Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" parakstījusi līgumu par tai piederošo 100% SIA "Cosmetics Nord" akciju pārdošanu par 1,19 miljoniem eiro uzņēmuma vadības komandai, teikts "Madara Cosmetics" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pēdējo gadu laikā "Cosmetics Nord" izstrādāja "Selfnamed.com" "print on demand" platformu.

"Cosmetics Nord" akciju ieguvējs ir SIA "SLFNMD", kurā esošajai vadības komandai - Anetei Vabulei un Kristapam Birmanim - pieder 30% kapitāldaļu, savukārt pārējie 70% pieder SIA "Kalvi Capital", kuras īpašnieki vienādās daļā ir Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kuru līdzdalība "Madara Cosmetics" ir attiecīgi 23,88% un 23,72%.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Selfnamed" nodalīšana noslēdz uzņēmuma pārorientēšanos uz tā pamatdarbību. Uzņēmums turpinās nodrošināt produktu izstrādi un ražošanu "Selfnamed".

Paziņojumā arī teikts, ka būtisks darījuma aspekts ir tas, ka "Selfnamed.com" platformas turpmākai veiksmīgai attīstībai ir nepieciešami papildu ieguldījumi komandas paplašināšanā, tiešsaistes platformas attīstībā un ieviešanā citos tirgos.

Uzņēmums MADARA Cosmetics 30.aprīlī noslēdzis darījumu ar somu uzņēmumu Oy Transmeri Ab par kosmētikas zīmola MOSSA pārdošanu.

MOSSA ir viens no zīmoliem AS MADARA Cosmetics portfelī un tā pārdošanas summa ir 4 miljoni eiro. Šis darījums ir būtisks faktors uzņēmuma nākotnes izaugsmē un investīcijās, kā arī veicina līgumražošanas apjoma palielināšanos.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektore Gunta Šulte skaidro: “MOSSA zīmola pārdošanas vērtība izceļ uzņēmuma MADARA Cosmetics komandas profesionalitāti spēcīgu un rentablu zīmolu radīšanā. Varu apliecināt, ka MOSSA zīmola pārdošana iezīmē jaunu uzņēmuma “MADARA Cosmetics” un zīmola MÁDARA attīstības ciklu. Attiecībā uz MÁDARA zīmola attīstību varēsim vēl agresīvāk koncentrēties uz stratēģiskajām prioritātēm, jo īpaši uz ieguldījumu plānu jaunu talantu piesaistē, zīmola atpazīstamības un komandu veidošanā lokāli Francijā, Vācijā, Zviedrijā.”

Kosmētikas ražotāja SIA "SLFNMD", kuras platforma "Selfnamed" nodarbojas ar skaistumkopšanas produktu ražošanu un apdruku pēc pieprasījuma, ir atvērusi jaunu ražotni ASV, Ziemeļkarolīnas štatā, informē kompānijas pārstāvji.

Šī paplašināšanās iezīmē būtisku pavērsienu uzņēmuma globālajā stratēģijā, padarot ASV klientiem vieglāku un pieejamāku ilgtspējīgas kosmētikas zīmolu radīšanu. Pateicoties jaunajai ražotnei, "Selfnamed" varēs ātri piegādāt personalizētus ādas, ķermeņa un matu kopšanas produktus klientiem visā ASV, skaidro kompānijas pārstāvji.

"Selfnamed" 2021.gadā sāka darboties kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" paspārnē un 2023.gadā sasniedza apgrozījuma pieaugumu par 3,6 reizēm. Šogad uzņēmums nodalījās no "Madara Cosmetics" ar mērķi paātrināt "Selfnamed" attīstību.

"Selfnamed" palīdz uzņēmumiem izveidot savas kosmētikas produktu kolekcijas. Uzņēmuma katalogā ir vairāk nekā 100 dabīgi produkti un videi draudzīgs iepakojums, kurus iespējams personalizēt un pasūtīt "Selfnamed" platformā, tādējādi ļaujot klientiem radīt un audzēt tirgum gatavus kosmētikas zīmolus.

AS MADARA Cosmetics dibina meitas sabiedrību Brand Lab Cosmetics SIA, pārvaldot 100% jaundibināmās sabiedrības akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums radīts ar nolūku testēt un ieviest dažādus e-komercijas vidē bāzētus inovatīvu produktu konceptus, tādā veidā spējot vēl ātrāk reaģēt uz industrijas tendencēm.

Brand Lab Cosmetics SIA pamatkapitāls būs 200 000 eiro un tās dibināšanai nepieciešamie dokumenti ir iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Jaundibinātā uzņēmuma valdē strādās AS MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners un Linda Preinberga, kura arī būs Brand Lab Cosmetics SIA izpilddirektore.

AS MADARA Cosmetics izpilddirektores Guntas Šultes komentārs: “Ar Brand Lab palīdzību spēsim ātrāk testēt dažādas inovatīvu produktu idejas, kas grupas līmenī iedos papildus dinamiku jaunu produktu izstrādē, īpaši jo uz nišu produktu konceptiem lielajos eksporta tirgos.”

AS MADARA Cosmetics ir saņēmusi padomes locekles Sari Hannele Rosin paziņojumu par padomes locekles amata atstāšanu ar 2024. gada 29. novembri, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

AS MADARA Cosmetics informē, ka līdz kārtējai akcionāru sapulcei uzņēmuma padome ir lemttiesīga un turpinās darbu 4 locekļu sastāvā: Anna Ramata-Stunda (priekšsēdētāja), Anna Andersone, Liene Drāzniece un Edgars Pētersons.

"Augsti vērtējam Sari Rosin pienesumu MADARA Cosmetics attīstībā. Sari šo gandrīz 5 gadu laikā ar savu profesionālo pieredzi palīdzējusi un bijusi klāt daudzu būtisku AS MADARA Cosmetics attīstības lēmumu pieņemšanā. Uzņēmuma vārdā saku lielu paldies un augsti vērtēju līdzšinējo sadarbību," saka Gunta Šulte, direktore.

Jaunas padomes vēlēšanas notiks 2025. gada kārtējā akcionāru sapulcē.

2024. gada trešajā ceturksnī AS MADARA Cosmetics sasniedza konsolidēto (neauditēto) apgrozījumu 4,9 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa salīdzināmiem rādītājiem, ir par 20,5 % vairāk, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Savukārt 2024. gada pirmajos 9 mēnešos apgrozījums bija 16,1 miljoni eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Uzņēmums uzrādīja spēcīgu un konsekventu izaugsmi stratēģiskajos tirgos: apgrozījums ES (izņemot Latviju) pieauga par 27%, un to veicināja galvenie tirgi, tostarp Vācija, Francija un Somija.

Pārdošanas apjoms Latvijā pieauga par 14 %, savukārt ārpus ES tirgus rezultāti saglabājās stabili. Šie rezultāti atspoguļo uzņēmuma stratēģiju par prioritāti noteikt MÁDARA zīmola izaugsmi, ko atbalsta stabils divciparu pieaugums gan B2B, gan e-komercijas kanālos. Līdztekus MÁDARA izaugsmes paātrināšanai ir pieaudzis arī kontraktražošanas segments, kurā tagad ietilpst Selfnamed.com un MOSSA.

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai.

Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

“Klasiskais stāsts par to, ka lietas pašas atnāk. Vasarās mēdzu braukt pa veco zvejnieku ceļu, kas ved no Vaides līdz Mazirbei. Braucu garām šim īpašumam, un man šķita, ka, ja tas nonāk pārdošanā, tad tā nu gan ir forša vieta, kurā varētu kaut ko darīt. 2021. gada janvārī man zvanīja Edgars un teica, ka Pitraga īpašums ir tirdzniecībā, devāmies tikties ar īpašnieku un uzreiz arī sarunājām,” atceras U. Iltners.

Uzņēmums Smartpost Itella nodrošina ne tikai paku piegādi, bet savā darbībā liek uzsvaru arī uz augstākā līmeņa loģistikas risinājumu piedāvāšanu e-komercijas uzņēmumiem, palīdzot tiem attīstīt savu darbību un veicināt biznesa mērogošanu. Smartpost Itella noliktavu loģistikas direktors Raivo Roolaid skaidro, kā izvēlēties pareizo loģistikas partneri un kādas tendences un izaicinājumi veidos strauji augošo e-komercijas nozari 2025. gadā.

Koncentrēšanās uz uzņēmējdarbības attīstību

“Mēs kā kvalitātes līderis tirgū redzam, ka daudzi tirgotāji saviem spēkiem cenšas tikt galā ar pārāk daudzām lietām. Tas attiecas uz sagādi, transportēšanu, uzglabāšanu noliktavā, montāžu un piegādēm. Turklāt viņi nodarbojas arī ar klientu apkalpošanu, sūdzību izskatīšanu un risināšanu,” stāsta Smartpost Itella noliktavas loģistikas direktors.

Viņaprāt, lielākā daļa šo darbību nerada komersantam tiešu pievienoto vērtību, bet prasa papildu resursus, kurus nevar ignorēt. “E-veikala īpašnieka uzmanības centrā ideālā gadījumā jāliek uzņēmējdarbības attīstīšana. Tas nozīmē pārdošanas apjoma pieaugumu, tirgus daļas palielināšanos un klientu pieredzes uzlabošanu. Uzticot e-komercijas pasūtījumu izpildi jeb e-fulfillment specializētam pakalpojumu sniedzējam, komersants var pievērsties darbībām, kas rada lielāku vērtību gan viņam, gan viņa klientiem. E-fulfillment pakalpojums ļaus deleģēt partnerim tādus uzdevumus, kā loģistikas plānošana, preču uzglabāšana, komplektēšana, iepakošana, ērtāka un ātrāka piegāde un citus,” stāsta Raivo Roolaid.

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums uzņēmumam, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.