Biznesa portālā db.lv publicējam Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu saistībā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.

Vērtējot 2016. gada straujāk augošo Latvijas TOP 250 uzņēmumu sarakstu un salīdzinot to ar iepriekšējo gadu rezultātiem, varam secināt, ka izaugsmes ātrums pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies. Pirms trim gadiem TOP 250 sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais (pēc mediānas) apgrozījuma pieaugums bija 455%, 2015. gadā šis rādītājs bija 177%, bet 2016. gadā tas ir vēl samazinājies un sasniedz 158%.

Ik gadu tiek vērtēts arī visstraujākās izaugsmes rādītāju uzņēmumu skaits, proti, tie uzņēmumi, kuru apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā pārsniedzis 1000%. Šoreiz sarakstā kopumā iekļuvuši četri uzņēmumi, kuru apgrozījums pieaudzis par vairāk nekā 1000%. 1. vietā ierindojas transporta nozarē strādājošs uzņēmums SIA Bilatris (+1774% apgrozījuma pieaugums), 2. vietā – holdinguzņēmums SIA Esterkin Family Investments (+1585%); 3. vietā – uzņēmums no Vidzemes SIA Wood AB (+1032%), bet 4. vietā – uzņēmums no Kurzemes Tikala ID (+1008%). Interesanti, ka gan 3., gan 4. vietā esošie uzņēmumi pārstāv vienu nozari – kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecību.

Investoriem, kuri novērtē regulāru un biežu naudas plūsmu, kā arī pārredzamu dividenžu politiku, AS DelfinGroup ir ļoti uzticams dividenžu akciju kandidāts, secina viens no Igaunijas atpazīstamākajiem investīciju blogeriem Mertens Kress (Märten Kress).

M. Kress savā blogā norāda1, ka Baltijas biržās ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kas maksā dividendes biežāk nekā reizi gadā, un Latvijas uzņēmums DelfinGroup ir viens no tiem. Iepriekšējos gados uzņēmums dividenžu izmaksu ir organizējis tā, lai akcionāri varētu baudīt dividendes četras līdz sešas reizes gadā. Tas veidojas tāpēc, ka DelfinGroup vienā vai vairākās daļās izmaksā gada dividendes un reizi ceturksnī veic ārkārtas dividenžu izmaksu.

Pastiprinātu interesi par DelfinGroup izraisa tas, ka no 2023. gada 22. maija līdz 2. jūnijam notiek DelfinGroup akciju publiskais akcionāru piedāvājums un tā laikā uzņēmuma akcijas tiek piedāvātas ar 10 % atlaidi.

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

#Dividendes kļuvušas brangākas; tām gan tāpat var izrādīties arvien grūtāk konkurēt ar augošajām fiksētā ienesīguma likmēm.

Dividendes kļuvušas brangākas; tām gan tāpat var izrādīties arvien grūtāk konkurēt ar augošajām fiksētā ienesīguma likmēm

Investoriem pēdējo gadu laikā atmaksājies likt likmes uz akciju cenu izaugsmi. Tiesa gan, šajā tirgū iespējams pelnīt ne tikai ar uzņēmumu akciju vērtību pieaugumu. Daudzas kompānijas savus akcionārus atalgo arī ar dividendēm.

Šajā ziņā 2017. bija rekordgads - Janus Henderson Global Dividend Index apkopotie dati liecina, ka globālā mērogā uzņēmumi pērn izmaksājuši dividendes 1,3 triljonu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns vēsturiskais maksimums un par 7,7% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Rezultātā dividenžu apmērs audzis straujākajos tempos kopš 2014. gada, kam palīdzējusi straujāka pasaules ekonomikas izaugsme un uzņēmēju pārliecības par nākotni palielināšanās. Tiek norādīts, ka sevišķi strauji audzis biznesa optimisms Āzijā un ASV.

Pasaules lielāko uzņēmumu peļņai augot, tiek domāts arī par dividenžu palielināšanu. Šāda situācija joprojām var saglabāt investoru interesi par akcijām laikos, kad finanšu tirgos svārstības kļuvušas lielākas, plaukuši politiskie riski un augstāk ceļo arī etalona obligāciju ienesīgums.

Piemēram, ASV 10 gadu termiņa obligācijām tas nupat grasās pārsoļot pāri 3% atzīmei. Dažkārt dzirdamas spekulācijas, ka, obligāciju likmēm augot, no akciju tirgus varētu noplūst nauda, jo pašu drošāko fiksētā ienesīguma instrumentu alternatīvas atkal sāks izskatīties pietiekami interesanti.

Lai nu kā - šogad par savu izmaksāto dividenžu palielināšanu lemšot 71% ASV lielo publiski kotēto kompāniju un 83% Eiropas šādu uzņēmumu, paredz, piemēram, investīciju banka JPMorgan. Tiek lēsts, ka izmaksāto dividenžu apmērs uz akciju ASV S&P 500 uzņēmumiem augs par 8%, bet Euro Stoxx 50 kompānijām – par 6%. Valdot šādam fonam, dividenžu ienesīgums S&P 500 kompānijām jau pašlaik ir palielinājies līdz 2,1% atzīmei. Vēl janvārī tas atradās pie 1,8% (notikušais akciju cenu kritums šo rādītāju padarīja pievilcīgāku). Savukārt Euro Stoxx 50 akciju indeksam dividenžu ienesīgums pašlaik atrodas pie 3,8% atzīmes, kas ir visvairāk kopš 2016. gada decembra. JPMorgan arī paredz, ka šogad kopumā ASV S&P 500 kompānijas savu akciju atpirkšanai varētu tērēt 800 miljardus ASV dolāru, kas kalendārā gadā būtu jauns rekords. Tiek norādīts – ja ņem vērā arī šo faktoru, tad ASV un Eiropas akciju turēšanas ienesīgums varētu būt ap 5%.

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup par 2024. gada otro ceturksni dividendēs izmaksās 916 tūkstošus eiro jeb 0,0202 eiro par vienu akciju, nolemts 16. septembra ārkārtas akcionāru sapulcē.

Par dividenžu ex-datumu otrā ceturkšņa dividenžu saņemšanai ir noteikts 2024. gada 27. septembris. Dividenžu izmaksa notiks 2024. gada 1. oktobrī.

"Uzņēmuma dividenžu politika, akcionāriem regulāri veicot peļņas sadali, ir sekmējusi mūsu vairāk nekā 9,500 akcionāru uzticību DelfinGroup. Savā darbībā un nemitīgajā attīstībā esam pierādījuši uzņēmuma konkurētspēju, ieviešot inovācijas, attīstot jaunus darbības virzienus un paplašinot darbības ģeogrāfiskās robežas, šobrīd, piemēram, stiprinot savu pakalpojumu portfeli Lietuvā. Kopumā kopš uzņēmuma akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma 2021. gadā tiks veiktas jau 15 dividenžu izmaksas, uzņēmuma akcionāriem šajā laikā saņemot vairāk nekā 12 miljonus eiro jeb 0.2692 eiro par vienu akciju. Arī turpmāk īstenosim šo Baltijas tirgum unikālo un akcionāriem izdevīgo dividenžu politiku," informē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Pirmajā pusgadā TOP5 raksturīgākās ķibeles, kas atgadījās automašīnām, bija problēmas ar dzinēju (26 %) un akumulatoru (25 %), kā arī bojājumi riepai (12 %), ģeneratora darbības traucējumi (4,5 %) un nobraukšana no ceļa (4,5 %), liecina dati par klientiem, kuri iegādājušies “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu “SOS palīdzība uz ceļa”.

TOP5 auto ražotāji, par kuriem visvairāk pieteikti apdrošināšanas gadījumi, ir “Volkswagen”, “Audi”, “BMW”, “Volvo” un “Opel”. Savukārt TOP5 auto modeļi pēc apdrošināšanas pieteikumu skaita ir “VW Golf”, “Renault Megane”, “Audi A6”, “VW Touran” un “BMW 3. sērija”.

“Automašīnas tehniskās palīdzības apdrošināšanu jeb SOS palīdzību uz ceļa piedāvājam jau gadu, un tā ir iemantojusi atzinību autovadītāju vidū, jo viņi ļoti ērti ar “Tele2” mobilās lietotnes palīdzību var izsaukt un saņemt diennakts tehnisko palīdzību jebkurā vietā Baltijā,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu vadītājs Zemgus Eglītis. “Dati rāda, ka katrai septītajai apdrošinātajai automašīnai bija nepieciešama palīdzība un vidējā summa tehniskās palīdzības nodrošināšanai automašīnām, kuras saskārās ar tehniskām problēmām, bija gandrīz 80 eiro.”

Ieguldot līdzekļus akcijās ar lieliem dividenžu maksājumiem, investors gūs regulārus un pievilcīgus ienākumus tā vietā, lai censtos nopelnīt no akciju cenu svārstībām.

Ieguldot akcijās, investori var cerēt uz dividenžu izmaksu, ja kādas konkrētās kompānijas vadība tā lemj sadalīt peļņu. Pašalik ekonomika bremzējusies, bet akciju investoriem šis gads pēc vēlīnā rudens depresijas sācies ar pamatīgu orģiju. Daži nozares eksperti izsaka pieņēmumus, ka ceļš uz priekšu riska vērtspapīriem kādā brīdī kļūs bedraināks. Ja tā būs, tad atkal labāk var sākt izkatīties stabilo dividenžu maksātāji.

Pašlaik atkal sācis izskatīties, ka procentlikmju palielināšanās process varētu paņemt pauzi. Ja šāds rekordzemo un pat negatīvo procentlikmju laikmets ieilgst, ieguldījumi kompāniju, kas stabili maksājušas dividendes un kuru finansiālā situācija ir stabila, akcijās neizkatās diez ko slikti. Savukārt laikos, kad centrālo banku procentlimes pieaug, dividenžu maksātāju akcijām bieži iet sliktāk. Tad investoriem nav tik lielas vēlmes meklēt ienesīgumu šādās akcijās.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ap 250 miljonu eiro apmērā energocenu pieauguma kompensēšanai.

Reizē tika noraidīti opozīcijas iesniegtie vairāki priekšlikumi, kuros bija piedāvāts energocenu kompensēšanai noteikt lielākus pabalstus, atbalstu sniegt mēnesi ilgāk un citi soļi iedzīvotāju izmaksu mazināšanai.

Atbilstoši iepriekš valdībā lemtajam Saeima likumā noteica, ka par bērniem un studentiem līdz 24 gadu vecumam četru mēnešu periodā - no janvāra līdz aprīlim - izmaksās atbalstu 50 eiro mēnesī. Tiek lēsts, ka šī atbalsta daļa izmaksās ap 80 miljoniem eiro un ka atbalstu saņems ap 398 000 cilvēku.

Pensionāriem un pabalstu saņēmējiem no janvāra līdz aprīlim izmaksās 20 eiro atbalstu mēnesī energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai. Provizoriski izdevumi minētā atbalsta izmaksāšanai veidos ap 44 miljoniem eiro.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Tie, kas interesējās par investīcijām, jaunu biznesa veidošanu vai uzņēmumu iegādi, visdrīzāk sociālajos tīklos būs noskatījušies vismaz kādu no biznesa konsultantes un influenceres Kodijas Sančesas (Codie Sanchez) atraktīvajiem video.

Piemēram, Youtube platformā viņai jau ir vairāk nekā 656 tūkstoši abonentu. Viens no viņas ieteikumiem ir – investējiet garlaicīgos, bet stabilos uzņēmumos, kas spēj ģenerēt pastāvīgu naudas plūsmu. Īpaši, ja ir iespējams šādu biznesu iegādāties ar atlaidi. Tie ir uzņēmumi, kas “dēj zelta olas”.

Šķiet, ka šo stāstu šobrīd varam attiecināt arī uz AS “DelfinGroup” akcionāru – SIA “L24 Finance” un SIA “EC finance” – publiski izteikto akciju piedāvājumu. Kopumā tiek piedāvāti 4,66 miljoni “DelfinGroup” akciju ar 10 % atlaidi.

Stabils un sakārtots bizness

“DelfinGroup” biznesu veido trīs galvenie balsti, kas ļoti veiksmīgi cits citu papildina – lombardi, patēriņa kreditēšana un lietotu preču tirdzniecība. Lombardu biznesā “DelfinGroup” ir līderis ar vairāk nekā 90 filiālēm visā Latvijā. Vispelnošākais biznesa virziens ir patēriņa kreditēšana, kas, pēc normatīvās vides sakārtošanas pirms dažiem gadiem, gadu no gada piedzīvo stabilu augšupeju. Savukārt lietotu un mazlietotu preču tirdzniecība ir viens no svarīgiem zaļās jeb aprites ekonomikas elementiem, un arī šim biznesa segmentam ilgtermiņā var prognozēt tālāku izaugsmi. Visai iespaidīgs Latvijas mērogiem ir arī “DelfinGroup” kopējais reģistrēto klientu skaits, kas pārsniedz 400 000.

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup 3. septembra akcionāru sapulcē apstiprināti pirmā pusgada rezultāti un par 2021. gada otro ceturksni dividendēs nolemts izmaksāt 431 tūkstoti eiro jeb 0,011 eiro par katru akciju.

Līdz ar šo izmaksu šogad līdz septembra beigām dividendēs kopumā būs izmaksāti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro jeb 0,08 eiro par katru akciju. Par otrā ceturkšņa rezultātiem dividenžu izmaksu paredzēts veikt līdz 30. septembrim.

“DelfinGroup turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi visos pamatdarbības segmentos arī 2021. gada otrajā ceturksnī – gan patēriņa kreditēšanā un lombarda aizdevumu segmentā, gan lietoto preču tirdzniecības jomā. Priecē tas, ka uzņēmuma izaugsme notiek atbilstoši prognozēm un 2022. un 2024. gada noteiktajiem koncerna finanšu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jau ilgstoši esam viens no uzņēmumiem, kas maksā regulāras dividendes. Pēc plānotā IPO Nasdaq Rīga biržā būsim arī viens no retajiem Baltijas biržas uzņēmumiem, kas katru ceturksni plāno izmaksāt vērā ņemamas dividendes saviem akcionāriem. Regulāra dividenžu izmaksa ir stratēģisks DelfinGroup lēmums, rēķinoties ar to, ka šāda uzņēmuma ilgtermiņa politika būs pievilcīga arī jaunajiem akcionāriem pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) veikšanas Nasdaq Riga biržā,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Ar izmaiņām nodokļos rosināts paredzēt, ka no 2021.gada vairs nav speciālais režīms autoratlīdzībām. Plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību, proti, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam. "Tāpēc autoratlīdzības kā īpašs ienākumu veids Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā vairs netiks izdalīts," uzsvēra FM.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

TOP5 pirktākie viedtelefonu zīmoli pirmajā pusgadā ir "Samsung", "Huawei", "Apple", "Nokia" un "Xiaomi", liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati.

Salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, visstraujāko izaugsmi piedzīvojis "Xiaomi" zīmols. Savukārt vidējā summa, ko klienti tērē par telefona iegādi, palielinājusies par aptuveni 15%.

TOP5 populārākie modeļi ir "Samsung Galaxy A51", "Huawei P30 Lite", "Huawei P Smart", "Samsung Galaxy A20e" un "Apple iPhone 11".

Visbiežāk telefonus izvēlas melnā, zilā un baltā krāsā.

"Kopumā ir novērojams, ka turpina palielināties viedtelefonu lietošanas laiks. Ja gadu iepriekš klienti viedtelefonu lietoja aptuveni pusotru gadu un pēc tam iegādājās jaunu, tad šobrīd tie ir jau divi gadi. Vispieprasītākie ir vidējās klases telefoni un vidējā summa, ko šā gada pirmajā pusgadā klients iztērēja par telefona iegādi, bija 361 eiro. Klienti mobilos tālruņus galvenokārt pērk, izmantojot nomaksas iespēju," informē "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Eleving Group 23. septembrī uzsāka publisko akciju piedāvājumu Baltijā un Vācijā, kopumā piedāvājot 24,5 miljonus akciju par cenu no 1,6 līdz 1,85 eiro, kas kapitāla izteiksmē nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro. Tā ir lielākā privātas kompānijas akciju emisija Latvijā un viena no prāvākajām Baltijas kapitāla tirgū. Piedāvājums noslēdzas 8. oktobrī.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group darbu sāka 2012. gadā, pirmsākumos piedāvājot transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Grupas galvenā misija ir apkalpot sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti, un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, viegli lietojamiem un saprotamiem finanšu produktiem. Eleving Group transportlīdzekļu finansēšanas segments iekļauj nodrošinātos aizdevumus un mobilitātes pakalpojumus un veido aptuveni divas trešdaļas no visa portfeļa. Tā vadošais zīmols ir Mogo. Savukārt trešdaļu no portfeļa veido nenodrošinātie patēriņa finansēšanas pakalpojumi, ko primāri piedāvā Balkānos un Āfrikā.

Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē pasaules lielākās kompānijas savas dividendes varētu samazināt par 17-23%, prognozē fondu pārvaldīšanas kompānijas "Janus Henderson" eksperti.

Šā gada otrajā ceturksnī dividenžu maksājumi sarukuši par 108 miljardiem dolāru līdz 382 miljardiem dolāru. Tādējādi kopējais apjoms gada laikā samazinājies par 22%, kas ir sliktākais rādītājs kopš vismaz 2009.gada.

Dividenžu maksājumi sarukuši visos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku, jo Kanādā krīze tos nav ietekmējusi. Pasaulē kopumā dividendes samazinājuši 27% uzņēmumu, taču vissliktākā situācija vērojama Eiropā, kur vairāk nekā puse kompāniju samazinājušas dividendes, bet divas trešdaļas no tām dividendes atcēlušas vispār.

Maksājumi atšķiras arī nozaru griezumā. Samazinājums banku un citu finanšu kompāniju segmentā, kur Eiropas Centrālā banka aicināja atcelt dividendes, veido aptuveni pusi no 45% lielā krituma Eiropā otrajā ceturksnī, kopējam reģionā izmaksāto dividenžu apjomam sasniedzot 77 miljardus dolāru.

Pirmdienu Eiropas banku akciju cenas uzsāka ar strauju kritumu, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) aicinājumu nemaksāt dividendes, liecina biržu dati.

Šim aicinājumam atsaucās vairākas lielās reģiona bankas, kuru akcijas cena pēc attiecīgā lēmuma strauji saruka - "ING" - par 8,669%, "KBC Group" - par 7,146%, "UniCredit", - par 6,743% un "ABN Amro" - par 7,509%, "Allied Irish Group Plc" - par 10%.

"ING" vadītājs Ralfs Heimers sacījis, ka šie visiem ir ārkārtēji laiki un banka spers visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu darbinieku labklājību un turpinās atbalstīt klientus. "Mēs esam labi kapitalizēti un mums pieejams finansējums, tādēļ uzskatām, ka jāatsaucas ECB rekomendācijām, kas aicina visas Eiropas bankas atlikt dividenžu maksājumus," viņš uzsvēris.

"AIB ir spēcīgi kapitalizēta un labi pozicionēta, lai atbalstītu Īrijas ekonomiku un mūsu klientus šajā kritiskajā brīdī. Ņemot vērā, ka ikviena drošība ir mūsu prioritāte, mēs ceram, ka akcionāri sapratīs šos ierobežojošos apstākļus, kuru dēļ mums šogad jāmaina lēmumi," sacījis bankas vadītājs Kolins Hants.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft IT laidusi klajā jaunāko žurnālu Miljonārs, kurā apkopoti Latvijas 100 bagātākie cilvēki, kā arī citi Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – lielākie pelnītāji, lielākie dividenžu saņēmēji, lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji, kā arī patiesā labuma guvēji.

Šāds vērienīgs saraksts tiek publicēts jau 28.gadu. Žurnāla veidotājs Lato Lapsa teic, ka šogad bagātāko cilvēku sarakstā ierindojies pat 101 miljonārs, jo diviem sarakstu noslēdzošajiem uzņēmējiem pašu kapitāla apjoms ir identisks. Simt lielāko pelnītāju sarakstā atradīsiet ne gluži to, cik naudas ir kāda uzņēmēja personiskajā makā, bet gan to, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Toties simt lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā redzamas pavisam konkrētas summas, ko konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem.