A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.

Valstij vajadzētu atļaut cigaretes legāli pārdot arī tirgos, kā arī noteikt bargākus sodus nelegālās tabakas tirgotājiem, uzskata AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Abramovs trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijā uzteica tiesībsargājošo iestāžu aktivizēšanos cīņā ar kontrabandas cigaretēm viņa pārvaldītajā tirgū. Pirms vairākiem gadiem viņš to neesot manījis.

Tajā pašā laikā viņš saredz arī trūkumus, kas traucē ierobežot nelegālo cigarešu tirgošanas sērgu. Viņaprāt, pirmkārt, būtu jāatļauj legālu cigarešu pārdošana tirgos un, otrkārt, jāpiemēro bargāki sodi nelegālo cigarešu pārdevējiem.

«Es tomēr redzu, ka nelielie trūkumi likumdošanā traucē ierobežot šo sērgu «kā sugu». Es neesmu saticis speciālistus, kas varētu ar mani izdiskutēt jautājumu, kāpēc akcizēto preci nevar tirgot Centrāltirgū legāli un atklātā veidā. Teritorijām, kurām ir tirgus statuss, tirgoties ar cigaretēm legāli šodien saskaņā ar likumdošanu ir aizliegts. Tas nozīmē, ka, piemēram, Gogoļa ielā ir Narvesen kiosks, kas atrodas uz robežas ar Centrāltirgu un kurā var tirgot cigaretes, bet divus metrus tālāk to darīt vairs nedrīkst,» uzsvēra Abramovs.

Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas Centrāltirgus (RCT) pērn strādāja ar 4,491 miljona latu apgrozījumu, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 18% – līdz 137 tūkstošiem latu, stāstīja RCT valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Viņš informēja, ka pašlaik notiek visu grāmatvedības aktu salīdzināšana ar uzņēmuma sadarbības partneriem, pēc tā veikšanas un saskaņošanas ar uzņēmuma akcionāru – Rīgas domi – būs iespējams precizēt uzņēmuma peļņas apmēru 2011. gadā. «Plānojam, ka pērnā gada peļņa pēc nodokļu samaksas nebūs mazāka par 137 tūkstošiem latu, kas ir par 11 tūkstošiem latu lielāka nekā 2010. gadā,» teica A. Abramovs.

Tomēr RCT vadītājs atzina, ka pērnais gads mazumtirdzniecībā nav bijis viegls, tādēļ RCT darbā ieviesti vairāki jaunumi. «Veicinot saimnieciskos procesus, sākām aktīvi svinēt gadskārtu svētkus – Meteņus, Lieldienas, Līgo, Miķeļdienu, Mārtiņdienu, Ziemassvētkus – ar folkloristu, amatnieku un mājražotāju piedalīšanos no visas Latvijas,» klāstīja A. Abramovs, piebilstot, ka tāpat pērn RCT mērķtiecīgi sāka strādāt ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaisti.

Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājam Anatolijam Abramovam ir noteikts ierobežojums uz laiku ieņemt valdes priekšsēdētāja amatu, slēgt līgumus un lemt par finanšu jautājumiem, taču viņš varēs veikt tos amata pienākumus, kas šos ierobežojumus nepārkāpj, un saņemt par to atalgojumu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs un Rīgas Centrāltirgus kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs (S).

«Abramovs varēs ieņemt amatu, kas šos ierobežojumus nepārkāpj, tajā skaitā par to saņemt atalgojumu,» skaidroja Ušakovs. Pašreiz gan Abramovs ir atvaļinājumā, un par konkrētiem amata pienākumiem tiks lemts pēc viņa atgriešanās no atvaļinājuma, sacīja Rīgas mērs.

Kā ziņots, Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Abramovs aizvadītajā piektdienā atstādināts no amata.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Ušakovs, Abramovs atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotajam drošības līdzeklim uz laiku atstādināts no valdes priekšsēdētāja amata. Abramovam atstādināšanas laikā Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja atalgojums netiks maksāts, apliecināja Ušakovs.

Rīgas pašvaldības a/s Rīgas Centrāltirgus (Centrāltirgus) prioritāte šogad ir piena un gastronomijas paviljonu pārņemšana, laužot līgumus ar līdzšinējiem apsaimniekotājiem SIA Viaro, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

«Pagājušā gada nogalē esam apstiprinājuši Centrāltirgus stratēģiskās attīstības plānu līdz 2018.gadam, kurā kā viena no galvenajām prioritātēm ir noteikta piena un gastronomijas paviljona pārņemšana,» sacīja A. Abramovs.

Viņš sacīja, ka patlaban Centrāltirgus administrācija pārvalda trīs paviljonus - gaļas, sakņu un zivju, kamēr piena un gastronomijas paviljonā darbojas apakšnomnieks, kura darbība nav apmierinoša.

«Diemžēl vērojama tendence, ka tur, kur saimnieko nomnieks ilgtermiņā, investīcijas ir beigušās, un spējam tikai noskatīties, kas tur notiek. Jāatzīst, ka ne tikai vizuālais, bet arī tehniskais paviljonu stāvoklis nav iepriecinošs, pārdevēji sūdzas par darba apstākļiem. Patlaban juristi un finanšu konsultanti strādā, lai panāktu saimnieciski izdevīgāko risinājumu Centrāltirgum un lai jau šogad izbeigtu šos līgumus. Tas ir ļoti sarežģīts un komplicēts darbs, jo dažādi ir iepriekš noslēgto līgumu termiņi,» sacīja tirgus vadītājs.

Lai gan joprojām nav atmestas cerības Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijai piesaistīt 44 miljonus eiro no ES fondiem, tirgus saimnieks ķēries pie īpašumu sakārtošanas soli pa solim.

Šobrīd attīstība tiek plānota par līdzekļiem, kurus varam nodrošināt paši, negaidot piešprici no malas, DB norāda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš neslēpj – ja izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, «varētu uzlikt roku uz visa laukuma, taču šobrīd virzāmies maziem solīšiem, jo redzams, ka tiem sektoriem, kurus varētu izmantot Rīgas Centrāltirgus, netiek iedalīta ES nauda. Gaidot tikai ES naudu, mēs kļūstam atkarīgi no tā, kā mums veicas, kāda ir Latvijas kopējā finansiālā situācija un iespējas, kādas ir valdības prioritātes, kādi ir groziņi, pa kādiem konkrētajā finansēšanas periodā tiek salikti naudas līdzekļi.»

Centrāltirgus vadības plānos ir šim tirgum piesaistīt aizvien jaunākus pircējus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Savukārt, runājot par krāmu tirgu Latgalīte, viņš akcentēja, ka tur plānots novērst valdošo haosu, bet tirdzniecība turpināsies.

Pētījumi liecinot, ka pašlaik Centrāltirgus klients ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Nākotnē tirgus vadība esot iecerējusi vairāk orientēties uz iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem, īpaši koncentrējoties uz jauniešiem.

Vaicāts par krāmu tirgu Latgalīte Abramovs akcentēja, ka pašreizējais tā izskats esot nepieņemams, tādēļ plānots mainīt tirgus organizāciju, vizuālo izskatu. Tur būšot tas pats tirgus, kas pašlaik, tikai tikšot novērsts valdošais haoss, uzlabotas tirdziecības vietas.

Kā norādīja Abramovs, tirgus nozīme visos laikos saglabājas, atšķirībā no lielveikalu ķēdēm tirgū esot latviskais, tur sastopams zemnieks, ir lielāks preču klāsts un Centrāltirgus paviljoni ir kultūrvēsturiskais mantojums. Vienlaikus tirgus vadītājs atzina, ka Centrāltirgum esot ļoti daudz konkurentu, kas pārvilina pircējus, tādēļ esot jāizdomā jauni soļi, kā pircēju dabūt pie sevis.

Rīgas Centrāltirgū šogad plānoti dažādi darbi, kā Nēģu ielas laukuma sakārtošana, gastronomijas paviljona rekonstrukcija un citi, ieguldot vairāk nekā 1,6 miljonus eiro, informē AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

2016.gadā ieplānotie darbi Centrāltirgū ir 1 634 680 eiro apmērā, tie tiks veikti, neaizņemoties finanšu līdzekļus, liecina Abramova sniegtā informācija.

Kā vienu no nozīmīgākajiem šogad ieplānotajiem darbiem Abramovs min Centrāltirgus Nēģu ielas laukuma seguma rekonstrukciju, aizstājot novecojušo asfalta segumu ar bruģi, sakārtojot arī lietusūdens kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvējot atpūtas un satikšanās vietu ar soliņiem Nēģu ielas laukumā Centrāltirgus pircējiem. Projekta realizācijas gaitā ieplānots ieklāt ap 8000 kvadrātmetru bruģa seguma, paaugstinot seguma funkcionalitāti un ilgmūžību. Abramovs iecerējis, ka nākotnē šī varētu tapt par tikpat slavenu vietu Rīgā kā Laimas pulkstenis - vietu, kur ļaudis sarunātu satikšanās.

Bijušais Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs figurē jaunā krimināllietā par kukuļņemšanu. Nesen citā vēl 2015.gadā sāktā lietā prokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību korupcijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aģentūrai LETA skaidroja, ka birojs maijā sācis kriminālprocesu par, iespējams, notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, proti, kukuļņemšanu. Neminot vārdu un amatu, KNAB norāda, ka šajā lietā tiks izvērtēta Rīgas Centrāltirgus amatpersonas rīcība un šajā lietā viena persona atzīta par aizdomās turēto, un tai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Abramovs tika aizturēts pagājušā piektdienā. Viņa advokāts Aldis Gēcis iepriekš pastāstīja, ka sestdienas vakarā KNAB Abramovam piemērojis ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli, taču kādu, to viņš nevēlējās atklāt.

«Uzskatu par vienu no lielākajām kļūdām, ka Centrāltirgus ir ļāvis sajaukt tirdzniecības procesu, tirgu sākot aizstāt ar vienveidīgu tirdzniecības placi. Mēs šodien strādājam ar sekām,» intervijā laikrakstam Diena pauda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

«Pamatā ir ilgtermiņa līgumi, kur nomniekus interesēja ieņēmumu sadaļa, nevis attīstība. Nav noslēpums, ka tirdzniecības giganti var maksāt, un šeit viņi ir,» pauda Centrāltirgus vadītājs.

Viņš skaidroja, ka ar Maxima līgums slēgts līdz 2045. gadam, tomēr «Maxima šeit var palikt tik ilgi, kamēr nav precīza rīcības definējuma no Centrāltirgus puses. Tajā brīdī, kad Centrāltirgus sāks apsaimniekot visu paviljonu ansambli, situācija var mainīties».

«Mans personīgais skats uz Centrāltirgu ir kā uz objektu, kuru brauc skatīties un par kuru priecājas rīdzinieki un Latvijas iedzīvotāji, un to padarīt par lielveikalu ķēžu vai tirdzniecības centru sinonīmu nav tas, par ko mums teiks paldies mūsu bērni,» tā A. Abramovs.

RPAS Rīgas Centrāltirgus (Centrāltirgus) rekonstrukcijas un renovācijas projektos varētu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) naudu un investēt līdz pat 4,5 miljoniem eiro, trešdienas rītā Latvijas radio teica Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Līdz 1999.gadam Centrāltirgus teritorijā notika plaši starppaviljonu apbūves darbi un tika sabūvētas atsevišķas ēkas, kas, raugoties no putna lidojuma, nosedz vēsturisko, UNESCO mantojumā esošo teritoriju un atrodas uz vēsturiskajām gājēju maģistrālēm, stāstīja tirgus vadītājs. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt vienotu Centrāltirgus ārējo vizuālo veidolu un pēc tam teritoriju sakārtot, uzsvēra Abramovs.

Centrāltirgus vadītājs klāstīja, ka jau kopš 2011.gada Centrāltirgū notiek paviljonu rekonstrukcijas darbi par uzņēmuma līdzekļiem, taču ES finansējuma piesaiste jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam ļautu visus darbus veikt ātrāk. Taču, ja ES nauda tomēr netiks piešķirta, Centrāltirgus rekonstrukciju turpinās paši par saviem līdzekļiem. Par to, vai nauda tiks piešķirta, būs skaidrs 2016.gadā, uzsvēra Abramovs.

Problēma pastāv un starpnieki nosmeļ krējumu.

Tā, atbildot uz jautājumu, vai Rīgas centrāltirgus pārbauda, kurš ir zemnieks un kurš ne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē skaidroja Rīgas pašvaldībai piederošā a/s Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Viņš sacīja, ka uzņēmuma rīcībā nav attiecīgas datu bāzes, tāpēc Zemkopības ministrijai tikšot prasītas visas nepieciešamās ziņas par saimniecībām. A. Abramovs sola ar darbiem pagriezties pret zemniekiem un palielināt tirgū esošo vietu skaitu, kur vietējie lauksaimnieki var tirgot savu produkciju. Jau šobrīd Nakts tirgū, kas darbojas trīs paralēlās ielās – Gaiziņa, Spīķeru un Pūpolu – ir 92 vietas, kur zemnieki var realizēt savu produkciju. Lai to izdarītu, jāiegādājas abonements, kura cena uz 2 nedēļām ir 75 Ls. Tiesa, pieprasījums pēc šīm vietām ir liels un jau šobrīd abonementi ir rezervēti un aptuveni 60 zemnieki maksā par vietām, lai gan uz tirgu reāli brauc tikai ap 30. Visus gan nevarēsim pieņemt, piebilda A. Abramovs.

Piektdien, 17.jūnijā aizturēts atstādinātais Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs, aģentūrai LETA apstiprināja avoti pašvaldībā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra maija izskaņā nolēma Abramovu un kādu uzņēmēju saukt pie kriminālatbildības par korupciju.

Pret Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāju celta apsūdzība pēc Krimināllikuma pantiem, kas paredz atbildību par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu, šaujamieroča munīcijas nelikumīgu glabāšanu un kukuļņemšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Savukārt kāds uzņēmējs saukts pie kriminālatbildības par kukuļdošanu un grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore pagaidām plašāku informāciju par minēto kriminālprocesu nevar sniegt.

Gadiem apsvērtā doma par intermodāla satiksmes mezgla būvniecību a/s Rīgas Centrāltirgus apkaimē varētu īstenoties, tiesa, par privātiem, nevis pašvaldības līdzekļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Intermodālo mezglu līdz 2018. gada beigām plāno uzbūvēt Rūpniecības preču tirgus nomnieks SIA Promenex, DB apliecina a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Šogad uzņēmums esot apņēmies saskaņot projektu.

Promenex pērn bija vienīgais uzņēmums, kas piedalījās RCT izsludinātajā konkursā par Rūpniecības preču tirgus apsaimniekošanu līdz 2025. gadam. DB neizdevās sazināties ar kompāniju, lai uzzinātu ko vairāk par tās plāniem.

Promenex ir pirmais uzņēmums, ar kuru RCT vadība noslēgusi ilgtermiņa līgumu, kas balstīts ne tikai nomas maksas saņemšanā, kā līdz šim, bet arī investīciju piesaistīšanā. Izsludinot konkursu par šīs teritorijas nomu, tika iecerēts, ka nomnieks par saviem līdzekļiem daļā Rūpniecības preču tirgus 2015. gada laikā izbūvē autostāvvietu un labiekārto teritoriju, pirms tam demontējot esošās būves. Par šo teritoriju gadā nomas maksa pērn bija noteikta 108 tūkst. eiro apmērā. Pārējā teritorijā paredzēts turpināt dažādu preču tirdzniecību. Pretim investīcijām un nomas maksai RCT deva tiesības uzņēmumam paturēt ienākumus no teritorijas saimnieciskās darbības. Vai šāds līgums kompānijai ir izdevīgs, vēl ir pāragri spriest. Sākot darbu pie autostāvvietas izveides, uzņēmumam nācies secināt, ka Rūpniecības preču tirgus teritorija pilsētas attīstības plānos joprojām iezīmēta kā vieta intermodālā satiksmes mezgla būvniecībai, DB stāsta A. Abramovs. Promenex izlēmis nevis lauzt līgumu ar tirgu, bet gan būvēt multifunkcionālu centru, kurā būtu iecerētā autostāvvieta, platības mazumtirdzniecībai un satiksmes mezgls, kas kalpotu kā galapunkts vai pārsēšanās punkts pasažieriem, kas pārvietojas ar maršruta taksometriem un piepilsētas autobusiem, kas šobrīd rindām stāv turpat netālu pie Zinātņu akadēmijas. Plānots, ka intermodālais centrs varētu būt 3 – 4 stāvus augsts, nekas cits ap 1,2 ha plašajā Rūpniecības preču tirgus teritorijā vairs neatrastos. Ieguldījumi ieskicēti ap 12 milj. eiro, stāsta A. Abramovs. Pēc objekta uzbūvēšanas plānots pārskatīt nomas maksu, ņemot vērā ieguldījumus.

Rīgas centrā laukums Brīvības, Tērbatas un Matīsa ielas skavās jau gadiem ilgi ir atvēlēts pārdevējiem. Reiz tas bija Aleksandra tirgus, tagad – Vidzemes tirgus, bet tautā vienkārši dēvēts par Matīsa tirgu.

Vidzemes tirgus darbojas jau kopš 1876. gada – tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas vietā, kur tas izveidojies pie artēziskās akas jeb Lielā pumpja. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Šis tirgus radies tāpēc, ka priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bijis visai apgrūtinoši, līdz ar to pilsētas vadība ierādījusi vietu priekšpilsētas tirgum. Tirgoties gribētāju bijis daudz, tāpēc jau pārdesmit gadu vēlāk – 1897. gadā – tas pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Brīvības un Matīsa ielas stūrī.

Šobrīd uzņēmuma Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs atzīst, ka jau vairākus gadus Vidzemes tirgus tiek dotēts – tā darbības izmaksas ir lielākas nekā ieņēmumi no nekustamā īpašuma un tirdzniecības vietu iznomāšanas. Dotējamās summas gan nav lielas – ap 2300 Ls mēnesī, tomēr šāda situācija neesot īstais smeķis, kas radītu apmierinājumu. «Ņemot vērā pašreizējo tirgotāju daudzumu, šis tirgus ir pārāk liels, mēs nespējam to apsaimniekot, uzturēt te dzīvību. Tirgotāju ir maz, jo sarūk pircēju skaits, kuru kļūst mazāk daudz dažādu apsvērumu dēļ – gan sociālo, gan ekonomisko, bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Jāiet līdzi laikam, jāsaprot, cik lieli varam būt un par cik lieliem mums sevi ir jātaisa,» – tā A. Abramovs.

Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs šodien atstādināts no amata.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs un uzņēmuma kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs (S), Abramovs atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotajam drošības līdzeklim uz laiku atstādināts no valdes priekšsēdētāja amata.

Kā ziņots, Rīgas domē ir saņemta KNAB vēstule, kurā pieprasīts no amata atstādināt Abramovu.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA norādīja, ka kriminālprocesā, kurā tiek izmeklēti Krimināllikuma 320.panta pirmajā daļā - par kukuļa pieņemšanu, izmantojot dienesta stāvokli, - un 323.panta pirmajā daļā - par kukuļdošanu - paredzētie iespējami izdarītie noziedzīgie nodarījumi, Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Pašlaik Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas Centrāltirgus pārdošana pašvaldībā netiek apspriesta, aģentūrai BNS norādīja Rīgas vicemēra Andra Amerika padomniece Liene Pētersone.

Ameriks atgādināja, ka decembra sākumā Rīgas Centrāltirgum tika iecelts jauns valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs, kuram tagad ir jāizvērtē situācija uzņēmumā, sniedzot savu vērtējumu par jau apspriestajiem tirgus attīstības projektiem, kā arī prezentējot savu vīziju par tirgus darbību un tā nākotnes perspektīvām.

«Pašlaik jautājums par tirgus pārdošanu Rīgas domē netiek izskatīts,» uzsvēra Ameriks, piebilstot, ka jebkura turpmāka pašvaldības rīcība ar Rīgas Centrāltirgu ir atkarīga no kompānijas valdes priekšlikumiem.

Jau vēstīts, ka Rīgas Centrāltirgus akcionāru sapulcē 3.decembrī tika saņemts līdzšinējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Daiņa Liepiņa iesniegums par aiziešanu no amata un par jauno valdes priekšsēdētāju tika iecelts līdzšinējais RŪ valdes loceklis Anatolijs Abramovs.

Rīgas domei (RD) neesot ne resursu, ne instrumentu, ne administratīvo iespēju, lai sakārtotu tirdzniecības vietas Rīgas Centrāltirgū, tāpēc tiek apsvērta iespēja atrast investorus, kas nodarbotos ar šādām lietām, intervijā Latvijas Avīzei norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

«Otrs nosacījums, ka dome saņem atbilstošu samaksu, pārdodot savus īpašumus. Iespējamos ieguldītājus meklēsim tad, kad sakārtosim tirgus iekšējo situāciju,» bilst Rīgas mērs.

Viņš skaidro, ka tirgi nebija domes īpašums, bet 90.gados tos pārņēma pilsētas rokās. Vēsturiski RD piederējis, piemēram, Rīgas lombards, kura turēšana neietilpst pašvaldības funkcijās, bet, tā kā tas zaudējumus nerada, lai tā tas arī paliekot. Bet nodrošināt tirdzniecību – tas neesot domes pienākums, tāpat kā uzturēt viesnīcas.

DB jau rakstīja, ka Rīgas vicemērs Andris Ameriks norādījis, ka pašlaik Rīgas Centrāltirgus pārdošana pašvaldībā netiekot apspriesta.

Lai sakārtotu Āgenskalna un Vidzemes tirgus, to nomniekiem nāksies veikt prāvas investīcijas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Drīzumā a/s Rīgas Centrāltirgus varētu parakstīt jaunu nomas līgumu līdz 2021. gada augustam ar Āgenskalna tirgus ilggadējo apsaimniekotāju SIA Roveks. Šobrīd notiek līguma saskaņošana, DB apliecina Roveks līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Šeļeņins. Kamēr līgums nav noslēgts, viņš detaļas nevēlas atklāt, vien atzīst – ir paredzētas investīcijas tirgus sakārtošanā. Līdzšinējais līgums beidzās pērnā gada beigās, decembrī noslēdzās Rīgas Centrāltirgus konkurss par teju 5,7 tūkst. m2 plašās tirgus teritorijas nomu, nosakot, ka nomas maksa ir 3,3 tūkst. eiro (bez PVN) mēnesī.

«Lai tūristi pie mums justos drošāk, plānojam izvietot visiem redzamus izgaismotus reklāmas stendus katrā paviljonā, lai problēmu gadījumā ikviens ārzemnieks saprastu, kur zvanīt, lai saņemtu palīdzību. Ar vienu tūrisma aģentūru esam parakstījuši izmēģinājuma sadarbības līgumu, kas paredz uz sakņu paviljonu vest tūristu grupas un tām uz vietas piedāvāt degustēt tirgū nopērkamo preci,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze pēc četru mēnešu darba Rīgas Centrāltirgus direktora amatā sacījis Anatolijs Abramovs.

«Pirmās divas bija skandināvu tūristu grupas. Tie bija žurnālisti, tādēļ būs interesanti uzzināt, ko viņi par šo iespēju vēstīs savos medijos, jo šeit uz vietas viņi bija sajūsmā. Turklāt vēlamies Centrāltirgu ievietot arī kartēs ar tūrisma maršrutiem. Tāpat plānojam izveidot ciešāku sadarbību ar Rīgas restorānu, kafejnīcu un viesnīcu pavāriem. Vai pie galvenās ieejas Centrāltirgū būs cūkas skulptūra vai kas cits, vēl nemāku teikt, taču ir skaidrs, ka ieeja tiks iezīmēta daudz skaidrāk, ņemot vērā paviljonu vēsturisko izskatu, bet tā, lai to nesabojātu. Tas ir būtiski, jo, starp citu, Centrāltirgus ir iekļauts pat ASV izdotā grāmatā 1000 objekti, kas jāredz pirms nāves,» stāstījis Centrāltirgus vadītājs.

Rīgas Domes bloka Vienotība deputāti ir neizpratnē par pašvaldībai piederošā Rīgas Centrāltirgus vadības izvairīšanos no tikšanās ar opozīcijas deputātiem.

Lai arī 8. novembrī deputātiem bija plānota tikšanās ar RPAS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu, lai runātu par noslēgtajiem līgumiem par tirdzniecības teritoriju izmantošanu, par izsludināto iepirkumu par reklāmas izvietošanu un par ES līdzekļu piesaisti tirgus attīstībai, šāda tikšanās nav notikusi.

«A.Abramova izvairīšanās no tikšanās ar Vienotības deputātiem jau kļūst sistemātiska, tādēļ esam vērsušies pie uzņēmuma kapitālu daļu turētāja pārstāvja –priekšsēdētāja Nila Ušakova ar aicinājumu skaidrot situāciju,» neizpratnē ir opozīcijā esošie deputāti. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nosaka, ka deputātam ir tiesības pieprasīt no valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības uzņēmumu amatpersonām, kā arī uzņēmējsabiedrību vadītājiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses, kā arī – ir tiesības iepazīties ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses.

Ieguldot 118 tūkstošus latu, Rīgas Centrāltirgū labos ceļu segumu, uzstādīs ceļa lietus teknes un ceļa zīmes, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.

Paredzēts, ka šos darbus veiks SIA Gludi LM, kas atklātā iepirkumu konkursā sacentās ar vēl vienu uzņēmumu.

Līgumcena, par kuru uzņēmums piedāvāja veikt šos darbus, ir 118,928 tūkstoši lati, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Rīgas Centrāltirgus 2011. gadā apgrozīja 4,52 miljonus latu, un gads noslēgts ar 464 tūkstošu latu zaudējumiem, liecina Lursof dati. Par 2012. gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis datus. Centrāltirgus valdē darbojas trīs amatpersonas – valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs, un valdes locekļi Valdis Karnītis un Tatjana Lukina. Kopumā uzņēmumā nodarbināti ap 190 darbinieki.

Daudzu iecienītais Nakts tirgus savā pašreizējā vietā – Spīķeru teritorijā – atradīsies vien līdz nākamā gada februāra beigām. Pēc tam to pārcels uz Centrāltirgu, atvēlot vietu daļā Rūpniecības tirgus un Gaiziņa ielā. Šīs izmaiņas daudzos tirgotājos raisījušas neapmierinātību, jo viņi ir pārliecināti – jaunajā vietā visiem vietas nepietiks, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Ideālākais variants mums, protams, ir šeit,» norādījusi Vecpiebalgas novada zemnieku saimniecības Audriņi pārstāve Iveta Švarca. «Jāatzīst, ka pārcelšanās sakarā noskaņojums Nakts tirgū nav tas priecīgākais. Šeit viss ir atsevišķi, tur – kopā, lai gan kā variants tas nav īpaši slikts. Taču man šķiet, ka visiem tur vietas nepietiks – mums plāno atvēlēt 2000 kvadrātmetru lielu teritoriju, bet šeit ir trīs tūkstoši. Turklāt tā īsti līdz galam mēs neko par gaidāmajām izmaiņām nezinām – nav informācijas,» skaidrojusi I. Švarca.

Tirgus nerakstītie likumi nereti atstāj aiz borta vietējo zemnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju ar ēnu ekonomiku tirgū labi ilustrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jūlijā veiktās pārbaudes tirgos, akcentē dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs. 92% pārbaudīto gadījumu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi, bieži tirgotāji kaimiņvalstu produkciju uzdod par pašu audzētu. Tikmēr pašmāju zemniekiem jau otro gadu jārēķinās ar zemākām dārzeņu cenām ne tikai pelēkās produkcijas nerimstošā ieplūduma dēļ.

Prasa mainīt vadību

VID 72 pārbaužu laikā 38 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, desmit tirdzniecības vietās nakts tirgū un trīs tirdzniecības vietās Daugavpils tirgū netika uzrādīti preču izcelsmes dokumenti. VID secināja, ka tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, tātad tirgojas ar iepirkto un nezināmas izcelsmes produkciju, maldinot pircējus un radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus pašmāju zemniekiem.