Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Šī gada pirmā ceturkšņa eirozonas izaugsme apsteidz ASV un Lielbritāniju, atklāj jaunākais auditorkompānijas EY eirozonas ekonomikas pētījums EY Eurozone Forecast (EEF).

Šī gada pirmajā ceturksnī eirozonas ekonomika ir augusi par 0,4%, bet visa gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek prognozēta 1,6% līmenī, kam sekos 1,9% IKP pieaugums nākamgad. EY atzīmē, ka patlaban eirozona piedzīvo straujāko ekonomikas ekspansiju kopš 2011.gada, ko galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tomēr Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas saglabājas kā riska faktors finanšu tirgiem.

«Ja vien nebūtu ieilgušās Grieķijas finanšu drāmas, varētu uzskatīt, ka drūmie mākoņi virs eirozonas ir izklīduši un vienotās valūtas zona atgriežas pie stabilas, mērenas izaugsmes. Lēts finansējums, zema eiro vērtība, samazinātas enerģijas izmaksas, pieaudzis mājsaimniecību patēriņš un spēcīgāki darba tirgi virza samērā plašu ekonomikas izaugsmes bāzi, kam jāseko arī investīciju pieaugumam tuvākajā laikā. Dienaskārtībā tagad vajadzētu arvien augstāk virzīt bezdarba problemātiku, kas saglabājas augstā līmenī daudzās eirozonas valstīs, it sevišķi jauniešu vidū,» saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Jūlijā negaidīti palielinājies eirozonas ekonomikas noskaņojums, ko lielākoties veicināja pārliecības uzlabošanās ražošanas segmentā, liecina jaunākie Eiropas Komisijas dati.

Ekonomiskās pārliecības indekss jūlijā pakāpies līdz 102,2 punktiem, salīdzinot ar 102,1 punktu jūnijā. Ekonomisti prognozēja, ka indekss saruks līdz 101,9 punktiem.

Ražošanas sektora noskaņojums uzlabojās no mīnus 4,3 punktiem pagājušajā mēnesī līdz mīnus 3,8 punktiem šomēnes. Uzņēmumu vadītāji optimistiskāk skatās uz ražošanas apjomiem un pasūtījumiem.

Tiesa gan, pakalpojumu sektora noskaņojums saruka no 4,4 punktiem līdz 3,6 punktiem. Kritumu lielā mērā veicināja vadītāju gaidu pasliktināšanās.

Savukārt patērētāju noskaņojums jūlijā pasliktinājies no mīnus 7,5 punktiem jūnijā līdz mīnus 8,4 punktiem. Lielā mērā to ietekmēja sliktākas prognozes par nākotnes nodarbinātību un kopējo ekonomisko situāciju.

Decembrī eirozonas ekonomikas noskaņojums pieaudzis līdz divu gadu augstākajam līmenim, tādējādi signalizējot, ka reģionā turpinās atveseļošanās, raksta MarketWatch.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka uzlabojas noskaņojums gan patērētāju, gan uzņēmēju pusē, un kopējais ekonomikas noskaņojuma indekss sasniedza 100 punktus. Tas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada jūlija. Novembrī indekss bija 98,4 punkti.

Izaugsme aptvēra visus sektorus. Būtisks fakts ir, ka noskaņojums pakalpojumu sniedzēju segmentā pirmo reizi kopš 2011.gada augusta pieauga līdz pozitīvajai teritorijai.

Tāpat audzis valstu skaits, kurās uzlabojas noskaņojums. Visaugstākais noskaņojuma rādītājs bija Vācijā, kur tas sasniedza 106 punktus. Spānijā indekss pieauga līdz 100 punktiem, bet Itālijā – līdz 96,2 punktiem.

Patērētāju noskaņojums uzlabojies no mīnus 15,4 punktiem novembrī līdz mīnus 13,6 punktiem decembrī.

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Augustā eirozonas ekonomikas noskaņojums pasliktinājies straujāk nekā ekonomisti prognozēja, tādējādi apstiprinot Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi brīdinājumus, ka varētu būt nepieciešami papildus stimulēšanas pasākumi, raksta Bloomberg.

Eiropas Komisijas veidotais patērētāju un uzņēmumu vadītāju noskaņojuma indekss saruka no 102,1 punkta jūlijā līdz 100,6 punktiem augustā.

Ražošanas sektora noskaņojums augustā saruka no mīnus 3,8 punktiem līdz mīnus 5,3 punktiem, bet būvniecības sektora noskaņojums – no mīnus 28,2 punktiem līdz mīnus 28,4 punktiem. Pakalpojumu sektora noskaņojums samazinājās no 3,6 punktiem līdz 3,1 punktam, bet patērētāju noskaņojuma indekss saglabājās mīnus 10 punktu līmenī.

Danske Bank analītiķis Pernille Bomholds Nīlsens skaidro, ka noskaņojumu pēdējo mēnešu laikā ir pasliktinājis Krievijas un Ukrainas konflikts, tomēr aktivitāti otrajā pusgadā atbalstīs privātais patēriņš, turklāt būs mazāka negatīvā ietekme no spēcīgā eiro un aizdevumu apjoma krituma.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Oktobrī palielinājies eirozonas un Eiropas Savienības ekonomikas noskaņojuma indekss, liecina jaunākie Eiropas Komisijas dati.

Eirozonā indekss mēneša laikā pieaudzis par 0,9 punktiem līdz 97,8 punktiem, bet ES – par 1,1 punktu līdz 101,8 punktiem.

Kā liecina EK ziņojums, eirozonā indeksa pieaugumu lielākoties veicināja noskaņojuma uzlabošanās ražošanas sektorā – par 1,8 punktiem, un nedaudz mazāk – par 0,4 punktiem - patērētāju vidū, savukārt pasliktinājās noskaņojums mazumtirdzniecības (par 0,9 punktiem) un būvniecības sektoros (par 0,8 punktiem).

Ekonomikas noskaņojums uzlabojies trijās no piecām lielākajām eirozonās ekonomikām – Nīderlandē – par 3,3 punktiem, Francijā – par 2,6 punktiem, bet Vācijā – par 0,8 punktiem. Savukārt Spānijā noskaņojums pasliktinājās – par 2,2 punktiem, bet Itālijā – par 2 punktiem.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Martā finanšu tirgi turpināja augšupeju, akciju tirgiem sasniedzot jaunus vēsturiski augstākos punktus gan ASV, gan Eiropā. Kas ir tirgus dalībnieku optimisma cēlonis, un kādas EURIBOR likmes šogad paredz tirgus dalībnieki?

ASV akciju indeksa vērtība martā pieauga par 3,2 %, kamēr Eiropa uzrādīja nedaudz labāku sniegumu ar 4,0 % cenu kāpumu. To galvenokārt ietekmēja tehnoloģiju sektora augšupeja un tirgus dalībnieku optimisms par sagaidāmajiem procentu likmju kritumiem šogad. Arī attīstības valstu akcijas, sekojot spēcīgiem rezultātiem februārī, uzrādīja salīdzinoši labu sniegumu – to vērtība pakāpās par 2,5 %. Par spīti lielākām svārstībām martā obligāciju sektorā cenu kāpumu varēja novērot visās lielākajās klasēs, starp kurām indeksu līmenī visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas ar 1,6 % kāpumu. Tām sekoja Eiropas un ASV investīciju reitinga obligācijas ar 1,2 % pieaugumu.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Pievienojoties eirozonai, Latvijai saruks aizņemšanās izmaksas, jo, izzūdot valūtas maiņas riskam, palielināsies ekonomiskā un finansiālā stabilitāte, augs izaugsmes potenciāls, jo tirgus dalībnieku noskaņojums uzlabosies, kā arī tiks veicināta Latvijas banku sistēmas likviditāte un starptautiskais atbalsts, paredz starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service.

Patlaban aģentūra Latvijai piešķīrusi kredītreitingu Baa2 ar pozitīvu nākotnes vērtējumu.

Ieviešot eiro, sagaidāms, ka aizņemšanās izmaksas saruks gan valstij, gan uzņēmumiem un bankām, jo samazināsies valūtas maiņas risks. Kopumā var gaidīt, ka tas pozitīvi ietekmēs Latvijas valdības parāda (Eiropas Komisijai un eiroobligāciju veidā) atmaksu 2,7 miljardu eiro apmērā, kas jāveic 2014.-2015. gadā. Tāpat tiks uzlabots Latvijas parāda atļaušanās spējas rādītājs, kas pērn bija 3,9%, salīdzinot ar 1,1% 2007. gadā. Arī zemākas valūtas konvertācijas izmaksas palielinās tirdzniecību ar eirozonas valstīm, jo patlaban mazāk nekā trešdaļa tiek piegādāta uz eirozonas reģionu.

Otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika saglabājusies esošajā līmenī, liecina jaunākie Eurostat dati.

Eirozonas ekonomikas izaugsmi bremzēja Vācijas un Francijas sliktie dati – jo šīs ekonomikas veido aptuveni 66% no kopējā reģiona IKP.

Ukrainas krīzes dēļ investoru un uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir pasliktinājies, raisot bažas par vājāku atveseļošanos.

Tāpat Eurostat dati liecina, ka eirozonas inflācija jūlijā bijusi 0,4%, salīdzinot ar 0,5% iepriekšējā mēnesī, kas ir zemākais inflācijas līmenis kopš 2009. gada oktobra.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada otrajā ceturksnī Vācijas iekšzemes kopprodukts sarucis par 0,2%, liecina jaunākie statistikas biroja dati.

Tas liecina, ka eirozonas gadu ilgusī atveseļošanās ir zaudējusi tempus un visdrīzāk liks atbildīgajām amatpersonām ieviest jaunus pasākumus, kā veicināt izaugsmi, raksta MarketWatch.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Aprīlis akciju un obligāciju tirgiem bija izaicinošs mēnesis. Ekonomisko datu plūsma ASV negatīvi ietekmēja tirgus prognozes par drīzumā sagaidāmajiem procentu likmju samazinājumiem, kas likumsakarīgi arī veicināja obligāciju cenu kritumu.

ASV akciju tirgus indeksa vērtība samazinājās par 4,1 %, kamēr Eiropa uzrādīja ne tik strauju kritumu –1,0 % apmērā. Obligāciju pusē straujāko cenu kritumu varēja novērot starp ASV investīciju reitinga un valdības obligācijām ar attiecīgi –2,7 % un –2,5 %. Arī eirozonas obligāciju pusē bija vērojams cenu samazinājums. Tajā pašā laikā attīstības valstis uzrādīja pozitīvu akciju cenu sniegumu, pieaugot par 0,5 % mēneša griezumā.

ASV akciju tirgu samazinājumu zīmīgi ietekmēja augstāki inflācijas rezultāti nekā sākotnēji gaidīts, mazinot cerības par procentu likmju samazināšanu tuvākajā laikā. Vājākie sektori bija tie, kurus procentu likmju izmaiņas ietekmē visvairāk, tai skaitā nekustamā īpašuma un tehnoloģiju sektori. Maija sākumā Federālā rezervju sistēma (FRS) bāzes likmes atstāja nemainīgas, liekot noprast, ka tās varētu palikt 5,25 – 5,50 % līmenī ilgāk nekā sākotnēji cerēts. ASV inflācijas tempi martā paātrinājās līdz 3,5 % no 3,2 % mēnesi iepriekš, kā arī atsevišķi dati liecināja par izmaksu pieaugumu darbaspēka izmaksās. Tikmēr IKP pieaugums ceturksnī bija vājāks nekā gaidīts, ASV ekonomikai pieaugot par 1,6 % gada izteiksmē, salīdzinot ar 3,4 % 2023. gada 4. ceturksnī. Zināmu negatīvo pārsteigumu sagādāja arī IKP cenu indeksa pieaugums, kas 1. ceturksnī bija straujāks nekā gaidīts. Pirmajā ceturksnī ASV izaugsmi uz leju pavilka lēnāka mājsaimniecību un valdības patēriņa izaugsme un straujāks importa pieaugums. Savukārt investīciju izaugsme mājokļu segmentā turpināja uzņemt apgriezienus par spīti augstajām hipotekāro kredītu likmēm.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Septembrī eirozonā uzņēmēju un patērētāju noskaņojums audzis straujāk, nekā gaidīts, pievienojoties virknei citu signālu, ka vienotās valūtas reģiona ekonomikas atveseļošanās turpinās.

Indekss, kas atspoguļo uzņēmumu vadītāju un patērētāju noskaņojumu, septembrī pieauga jau piekto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot 96,9 punktus, salīdzinot ar 95,3 punktiem augustā.

Zīmes par eirozonas ekonomikas atveseļošanos ir veicinājušas akciju tirgus kāpumu, tomēr Eiropa vēl nevar priecāties par visu rādītāju uzlabošanos, jo ražošanas apjomi aizvien krītas un bezdarba līmenis sasniedzis rekordaugstu līmeni – 12,1%, raksta Bloomberg.

Ražošanas sektora noskaņojums uzlabojās no mīnus 7,8 punktiem augustā līdz 6,7 punktiem septembrī, savukārt pakalpojumu sektorā indekss uzlabojās no mīnus 5,2 punktiem līdz mīnus 3,3 punktiem. Noskaņojuma indekss mazumtirdzniecības sektorā pieauga no mīnus 10,6 punktiem līdz mīnus septiņiem punktiem. Savukārt finanšu sektora noskaņojums pieauga no 5,2 punktiem līdz 11,3 punktiem.

Uzņēmēju noskaņojums pēdējā ceturkšņa laikā ievērojami pasliktinājies, sasniedzot zemāko līmeni aizvad īto trīs gadu laikā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Citadele Index vērtība noslīdējusi līdz 48,30 punktiem, kas liecina par drīzāk pesimistisku uzņēmumu noskaņojumu. Pesimismu galvenokārt veicina nestabilā ģeopolitiskā situācija, ekonomikas sabremzēšanās Eiropas Savienībā, kā arī atsevišķi psiholo ģiski faktori.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, uzņēmēju optimisma kritums ir 3,81 punkti - no 52,11 šī gada jūnijā uz 48,30 punktiem oktobrī. Iepriekš līdzīga Citadele Index vērtība, kas mazāka par 50 punktiem un attiecīgi liecina par drīzāk pesimistisku noskaņojumu, novērota pirms trīs gadiem - 2011. gada decembrī.

«Šobrīd visoptimistiskāk noskaņoti ir uzņēmēji Rīgā, savukārt Latgalē noskaņojumi turpina saglabāties kā salīdzinoši vispesimistiskākie,» skaidro pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. «Tomēr kopējos rādītājus ietekmē tas, ka ne tikai aizvadītajos sešos mēnešos uzņēmēju vērtējumā situācija ir pasliktinājusies, bet arī nākamajam pusgadam uzņēmēji izsaka pesimistiskas prognozes.»

Martā eirozonas ekonomikas noskaņojums pieaudzis straujāk, nekā gaidīja analītiķi, tādējādi mazinot spiedienu uz Eiropas Centrālo banku, kurai nākamnedēļ jālemj, kā rīkoties, cīnoties ar zemo inflāciju, raksta Bloomberg.

Eiropas Komisijas indekss, kas apkopo uzņēmumu vadītāju un patērētāju noskaņojumu, audzis no 101,2 punktiem februārī līdz 102,4 punktiem martā, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada jūlija.

Ražošanas sektora noskaņojums pieauga no mīnus 3,5 punktiem līdz mīnus 3,3 punktiem, bet pakalpojuma sektora noskaņojuma indekss pieauga no 3,3 punktiem līdz 4,2 punktiem.

Savukārt patērētāju noskaņojums uzlabojās no mīnus 12,7 punktiem līdz mīnus 9,3 punktiem.

Šis uzlabojums ievērojami palielina prognozes, ka ECB nākamnedēļ savu politiku nemainīs, saka Credit Agricole ekonomists Frederiks Dukrozets. Viņš norāda, ka tikai inflācijas pazemināšanās martā var likt ECB mazināt likmes.

Tikai tad, ja izdosies novērst eirozonas pamatproblēmas, eiro kā Eiropas vienotajai valūtai ir stabilas nākotnes izredzes

Kopš Grieķijas izstāšanās no eirozonas vairs netiek akūti apspriesta, Eiropas monetārajā savienībā ir iestājies mānīgs miers. Mānīgs tas ir tāpēc, ka pamatproblēmas jau joprojām nav atrisinātas ne pašas Grieķijas, ne visas eirozonas kontekstā. Par to liecina kaut vai fakts, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poors ir pazeminājusi Eiropas Savienības kredītreitinga prognozi no stabilas uz negatīvu.

Tagad tiek uzdots jautājums: kā lietas risināsies tālāk? Runājot par Grieķiju, skaidrs, ka nodokļu celšana vien problēmas ilgtermiņā atrisināt nespēs. Ir jāveic pamatīgas reformas, atceļot nepamatotas privilēģijas atsevišķām sabiedrības grupām, taču, pirmkārt, ir vajadzīgs bagātīgs fonds, caur kuru varētu stimulēt Grieķijā investīcijas. Parādu atmaksāšana, aizņemoties par jaunu, nav risinājums, un saukt tādu rīcību par palīdzību ir izsmiekls ne tikai par grieķiem, bet par jebkura loģiski domājoša cilvēka saprātu. Skaidrojot šo situāciju, EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš savu darba pienākumu dēļ Briselē tiek dēvēts arī par Misteru Eiro, atsaucās uz Latvijas 2010. gada pieredzi – bez starptautiskajiem aizdevumiem Latvijai toreiz un Grieķijai tagad budžeta samazinājums būtu daudz lielāks un sāpīgāks. Īsi sakot, ar jauno aizdevumu tiek nopirkts laiks, Grieķijas gadījumā trīs gadi, pēc kuriem viss var sākties no jauna.

Lai gan Eiropas ekonomiskās problēmas turpinās, Eiropas monetārā savienības eksistence vairs netiek apdraudēta, kā tas bija pirms gada, pavēstījis Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī.

«Eiropā joprojām ir ekonomiskā krīze – nepietiekamas izaugsmes krīze. Tomēr vairs nav eirozonas krīzes,» sarunā ar Reuters, klāstīja P. Moskovisī, vienlaikus atzīstot, ka Eiropas Centrālās bankas solījums darīt visu, lai nodrošinātu Eiropas vienotās valūtas eksistenci, sniedzis lielu palīdzību.

Ministrs skaidroja, ka uzlabojies noskaņojums Eiropā un samazinājušās bažas par to, ka eirozonu būs spiesta pamest kāda valsts. «Vairs nav Ziemeļeiropas vai Dienvideiropas – tikumīgas Eiropas vai izlaidīgas Eiropas. Visi vienlīdzīgi cenšas atrisināt situācijas, kādas ir izveidojušās, lai izglābtu eirozonu un nodrošinātu turpmāku ekonomikas izaugsmi,» sacīja P. Moskovisī.