Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Patērētāju optimisms pasaulē šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis līdz indeksam 98, liecina Nielsen jaunākā tiešsaistes aptauja šī gada augustā un septembrī.

Tas ir par vienu punktu vairāk nekā iepriekšējā pārskata posmā, un par diviem vairāk nekā gada sākumā. Indekss, kas lēnu, bet stabilu pieaugumu uzrāda jau kopš 2012. gada sākuma, pašlaik jau trīs ceturkšņus pēc kārtas ir augstāks nekā pirms krīzes, kad tas bija 94. Patērētāju noskaņojumu nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

Eiropā optimisma līmenis ir 78, kas ir zemāks, nekā pasaulē kopumā. Tieši ar šādu atzīmi mērāms arī patērētāju noskaņojums Latvijā, savukārt mūsu Igaunijas un Lietuvas kaimiņi noskaņoti nedaudz optimistiskāk – Lietuvā indeksa rādītājs ir 86, bet Igaunijā – 80.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Decembrī eirozonas ekonomikas noskaņojums pieaudzis līdz divu gadu augstākajam līmenim, tādējādi signalizējot, ka reģionā turpinās atveseļošanās, raksta MarketWatch.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka uzlabojas noskaņojums gan patērētāju, gan uzņēmēju pusē, un kopējais ekonomikas noskaņojuma indekss sasniedza 100 punktus. Tas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada jūlija. Novembrī indekss bija 98,4 punkti.

Izaugsme aptvēra visus sektorus. Būtisks fakts ir, ka noskaņojums pakalpojumu sniedzēju segmentā pirmo reizi kopš 2011.gada augusta pieauga līdz pozitīvajai teritorijai.

Tāpat audzis valstu skaits, kurās uzlabojas noskaņojums. Visaugstākais noskaņojuma rādītājs bija Vācijā, kur tas sasniedza 106 punktus. Spānijā indekss pieauga līdz 100 punktiem, bet Itālijā – līdz 96,2 punktiem.

Patērētāju noskaņojums uzlabojies no mīnus 15,4 punktiem novembrī līdz mīnus 13,6 punktiem decembrī.

Jūlijā negaidīti palielinājies eirozonas ekonomikas noskaņojums, ko lielākoties veicināja pārliecības uzlabošanās ražošanas segmentā, liecina jaunākie Eiropas Komisijas dati.

Ekonomiskās pārliecības indekss jūlijā pakāpies līdz 102,2 punktiem, salīdzinot ar 102,1 punktu jūnijā. Ekonomisti prognozēja, ka indekss saruks līdz 101,9 punktiem.

Ražošanas sektora noskaņojums uzlabojās no mīnus 4,3 punktiem pagājušajā mēnesī līdz mīnus 3,8 punktiem šomēnes. Uzņēmumu vadītāji optimistiskāk skatās uz ražošanas apjomiem un pasūtījumiem.

Tiesa gan, pakalpojumu sektora noskaņojums saruka no 4,4 punktiem līdz 3,6 punktiem. Kritumu lielā mērā veicināja vadītāju gaidu pasliktināšanās.

Savukārt patērētāju noskaņojums jūlijā pasliktinājies no mīnus 7,5 punktiem jūnijā līdz mīnus 8,4 punktiem. Lielā mērā to ietekmēja sliktākas prognozes par nākotnes nodarbinātību un kopējo ekonomisko situāciju.

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Eirozonā ekonomiskais noskaņojums jūnijā uzlabojies vairāk nekā prognozēja ekonomisti, kas apstiprina signālus, ka reģiona ekonomika sāk atgūties no lielākās recesijas tās vēsturē.

Uzņēmuma vadītāju un patērētāju noskaņojums pieauga no 89,5 punktiem maijā līdz 91,3 punktiem jūnijā, raksta Bloomberg. Ekonomisti prognozēja indeksu 90,4 punktu līmenī.

Eiropas ražotāju noskaņojuma indekss pieauga no mīnus 13 punktiem līdz mīnus 11,2 punktiem, liecina dati. Savukārt noskaņojums pakalpojumu sektorā pasliktinājās no mīnus 9,2 punktiem līdz mīnus 9,5 punktiem.

Patērētāju noskaņojums uzlabojās no mīnus 21,9 punktiem līdz mīnus 18,8 punktiem.

«Eirozonas ekonomika uzrāda pazīmes, ka gada otrajā pusē tā varētu stabilizēties, tomēr nav teikts, ka kāpums nebremzēsies,» saka ekonomisti, piebilstot, ka eirozonas tirgi nav imūni pret globālajiem notikumiem.

Augustā eirozonas ekonomikas noskaņojums pasliktinājies straujāk nekā ekonomisti prognozēja, tādējādi apstiprinot Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi brīdinājumus, ka varētu būt nepieciešami papildus stimulēšanas pasākumi, raksta Bloomberg.

Eiropas Komisijas veidotais patērētāju un uzņēmumu vadītāju noskaņojuma indekss saruka no 102,1 punkta jūlijā līdz 100,6 punktiem augustā.

Ražošanas sektora noskaņojums augustā saruka no mīnus 3,8 punktiem līdz mīnus 5,3 punktiem, bet būvniecības sektora noskaņojums – no mīnus 28,2 punktiem līdz mīnus 28,4 punktiem. Pakalpojumu sektora noskaņojums samazinājās no 3,6 punktiem līdz 3,1 punktam, bet patērētāju noskaņojuma indekss saglabājās mīnus 10 punktu līmenī.

Danske Bank analītiķis Pernille Bomholds Nīlsens skaidro, ka noskaņojumu pēdējo mēnešu laikā ir pasliktinājis Krievijas un Ukrainas konflikts, tomēr aktivitāti otrajā pusgadā atbalstīs privātais patēriņš, turklāt būs mazāka negatīvā ietekme no spēcīgā eiro un aizdevumu apjoma krituma.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

ASV patērētāju noskaņojums jūnijā pieaudzis līdz piecu gadu augstākajam līmenim, liecina jaunākais noskaņojuma indekss.

Indekss jūnijā palēcās līdz 81,4 punktiem, kas ir labākais rādītājs kopš 2008. gada janvāra. Maijā indeksa vērtība bija 74,3 punkti, raksta Marketwatch.

Patērētāju noskaņojums ir uzlabojies gan, vērtējot esošo situāciju, gan nākotni. Pašreizējās situācijas vērtējums pieaudzis no 64,8 punktiem līdz 69,2 punktiem, savukārt nākotnes prognozes indekss – no 80,6 punktiem līdz 89,5 punktiem.

Jāpiebilst, ka noskaņojums audzis, par spīti tirgus dalībnieku bažām par iespējamo FRS lēmumu bremzēt monetārās stimulēšanas pasākumus, un patlaban parāda vērtspapīru ienesīgums aug. Taču darbavietu skaits ir audzis, mājokļu cenas arī palielinās, turklāt izaugsmi piedzīvo arī akciju tirgi. Tas veicina arī patērētāju noskaņojuma uzlabošanos.

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Īpašam pesimismam pret ASV akcijām pamata šobrīd nav , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules lielākās kompānijas šonedēļ turpina publicēt savus iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītājus. Ja vēl pirms dažām nedēļām daudziem likās, ka lielākajos akciju tirgos tendences ir mainījušās un cenas turpmāk saruks, tad šobrīd vairumu tirgus dalībnieku nomierinājušas labas ASV kompāniju finanšu atskaites. Tās liecina, ka akciju pārdošanas panikai pašlaik nav pamata.

Šobrīd gandrīz 80% no tām Standard & Poor’s 500 (S&P) aprēķinā ietilpstošajām kompānijām, kas jau ir publicējušas savas trešā ceturkšņa finanšu atskaites, ir spējušas pārspēt pirms tam izteiktās Vosltrītas analītiķu prognozes, liecina Bloomberg apkopotā informācija. Savukārt apgrozījuma prognozes pārspējuši 62% kompāniju.

Martā eirozonas ekonomikas noskaņojums pieaudzis straujāk, nekā gaidīja analītiķi, tādējādi mazinot spiedienu uz Eiropas Centrālo banku, kurai nākamnedēļ jālemj, kā rīkoties, cīnoties ar zemo inflāciju, raksta Bloomberg.

Eiropas Komisijas indekss, kas apkopo uzņēmumu vadītāju un patērētāju noskaņojumu, audzis no 101,2 punktiem februārī līdz 102,4 punktiem martā, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada jūlija.

Ražošanas sektora noskaņojums pieauga no mīnus 3,5 punktiem līdz mīnus 3,3 punktiem, bet pakalpojuma sektora noskaņojuma indekss pieauga no 3,3 punktiem līdz 4,2 punktiem.

Savukārt patērētāju noskaņojums uzlabojās no mīnus 12,7 punktiem līdz mīnus 9,3 punktiem.

Šis uzlabojums ievērojami palielina prognozes, ka ECB nākamnedēļ savu politiku nemainīs, saka Credit Agricole ekonomists Frederiks Dukrozets. Viņš norāda, ka tikai inflācijas pazemināšanās martā var likt ECB mazināt likmes.

Eiropas patērētāju noskaņojums augustā uzlabojies jau ceturto mēnesi pēc kārtas, liecina Eiropas Komisijas dati.

Indekss, kas mēra noskaņojumu ekonomikā, augustā palielinājies līdz 87,7 punktiem, salīdzinot ar 82,4 punktiem jūlijā. "Reuters" aptaujātie ekonomisti prognozēja, ka indekss būs pieaudzis līdz 85 punktiem.

Indeksa pieaugumu lielā mērā veicināja augstāks optimisms pakalpojumu sektorā. Indeksa vērtība aizvien ir negatīvajā teritorijā, taču augustā pieaugusi līdz mīnus 17,2 punktiem, salīdzinot ar mīnus 26,3 punktiem jūlijā.

Uzlabojies noskaņojums arī ražošanas un mazumtirdzniecības sektoros, kaut gan rūpniecības menedžeru ražošanas prognozes samazinājušās. Iepriekšējos trīs mēnešos prognozes uzlabojās.

Patērētāju noskaņojums atguvies no mīnus 15 punktiem jūlijā līdz mīnus 14,7 punktiem augustā.

Mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti ievērojamam ekonomiskās aktivitātes kritumam, kas koncentrējies noteiktās nozarēs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – par 6,8%. Būtiskākais kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču (+27,1%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+12,3%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+10,1%). Nozīmīgākais kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+9,7%) un apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+3,2%).

"Darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski. Mūsu aptaujas rāda, ka uzņēmēji nav arī steigušies griezt algas. Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību," norāda eksperts.

Septembrī eirozonā uzņēmēju un patērētāju noskaņojums audzis straujāk, nekā gaidīts, pievienojoties virknei citu signālu, ka vienotās valūtas reģiona ekonomikas atveseļošanās turpinās.

Indekss, kas atspoguļo uzņēmumu vadītāju un patērētāju noskaņojumu, septembrī pieauga jau piekto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot 96,9 punktus, salīdzinot ar 95,3 punktiem augustā.

Zīmes par eirozonas ekonomikas atveseļošanos ir veicinājušas akciju tirgus kāpumu, tomēr Eiropa vēl nevar priecāties par visu rādītāju uzlabošanos, jo ražošanas apjomi aizvien krītas un bezdarba līmenis sasniedzis rekordaugstu līmeni – 12,1%, raksta Bloomberg.

Ražošanas sektora noskaņojums uzlabojās no mīnus 7,8 punktiem augustā līdz 6,7 punktiem septembrī, savukārt pakalpojumu sektorā indekss uzlabojās no mīnus 5,2 punktiem līdz mīnus 3,3 punktiem. Noskaņojuma indekss mazumtirdzniecības sektorā pieauga no mīnus 10,6 punktiem līdz mīnus septiņiem punktiem. Savukārt finanšu sektora noskaņojums pieauga no 5,2 punktiem līdz 11,3 punktiem.

Neraugoties uz virkni ekonomisku un sociālpolitisku saspīlējumu, patērētāju noskaņojums Eiropā 2015. gada otrajā ceturksnī sasniedzis augstāko indeksu pēdējo piecu gadu laikā – 79, liecina informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen pētījums par patērētāju noskaņojumu.

Salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī 21 no 32 pētījumā ietvertajām Eiropas valstīm iedzīvotāju apmierinātības indekss ir pieaudzis. Likumsakarīgi, ka optimisms ievērojami samazinājies Grieķijā – salīdzinot ar gada sākumu, tas krities par 12 punktiem, sasniedzot rādītāju 53. Arī Ukrainas iedzīvotāju noskaņojums vēl joprojām ir tālu no optimistiska novērtējuma. Kaut arī salīdzinot ar pirmo ceturksni apmierinātības indekss Ukrainā ir pieaudzis par septiņiem punktiem, sasniedzot 48, līdz robežšķirtnei 100 vēl ļoti tālu.

Optimistiskākā valsts pasaulē vēl joprojām ir Indija, kur indekss pieaudzis vēl par vienu punktu, sasniedzot 131. Savukārt Eiropas valstu vidū līderis ir Dānija ar 112 punktiem – tur, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, optimisms pieaudzis par sešiem punktiem.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Ķīnā uzlabojies, sasniedzot rekordaugstu līmeni, atsaucoties uz Nielsen datiem, raksta MarketWatch.

Nielsen patērētāju noskaņojuma indekss sasniedza 111 punktus, kas ir vēsturiski augstākā atzīme.

«Pateicoties IKP izaugsmes stabilizācijai, elastīgajam darba tirgum un stabilajam mājsaimniecību ienākumu kāpumam, Ķīnas patērētāju noskaņojums gada pēdējā ceturksnī ir uzlabojies,» skaidro Nielsen. Labākas darba perspektīvas un spēcīgāka vēlme tērēt naudu ir būtiskākie uzlabojuma veicinātāji, norāda kompānijas eksperti.

Ekonomisti piekrīt, ka paļaušanās tikai uz investīcijām jau sasniedz savas iespēju robežas, tāpēc izaugsmei nepieciešami lielāki patērētāju tēriņi.

Ķīnas ekonomika pērnā gada pēdējā ceturksnī palielinājās par 7,7%, salīdzinot ar 7,8% pieaugumu iepriekšējā ceturksnī. Mazumtirdzniecības apjomi decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 13,6%.

Oktobrī palielinājies eirozonas un Eiropas Savienības ekonomikas noskaņojuma indekss, liecina jaunākie Eiropas Komisijas dati.

Eirozonā indekss mēneša laikā pieaudzis par 0,9 punktiem līdz 97,8 punktiem, bet ES – par 1,1 punktu līdz 101,8 punktiem.

Kā liecina EK ziņojums, eirozonā indeksa pieaugumu lielākoties veicināja noskaņojuma uzlabošanās ražošanas sektorā – par 1,8 punktiem, un nedaudz mazāk – par 0,4 punktiem - patērētāju vidū, savukārt pasliktinājās noskaņojums mazumtirdzniecības (par 0,9 punktiem) un būvniecības sektoros (par 0,8 punktiem).

Ekonomikas noskaņojums uzlabojies trijās no piecām lielākajām eirozonās ekonomikām – Nīderlandē – par 3,3 punktiem, Francijā – par 2,6 punktiem, bet Vācijā – par 0,8 punktiem. Savukārt Spānijā noskaņojums pasliktinājās – par 2,2 punktiem, bet Itālijā – par 2 punktiem.

Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam "šopingam".

Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4.4% (salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu), bet vidēji pa trim vasaras mēnešiem tirdzniecības apjomi palielinājās par 3.9%. Jāsaka gan, ka kopš jūnija mazumtirdzniecības aktivitāte pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bijusi stabila – tālāka pieauguma pēc sākotnējā atlēciena nav bijis. Straujāks pieaugums vasaras mēnešos novērots sporta preču un spēļu tirdzniecībā – visticamāk, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja svaigā gaisā kopā ar ģimeni. To varētu būt veicinājis arī fakts, ka plašāku kultūras pasākumu apmeklēšanu kavēja joprojām aktuālie epidemioloģiskie ierobežojumi. Kaut arī augustā nedaudz piebremzējies, pieaugums turpinās arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā. Visdrīzāk, ka tuvākajā laikā otrā koronavīrusa viļņa satrauktie iedzīvotāji varētu turpināt papildināt savas mājas aptieciņas ar nepieciešamajiem personīgās aizsardzības līdzekļiem, un stiprināt imunitāti ar vitamīniem.

Globālais patērētāju noskaņojums pērnā gada beigās turējies iepriekšējo ceturkšņu līmenī – pie 94 punktiem, liecina pētījumu kompānijas Nielsen aptaujas rezultāti.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksnī, noskaņojuma indekss pieaudzis par vienu punktu, bet, salīdzinot ar 2012.gada 4. ceturksni – par trim punktiem.

Āzijas un Klusā okeāna reģionā vienīgajā ceturkšņa laikā ir uzlabojies noskaņojums – par vienu punktu līdz 105. Savukārt Ziemeļamerikā tas krities par trim punktiem līdz 95 punktiem, Tuvajos Austrumos un Āfrikā par diviem punktiem līdz 90 punktiem, bet Eiropā par vienu punktu līdz 73 punktiem.

Saskaņā ar aptauju, 57% pasaules respondenti uzskata, ka pērnā gada ceturksnī viņu valstī ir ekonomikas recesija.

«Izaugsme jaunattīstības valstīs palēninās, un tajās nākotnes prognozes ir sliktākas nekā iepriekš, jo valstis sacenšas par investīcijām un finansējumu, atgūstoties ekonomikai attīstītajās valstīs,» skaidro Nielsen eksperti.

Lai arī situācija ārējos eksporta tirgos nav labvēlīga, tomēr strauja Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās nav īstenojusies, jo pozitīvu artavu kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē devis aktivitātes pieaugums iekšējā tirgū, jaunākos datus par valsts tautsaimniecības izaugsmi gada pirmajā ceturksnī komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Saskaņā ar tiem valsts ekonomikas apjoms gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn ir palielinājies par 3,6% jeb par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā statistiķi lēsa iepriekš.

E. Rudzītis skaidro, ka gada pirmajā ceturksnī galvenais ekonomikas izaugsmes vilcējspēks bijis privātais patēriņš, kas palielinājās par 4,7% gada laikā, nodrošinot kopējo IKP pieaugumu par 3,4 procentpunktiem.

Pēc viņa domām, privāto patēriņu veicina situācijas uzlabošanās darba tirgū, palielinoties nodarbināto skaitam un pieaugot strādājošo ienākumiem un pirktspējai, kā arī patērētāju piesardzīgi optimistiskais nākotnes finansiālās situācijas vērtējums. Tāpat viņš piebilst, ka gan iedzīvotāju ienākumu kāpums un noskaņojums, gan tūrisms turpina balstīt tirdzniecību, kas no nozarēm gada pirmajā ceturksnī deva lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (pienesums 1,5 procentpunkti), tāpat pozitīvas tendences redzamas būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē.

Jūnijā eirozonas ekonomikas dalībnieku noskaņojums pasliktinājies, ko lielā mērā veicināja optimisma samazinājums ražošanas sektorā, raksta Bloomberg.

Noskaņojumu pasliktinājusi spriedze Ukrainā un augstais vienotās valūtas kurss, kas bremzē Eiropas Centrālās bankas pūles veicināt kreditēšanas aktivitāti un izaugsmi.

Uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indekss jūnija samazinājās līdz 102 punktiem, salīdzinot ar 102,6 punktiem maijā.

«Pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanās pirmajā ceturksnī, stiprais eiro un ģeopolitiskā spriedze spiež uz patērētāju un ražotāju noskaņojuma rādītājiem,» saka Danske Bank analītiķis Pernille Bomholds Nīlsens. Viņš gan uzskata, ka ietekmei jābūt īslaicīgai un jāmazinās, tādēļ nākotnē gaidāms, ka noskaņojums atkal uzlabosies.