No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup 3. septembra akcionāru sapulcē apstiprināti pirmā pusgada rezultāti un par 2021. gada otro ceturksni dividendēs nolemts izmaksāt 431 tūkstoti eiro jeb 0,011 eiro par katru akciju.

Līdz ar šo izmaksu šogad līdz septembra beigām dividendēs kopumā būs izmaksāti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro jeb 0,08 eiro par katru akciju. Par otrā ceturkšņa rezultātiem dividenžu izmaksu paredzēts veikt līdz 30. septembrim.

“DelfinGroup turpināja uzrādīt stabilu izaugsmi visos pamatdarbības segmentos arī 2021. gada otrajā ceturksnī – gan patēriņa kreditēšanā un lombarda aizdevumu segmentā, gan lietoto preču tirdzniecības jomā. Priecē tas, ka uzņēmuma izaugsme notiek atbilstoši prognozēm un 2022. un 2024. gada noteiktajiem koncerna finanšu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jau ilgstoši esam viens no uzņēmumiem, kas maksā regulāras dividendes. Pēc plānotā IPO Nasdaq Rīga biržā būsim arī viens no retajiem Baltijas biržas uzņēmumiem, kas katru ceturksni plāno izmaksāt vērā ņemamas dividendes saviem akcionāriem. Regulāra dividenžu izmaksa ir stratēģisks DelfinGroup lēmums, rēķinoties ar to, ka šāda uzņēmuma ilgtermiņa politika būs pievilcīga arī jaunajiem akcionāriem pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) veikšanas Nasdaq Riga biržā,” komentē AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Investoriem patīk dividendes un tās var sasniegt pat pusi no laika gaitā investoru saņemtās atdeves, raksta portāls 24/7 Wall St.

Ja runā par ilgtermiņa investoriem, tad viņiem ļoti patīk, kad kompānijas regulāri palielina dividendes.

24/7 Wall St. apkopojis sarakstu ar uzņēmumiem, kuri gadu gaitā ir paziņojuši par dividenžu izmaksu, kā arī šo uzņēmumu dividenžu politiku.

Kompānijai, lai tā varētu paaugstināt dividendes, ir jāsaprot, kas ir dividendes godīgā tirgus vērtība. Vidējais Dow Jones Industrial Average 30 kompāniju dividenžu ienesīgums ir 2,37%. No Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošajām kompānijām 408 maksā dividendes un vidējais dividenžu ienesīgums sasniedz 2%.

24/7 Wall St. eksperti prognozē, kuras lielās kompānijas tuvāko gadu laikā varētu palielināt dividendes!

Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē pasaules lielākās kompānijas savas dividendes varētu samazināt par 17-23%, prognozē fondu pārvaldīšanas kompānijas "Janus Henderson" eksperti.

Šā gada otrajā ceturksnī dividenžu maksājumi sarukuši par 108 miljardiem dolāru līdz 382 miljardiem dolāru. Tādējādi kopējais apjoms gada laikā samazinājies par 22%, kas ir sliktākais rādītājs kopš vismaz 2009.gada.

Dividenžu maksājumi sarukuši visos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku, jo Kanādā krīze tos nav ietekmējusi. Pasaulē kopumā dividendes samazinājuši 27% uzņēmumu, taču vissliktākā situācija vērojama Eiropā, kur vairāk nekā puse kompāniju samazinājušas dividendes, bet divas trešdaļas no tām dividendes atcēlušas vispār.

Maksājumi atšķiras arī nozaru griezumā. Samazinājums banku un citu finanšu kompāniju segmentā, kur Eiropas Centrālā banka aicināja atcelt dividendes, veido aptuveni pusi no 45% lielā krituma Eiropā otrajā ceturksnī, kopējam reģionā izmaksāto dividenžu apjomam sasniedzot 77 miljardus dolāru.

Igaunijas lēmums regulāro dividenžu izmaksātājiem samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi no 20% līdz 14% nozīmē, ka ziemeļu kaimiņvalsts pretendēs uz peļņas centra vietu.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Par to, vai šāda Igaunijas atbilde uz Latvijā veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu radīs kādu ietekmi, rādīs laiks.

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada Latvijā būtībā ir ieviests tieši tāds pats uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) risinājums, kāds tas Igaunijā ir darbojies jau kopš šī gadsimta sākuma. Proti, jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums paredz ne tikai lielāku (20%) šī nodokļa likmi salīdzinājumā ar bijušo 15%, bet arī dividendēs nesadalīto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks. Jāņem vērā gan kāda detaļa - šī nodokļa likme, turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei – par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Šī aprēķina formula arī ir radījusi aprēķinu, ka, piemēram, uzņēmums samaksā 100 eiro par pakalpojumu, kas tiek uzskatīts par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme jau tiek lēsta 25%, kāda tā bija līdz 2002. gadam. Par to, kā šī sistēma darbosies praksē, rādīs nākotne, kurā tad arī tiks pārbaudīts, vai patiešām šī nodokļa likme būs 25% šādos gadījumos. Jāņem vērā, ka par tiem uzņēmumu tēriņiem, kuri tiks pielīdzināti peļņas sadalei, UIN noteiktajā apmērā būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē apstiprināts akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospekts, kas paredz emitēt līdz 8,395,000 jaunu uzņēmuma akciju.

IPO prospekts tiks iesniegts apstiprināšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat akcionāru sapulcē tika pieņemta virkne ar IPO saistīti lēmumi, tostarp par valdes pilnvarošanu veikt nepieciešamās darbības sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšanai, akciju iekļaušanai un tirdzniecības uzsākšanai Nasdaq Riga regulētajā tirgū (Baltijas Oficiālajā sarakstā), statūtu jaunās redakcijas reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, līgumu parakstīšanai ar Nasdaq Riga biržu un Nasdaq CSD SE depozitāriju, kā arī pieņemt lēmumus saistībā ar akciju cenas stabilizācijas realizāciju.

“Šobrīd pilnībā ir paveikti visi tehniskie un juridiskie priekšdarbi uzņēmuma IPO prospekta apstiprināšanai FKTK. Kolīdz regulators būs izvērtējis un apstiprinājis IPO prospektu, nevilcinoties izziņosim IPO sākumu. Kopumā IPO procesā plānojam piesaistīt jaunu kapitālu līdz 15 miljonu eiro apmērā. Viss piesaistītais kapitāls tiks izmantots uzņēmuma tālākai izaugsmei, kā arī, lai samazinātu uzņēmuma finansējuma izmaksas,” komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un akcionārs Agris Evertovskis.

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akcionāri nolēmuši dividendēs izmaksāt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, teikts biržai "Nasdaq Riga" paziņotajos kompānijas akcionāru sapulces lēmumos.

Tostarp ārkārtas dividendēs no 2024.gada pirmā ceturkšņa peļņas izmaksās 807 719,59 eiro jeb 0,0178 eiro par vienu akciju.

Savukārt no "DelfinGroup" 2023.gada peļņas dividendēs nolemts izmaksāt 399 322,04 eiro jeb 0,0088 eiro uz katru akciju.

Noteikts, ka ārkārtas dividenžu no pirmā ceturkšņa peļņas Ex-datums ir 2024.gada 12.jūnijs. Proti, tas ir datums, sākot ar kuru par iegādātajām akcijām, par kurām pieņemts lēmums izmaksāt ārkārtas dividendes, dividendes nesaņems. Tāpat noteikts, ka dividenžu izmaksas datums ir 14.jūnijs.

Savukārt dividenžu no pagājušā gada peļņas Ex-datums ir 10.jūlijs, bet izmaksas datums - 12.jūlijs.

Tāpat "DelfinGroup" akcionāri veikts grozījumus statūtos, nosakot, ka katra akcija ir dematerializēta akcija ar nominālvērtību 0,1 eiro apmērā.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušā gada peļņas un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 2 190 415 eiro jeb 0,58 eiro par vienu akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Tostarp dividendēs no 2023.gada peļņas "Madara Cosmetics" izmaksās 1 694 339 eiro, bet dividendēs no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas - 496 076 eiro.

Akcionāri noteica, ka dividenžu ex-datums jeb datums no kura par iegādātajām akcijām, par kurām tika pieņemts lēmums izmaksāt dividendes, dividendes nesaņems, ir 2024.gada 3.jūlijs. Dividenžu izmaksas datums ir 2024.gada 5.jūlijs.

Tāpat akcionāri nolēma apstiprināt grozījumus uzņēmuma statūtos, nosakot, ka visas akcijas ir dematerializētas.

"Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,234 miljoni eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2022.gadā, bet koncerna peļņa pieaugusi par 42,5% - līdz 1,597 miljoniem eiro.

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 19,369 miljoni eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 6,5%, sasniedzot 3,669 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Madara Cosmetics" mātessabiedrība 2021.gadā strādāja ar 18,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un guva 3,476 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 0,6%.

2021.gadā "Madara Cosmetics" koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijas tirgū pieauga par 13,9% salīdzinājumā ar 2020.gadu, sasniedzot 4,83 miljonus eiro, kamēr pārējās Eiropas Savienības valstīs produkcija realizēta 12,552 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,7% vairāk, bet citu valstu tirgos - 1,79 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 88,9%.

Citi koncerna ieņēmumi veidoja 194 000 eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīt, ka pērn bija izmaiņas apgrozījuma sadalījumā pa produktu grupām. Sejas produktu īpatsvars samazinājās par diviem procentpunktiem - līdz 55%, savukārt "anti-age" produktu segmenta īpatsvars auga par trim procentpunktiem, sasniedzot 14%. Vienlaikus par trim procentpunktiem saruka īpatsvars ķermeņa produktiem, veidojot 9%, bet viena procentpunkta īpatsvara pieaugums bija gan matu, gan kosmētikas kategorijās, veidojot attiecīgi 8% un 13%.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 24.maijā bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.

Tiesa atzina Koļegovu par vainīgu divās viņai inkriminētajās epizodēs, bet vēl vienā bija iestājies noilgums, tādēļ šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Pēc tiesas sēdes gan Koļegovas aizstāvis Aigars Purmalis, gan lietas prokurors Kristaps Bresis aģentūrai LETA norādīja, ka pieprasīs pilno spriedumu. Bresis piebilda, ka nav apmierināts ar Koļegovai piemērotā soda apmēru, taču atzina, ka ir nepieciešams iepazīties ar pilno spriedumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas lietā iesaistītajām pusēm ir tiesības pieprasīt pilno spriedumu, kuru pēc tam var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Koļegova pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus žurnālistiem un devās prom. Pēdējā vārdā Koļegova bija apgalvojusi, ka neizprot lietas būtību un lūdza tiesu nepiemērot viņai naudas sodu, norādot, ka viņai neesot finanšu līdzekļu, lai šādu sodu nomaksātu. Koļegovas pēdējā deklarācija par 2018.gadu pagaidām nav pieejama, bet 2017.gadā viņa bija norādījusi ap 48 000 eiro algu, uzkrājumu viņai nav bijis, bet bija ap 150 000 eiro parādsaistības, lai arī līdzīga summu viņa bija aizdevusi arī pati.

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup darbinieki akciju opciju programmas ietvaros veikuši pirmo akciju opciju konvertāciju akcijās, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem ar iespēju piedalīties akcionāru sapulcēs, pieņemt lēmumus par uzņēmuma attīstību un saņemt uzņēmuma izmaksātās dividendes.

Kopumā pēc akciju opciju konvertācijas biržā tika iekļautas 57 911 DelfinGroup papildu akcijas.

Uzņēmums pērn aizsāka Latvijā unikālu programmu, atbilstoši kurai DelfinGroup kopsummā emitēs 450 000 akciju. Opciju programma paredz opciju piešķiršanu uzņēmuma darbiniekiem četru gadu laikā, līdz ar to visiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši vismaz vienu gadu, ik gadu tiks piešķirtas jaunas akciju opcijas. Tās ir tiesības uzņēmuma darbiniekiem iegādāties DelfinGroup akcijas par nominālvērtību, vēlāk pēc opciju konvertācijas dodot iespēju pelnīt papildu līdzekļus līdz ar uzņēmuma attīstību. Pērn opciju saņemšanai kvalificējās 202 DelfinGroup darbinieki.

Kosmētikas ražotāja «Madara Cosmetics» dividendēs no 2017.gada peļņas maksās 0,12 eiro par akciju, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga» par otrdien, 28.maijā, akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

«Madara Cosmetics» akcionāru kārtējā sapulcē kompānijas 2018.gada peļņu 1,543 miljonu eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu, savukārt no 2017.gada nesadalītās peļņas, kas bija 901 302,22 eiro, dividendēs nolemts izmaksāt 449 429,04 eiro jeb 0,12 eiro par vienu akciju. Atlikušo 2017.gada nesadalītās peļņas daļu 451 873,18 eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu.

Akcionāri arī noteikuši, ka 2019.gada 10.jūnijs būs datums, no kura par iegādātajām akcijām, par kurām pieņemts lēmums izmaksāt dividendes, akcionāri dividendes nesaņems. Par dividenžu ieraksta datumu noteikts 2019.gada 11.jūnijs, bet par dividenžu izmaksas datumu - 2019.gada 12.jūnijs.

Tāpat akcionāru kārtējā sapulcē iecelta padome jaunā sastāvā.

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Igaunijas investīciju kompānija "Infortar" dividendēs par pagājušo gadu izmaksās rekordlielu summu - 61 miljonu eiro jeb trīs eiro par akciju, liecina kompānijas sniegtā informācija Tallinas biržai.

"Infortar" aktīvu vērtība pērn pieauga līdz 1,46 miljardiem eiro, ieņēmumi sasniedza 1,085 miljardus eiro un peļņa bija 294 miljoni eiro, tādējādi biznesa apmēra dubultošanās un tīrās peļņas trīskāršošanās ļauj uzņēmuma valdei ierosināt izmaksāt rekordlielas dividendes.

Investīciju kompānijas valdes priekšsēdētājs Ains Hanšmits uzsvēra, ka galvenais veiksmīgā snieguma dzinējspēks ir pārrobežu izaugsme, arvien jaunas investīcijas paplašināšanā un grupas uzņēmumu spēja pielāgoties.

Hanšmits teica, ka valde ierosina vairāk nekā 5200 "Infortar" akcionāru izmaksāt vienas no Tallinas biržas vēsturē lielākajām dividendēm. Dividendes par 2023.gadu plānots izmaksāt divās daļās - vienu līdz jūnijam un otru daļu - decembrī.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 21. septembra padomes sēdē ir apstiprinājusi Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektu.

Tādejādi AS DelfinGroup būs pirmais uzņēmums kopš 2017.gada, kurš veiks akciju IPO Nasdaq Riga.

IPO parakstīšanās uz AS DelfinGroup akcijām notiks no 2021. gada 28. septembra līdz 11. oktobrim (ieskaitot). Tajā varēs piedalīties jebkurš privātais investors no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un institucionālie investori no Latvijas un atsevišķi izvēlētām Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, kā arī citi institucionālie investori saskaņā ar akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektu. Minimālais ieguldījuma apjoms ir 1 akcija.

AS DelfinGroup ir tiesīga izteikt akciju publisko piedāvājumu līdz 7,300,000 akcijām (tas var tikt palielināts par 1,095,000 akcijām līdz 8,395,000 akcijām) ar cenu 1,52 EUR par akciju.

Tie, kas interesējās par investīcijām, jaunu biznesa veidošanu vai uzņēmumu iegādi, visdrīzāk sociālajos tīklos būs noskatījušies vismaz kādu no biznesa konsultantes un influenceres Kodijas Sančesas (Codie Sanchez) atraktīvajiem video.

Piemēram, Youtube platformā viņai jau ir vairāk nekā 656 tūkstoši abonentu. Viens no viņas ieteikumiem ir – investējiet garlaicīgos, bet stabilos uzņēmumos, kas spēj ģenerēt pastāvīgu naudas plūsmu. Īpaši, ja ir iespējams šādu biznesu iegādāties ar atlaidi. Tie ir uzņēmumi, kas “dēj zelta olas”.

Šķiet, ka šo stāstu šobrīd varam attiecināt arī uz AS “DelfinGroup” akcionāru – SIA “L24 Finance” un SIA “EC finance” – publiski izteikto akciju piedāvājumu. Kopumā tiek piedāvāti 4,66 miljoni “DelfinGroup” akciju ar 10 % atlaidi.

Stabils un sakārtots bizness

“DelfinGroup” biznesu veido trīs galvenie balsti, kas ļoti veiksmīgi cits citu papildina – lombardi, patēriņa kreditēšana un lietotu preču tirdzniecība. Lombardu biznesā “DelfinGroup” ir līderis ar vairāk nekā 90 filiālēm visā Latvijā. Vispelnošākais biznesa virziens ir patēriņa kreditēšana, kas, pēc normatīvās vides sakārtošanas pirms dažiem gadiem, gadu no gada piedzīvo stabilu augšupeju. Savukārt lietotu un mazlietotu preču tirdzniecība ir viens no svarīgiem zaļās jeb aprites ekonomikas elementiem, un arī šim biznesa segmentam ilgtermiņā var prognozēt tālāku izaugsmi. Visai iespaidīgs Latvijas mērogiem ir arī “DelfinGroup” kopējais reģistrēto klientu skaits, kas pārsniedz 400 000.

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" dividendēs no pagājušajā gadā gūtās peļņas maksās 0,4 eiro par akciju, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējā sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Dividendēs no 2020.gadā gūtās peļņas tiks izmaksāti kopumā 1 507 697 eiro, bet atlikušo pērn gūtās peļņas daļu 1 937 475 eiro apmērā nolemts atstāt nesadalītu.

Par dividenžu "ex-datumu", proti, datumu, no kura par iegādātajām akcijām, par kurām pieņemts lēmums izmaksāt dividendes, akcionāri dividendes nesaņems, noteikts 2021.gada 29.jūnijs. Par dividenžu ieraksta datumu noteikts 2021.gada 30.jūnijs, bet par dividenžu izmaksas datumu - 1.jūlijs.

Jau vēstīts, ka "Madara Cosmetics" pagājušajā gadā strādāja ar 16,075 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 3,445 miljoni eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi divu lielāko AS DelfinGroup akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – iesniegtos prospektus par daļu sev piederošo akciju pārdošanu, izsakot publiskos piedāvājumus.

Tādējādi visiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs iespēja iegādāties līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju.

Akcijas cena biržā šobrīd (20. septembrī uz Nasdaq Riga biržas akciju tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdi) ir 1,516 eiro. Tāpat, vadoties pēc Nasdaq Riga datiem, akcijas apjoma vidējā svērtā cena no 2022. gada 12. jūlija līdz 2022. gada 12. septembrim ir bijusi 1,485 eiro. Savukārt, publisko piedāvājumu ietvaros akcijas tiks piedāvātas par 1,44 eiro, tādējādi, saskaņā ar ierasto tirgus praksi šādiem darījumiem, piedāvājot atlaidi no akcijas vidējās svērtās cenas.