Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Cēsu atpūtas komplekss "Žagarkalns" šonedēļ, 1.decembrī, atklās ziemas slēpošanas sezonu, liecina "Žagarkalna" publiskotā informācija mājaslapā.

Salīdzinājumā ar citām Latvijas atpūtas vietām agrāka sezonas sākšana "Žagarkalnā" ir iespējama, jo otro vasaru uzņēmums zem īpaša seguma glabāja iepriekšējās ziemas izskaņā sarūpētos sniega krājumus.

Atpūtas komplekss atzīmēja, ka pagājušā gada sniega krājumi ir labi saglabājušies, līdz ar to šonedēļ ir atsegta sniega kaudze un sākts izlīdzināt sniegu "Cīruļkalna" nogāzē. "Esam uzšāvuši sniegu uz abiem pacēlāja ceļiem, un brīvdienās varētu darbināt jau divus pacēlājus," sacīts "Žagarkalna" mājaslapā.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" pārstāvis pastāstīja, ka slēpošanas trasēm pirmo sniegu sāks pūst drīzumā, taču šonedēļ tas vēl nenotiks.

Pēc ilgstošā stiprā sala, kad Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi, piektdien situācija ir normalizējusies.

Rīgas brīvostas pārvalde apgalvo, ka līcī no ledus atbrīvoti jau visi kuģi, savukārt velkoņu uzņēmums PKL Flote, atzīstot, ka situācija līcī normalizējusies, gan norādīja, ka trīs nelieli kuģi vēl joprojām ir iesaluši ledū posmā starp Kolku un Mērsragu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne informēja, ka šodien ledlauzis Varma atbrīvojis pēdējos divus ilgstoši Rīgas jūras līcī iesalušos kuģus un patlaban šie kuģi tiek pavadīti līdz Irbes jūras šaurumam.

«Līcī neviens kuģis vairs nav iesalis ledū,» sacīja Leiškalne. «Šiem diviem kuģiem nav ledus klases, tāpēc to atbrīvošana no ledus un pavadīšana līdz Irbes šaurumam prasa īpašu uzmanību.»

Uz Daugavas ledus Rīgā piezemējusies neliela lidmašīna, tāpat pa ledu pie Ķengaraga ceturtdienas pēcpusdienā staigājuši aptuveni simts cilvēki, pārsteidzot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekus.

Pārgalvjus no pārvietošanās pa ledu nav atturējušas arī ziņas par teju vienlaikus notikušiem ielūšanas gadījumiem.

Ceturtdien ap plkst. 13 ledū ielūzusi kāda sieviete. Kad notikuma vietā ieradās VUGD darbinieki, sieviete jau pašas spēkiem bija tikusi atpakaļ uz ledus un uz glābēju aicinājumu ļaut sevi apskatīt mediķiem nereaģēja. Pēc neilga brīža VUGD darbinieku acu priekšā līdz jostasvietai ledū ielūza vēl viens cilvēks, ko glābēji izvilka no ūdens.

«Turpmākie notikumi parādīja, ka cilvēku pārdrošībai nav robežu,» stāsta VUGD pārstāve Viktorija Šembele. Proti, neilgi pēc vīrieša izglābšanas uz Daugavas ledus pēkšņi nosēdās divvietīga lidmašīna. Pēc pilota pārrunām ar glābējiem, kas centās izskaidrot šādas rīcības bīstamību, lidmašīna pacēlās gaisā un aizlidoja.

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Šogad sniega sega 5cm - 35cm biezumā pārklāja visu Latviju nepilnas nedēļas laikā, strauji aktualizējot jautājumu - kā uzņēmuma un mājsaimniecības īpašumā attīrīt piebraucamos ceļus, celiņus, ietves un citas platības. Šis uzdevums var būt tik smags, ka ir vērts to noņemt no cilvēka pleciem. Šajā rakstā apskatīsim, kāds ir veiktspējīgs sniega pūtējs un kādi tieši uzdevumi tam ir pa spēkam. Turpini lasīt un uzzini, kam jāpievērš uzmanība izvēloties savu svarīgāko ziemas darba rīku.

Kāds sniega pūtējs nepieciešams tieši Jums?

Sniega pūtējs pavisam noteikti nav lētākais saimniecības darba rīks, tomēr ņemot vērā, cik lielu slodzi sagādā sniega tīrīšana un cik daudz laika tas atņem, ir vērts apdomāt kvalitatīva sniega pūtēja iegādi un laicīgi tam ieplānot budžetu. Lai izprastu, kāda tieši ierīce nepieciešama konkrētajām vajadzībām, vispirms jānovērtē sekojoši kritēriji:

● Tīrāmās teritorijas platība. Platības apjoms noteiks sniega pūtēja jaudas un veiktspējas lielumu. Nelielas privātmājas vajadzībām vai lielas platības apstrādei nepieciešamas ļoti atšķirīgas ierīces;

● Seguma veids - bruģis, asfalts, betona flīzes u.c. Lai arī labi sniega pūtēji tiks galā ar sniega kārtu uz dažādiem segumiem, izvēloties īsto modeli būtu labi ņemt vērā, uz kāda seguma tam nāksies strādāt visvairāk;

Lai gan šī ziema kalnu īpašniekus ar sniegu un salu nelutina, pēdējo dienu nelielā gaisa temperatūras pazemināšanās likusi tiem sarosīties. Dažos no kalniem jau tiek pūsts sniegs un, iespējams, apmeklētājiem tie tiks atvērti jau šajās brīvdienās.

Atpūtas komleksā Milzkals, kas atrodas Tukuma novadā, sniega pūšana turpinās jau otro dienu. Tā pārstāvis Viesturs Ošenieks DB norāda, ka veicas diezgan labi, un, ja pieturēs gaisa temperatūra mīnus trīs, četri grādi, tad, iespējams, jau rītvakar, 23.decembrī, tiks atvērtas divas trases. Patlaban uz kalna uzpūsta aptuveni 10 centimetru bieza sniega kārta.

Arī Lemberga hūtē, kas atrodas Ventspilī, jau kopš 21.decembra notiek sagatavošanās darbi, lai varētu sākt uzņemt apmeklētājus. Tur šogad uzstādīts arī jauns dzesētājs, kas ūdens temperatūru ar gaisu atdzesē par diviem līdz trijiem. Iekārtas šobrīd tiek darbinātas ar mazāko jaudu, bet kopumā sniegu pūš pieci sniega pūtēji.

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Vai vairāk cilvēku turpmāk izvēlēsies pirkt veselības apdrošināšanu, nevis katru mēnesi veikt sociālās iemaksas? Par to RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs» sprieda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Viņš uzskata, ka iespējami divi varianti: «No vienas puses – ja valsts ieplūdina vairāk naudas veselības aprūpes sistēmā, tad cilvēkiem ir cerība, ka valsts savā pusē to pakalpojumu nodrošinās. No otras puses – kāds atkal izlems iet to privāto ceļu, turpinot nemaksāt nodokļus.»

Abāšins raidījumā pauda pārliecību, ka cilvēki, kas šobrīd nemaksā nodokļus, arī nākotnē to nedarīs: «Kāds, kurš ir tajā melnajā zonā, izlems - tā vietā, lai katru mēnesi maksātu to simbolisko maksu valstij, es nopērku veselības apdrošināšanu.» Tomēr par to, vai vairāk cilvēku nākotnē pirks veselības apdrošināšanu, spriest esot pāragri. «Mēs nezinām, vai vairāk pirks. Tur būs vēl pēc gadiem jāpaskatās, kā tie svari nošūposies,» sacīja Abāšins.

Atbildot uz jautājumu par to, vai pirkt apdrošināšanu turpmāk būs izdevīgāk nekā veikt sociālās iemaksas, Abāšins sacīja, ka tas atkarīgs no tā, kāda veida apdrošināšanu cilvēks iegādājas. «Ja tā ir ļoti laba apdrošināšana, kur ir iekšā infarkti, insulti, nopietnā sirds ķirurģija, tad būs viss tas pats, ko dod valsts. Ja tā apdrošināšana nav tik pilna, tad būs iekšā ģimenes ārsti, neirologs, bet šīs te ļoti nopietnās kaites nebūs iekšā,» skaidroja Abāšins.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Visiem kravu pārvadātājiem vajag norādīt - ja nemākiet ledus apstākļos braukt, nebrauciet, intervijā DB pārliecināti pauž Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, noraidot runas par to, ka Rīgas Brīvosta jebkādā mērā būtu vainīga pie šā gada februārī Rīgas jūras līcī iesalušajiem 34 kuģiem.

«Kāds, kas saskatījies filmas par Titāniku, ieraudzījis ledus gabalu, kurš ir 2 cm biezs, to lielo briesmīgo kuģi ir norāvis uz stop, apstājies ledū un tagad bļauj- «velciet mani ārā». Tas, ka viņš varētu uzņemt pilnu gaitu un pabraukt pa to ledu- nē, to viņš nedara, jo viņam tādas instrukcijas nav. Kapteiņi šādos kuģos bieži ir tādi - no kaut kādām Filipīnu salām, kas ledu savā dzīvē nav redzējuši. Visinteresantākais ir, par ko man jāsmejas, kad es viņiem jautāju, kāpēc jūs tagad braucat, viņi atbild, ka citādi Anglijā domna apstāsies. Man, izrādās, par Anglijas domnu jādomā,» tā viņš.

Latvijā ziemas periodā nav citas alternatīvas, kā kaisīt sāli vai nu arī atsevišķus ceļus atstāt ledū, kā tas, piemēram, ir Somijā, atzīst uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs.

Viņš skaidro, ka piemēram, Japānā, izmanto arī magnija sāli, kas ir dabai labvēlīgs, gandrīz kā mēslojums. Vienlaikus šis sāls ir piecas līdz sešas reizes dārgāks, nekā Latvijā lietotais. Ķīmisko savienojumu esot daudz, bet LAU izmanto lētāko. «Tas ir valsts lēmums, jo citas alternatīvas nav, ja nu vienīgi nekaisīt vispār. Somijā, piemēram, ļoti daudzi ceļi netiek kaisīti un stāv ledū,» skaidro Kononovs. Cilvēki braucot ar radžu riepām, brauc uzmanīgi, un neviens nesūdzoties, jo tādi ir spēles noteikumi.

Latvijā arī vairāki ceļi, īpaši D klasē un daži C klases ceļi, kas tiek atstāti ledū, ledus tiek rievots un sāls netiek izmantots. Ceļš esot slidens, un par to ir jābrauc nedaudz citādākām prasmēm un citādākā veidā - lēnāk un uzmanīgāk.

Grenlandē jūlijā noslēgusies ekspedīcija, kurā ar Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering» izstrādāto tehnoloģiju – vienā sistēmā integrētu zemes zondēšanas radaru jeb GPR (ground penetrating radar) un bezpilota lidaparātu jeb dronu – izdevies atrast pēc ārkārtas nosēšanās «nekurienes vidū» pamestu Otrā pasaules kara laika lidmašīnu, kura tagad iesalusi ledājā aptuveni 100 metru dziļumā, pastāstīja SPH Engineering pārstāve Sabīne Markus.

1942. gada 15. jūlijā no ASV armijas bāzes Grenlandē izlidoja astoņas kara lidmašīnas – seši iznīcinātāji «P-38 » un divi bumbvedēji «B-17». Sliktu laikapstākļu dēļ eskadrons bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz ledāja tālu no apdzīvotām vietām. Pēc deviņām dienām visi apkalpes locekļi tika izglābti, taču viņu pilotētās lidmašīnas, kas nosēšanās laikā nebija īpaši cietušas, nācās atstāt turpat uz ledāja.

Laika gaitā pamestās lidmašīnas iesala arvien dziļāk ledū un vairs nebija atrodamas. Deviņdesmitajos gados ekspedīcijas laikā izdevās uziet pirmo pazudušā eskadrona lidmašīnu – vienu no «P-38» iznīcinātājiem. Vēsturiskais gaisa kuģis tika izcelts un transportēts uz ASV, kur tas atguva savu sākotnējo spozmi un lidotspēju.

Jelgavas Uzvaras parkā ieradušās smagās automašīnas ar ledus blokiem, sniega pūtēji pūš sniegu, tiek kalts un slīpēts - tas nozīmē, ka 16. Starptautiskā Ledus skulptūra festivāla darbi ir sākušies, Db.lv informēja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Kultūra, kas ir ledus skulptūru festivāla organizētāja.

Ledus skulptūru festivāls noritēs no 7. līdz 9. februārim, un tajā varēs aplūkot 50 ledū kaltus mākslas objektus. Šogad festivāla tēma ir «Brīnumzeme», un darbus veidos vairāk nekā 30 tēlnieki no astoņām valstīm.

Lai mākslinieki varētu radīt skulptūras, tiek lietots speciāli mākslīgi sasaldēts ledus, kuru iegūst no trīs reizes destilēta ūdens, to lēnā sasaldēšanas procesā to nepārtraukti maisot. Pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, sākotnēji plānotais festivāla ledus apjoms ir palielinājies, jo jelgavniekiem bija iespēja izzāģēt dabīgi sasalušo ledu no Jelgavas ūdenskrātuvēm.

Patlaban ledusdizains.lv tehniskā komanda papildu ir izzāģējusi un nogādājusi Uzvaras parkā 45 tonnas dabīgi sasalušā ledus, veidojot no tā ledus slīdkalniņu.

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Ja bērniem ziema parasti saistās ar Ziemassvētkiem un brīvlaiku, autovadītājiem šī gadalaika tuvošanās mēdz asociēties ar ziemas riepām – tās šajā periodā ir obligātas, tāpēc rudens mēnešos jautājums par riepu nomaiņu ir īpaši aktuāls. Ja vēlies zināt, no kura datuma automašīnai ar ziemas riepām jābūt aprīkotai obligāti un kāds sods draud par šī noteikuma pārkāpšanu, esi nonācis pie pareizā raksta!

1. decembris – datums, kas jāatceras visiem autovadītājiem

Jautāsi – kāpēc? Jo no 1. decembra līdz 1. martam automašīnai obligāti jābūt aprīkotai ar ziemas riepām, un to nosaka likums. Bet vai tas nozīmē, ka ziemas riepu montēšanu droši var atlikt līdz 30. novembra pievakarei? Nebūt ne, jo, iestājoties aukstam laikam un ceļa segumam arvien biežāk esot klātam ar ūdeni, sniegu vai ledu, vasaras riepas vairs nespēj nodrošināt vajadzīgo saķeri ar ceļu. Par riepu nomaiņu vajadzētu domāt jau tad, kad termometra stabiņš sāk rādīt mazāk par +7 grādiem – zemākā temperatūrā ziemas riepas uzrāda savu labāko veiktspēju.

Kvalitatīvas un uzticamas riepas automašīnai nepieciešamas 365 (vai 366) dienas gadā. Taču īpaši svarīgas tās kļūst ziemas mēnešos, kad ceļu klāj gan pieblietēts, gan izkusis sniegs, ūdens un ledus, pārvietošanos padarot īpaši izaicinošu. Tāpēc šajā rakstā apkopota informācija par to, kā ziemas riepas palīdz tikt galā ar minētajiem izaicinājumiem; atvēli 10 minūtes un uzzini daudz ko jaunu!

Īsais ievads ziemas riepu tipos

Ziemas riepas tiek iedalītas mīkstā sastāva (Skandināvijas tipa) un cietā sastāva (Eiropas tipa) klasēs; Skandināvijas tipa riepas piemērotas zemākām gaisa temperatūrām un piesnigušiem/apledojušiem ceļiem, savukārt Eiropas tipa riepas izvēlies, ja pārsvarā brauc pa labi tīrītiem pilsētas ceļiem un šosejām.

Protektora raksts ir dziļāks un ar vairāk rievām

Lai nodrošinātu saķeri ar ceļa segumu, ko klāj sniega kārta, ledus vai ūdens, riepai jāspēj novadīt zem tās esošo ūdeni un/vai sniegu, tādējādi pasargājot automašīnu no akvaplanēšanas. Lai to izdarītu, ziemas riepas ievērojami atšķiras no vasaras riepām – tām ir vairāk rievu, kā arī dziļāks protektors (minimālais atļautais protektora dziļums ziemas riepām ir četri milimetri, taču jaunas ziemas riepas izceļas ar divreiz (vai pat vairāk) dziļāku protektoru). Tāpat lielu lomu spēlē nelieli iegriezumi jeb lameles protektora blokos, kas uzlabo saķeri ar sniegu vai ledu. Par ūdens un sniega izspiešanu rūpējas platas centrālās rievas.

Ar katru nākamo sezonu strauji samazinās pircēju interese par radžotajām riepām, atzīst specializētie riepu servisa centri

Tā vietā priekšroka tiek dota Skandināvijas tipa mīkstajām vai pat Eiropas tipa ziemas riepām.

Laika apstākļi ir tie, kas nosaka pircēju izvēli, turklāt jaunākie mīkstā sastāva bezradžu riepu modeļi jau vairs daudz neatpaliek no radžoto riepu snieguma. «Jaunākie ziemas riepu salīdzinošie testi apliecina, ka bezradžu riepas zaudē tikai uz ledus, savukārt uz irdena vai sablietēta sniega, nerunājot par slapju sniegu vai slapju asfaltu, ir pat ievērojami labākas par radžotajām,» tā DB teic Autoriepu nama direktors Oskars Krampāns. Sava kolēģa teiktajam pievienojas Latakko pārdošanas kvalitātes vadītājs Gints Garuts, atklājot, ka mīkstā gumijas sastāva riepas šobrīd ir kompānijas Latakko ejošākā prece. «Tas, protams, attiecas uz to pircēju auditoriju, kas necenšas nopirkt pēc iespējas lētāku riepu modeli un likuma ietvaros ar to braukt visu gadu. Tie ir autoīpašnieki, kas rūpējas ne tikai par savu, bet apkārtējo drošību. Tie ir pircēji, kas ir rūpīgi izpētījuši produktu klāstu un zina, kāpēc viņiem ir nepieciešams tieši šāds riepu modelis, saprot, ka tas maksā vairāk. Viņi apzinās, ka šis ieguldījums ir viņu pašu drošībā,» tā viņš.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Lietuvā kādai zemnieku saimniecībai apdrošināšanas sabiedrība Ergo izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 2,4 miljonu eiro apmērā par cūku mēra radītiem zaudējumiem, kas radušies, likvidējot 24 000 mājlopu, informē apdrošināšanas kompānijā.

Tā ir pēdējos pāris gados Baltijas valstīs lielākā Ergo izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības apdrošināšanā.

«Nelaimes gadījums saimniecībā vai epidēmijas izraisītas sekas, kuru dēļ bojā iet vai jālikvidē liels skaits lopu, ir būtisks finansiāls zaudējums un milzīgs trieciens biznesam. Nereti šādos gadījumos viss jāatsāk atkal gandrīz no nulles. Ja notiek nelaime, lauku saimniecībām tūlītēja palīdzība ir ārkārtīgi nepieciešama - no tās var būt atkarīga pat tās turpmākā pastāvēšana. Iespēja operatīvi atjaunot zaudēto, atgūt resursus un turpināt veiksmīgi darboties var būt izšķiroša,» stāsta Ergo Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Otrdienas rīts rīdziniekiem sākās visnotaļ daudzsološi – lai gan pa nakti sniega sega uz ielām bija izveidojusies tik biezā slānī, ka problemātiski bija gan braukt ar automašīnu, gan arī iet ar kājām, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nāca klajā ar paziņojumu, ka tik draņķīgi tīrīt ielas jau nu nevarēs, un izsauca «uz tepiķa» atbildīgo institūciju vadītājus.

Bija jau arī par ko – ne vienam vien bija izdevies novērot, kā pa Rīgas ielām, kaisot sāli, vizinās automšīnas ar paceltām šķūrlāpstām. Vienkārši sakot, tā vietā, lai ielas notīrītu un sniegu aizvestu, ar sāls palīdzību tas tika padarīts par netīru putru, kam vajadzētu izkust un aiztecēt. Redzot Ušakova kareivīgo nostāju, radās pat cerība, ka minētajai bezjēdzībai beidzot tiks pielikts trekns punkts. Bet nekā! Jau tās pašas dienas beigās Rīgas domes oficiālā politika bija – sāls kaisīšana ir normāla prakse, kas tiek īstenota, lai nebūtu jātērē nauda sniega izvešanai... Veikli gan tā dēvēto atbildīgo institūciju darbinieki dienas gaitā bija izskalojuši smadzenes Ušakovam!

Rīgā visas ielas esot izbraucamas - tā noteikti ir, jo 20 cm sniegs vēl nevar nosprostot ielu, ja arī sniega tīrāmā tehnika vēl nav bijusi. Maģistrālās ielas patiešām ir notīrītas, sniega lāpstu gaida vairākas šķērsielas. Problemātiska situācija šobrīd veidojas autostāvvietās brauktuvju malās, kuras pārpildītas ar sniega kupenām. Daļa no tām nav tīrītas vispār, bet daļā ir sašķūrēts sniegs no braucamās daļas un ietvēm.

Kādu ļaunumu pilsētai nodara ar sniegu pārpildītās autostāvvietas, kurās spēkratu atstāt nav iespējams? Pirmkārt, tas palielina sastrēgumu apjomu, jo autovadītāji pārvietojas lēnāk, meklējot brīvu stāvvietu ar iespēju tajā iebraukt. Šādas manevrēšanas rezultātā ne tikai tiek piesārņota vide, bet arī pieaug satiksmes negadījumu risks.

Otrkārt, netiek iekasēta maksa par stāvvietām, kas Rīgā ir viena no lielākajām pasaulē, tātad pilsēta negūst ieņēmumus. 2014. gadā no autostāvvietām Rīgas satiksme ieguva aptuveni 7 miljonus eiro, kas dienā ir tuvu pie 20 tūkstošiem. Ja uzskatām šo aptuveno skaitli par vienas dienas ieņēmumiem no Rīgas satiksmes autostāvvietām, tad šajā sniegotajā laikā pilsēta ik dienu zaudē vismaz pusi, tātad 10 tūkstošus eiro, bet autovadītāji ir sašutuši, ka nav kur novietot auto.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.