Tehnoloģijas

FOTO: Ar Latvijas uzņēmuma izstrādātu tehnoloģiju atrod Grenlandes ledājā iesalušu lidmašīnu

Zane Atlāce - Bistere,23.08.2018

Jaunākais izdevums

Grenlandē jūlijā noslēgusies ekspedīcija, kurā ar Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering» izstrādāto tehnoloģiju – vienā sistēmā integrētu zemes zondēšanas radaru jeb GPR (ground penetrating radar) un bezpilota lidaparātu jeb dronu – izdevies atrast pēc ārkārtas nosēšanās «nekurienes vidū» pamestu Otrā pasaules kara laika lidmašīnu, kura tagad iesalusi ledājā aptuveni 100 metru dziļumā, pastāstīja SPH Engineering pārstāve Sabīne Markus.

1942. gada 15. jūlijā no ASV armijas bāzes Grenlandē izlidoja astoņas kara lidmašīnas – seši iznīcinātāji «P-38 » un divi bumbvedēji «B-17». Sliktu laikapstākļu dēļ eskadrons bija spiests veikt ārkārtas nosēšanos uz ledāja tālu no apdzīvotām vietām. Pēc deviņām dienām visi apkalpes locekļi tika izglābti, taču viņu pilotētās lidmašīnas, kas nosēšanās laikā nebija īpaši cietušas, nācās atstāt turpat uz ledāja.

Laika gaitā pamestās lidmašīnas iesala arvien dziļāk ledū un vairs nebija atrodamas. Deviņdesmitajos gados ekspedīcijas laikā izdevās uziet pirmo pazudušā eskadrona lidmašīnu – vienu no «P-38» iznīcinātājiem. Vēsturiskais gaisa kuģis tika izcelts un transportēts uz ASV, kur tas atguva savu sākotnējo spozmi un lidotspēju.

Turpinot pārējo pazudušā eskadrona lidaparātu meklēšanu, ekspedīcijas uz Grenlandi tika rīkotas atkārtoti. 2011. gadā izdevās noteikt otrā «P-38» iznīcinātāja – Roberta Vilsona (Robert Wilson) 1942. gadā pilotētā «Echo» – aptuvenu atrašanās vietu. Lai atvieglotu ledājā iesalušās lidmašīnas meklēšanu un palielinātu iespējas to atrast, ekspedīcijas komandai tika piesaistīts uzņēmums «SPH Engineering», kura inženieri vienā sistēmā savietoja dronu un GPR. Tas pavēra iespējas veikt precīzu un pilnībā automatizētu ledāja izpēti pat vietās, kur cilvēka piekļuve ir apgrūtināta vai bīstama.

Jau pirms Grenlandes ekspedīcijas «SPH Engineering» radītā tehnoloģija tika vairakkārt testēta, taču ledājā iesalušas lidmašīnas meklēšana beidzot ļāva to pārbaudīt reālos apstākļos. Ekspedīcijas dalībnieki sadalījās divās grupās. Pirmā grupa sāka gaisa kuģa meklējumus ar GPR un drona integrēto sistēmu. Iegūtie dati norādīja uz iespējamu ledū iesalušu objektu vairāk nekā 90 metru dziļumā. Ļoti līdzīgu rezultātu ieguva arī otrā grupa, manuāli pārvietojot GPR antenu ragavās pa ledāja virsmu. Abu grupu mērījumu starpība bija vien trīs metri. Izmantojot šos datus, tika aprēķinātas zondes urbšanas vietas. Ekspedīcijas kulminācija bija brīdī, kad no 104 metru dziļuma izdevās izvilkt zondi ar sarkanu eļļainu šķidrumu, kas tika atpazīts kā ASV aviācijā izmantotā hidrauliskā eļļa «5606». Šķidruma paraugiem gan vēl tiks veiktas detalizētas analīzes.

Ekspedīcija apliecināja, ka «SPH Engineering» izstrādātā GPR un drona integrētā sistēma ir efektīvi pielietojama dziļi ledū iesalušu objektu meklēšanā, un iegūtie dati pat skarbos laikapstākļos ir pietiekami precīzi šādu misiju veikšanai. GPR-drona integrētā sistēma ļauj ekonomēt laiku un cilvēkresursus, turklāt ar to var strādāt arī nedrošās vietās. Piemēram, Grenlandes ekspedīcijā izpētes grupai, kas izmantoja ragavās velkamo GPR, bija nepieciešami trīs cilvēki – viens gāja pa priekšu un pārbaudīja ledus drošumu, otrs vilka GPR antenu, bet trešais pārvietoja mērījumu uztvērēju. Tikmēr GPR-drona integrētā sistēma mērījumus veica pilnībā automatizēti, bet lidojuma un radara statuss bija pārraugāms datorā no zemes, izmantojot drona vadības programmu «UgCS».

Gūtā pieredze sniedz pārliecību, ka «SPH Engineering» izstrādātā tehnoloģija varētu tikt izmantota arī nākotnes ekspedīcijās bīstamākās Grenlandes zonās, kur dziļi zem ledus atdusas vēl vairākas Otrā pasaules kara laika lidmašīnas.

Grenlandes ekspedīciju vadīja Džims Salazars (Jim Salazar) un Kens Makbraids (Ken McBride) no ASV bezpeļņas organizācijas «Arctic Hot Point Solutions» un Kritušo amerikāņu karavīru repatriācijas fonda (FAMIARF). Kopā ar viņiem ekspedīcijā piedalījās Jānis Ķuze un Aleksejs Dobrovoļskijs (Alexey Dobrovolskiy) no Latvijas uzņēmuma «SPH Engineering», kā arī Mario Karnevale (Mario Carnevale) un Mailzs Denforts (Myles Danforth) no ASV kompānijas «Hager GeoScience».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dienvidkoreja – drošākais solis eksportā ārpus Eiropas

Mārtiņš Baumanis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs M,25.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

Komentāri

Pievienot komentāru