Meksikas valdība ir ceļā, lai ieviestu stingrāku regulēšanu valsts telekomunikāciju nozarē. Jāpiebilst, ka šo jomu gandrīz pilnībā Meksikā kontrolē pasaules bagātākais cilvēks Karloss Slims.

Proti, Meksikas valdība izstrādājusi plānu, ka tām telekomunikāciju un televīzijas pārraižu kompānijām, kuras kontrolēs virs 50% kādu konkrētu nozari, varēs tikt uzspiesta savu aktīvu pārdošana. Tāpat tiks radīts jauns neatkarīgs regulators, kas varēs uzlikt sodus par negodīgas konkurences praksi, un izveidotas tiesas, kas pēc iespējas ātrāk izskatīs strīdus šajās nozarēs (tiek ziņots, ka, piemēram, pret K. Slima kompānijām tiesā ir izvirzītas simtiem prasību, kur tās «mēdz aizķerties» uz ļoti ilgu laiku), raksta The Wall Street Journal. Kopumā programmas mērķis ir samērā skaidrs – graut monopola ietekmi, un tieši ar K. Slimu šajā valstī tiek saistīts vārds «monopols». Šī visa sakarā arī Meksikas prezidents Enrike Pena Nieto nav kautrējies norādīt, ka plāna mērķis ir atbrīvot monopolizēto nozaru potenciālu. Tiek cerēts, ka jaunās reformas varētu samazināt pakalpojumu cenu, palielināt to kvalitāti un veicināt jaunas investīcijas. Jāpiebilst, ka reformas nāk līdz ar jauno Meksikas valdību, kas solījusi atbrīvot valsts ekonomikas potenciālu. Jaunie priekšlikumi arī atceļ ārvalstu kapitāla ierobežojumus, kas nozīmē, ka nākotnē Meksikā agrāk sargātās nozarēs (elektroniskās masu informācijas nozare un telekomunikācijas) naudu varēs ieguldīt ārzemju kompānijas (tiesa gan, pilnīgu kontroli tās iegūt nevarēs).

Pateicoties aizvadītās nedēļas kritumiem vērtspapīru tirgos, pasaules bagātākais cilvēks, meksikānis Karloss Slims ir zaudējis 6,7 miljardus ASV dolāru, aprēķinājis Bloomberg.

Laika posmā no 29. jūlija līdz 4. augustam, miljardiera bagātība samazinājās no 71 miljarda līdz 64,4 miljardiem ASV dolāru. Savukārt K. Slima vērtspapīru portfeļa vērtība kritusi par 9,5%.

Tādējādi K. Slims ir kļuvis par pirmo cilvēku pasaules vēsturē, kurš tik īsā laikā ir zaudējis tik daudz naudas, atzīmē The Journal.

Ievērojami samazinājās lielāko K. Slima aktīvu vērtība – aizvadītajā nedēļā par 6% krita America Movil (viens no lielākajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Latīņamerikā) akciju vērtība.

Tāpat samazinājās arī citu miljardiera aktīvu vērtība – finanšu pakalpojumu uzņēmuma Inbursa akciju vērtība krita par 8,2%, nekustamo īpašumu kompānijas Inmuebles Carso par 11% un Grupo Carso par 14%.

Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims šogad jau trešo gadu pēc kārtas, žurnāla Forbes izveidotajā pasaules miljardieru sarakstā ieņēmis pirmo vietu.

K. Slima īpašuma vērtība tiek lēsta 69 miljardu ASV dolāru apmērā, akciju vērtības krituma dēļ gada laikā tā ir samazinājusies par pieciem miljardiem dolāru (pirms gada 74 miljardi).

Otro vietu Forbes sarakstā ieņēmis ASV tehnoloģiju kompānijas Microsoft dibinātājs un filantrops Bils Geitss, kura īpašuma vērtība tiek lēsta 61 miljarda ASV dolāru apmērā. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, B. Geitsam savu kapitālu izdevies audzēt par četriem miljardiem dolāru.

Trešo vietu žurnāla sarakstā ieņem ASV investors Vorens Bafets, kura bagātība gada laikā sarukusi no no 50 miljardiem ASV dolāru, līdz 44 miljardiem dolāru.

Karloss Slims, pasaulē bagātākais cilvēks, piedzīvojis zaudējumus gandrīz divu miljardu eiro apmērā saistībā ar savu šogad īstenoto «iebrukumu» Eiropas tirgū, vēsta Financial Times.

America Móvil, Latīņamerikas lielākais telekomunikāciju operators, kuru kontrolē Slims un viņa ģimene, šā gada vasarā veica pirmās nozīmīgās investīcijas Eiropā, iegādājoties daļas Nīderlandes KPN un Telekom Austria par apmēram 4 miljardiem eiro.

Pasaulē bagātākais cilvēks ir Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims, bet bagātākais eiropietis – Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības giganta IKEA dibinātājs un vadītājs Ingvars Kampards, liecina Bloomberg izveidotais divdesmit bagātāko zemeslodes iedzīvotāju reitings.

Meksikāņa K. Slima īpašums vērtēts 68,5 miljardu ASV dolāru apmērā, bet viņa tuvākā sekotāja – ASV miljardiera un Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa īpašumā ir 62,4 miljardi dolāru. Trešo vietu reitingā ar 43,8 miljardiem ieņēmis investors Vorens Bafets.

Ceturtajā vietā, pēc Bloomberg domām, ierindojams IKEA dibinātājs Ingvars Kampards, kurš var lepoties ar 42,5 miljardiem dolāru, bet pirmo piecinieku noslēdz Francijas luksusa preču grupas LVMH dibinātājs un vadītājs Bernārs Arno, kura rīcībā ir 42,3 miljardi ASV dolāru.

Sestajā vietā iekļuvis Zara apģērbu ķēdes īpašnieks Amansio Ortega (38,8 miljardi ASV dolāru), kuram seko Oracle grupas izpilddirekors Lerijs Elisons (38 miljardi), Koch Industries līdzīpašnieki Čārls Kohs (34 miljardi) un Deivids Kohs (34 miljardi) un Brazīlijas raktuvju magnāts Aiks Batista (28,8 miljardi).

Aizvadītajā gadā pasaules bagātākie cilvēku savas bagātības kopumā audzējuši par 241 miljardu ASV dolāru, aplēsis Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo datus par planētas simts bagātākajiem cilvēkiem.

Kopējā pasaules 100 bagātāko cilvēku īpašumu vērtība aizvadītā gada 31. decembrī aplēsta 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. «Aizvadītais gads miljardieriem bija veiksmīgs. Šogad viņi turpinās meklēt investīciju iespējas visā pasaulē,» Bloomberg skaidroja Red Apple Group īpašnieks, miljardieris Džons Katsimatidis (John Catsimatidis).

Ar vislielāko bagātības pieaugumu aizvadītajā gadā var lepoties Spānijas miljardieris, tirdzniecības ķēdes Inditex, kurai pieder veikalu tīkls Zara, dibinātājs Amaniko Ortega. Viņa bagātības šogad pieaugušas par 22,2 miljardiem, sasniedzot 57,5 miljardus ASV dolāru. Par savas bagātības kāpumu viņš var pateikties Inditex akciju vērtības pieaugumam par 66,7% gada laikā.

Pasaulē bagātākais cilvēks - Meksikas miljardieris Karloss Slims (Carlos Slim) - nolēmis 19 pasaules valstīs, galvenokārt Latīņamerikā, kopumā investēt 8,3 miljardus ASV dolāru, ziņo BBC.

Liela daļa no šīs summas, proti, 3,6 miljardi dolāru, tiks novirzīti K. Slima uzņēmējdarbības attīstībai Meksikā, kur miljardierim pieder gan telekomunikācijas, gan kalnrūpniecības, gan arī būvniecības uzņēmumi.

K. Slims par pasaulē bagātāko cilvēku kļuva 2010. gadā, kad viņš ar savu 53,5 miljardu ASV dolāru lielo bagātību šo titulu atņēma kompānijas Microsoft dibinātājam Bilam Geitsam (Bill Gates).

Citas valstis, kurās K. Slims paredzējis ieguldīt naudu, ir Brazīlija, Kolumbija, Peru, Čīle un Argentīna.

No dienas, kad lietuvieši izveidoja tiešās piegādes risinājumu e-komercijai Oberlo, līdz apvienošanās piedāvājumam no Shopify pagāja vien 11 mēneši

Oberlo ir izveidots 2015. gadā. «No pirmās dienas tas bija masu «hits». Kļuvām par Nr.1 risinājumu Shopify platformā, palīdzējām rasties daudziem jauniem tirgotājiem, ļoti ātri daudzi sāka izmantot šo risinājumu. No Oberlo izveides līdz brīdim, kad Shopify mūs uzrunāja, pagāja 11 mēneši. Nebija pagājis pat gads. Tas nedaudz mainīja uzņēmuma dinamiku – precīzi nezinājām, ko nākotne nesīs,» atzīst Andrjus Šlims (Andrius Šlimas), Oberlo UAB līdzdibinātājs. Vienlaikus uzņēmumam bija saruna par finansējuma piesaisti ar InReach Ventures, kas ir Londonā bāzēts riska kapitāla fonds. Viņš teic, ka kompānija nepiesaistīja investīcijas, bet sadarbojās ar šo fondu, kas bija padomdevējs un instruments panākumos. «Reizēm cilvēkus vietējā tirgū mulsina tas, ka neesam piesaistījuši finansējumu, kas tehniski ir tiesa, jo mēs ieguvām līdzekļus pašā pēdējā brīdī, tieši pirms tam, kad noslēdzās apvienošanās,» saka A. Šlims.

Vēl pavasarī Vācijas bulvārprese cēla trauksmi par iebraucēju pūļiem no Austrumeiropas, kas pēc darba tirgus atvēršanas 1. maijā it kā pārplūdināšot Vāciju, nosizdami algas vietējiem. Tomēr aktīvāk nekā no Polijas, Bulgārijas un Rumānijas emigrācija uz Vāciju notikusi no krīzes un bezdarba nomocītajām Dienvid eiropas zemēm, galvenokārt Grieķijas un Spānijas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Bet ko lai es daru Spānijā? Tur man cerību nav nekādu,» tā, vaicāts, vai nebīstas no neveiksmes, mezdamies uz galvas aukstā ūdenī, atmetis ar roku divdesmit četrus gadus vecais Karloss, kurš pirms pāris nedēļām pametis savu dzimto Barselonu un ieradies Berlīnē.

«Mēģināšu sameklēt darbu šeit. Vācija ir bagāta valsts, šeit ekonomika aug, bet pie mums viss izskatās ļoti drūmi,» viņš stāstījis. Pagaidām viņš īrējot gultasvietu hostelī, darba meklējumiem vēl īsti nav pievērsies, laiku lielākoties vadīdams izklaidēs, bet «tūliņ ķeršoties klāt arī tam». Nekādas īstas profesijas gan viņam neesot, vācu valodā viņš nezina gandrīz ne vārda, arī angliski runā ar grūtībām.

Viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem sācis strīdu ar Forbes, ikgadējā pasaulē bagātāko cilvēku saraksta veidotāju, par to, cik īsti bagāts viņš ir, vēsta Financial Times.

Princis Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal), Saūda Arābijas investors, kurš veicis ieguldījumos, piemēram, Hotel George V Parīzē un interneta vietnē Twitter, paziņojis, ka ir pārtraucis sadarbību ar Forbes miljardieru sarakstu, apsūdzot to neobjektīvas informācijas sniegšanā par Tuvo Austrumu investoriem.

Forbes, kas pieder Stīvam Forbsam (Steve Forbes), princi atzinis par 26. bagātāko cilvēku pasaulē. Saskaņā ar 2013. gada sarakstu viņa bagātība pagājušā gada laikā palielinājusies par diviem miljardiem ASV dolāru līdz 20 miljardiem ASV dolāru.

Forbes jaunākajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā iekļauti 1426 vārdi, bet tikai 29 no šīs elitārās grupas ir jaunāki par 40 gadiem.

Šo 29 miljardieru kopējā bagātība veido 119 miljardus ASV dolāru. Desmit ir no tehnoloģiju nozares, ieskaitot četrus no sociālā tīkla giganta Facebook.

Vienpadsmit ir no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Db.lv jau rakstīja - Forbes jaunākajā, 2013. gada miljardieru sarakstā atrodami 1426 cilvēku vārdi. Viņu kopējā bagātība veido 5,4 triljonus ASV dolāru.

Forbes jaunākajā, 2013. gada miljardieru sarakstā atrodami 1426 cilvēku vārdi. Viņu kopējā bagātība veido 5,4 triljonus ASV dolāru.

ASV atkal ir vadībā ar 442 miljardieriem. Tai seko Āzijas-Klusā okeāna reģions (386) un Eiropa (366).

Kā atklāj Forbes, pasaules superbagātnieku pieaugošās bagātības pamatā ir aktīvu cenu kāpums.

Saraksta pirmā vieta gan nekādu pārsteigumu neraisa - pasaulē bagātākais cilvēks joprojām ir Karloss Slims. Taču līdz trešajai vietai pirmoreiz pacēlies Spānijas modes preču magnāts Amansio Ortega. Viņš arī atzīts par gada lielāko ieguvēju - vienā gadā viņa bagātībai pievienojušies 19,5 miljardi ASV dolāru. Viņš ir priekšā Vorenam Bafetam, neraugoties uz faktu, ka ASV investīciju guru bagātība augusi par 9,5 miljardiem ASV dolāru. Šis ir pirmais gads kopš 2000. gada, kad Bafets nav šī saraksta Top 3.

Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims (Carlos Slim), kurš ir arī pasaulē bagātākais cilvēks, plāno iegādāties trešdaļu Nīderlandes lielākā telekomunikāciju uzņēmuma Royal KPN. Šādu soli atsevišķi eksperti uzskata par Meksikas miljardiera mēģinājumu uzsākt agresīvu sava biznesa ekspansiju Eiropā, vēsta Independent.

Eiropas telekomunikāciju industriju ir satricinājis K. Slima kontrolētās kompānijas America Movil piedāvātais 2,6 miljardu eiro vērtais darījums palielināt ietekmi Nīderlandes Royal KPN līdz 28%, jo jau iepriekš 72 gadus vecais miljardieris grasījies iekarot Eiropas tirgu.

Iegādājoties daļas Royal KPN, Slima kompānija gūtu būtisku ietekmi ne tikai Nīderlandē, bet arī Vācijā, kur Royal KPN pieder valstī ceturtais lielākais telekomunikāciju operators.

Royal KPN norāda, ka America Movil piedāvājumu Nīderlandes kompānija vērtē «vidēji pozitīvi», kamēr atsevišķi KPN investoru norādījuši, ka ir gatavi pārdot savas daļas Meksikas miljardierim.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla Maxima īpašnieks, lietuviešu bagātākais uzņēmējs Nerijus Numavičs (Nerijus Numavičius) Maxima aktivitātes tagad vada no Tallinas, raksta Igaunijas laikraksts Ärileht.

Maxima Group pieder uzņēmumam Vilniaus Prekyba, kurā N. Numavičam pieder 60% daļu. Db.lv jau rakstīja, ka Maxima tīkla īpašnieks ir atzīts par Lietuvas bagātāko uzņēmēju. Tāpat viņš ir arī bagātākais uzņēmējs Baltijā. Viņa bagātības veido vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Laikraksts Ärileht pieļauj, ka vadības lēmums turpmāk darboties Tallinā pieņemts pēc iekšējas uzņēmuma Vilniaus Prekyba daļu īpašnieku diskusijas. Saskaņā ar medija pausto, šīs diskusijas bijušas jau vairākus gadus kopš bijušais biznesa partneris Jūlijs Numavičs (Julius Numavičius), kurš dzīvo Floridā, pret kompāniju sāka tiesvedību par 120 miljoniem eiro. Tostarp Jūlijs Numavičs norāda, ka uzņēmums Vilniaus Prekyba 2010. gadā veicis vairākus fiktīvus darījumus, kuru rezultātā vairāki saistīti uzņēmumi nonāca Vladislava Numaviča, abu iepriekš minēto personu tēva, rokās.

«Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis,» šādu viedokli mikroblogošanas vietnē Twitter paudis nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, izraisot sašutuma pilnas diskusijas, ka tādējādi Visu Latvijai! biedrs mēģina šo noziegumu attaisnot.

Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem. Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islama kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības. Tādējādi Iesalnieka viedoklis ir tuvs Bēringa-Breivīka paustajam.

Virkne Twitter lietotāju uzskata, ka ir absurdi uzskatīt, ka Norvēģijas traģēdija ir multikulturālisma sekas. Diskusijā iesaistījies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), kurš uzskata, ka tas ir «pilnīgi slims viedoklis», un norāda, ka ir «absolūti amorāli mēģināt attaisnot traku slepkavu». Citi pauda cerību, ka šādas pārdomas Iesalnieks izteicis mirkļa iespaidā, jo par Visu Latvijai! esot bijuši labākās domās.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Žurnāls Forbes atjaunojis savu pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, kurā sievietes vēl aizvien ir mazākumā – no 1226 miljardieriem vien 104 jeb 8,5% ir sievietes, turklāt lielākā daļa ievērojamo bagātību ieguvušas mantojuma vai laulību ceļā. Taču ir arī izņēmumi, tostarp Krievijas bagātākā sieviete Jeļena Baturina, vēsta Interfaks.

Lielākā daļa sieviešu Forbes miljardieru sarakstā, ir iekļuvušas, pateicoties mantojumam vai laulībām, tomēr ir arī izņēmumi, kā, piemēram, ķīniete U Jaczjuņ, kas dibinājusi tehnoloģiju kompāniju, kā arī krieviete Jeļena Baturina, kompānijas Inteko īpašniece, kas iernindojusies Forbes saraksta 1075. vietā. Tādējādi J. Baturina, saskaņā ar Forbes, vēl joprojām ir bagātākā sievietē Krievijā.

«J. Baturinas statuss vēl joprojām uzskatāms par unikālu – viņa ir viena no bagātākajām sievietēm pasaulē, turklāt savu bagātību ir nopelnījusi patstāvīgi,» komentējis E. Baturinas preses sekretārs.

Tehnoloģiju kompānijas Microsoft līdzdibinātājs un filantrops Bils Geitss atkarojis pasaulē bagātākā cilvēka statusu no Meksikas miljardiera Karlosa Slima, liecina Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo datus par planētas 100 bagātākajiem cilvēkiem, aplēses.

Microsoft dibinātājs saraksta galvgalī atgriezies pirmo reizi kopš 2007. gada. Saskaņā ar Bloomberg aplēsēm B. Geitsa rīcībā ir 72,7 miljardus ASV dolāru liela bagātība. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu tā pieaugusi par 16 procentiem.

Otrajā vietā planētas bagātāko cilvēku sarakstā iekļuvis Meksikas telekomunikāciju magnāts Karlos Slims, kura ietekmi apdraud valsts valdības plāni par nozares deregulāciju. K. Slima rīcībā ir 72,1 miljards ASV dolāru.

Tikmēr par trešo pasaules bagātāko cilvēku atzīts Berkshire Hathaway īpašnieks Vorens Bafets. Saskaņā ar Bloomberg Billionaires Index aplēsēm, V. Bafeta rīcībā ir 59,6 miljardu ASV dolāru liela bagātība.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Jaunākie dati liecina, ka pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 1800 miljardieru. Viņu bagātības kopējā vērtība tuvojas 7 triljoniem ASV dolāru - 2015.gadā pasaules miljardieru kopējā bagātība tika lēsta 7,05 triljonu apmērā, taču 2016.gada dati liecina, ka tā nedaudz kritusies un sasniedz 6,48 triljonus ASV dolāru.

Saskaņā ar 2017. gada Oxfam ziņojumu, astoņiem bagātākajiem miljardieriem kopumā pieder tik daudz bagātības kā pusei cilvēces.

Bagātākais cilvēks pasaulē vēl aizvien ir ASV uzņēmējs, investors un programmētājs Bils Geits, viņam seko amerikāņu investors, uzņēmējs, kompānijas Berkshire Hathaway vadītājs un lielākais īpašnieks Vorens Bafets. Trešais bagātākais cilvēks pasaulē ir Zara dibinātājs Amancio Ortega.

Kurās valstīs ir vislielākais miljardieru skaits, saskaņā ar Business Insider apkopojumu, skatieties raksta galerijā!

Personas datu drošības jautājums ir aktualizējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes skandāla dēļ. «Pirms tam valsts līmeņa informācijas sistēmu (IS) auditi tika uztverti kā formāla prasība. Izskanēja viedoklis, ka personas datiem nav vērtības, tie ir pieejami internetā, iestāžu administratoriem, un ka tos nav vērts zagt,» norāda DPA infrastruktūras risinājumu nodaļas vadītājs Gatis Gailis.

Lattelecom un LMT privatizācijas pīrāgs

Lattelecom un LMT privatizāciju organizējot izsoles veidā, Latvijas valsts varētu iegūt vislielākos līdzekļus.

Kvotas

Brisele dalīs kvotas Krievijas baļķiem

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts.

Dati

Eksporta produkcija turpina celt ražotāju cenas

Dārdzības pieaugums pasaulē turpina kāpināt arī Latvijas uzņēmumu ražojumu cenas.

Pārvaldība

Centralizācija uzlabojot pārvaldību

Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības centralizācija ļauj uzlabot valstij piederošo aktīvu pārvaldīšanu.

Spānijas Inditex, kas jau ir pasaulē lielākais apģērbu mazumtirgotājs pēc pārdošanas apjomiem un īpašnieks Zara zīmolam, tagad pārspējis Zviedrijas H&M arī pēc tirgus kapitalizācijas, ziņo swedishwire.com.

Inditex tirgus kapitalizācija 55,4 miljardu ASV dolāru apmērā šajā nedēļā pārspējusi Zviedrijas konkurenta rādītāju, arī šajā ziņā padarot Inditex par pasaulē lielāko apģērbu mazumtirgotāju.

Otrdien Inditex dibinātājs grupas vadību nodeva vietnieka rokās.

Valdes sēdē apstiprināta rīkotājdirektora Pablo Isla iecelšana priekšsēdētāja amatā, kurā iepriekš darbojās Amancio Ortega, Spānijas bagātākais cilvēks un septītais bagātākais cilvēks pasaulē pēc žurnāla Forbes datiem. Viņa bagātība tiek lēsta 31 miljarda ASV dolāru apmērā.

Ķīnas miljardieris Vans Dzjanliņs (Wang Jianlin) savu bagātību nopelnījis valsts nekustamā īpašuma tirgū, un tagad viņš brīdina, ka tas iziet ārpus kontroles, vēsta CNN Money.

Tas ir «lielākais burbulis vēsturē», viņš sacījis.

Vārds «burbulis» Ķīnā raisa satraukumu kopš dramatiska pieauguma un iespaidīga sabrukuma valsts akciju tirgū pagājušajā gadā.

Kā skaidro Ķīnas bagātākais cilvēks, lielā problēma ir tā, ka cenas turpina palielināties lielākajās Ķīnas pilsētās, piemēram, Šanhajā, bet samazinās mazajās pilsētās, kur liels skaits īpašumu stāv tukši. «Es neredzu labu risinājumu šai problēmai,» viņš sacījis. «Valdība ir nākusi klājā ar visa veida pasākumiem - ierobežojot iegādi vai kredītus, bet nekam nav rezultāta.»