, saņemu par to atalgojumu un varu darīt vēl citas lietas. Kad meitiņa bija maza, viņa bija mana prioritāte, vairāk laika veltīju bērnam, mazāk biznesam. Tagad šī proporcija mainās,» stāsta Elīna.
Konkurence relatīva
Līdz šim ir pierādījies, ka cilvēkiem patīk herbāriju rotas, taču ne visi līdz galam saprot ideju un pamana, ka rotās iestrādāti īsti ziedi. Lai ideja būtu skaidrāka, vajadzīgs rūpīgs darbs, tāpēc Elīna šobrīd risina iesaiņojuma jautājumu, jo uzskata, ka ir vērts ieguldīt līdzekļus, lai šī ziņa nonāktu pie pircēja.
Viņa izmanto apmēram 20–25 augus, dažādas to daļas. Ir augi, kuri pircēju vidū ir vairāk iecienīti, piemēram, topā ir dilles un suņuburkšķi, bet ir arī tādi, ko pircēji izvēlas retāk, piemēram, skābenes un smilgas nav tik populāras. Taču viņai pašai tās patīk, un Elīna izgatavo rotas arī ar šiem augiem, jo vienmēr atrodas kāds pircējs, kura sirdi silda tieši šādas rotas.
Runājot par konkurenci, Elīnai šķiet, ka katrai rotai ir savs pircējs. «Konkurence ir relatīva – sieviete taču savā dzīvē nenopērk tikai vienus auskarus. Daudzām meitenēm ir vajadzīgs vesels skapis, kur glabāt visu to, kas viņām ir. Tāpēc konkurence ir nosacīta. Es taisu rotas un domāju, kā tās labāk pasniegt, bet visu laiku kavēties pie tā, ko dara konkurenti, – tas paņem pārāk daudz enerģijas,» viņa spriež.