Otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika saglabājusies esošajā līmenī, liecina jaunākie Eurostat dati.
Eirozonas ekonomikas izaugsmi bremzēja Vācijas un Francijas sliktie dati – jo šīs ekonomikas veido aptuveni 66% no kopējā reģiona IKP.
Ukrainas krīzes dēļ investoru un uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir pasliktinājies, raisot bažas par vājāku atveseļošanos.
Tāpat Eurostat dati liecina, ka eirozonas inflācija jūlijā bijusi 0,4%, salīdzinot ar 0,5% iepriekšējā mēnesī, kas ir zemākais inflācijas līmenis kopš 2009. gada oktobra.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada otrajā ceturksnī Vācijas iekšzemes kopprodukts sarucis par 0,2%, liecina jaunākie statistikas biroja dati.
Tas liecina, ka eirozonas gadu ilgusī atveseļošanās ir zaudējusi tempus un visdrīzāk liks atbildīgajām amatpersonām ieviest jaunus pasākumus, kā veicināt izaugsmi, raksta MarketWatch.
Vācijas importa apjomu pieaugums pārspējis eksporta izaugsmi, savukārt būvniecības investīcijas samazinājušās, kas gan lielākoties ir tādēļ, ka daudzi projekti siltās ziemas dēļ ir pabeigti ātrāk. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, audzis gan privātais ,gan publiskais patēriņš.
Pirms Vācijas datiem tika publicēti arī Francijas statistikas biroja dati, kas uzrādīja, ka eirozonas otra lielākā ekonomika nav mainījusies jau otro ceturksni pēc kārtas. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo ceturksni, IKP audzis vien par 0,1%.
Arī Itālijas ekonomika otrajā ceturksnī sarukusi par 0,2%.