Uzņēmēju noskaņojums pēdējā ceturkšņa laikā ievērojami pasliktinājies, sasniedzot zemāko līmeni aizvad īto trīs gadu laikā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.
Citadele Index vērtība noslīdējusi līdz 48,30 punktiem, kas liecina par drīzāk pesimistisku uzņēmumu noskaņojumu. Pesimismu galvenokārt veicina nestabilā ģeopolitiskā situācija, ekonomikas sabremzēšanās Eiropas Savienībā, kā arī atsevišķi psiholo ģiski faktori.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, uzņēmēju optimisma kritums ir 3,81 punkti - no 52,11 šī gada jūnijā uz 48,30 punktiem oktobrī. Iepriekš līdzīga Citadele Index vērtība, kas mazāka par 50 punktiem un attiecīgi liecina par drīzāk pesimistisku noskaņojumu, novērota pirms trīs gadiem - 2011. gada decembrī.
«Šobrīd visoptimistiskāk noskaņoti ir uzņēmēji Rīgā, savukārt Latgalē noskaņojumi turpina saglabāties kā salīdzinoši vispesimistiskākie,» skaidro pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. «Tomēr kopējos rādītājus ietekmē tas, ka ne tikai aizvadītajos sešos mēnešos uzņēmēju vērtējumā situācija ir pasliktinājusies, bet arī nākamajam pusgadam uzņēmēji izsaka pesimistiskas prognozes.»
Indeksa vērtība lielo uzņēmumu grupā joprojām liecina par optimismu, savukārt mikrouzņēmumu vadītāju noskaņojums ir izteikti pesimistisks. Salīdzinājumā ar jūniju uzņēmēji ir daudz pesimistiskāk noskaņoti attiecībā uz vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī (mīnus 8,44 indeksa punkti) un ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē (mīnus 6,40 punkti). Lai arī mazāk optimistiski nekā jūnijā, tomēr joprojām uzņēmēji pozitīvi vērtē investīciju apjomu uzņēmumā (52,55 indeksa punkti) un konkurenci pārstāvētajā nozarē (56,69 indeksa punkti).
Bankas Citadele ekonomists Zigurds Vaikulis komentē, ka Krievijas krīze, ko šogad padziļināju ši ģeopolitiskie stresi, neapšaubāmi atstājusi negatīvu ietekmi gan uz Eiropas, gan Latvijas eksportētājiem un ekonomiku kopumā, pasliktinot arī uzņēmēju un mājsaimniecību noskaņojumu. Tajā pašā laikā Krievijas potenciālā ietekme bieži tiek pārvērtēta, it īpaši, Eiropas mērogā. Piemēram, Vācijai eksports uz Krieviju veido tikai 3% no kopējā un 1,3% no šīs valsts IKP. Noskaņojuma rādītāju kritumos, mūsuprāt, lielāku pienesumu dod nelāgais ziņu fons un citi psiholoģiski un subjektīvi faktori, nekā taustāmi, naudā izsakāmi finansiālie efekti. Attiecīgi uzskatām, ka vairāku mēnešu garumā ievilcies eirozonas ekonomikas vājuma brīdis ir pārejoša parādība, reģiona ekonomika nākamā gada laikā atkal paātrināsies. Tas nodrošinās Latvijai pietiekamu labv ēlīgu ārējo fonu, lai kompensētu Krievijas problēmu ietekmi, un ļaus mums saglabāt pozitīvus IKP izaugsmes tempus.
Vērtējot pa nozarēm, salīdzinoši pozitīvāk noskaņoti ir tirgotāji (49,64 punkti), pēc tam seko pakalpojumu sniedzēji (48,38) un tikai tad - ražotāji (47,71). Turklāt tirdzniecības uzņēmējiem indeksa vērtība ir vismazāk samazinājusies – tikai par 2 punktiem, kamēr ražotājiem indeksa vērtības samazinājums bijis par 5 punktiem.
«Jaunie Citadele Index rādītāji, kas liecina par uzņēmēju noskaņojuma noslīdēšanu pesimisma zonā, nepārsteidz – īpaši jau mazā biznesa segmentā,» atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. «Pēdējā laika notikumi – karadarbības sākšanās Ukrainā un Latvijas eksporta tirgus daļu zaudēšana, tam sekojošais Krievijas embargo ES un arī Latvijā ražoto piena produktu, dārzeņu eksporta izsīkums uz kaimiņvalsti, Krievijas valūtas kursa kritums un reformu, kas Latviju vestu ekonomikas izrāviena virzienā, iztrūkums pašmājās – nerada uzņēmējiem pamatu būt pozitīvi noskaņotiem. Tā vietā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, izpildvara un lēmējvara akceptējusi normatīvus, kas mikrouzņēmumu nodokli no nākamā gada paaugstina par 2%, tirgot ājiem darbu ar kases aparātiem sarežģī, rada papildu izmaksas un padara smagāku u.c.. Šā gada ēnu ekonomikas indeksā jau novērojama Latvijas lejupslīde; Pasaules Bankas Doing Business 2015 pasliktinājusies mūsu pozīcija. Bez krasa kursa maiņas optimismam nav pamata, es prognozēju, uzņēmēju noskaņojums turpinās pasliktināties,» viņš uzsver.